Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis nokavētu nodokļu parāda piedziņu no dzērienu ražotāja AS "Amber Latvijas balzams" 17,1 miljona eiro apmērā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka VID ir pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no "Amber Latvijas balzams", ceturtdienu, 6. novembrī, tam veidojot 17 710 467 eiro.

"Amber Latvijas balzams" norāda, ka VID lēmums uzņēmuma saimniecisko darbību būtiski neierobežo.

Vienlaikus uzņēmumā skaidro, ka uzņēmums veica nodokļu atlikšanu ar saņemtu termiņa pagarinājumu, taču uzņēmuma vadības komanda pieņēma lēmumu šos termiņa pagarinājumus anulēt, lai pēc iespējas ātrāk dzēstu akcīzes nodokļa parādu.

Tādējādi "Amber Latvijas balzams" saņēma paziņojumu no VID par nodokļu maksājumu piedziņu, kurā VID nolemj piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus.

"Amber Latvijas balzams" vērš uzmanību, ka uzņēmums aktīvi sadarbojas ar VID, lai risinātu šo situāciju. Kompānija informēs par situācijas tālāko attīstību.

Stājies spēkā jauns Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likums, kā arī attiecīgi grozījumi vēl trijos likumos, kas paredz dienesta reorganizāciju.

Saskaņā ar reorganizāciju no VID tiek nodalītas tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.

Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot iekšlietu ministra pārraudzībā esošajai Nodokļu un muitas policijai.

Saistībā ar Nodokļu un muitas policijas izveidi ir veikti arī atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", lai noteiktu jaunās iestādes uzdevumus nedeklarētas skaidras naudas kontrolē. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" izstrādāti, lai pārņemtu nozares likumā tās VID likuma normas, kas saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu, savukārt Muitas likumā - lai pārņemtu atsevišķas likuma normas saistībā ar muitas jomu.

Šī gada janvārī finanšu iestādēm Latvijā izdevies novērst četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Kopumā janvārī īstenoti 560 krāpšanas gadījumi, savukārt novērsts 2281 mēģinājums. Naudas izteiksmē novērsto krāpšanas gadījumu apmērs pārsniedz 2 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāptā summa janvārī sasniedza 1 680 104 eiro.

Visvairāk krāpšanas gadījumu īstenoti, izmantojot telefonkrāpšanas metodes – apkrāpti 273 iedzīvotāji, kopumā izkrāpjot 631 857 eiro. Vienlaikus finanšu iestādēm izdevies novērst būtisku daļu šādu noziegumu, nosargājot vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Augsta aktivitāte saglabājas arī investīciju krāpšanā – janvārī īstenoti 240 gadījumi, kuros izkrāpti 291 200 eiro, bet novērto mēģinājumu rezultātā pasargāti vairāk nekā 650 tūkstoši eiro.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Pēc Lietuvas un Baltkrievijas robežas slēgšanas ievērojami pieaugs kravas auto rinda Latvijas robežpunktos, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Slēdzot kādu no robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, transportlīdzekļu plūsmas pārvirzās uz tām vietām, kas turpina darbu, norāda VID. Tomēr jāņem vērā, ka katrai robežšķērsošanas vietai ir maksimāli iespējamā caurlaidības spēja.

Arī apstākļos, kad strauji pieaugs to transportlīdzekļu skaits, kuriem būs jāšķērso robeža caur Pāternieku muitas kontroles punktu, objektīvi nepastāv iespēja palielināt robežšķērsošanas vietas caurlaidības spēju, skaidro VID.

Caurlaidības spējas palielināšana nav iespējama, jo robežas šķērsošanas un muitas formalitātes prasa noteiktu laiku, turklāt kontrabandas, sankciju pārkāpumu un apiešanas risku dēļ muitai ir jāveic pastiprināti kontroles pasākumi.

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijas reģionā “Amber Beverage Group” (ABG) atkārtoti apliecina savu apņemšanos izpildīt visas saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tai skaitā – segt visus atlikušos nodokļu maksājumus.

Uzņēmums uzsver, ka īslaicīgas maksājumu kavēšanās tieši izriet no sekām, ar kurām nācās saskarties pēc publiska atbalsta paušanai Ukrainai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

VID sācis nodokļu parāda piedziņu no Amber Latvijas balzams 17,1 miljona eiro apmērā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis nokavētu nodokļu parāda piedziņu no dzērienu ražotāja...

Uzņēmumam ir divas ražotnes Rīgā, un tas nodarbina 450–550 cilvēkus. ABG pārvalda vairāk nekā 15 starptautiski atzītus zīmolus un jau gadu desmitiem ieņem nozīmīgu vietu Latvijas rūpniecības un patērētāju produktu ražošanas nozarē.2022. gadā, karam saasinoties, “Amber Beverage Group” publiski pauda solidaritāti Ukrainai.

Atbildot uz to, Krievijas varas iestādes atzina uzņēmumu par “ekstrēmistisku”. 2024. gada jūlijā ABG spirta rūpnīca Krievijā tika piespiedu kārtā un nelikumīgi nacionalizēta. Nākamajā mēnesī uzņēmums cieta koordinētā kiberuzbrukumā, kura rezultātā tika šifrētas iekšējās sistēmas un uz laiku apturēta uzņēmuma darbība.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ABG joprojām ir viens no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Laikā no 2002. līdz 2024. gadam (ieskaitot) uzņēmumu grupa Latvijas valsts budžetā ir samaksājusi gandrīz 2 miljardus eiro nodokļos.2024. gadā VID apstiprināja pakāpenisku maksājumu grafiku par kopējo nodokļu summu 17,7 miljoni eiro, saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 24. panta pirmās daļas 1. punktu.

ABG ir veikusi visaptverošus pasākumus šo saistību izpildei. Kā daļu no strukturētā uzņēmuma biznesa stabilizācijas plāna, uzņēmums ir pārdevis ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus, tostarp noliktavu Lietuvā, kā arī konsolidējuši galveno biroju no Zunda Towers uz “Latvijas balzama” ražotni Rīgā.

“”Amber Beverage Group” jau gadu desmitiem ir viens no Latvijas vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem. Mēs pilnībā apzināmies savu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Mūsu bizness saglabā stabilitāti, neskatoties uz satricinājumiem, ar kuriem saskārāmies — satricinājumiem, kas tieši saistīti ar mūsu lēmumu rīkoties saskaņā ar savām vērtībām un atbalstīt Ukrainu. Mēs paliekam uzticīgi šim lēmumam. Ar augsti kvalificētu un motivētu komandu Rīgā un visā pasaulē mēs esam pilnībā apņēmušies izpildīt visas nodokļu saistības pilnā apmērā,” tā stāsta Normunds Staņēvičs, “Amber Beverage Group” izpilddirektors.

“Amber Beverage Group” turpina cieši un caurskatāmi sadarboties ar VID un novērtē sadarbību, kas saglabāta šajā sarežģītajā periodā. Uzņēmums saglabā pārliecību par savu ilgtermiņa stratēģiju un pašlaik īstenotajiem atveseļošanās pasākumiem.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Šā gada septiņos mēnešos ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu dēļ iekasēti septiņi miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.

FM informē, ka 2025.gada plānotie ieņēmumi no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem, kas ir piekritīgi VID, ir 6,7 miljoni eiro, savukārt septiņos mēnešos iekasēti gandrīz septiņi miljoni eiro jeb 103% no plānotajiem ieņēmumiem.

Pirmajos septiņos mēnešos, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus un uzņēmējiem precizējot deklarācijas, valsts budžetā papildus iekasēts vairāk nekā 1,1 miljons eiro, lielākoties pievienotās vērtības nodokļa veidā.

Tāpat FM informē, ka no 2025.gada 1.janvāra ieviests ierobežojums, ka komerciālo transportlīdzekļu bākā, iebraucot Latvijā no trešajām valstīm, drīkst būt ne vairāk kā 200 litri degvielas. Iepriekš vidēji tika ievesti ap 1200 litriem vienā bākā. Septiņos mēnešos Latvijā iebrauca vairāk nekā 13 000 kravas auto un ierobežojumu rezultātā tika novērsta vairāk nekā 13 miljonu litru bezakcīzes degvielas ievešana Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot papildu akcīzes nodokļa ieņēmumus vietējā tirgū.

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmums “Forevers” uzskata, ka ir kļuvis par potenciālo upuri rafinētu krāpnieku grupējuma darbībām, kuru mērķis, apdraudot uzņēmuma reputāciju, visticamāk ir uzņēmuma komercdarbības graušana un naudas izspiešana.

Uzņēmums ar iesniegumu jau vērsies Valsts policijā, kā arī nosūtījis vēstuli LR ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, ekonomikas ministram un zemkopības ministram ar aicinājumu nodrošināt pašmāju kapitāla uzņēmumiem drošu attīstības vidi.

Uzņēmuma pērnā gada apgrozījums sasniedza 77,6 miljoniem eiro, kas ir vēsturiski labākais finanšu sasniegums gandrīz 30 gadu darbības laikā. “Forevers” ir viens no retajiem uzņēmumiem nozarē, kurš attīstību nodrošina ar vietējo kapitālu un ir liels nodokļu maksātājs. Pēdējo piecu gadu laikā tā nomaksātais nodokļu apjoms valstij veido 71,4 miljonus eiro, no tiem pērn valsts budžetā iemaksāti 18,3 miljoni eiro. Uzņēmumam ir VID A kategorijas reitings, kā arī nav nodokļu parādu.

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" informē, ka ar 2025. gada 24. novembri tiek pārtraukta uzņēmuma saimnieciskā darbība. Lēmums pieņemts, izvērtējot uzņēmuma finansiālo stāvokli un ilgtermiņa darbības perspektīvas.

"SmartLynx Airlines" vārdā informē Edvins Demeņus: "Šis lēmums ir pieņemts, rūpīgi izvērtējot visus iespējamos tālākas darbības scenārijus. Diemžēl, esošajos apstākļos ir secināts, ka uzņēmuma darbības turpināšana vairs nav iespējama."

Db.lv jau ziņoja ka Latvijā bāzētajai aviokompānijai SIA "SmartLynx Airlines" 28.oktobrī ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelts Armands Rasa.

"SmartLynx Airlines" šogad 28. oktobrī bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 522 126 eiro apmērā, liecina VID publiskotā informācija.

"SmartLynx Airlines" iepriekš skaidroja, ka pēc izmaiņām aviokompānijas īpašnieku sastāvā uzņēmums ir sācis atveseļošanās plāna realizāciju jeb aviokompānijas restrukturizāciju turpmākās darbības nodrošināšanai.

Pieaug akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu naftas produktiem, pēc VID lēstā, mazumtirdzniecībā benzīnam un arī dīzeļdegvielai cena par vienu litru varētu palielināties par 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei - par 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Savukārt cigarešu paciņas cena akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ varētu pieaugt par 0,62 eiro, ieskaitot PVN, cigāru un cigarillu paciņas cena varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamajai tabakai 40 gramu paciņā cena varētu palielināties par 0,86 eiro, karsējamai tabakai 5,4 gramu paciņā - par 0,27 eiro, elektroniskai smēķēšanas ierīcei, kura pildīta ar diviem mililitriem e-šķidruma, - par 0,15 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir 14 grami, - par 0,39 eiro, ieskaitot PVN.