Ražošana

Līdz maija beigām iespējams pieteikties platību maksājumiem

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

No šodienas līdz 22.maijam ir iespējas iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15.maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22.maijam.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 15.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 15.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

LAD skaidro, ka tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 ha un vairāk aramzemes, no 2015.gada ir jāievēro zaļināšanas prasības. Šādos gadījumos pieteikšanās platību maksājumiem ir jāveic elektroniski. Pieteikšanās elektroniski atvieglos lauksaimniekiem informācijas iesniegšanu un nodrošinās datu precizitāti, jo sistēma aprēķinās zaļināšanas prasību izpildi un brīdinās par konkrētu nosacījumu neizpildi, tādējādi novēršot kļūdas rašanās iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gads sācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā

Žanete Hāka, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads jau tradicionāli iesācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Ja šā gada janvārī pārpalikums bija 107,1 miljoni eiro, tad jau februārī pārpalikums palielinājās par 41,8 miljoniem eiro, un gada divos mēnešos tas sasniedza 148,9 miljonus eiro. Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums divos mēnešos bija 82,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 66,6 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā pamatā nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par lauksaimniecības nozarē realizētajiem projektiem un platību maksājumiem, kā arī avansa maksājumi 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam.

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bija labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests no vakardienas, 16.oktobra, ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus, informē LAD.

Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Avansa maksājumi šogad lielāks skaits klientu saņems ātrāk. Dienests plāno, ka līdz oktobra beigām tos saņems aptuveni 75 procenti lauksaimnieku (2016.gadā tie bija 63 procenti). Kopumā oktobrī tiks izmaksāta 65 miljoni eiro liela atbalsta summa.

LAD jau informēja, ka lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma. Vienotā platību maksājuma finansējums 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 14 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 68 eiro/ha (avansa maksājumā 70% no likmes, t.i., aptuveni 47 eiro/ha), kas vēl tiks koriģēta atkarībā no kopējās atbalstam apstiprinātās platības. Maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, likmes 2017.gadā būs nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Zelta vieta izstādē neeksistē

Linda Zalāne, 22.08.2018

Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.

Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas "PLACE ELEVEN", dzīvokļu un biroju ēkām "Jaunajā Teikā", augstceltnes "Z Towers", kā arī biroju ēkas "Blaumaņa centrs", viesnīcas "Hotel Bergs" un tirdzniecības centriem "Origo" un "Galleria Riga". Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. "Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti," tie norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Izaugsme ekonomikā caur labklājības prizmu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot naudu ekonomikai jeb principa «tērējiet, lai pelnītu» aktīvāka ieviešana neliktu vilties ne valstij, ne korporatīvajam sektoram.

Līdz ar jaunā valsts budžeta apstiprināšanas vēsmām kārtējo reizi vērts paraudzīties uz to, cik veiksmīgi norit valsts ekonomikas attīstība, un to, kā situāciju varētu uzlabot. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, iespēju paātrināt valsts ekonomisko izaugsmi nav daudz, bet pa kādai atrodas. Pirmā, kas iešaujas prātā, nešķiet ātri realizējama, jo ir vērsta uz to, ka, runājot par kopējiem Eiropas Savienības un eirozonas jautājumiem, Latvijas politiķiem beidzot kaut ko «vajadzētu». Ne sev, bet valstij. Varbūt tad mums nenāktos sadzīvot ar vieniem no zemākajiem lauksaimniecības platību maksājumiem, un, atbalstot trešo aizdevuma kārtu Grieķijai, tādējādi vienlaikus glābjot, piemēram, Vācijas politiķu reputāciju un nodokļu maksātāju naudu, kaut kas tiktu izkaulēts arī priekš Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības vēlme arvien vairāk funkciju pārkrāmēt uz pašvaldību pleciem bez atbilstoša finansējuma piešķiršanas rada spriedzi; vietējā vara nereti viena pati nav spējīga atrisināt svarīgus uzdevumus

To intervijā laikrakstam DB stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš atzīst, ka pašvaldību vidū ir vērojama liela atšķirība, gan vērtējot to budžeta apmērus, gan darba vietu skaitu un spējas piesaistīt Latvijas un, vēl jo vairāk, arī ārvalstu investorus.

Valdība aiz slēgtām durvīm gatavo 2016. gada valsts budžeta projektu, kurā naudas kārtējo reizi nepietiek, un ir jau vienošanās par nodokļu likmju paaugstināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu, arī ministriju budžetu apcirpšanu. Kāda ir situācija pašvaldību makos?

Pašvaldības ir dažādas gan pēc iedzīvotāju skaita, atrašānās vietas, gan arī ekonomiskās jaudas. Tieši tāpēc arī dažādām pašvaldībām budžeta situācija ir atšķirīga, kaut arī visas pašvaldības vieno krīzes laikā centrālās valdības aizsāktā politika – visu to, ko nevar «panest un pacelt», valsts pārliek uz pašvaldību pleciem, bet ar šīm funkcijām nepietiekamu un neatbilstošu finansējumu vai atsevišķos gadījumos pat bez tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Samazinājies Kurzemes CMAS apgrozījums; peļņa strauji augusi

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 700,5 tūkstošus eiro, kas ir par 5,7 % mazāks nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 63,5 tūkstoši eiro, bet peļņa uz vienu akciju ir 0,073 eiro. Pirms gada peļņa bija 6,9 tūkstoši.

Pārskata periodā uzņēmums no valsts un ES subsīdijām saņēmis 8441 eiro. Subsīdijas saņemtas par vaislas dzīvnieku uzturēšanu, kā arī vienotie platību maksājumi.

Šogad akciju sabiedrība iegādājusies pamatlīdzekļus 55,15 tūkstošu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieku saeima aicina ar nodokli neaplikt lauksaimnieku subsīdijas

Žanete Hāka, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Iesniegtais priekšlikums paredz, ka līdz 2020. gadam (ieskaitot) ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu var samazināt attiecībā uz summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē Zemnieku saeima.

ZSA uzskata, ka grozījumu veikšana ir tikai likumsakarīga, jo Latvijas lauksaimnieki jau vairākus gadus saņem zemākos tiešmaksājumus visā ES, kas pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem būtu reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas netiks apliktas ar nodokli

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 4. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi atbalstīja biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtos grozījumus likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli, informē ZSA.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka arī 2017. un 2018. gadā lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas - valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, netiks apliktas ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN).

ZSA atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu atbalstīt Latvijas lauksaimniekus. Zemākie tiešmaksājumi visā ES pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem ir reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai, norāda ZSA.

Pagājušā gada nogalē Saeima atbalstīja ZSA un E. Putras sagatavotās un iesniegtās izmaiņas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurās ZSA aicināja noteikt, ka tiem lauksaimniekiem, kas ir IIN maksātāji, 2017. un 2018. gadā lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas ar nodokli apliktas netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemniekiem izsniegs kredītu, ņemot vērā platību maksājumus

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru