Jaunākais izdevums

Latvijā mājokļu pieejamība palielinās, tāpat arī ekonomiskā vide un bankas finansēšanas nosacījumi ir samērā labvēlīgi, lai iedzīvotāji varētu iegādāties mājokļus, tomēr reālo darījumu skaits ir salīdzinoši neliels, Nekustamais īpašums un būvniecība Baltija 2018 konferencē norādīja Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

«Veicām aptauju, kurā jautājām, vai iedzīvotājiem vispār ir nepieciešams nekustamais īpašums. Vairāk nekā 30% aptaujāto atzina, ka tas ir vajadzīgs. Šā gada janvārī klientu interese par mājokļa kredītu pieauga par 45%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Daļa cilvēku vēlas noskaidrot, vai vispār var aizņemties un cik daudz,» stāsta N. Dūcis.

Tomēr kopējais noslēgto darījumu skaits ir salīdzinoši neliels. Dati rāda, ka 11% cilvēku ir nepietiekami oficiālie ienākumi. Joprojām 28% trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai. Te gan novērojama pozitīva tendence, jo pagājušajā gadā tie bija 45% cilvēku. N. Dūcis kā pozitīvu piemēru min Altum atbalsta programmu, ar kuras palīdzību pirmās iemaksas apmērs samazinās līdz 5%. Viņš arī norāda, ka šobrīd katrs trešais aizdevums mājokļa iegādei tiek izsniegts ar Altum garantiju.

Tomēr absolūtais vairākums aptaujāto jeb 64% atzīst, ka nevar atļauties aizņemties, jo viņu ienākumi ir pārāk zemi. «Faktiski bankas ir ieintersētas kreditēt, bet zemie gan oficiālie, gan arī kopējie ienākumi ir problēma, kas jārisina, lai būtu vairāk šo darījumu. Iespējams, ka arī ekonomisko dzīvokļu piedāvājums ir zems, savukārt ekskluzīvo dzīvokļu ir par daudz. Tāpat joprojām cilvēki izvēlas iegādāties tipveida dzīvokļus, jo cenu atšķirība starp dzīvokļiem jaunajos projektos ir diezgan liela. Ja šis piedāvājums būtu lielāks, varbūt arī cena nedaudz koriģētos,» norāda N. Dūcis.

Kopumā Swedbank dati liecina, ka 21% cilvēku pērk mājokli Pierīgā un iegādātā īpašuma vidējā summa ir aptuveni 90 tūkst. eiro. 20% cilvēku izvēlas iegādāties mājokļus reģionos, kur darījumu vidējā summa ir 40 tūkst. eiro. Tomēr visvairāk mājokļu tiek iegādāts Rīgā. Tie ir 59% no visa darījumu skaita. Iegādātā īpašuma vidējā summa ir vairāk nekā 58 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: Ieviešot LB rosināto kredīta izmaksu ierobežojumu, mazie patēriņa aizdevumi Latvijā nebūs pieejami

Db.lv, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares līderis AS «4finance» novērtē Latvijas Bankas (LB) vēlmi vērtēt patērētāju kreditēšanas nozari, par pamatu ņemot citu valstu pieredzi, taču vērš uzmanību, ka minētais salīdzinājums ar Igaunijas piemēru ir nekorekts, informē uzņēmums.

Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nogriezīs finanses attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtāk pieejami naudas resursi, mazāka konkurence un, iespējams, dārgāki kredīti – pēdējo nedēļu notikumu varbūtējo ietekmi uz ekonomiku prognozē likvidējamās ABLV Bank izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.

Bijām ļoti pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs. Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām. Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu, viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā, nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas izaugsme joprojām vāja; noguldījumi palielinās

Žanete Hāka, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies par 50%

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maijā neierasti strauji palielinājušies gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanas apjomi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir pozitīvi?

Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ekonomiskā situācija ir labvēlīga kreditēšanas attīstībai. Par to liecina tendences Eiropā un pašmāju tirgū.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērn bija 4,5%, un paredzams, ka šogad pārliecinoša izaugsme saglabāsies gan Latvijā, gan ārējos tirgos. Svarīgi, ka attīstība bija ne tikai spēcīga, bet arī plaša no nozaru viedokļa, ka tā nav koncentrēta vienā konkrētā sektorā.

Uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumi eirozonā jau ilgāku laiku saglabājas labvēlīgi. Noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan Latvijā ir sasnieguši pēdējās desmitgades augstāko punktu. Likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir tik pozitīvi? Kas uzņēmumiem traucē izmantot labvēlīgo situāciju?

Nav šaubu, ka kreditēšana un valsts ekonomiskā izaugsme ir savstarpēji saistītas. No vienas puses, banku sistēma, īpaši kredīti, nodrošina ekonomikas asinsriti. No otras puses, labvēlīga ekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums līdzsvaram kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

4finance vadītājs Latvijā: Nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela

LETA, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Konkurence Latvijā ir ļoti liela. Mēs konkurējam arī ar bankām un dažādiem «FinTech» uzņēmumiem. Tādēļ mums visu laiku ir jāpilnveido un jāuzlabo sava darbība. Tas nenozīmē, ka mums nepārtraukti ir jāievieš jauni produkti, bet esošie ir visu laiku jāuzlabo,» teica Endlers.

Tāpat viņš norādīja, ka konkurencē ar bankām nebanku kreditētāju priekšrocība ir spējā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ļoti īsā termiņā. «Pēdējā laikā kopumā ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām. Mēs piedāvājam gandrīz identiskus pakalpojumus. Tieši tādēļ starp bankām un nebankām pēdējā laikā ir ļoti asa konkurence. (..) Viss ir atkarīgs no pakalpojuma ērtuma, ātruma un drošuma, ko spēj piedāvāt bankas un nebanku kreditētāji. Lēmumu, kuru pakalpojumus izmantot, pieņems klients. Ja klients izvēlēsies banku pakalpojumus, tad tā būs indikācija, ka ar mūsu produktiem kaut kas nav kārtībā un iemesls tos uzlabot,» pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembris tradicionāli ir mēnesis, kad, uzņēmumiem noslēdzot gadu un mājsaimniecībām svētku sezonā saņemot papildu ieņēmumus, vērojams lielākais noguldījumu mēneša kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāds bija arī pērnais decembris, turklāt noguldījumu kāpums (+4.8%) bija straujākais kopš eiro ieviešanas ietekmētā 2013. gada pēdējā mēneša. Neraugoties uz to, ka augstāks nekā iepriekšējos pagājušā gada mēnešos bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms, būtiskas īstermiņa kredītu atmaksas gada nogalē noteica nelielu iekšzemes kredītportfeļa sarukumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6.1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018. gada laikā palielinoties par 8.7% un uzņēmumu noguldījumiem - par 2.5%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pērn palielinājās par 13.9%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 14.7%), gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 26.4%), bet sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu iekšzemes kreditēšana arī pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

2019. gada 4. ceturksnī iekšzemes kreditēšanas temps kritās, un 2020. gada februārī iekšzemes kredītu atlikums bija par 2,4% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī. Arī izslēdzot vienreizējos faktorus saistībā ar divu kredītiestāžu licenču anulēšanu, kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps februārī bija negatīvs (–1,4%).

Iekšzemes kreditēšanas temps būtiski saruka nefinanšu sabiedrību segmentā, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas gada pieauguma temps saglabājās stabils, bet zems (aptuveni 1%). 2020. gada februāra beigās iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija par 0.8% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansists: Kamēr bankas pelnīs no «burbuļiem» ekonomikā, nav izslēgtas turpmākas krīzes banku sfērā

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru