Foto

Līdz pulksten 12 nobalsojuši 16,03% balsstiesīgo

Lelde Petrāne, 01.06.2013

Jaunākais izdevums

Šodien saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komosijas datiem līdz plkst.12 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 239 135 jeb 16,03% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.

Līdz ar to kopumā, sākot no 29.maija, vēlēšanās piedalījušies 374 708 jeb 25,11% balsstiesīgo.

Lielākā vēlētāju aktivitāte novērojama Rīgā, kur nobalsojuši 69 052 cilvēki jeb 16,68% balsstiesīgo.

Seko Vidzeme ar 66 904 jeb 16,32% vēlētāju. Latgalē nobalsojuši 38 008 jeb 16,29% iedzīvotāju, Zemgalē - 34 667 jeb 15,02%, bet Kurzemē - 30 504 jeb 14,96% iedzīvotāju.

Latvijā darbojas 950 vēlēšanu iecirkņi. Balsot varēs līdz plkst.22.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 47% vēlētāju; lielākā aktivitāte - Rīgā

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 bija vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā Spice

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.16 lielākā vēlētāju aktivitāte bija 117.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots tirdzniecības centrā «Spice» - šajā iecirknī nobalsojuši 2225 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz plkst.16 nobalsojuši 2050 vēlētāju, kā arī 81.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Rīgas 60.vidusskolā - šajā šajā iecirknī minētajā periodā nobalsojuši 2030 vēlētāju.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz plkst.16 Rīgā bija 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 310, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 390 vēlētāju un 51.iecirknis, kas izvietots 65.vidusskolā - 447 vēlētāji.

Ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotās balsis, kopumā Rīgā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 34,88% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 39% vēlētāju; aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 604,6 tūkstoši vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojis gandrīz 571 tūkstotis vēlētāju jeb 36,87% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 ir mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā - pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās šajā laikā bija nobalsojuši kopumā 42,29% vēlētāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Līdz sestdienai balsi glabāšanā nodeva 2,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien ir atvērti no plkst.7 līdz 20.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas pirmie apkopotie balsošanas rezultāti ievērojami atšķiras no aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktās vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem («exit poll»), vēstīja LTV.

Apkopojot balsis 950 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - Saskaņa, KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par Saskaņu nobalsojuši 137 346 jeb 20,01% vēlētāju, par KPV LV - 97 487 jeb 14,2%, par JKP - 92 284 jeb 13,44%, par Attīstībai/Par! - 78 443 jeb 11,43%, par VL-TB/LNNK - 74 619 jeb 10,87%, par Zaļo un zemnieku savienību - 72 573 jeb 10,57%, bet par Jauno Vienotību - 44 588 jeb 6,49% balsstiesīgo vēlētāju.

Turpinājums sekos

LASI VĒL:

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dome paziņo, ka darbu beigs agrāk

Dienas Bizness, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pirmdienās par stundu agrāk beigsies darbdiena Gulbenes novada domē, kā arī pilsētas un pagastu pārvaldēs. Par to liecina publiski pieejamā informācija, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Priekšlikumu par darbdienas saīsināšanu pirmdienās darbiniekiem izteica novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. Priekšlikums tika apspriests ar kolēģiem un acīmredzot guvis atbalstu. Dzirkstelei A.Apinītis bija teicis, ka - pēc viņa vērojumiem - pirmdienās apmeklētāji uz domi visvairāk nāk dienas vidū, nevis vakaros.

Līdz šim pirmdienās pašvaldības administrācija pilsētā un pagastos strādāja līdz pulksten 18.00, bet ar 4.janvāri – līdz pulksten 17.00. Tikpat ilgs darbalaiks paredzēts arī visās pārējās darbdienās, izņemot piektdienu. Jau šobrīd un arī nākamgad piektdienās novada domes, pilsētas un pagastu pārvalžu darbinieki ir un būs iedzīvotājiem pieejami tikai līdz pulksten 16.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā līdz pulksten 12 dienā bija nobalsojuši 10586 cilvēki jeb 22,19%, liecina Centrālās vēlēšanu komisjas dati.

Aktivitāte ir mērena, taču tāda tā bijusi visus pēdējos gadus, atzīst Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ildze Lagzdiņa. Nekādi starpgadījumi arī nav reģistrēti, viņa piebilda. Vēlēšanu iecirkņos gaisotne ir nedaudz garlaicīga, novēroja db.lv. Rindas neveidojas, cilvēki samērā ilgi pārdomā, pirms izvēlas sarakstu, par kuru balsot. Vienā no vēlēšanu iecirkņiem Vecliepājā vēlēšanu komisijas darbinieki atzina, ka cilvēku plūsma ir vienmērīga, priekšpusdienā jau nobalsojusi gandrīz puse no reģistrētajiem vēlētājiem. Šajā iecirknī bija divi novērotāji, kas nekādus pārkāpumus nebija fiksējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jauno Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu

LETA, 03.10.2022

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas; slēgti vēlēšanu iecirkņi visā pasaulē

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.6 pēc Latvijas laika noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas un visi iecirkņi ārvalstīs ir slēgti.

Saistībā ar laika joslu iedalījumu pusē pasaules Latvijas pilsoņi vēl varēja doties balsot līdz plkst.20 pēc vietējā laika. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika aizvērti šodien plkst.6 pēc Latvijas laika Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā.

Apkopojot balsis 1049 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - «Saskaņa», «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par «Saskaņu» nobalsojuši 166 254 jeb 19,97% vēlētāju, par «KPV LV» - 117 238 jeb 14,08%, par JKP - 113 045 jeb 13,58%, par «Attīstībai/Par!» - 99 836 jeb 11,99%, par VL-TB/LNNK - 91 788 jeb 11,03%, par Zaļo un zemnieku savienību - 82 965 jeb 9,96%, bet par «Jauno Vienotību» - 55 454 jeb 6,66% balsstiesīgo vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla - līdz pulksten 10:00 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas, informē Valsts policija.

Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no pulksten 6:00 līdz 10:00 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām, tostarp vairāki negadījumi ir ar traģiskām sekām. Šorīt pulksten 7:44 uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Diemžēl negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Pulksten 8:15 netālu no lidostas Rīga uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus, uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

LETA--AFP/AP, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību vēlēšanās līdz šim nobalsojuši vairāk nekā 130 000 cilvēku

LETA, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā pašvaldību vēlēšanās, izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, Latvijā nobalsojuši 131 859 jeb 8,84% balsstiesīgo pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija par datiem 933 no kopā 950 vēlēšanu iecirkņiem.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 50 154 jeb 12,12% balsstiesīgo. Otra lielākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 32 973 jeb 8,04% vēlētāju.

Latgalē nobalsojuši 19 640 jeb 8,42%, Zemgalē - 15 015 jeb 6,5%, bet Kurzemē - 14 077 jeb 6,91% balsstiesīgo.

Kā ziņots, iepriekšējās divās dienās un šodien notika iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks rīt, 1.jūnijā, un šajā dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Balsot jādodas uz to vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, un citā iecirknī nobalsot nevarēs, iepriekš informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atjaunots - Pirmajā vēlēšanu stundā nobalsojuši 1,17% vēlētāju

Gunta Kursiša, 01.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašvaldību vēlēšanās līdz plkst. astoņiem rītā nobalsojuši 17 436 cilvēki jeb 1,17% balsstiesīgo, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien tika atvērti septiņos rītā.

Kopumā ar iepriekšējām trim dienām Latvijā nobalsojuši 153 262 vēlētāji jeb 10,27% balsstiesīgo.

Lielākā vēlētāju aktivitāte ir novērojama Rīgā, kur nobalsojuši 5039 cilvēki jeb 1,22% balsstiesīgo. Seko Vidzeme ar 5020 jeb 1,22% vēlētāju. Latgalē nobalsojuši 3089 jeb 1,32% iedzīvotāju, Zemgalē - 2487 jeb 1,08% iedzīvotāju, bet Kurzemē - 1801 jeb 0,88% iedzīvotāju.

Vēlētāju skaits pēc 22. maija datiem bija 1 491 987. Pašvaldību vēlēšanās ir tiesīgi piedalīties Latvijas un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Tāpat pilsonim ir jābūt reģistrētam Latvijas iedzīvotāju reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vēlēšanās piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,99% no visiem balsstiesīgajiem

Lelde Petrāne, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 686 097 vēlētāji, kas ir 45,85% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Vislielākā aktivitāte šogad bijusi Rīgā - kopumā nobalsojuši 229 910 vēlētāji, kas ir 55,54% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem.

Vidzemē vēlēšanās piedalījušies 184 201 iedzīvotāji jeb 44,92% no balstiesīgajiem. Aktivitātes ziņā tālāk seko ir Latgale ar 42,24% vēlētāju un 98 539 balsotājiem.

Trešajā vietā ir Kurzeme, kur nobalsojuši 82 554 iedzīvotāji jeb 40,5%. Zemākā aktivitāte reģistrēta Zemgalē - šajā reģionā balsot devušies 90 893 iedzīvotāji, kas veido 39,37% no balsstiesīgo skaita.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās kopumā piedalījās 801 348 vēlētāju jeb 53,8% no balsstiesīgo kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru