Jaunākais izdevums

Latvijā mājokļu pieejamība palielinās, tāpat arī ekonomiskā vide un bankas finansēšanas nosacījumi ir samērā labvēlīgi, lai iedzīvotāji varētu iegādāties mājokļus, tomēr reālo darījumu skaits ir salīdzinoši neliels, Nekustamais īpašums un būvniecība Baltija 2018 konferencē norādīja Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

«Veicām aptauju, kurā jautājām, vai iedzīvotājiem vispār ir nepieciešams nekustamais īpašums. Vairāk nekā 30% aptaujāto atzina, ka tas ir vajadzīgs. Šā gada janvārī klientu interese par mājokļa kredītu pieauga par 45%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Daļa cilvēku vēlas noskaidrot, vai vispār var aizņemties un cik daudz,» stāsta N. Dūcis.

Tomēr kopējais noslēgto darījumu skaits ir salīdzinoši neliels. Dati rāda, ka 11% cilvēku ir nepietiekami oficiālie ienākumi. Joprojām 28% trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai. Te gan novērojama pozitīva tendence, jo pagājušajā gadā tie bija 45% cilvēku. N. Dūcis kā pozitīvu piemēru min Altum atbalsta programmu, ar kuras palīdzību pirmās iemaksas apmērs samazinās līdz 5%. Viņš arī norāda, ka šobrīd katrs trešais aizdevums mājokļa iegādei tiek izsniegts ar Altum garantiju.

Tomēr absolūtais vairākums aptaujāto jeb 64% atzīst, ka nevar atļauties aizņemties, jo viņu ienākumi ir pārāk zemi. «Faktiski bankas ir ieintersētas kreditēt, bet zemie gan oficiālie, gan arī kopējie ienākumi ir problēma, kas jārisina, lai būtu vairāk šo darījumu. Iespējams, ka arī ekonomisko dzīvokļu piedāvājums ir zems, savukārt ekskluzīvo dzīvokļu ir par daudz. Tāpat joprojām cilvēki izvēlas iegādāties tipveida dzīvokļus, jo cenu atšķirība starp dzīvokļiem jaunajos projektos ir diezgan liela. Ja šis piedāvājums būtu lielāks, varbūt arī cena nedaudz koriģētos,» norāda N. Dūcis.

Kopumā Swedbank dati liecina, ka 21% cilvēku pērk mājokli Pierīgā un iegādātā īpašuma vidējā summa ir aptuveni 90 tūkst. eiro. 20% cilvēku izvēlas iegādāties mājokļus reģionos, kur darījumu vidējā summa ir 40 tūkst. eiro. Tomēr visvairāk mājokļu tiek iegādāts Rīgā. Tie ir 59% no visa darījumu skaita. Iegādātā īpašuma vidējā summa ir vairāk nekā 58 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākajai daļai iedzīvotāju ir grūtības segt mājokļa izdevumus

Dienas Bizness, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā tikai 20,2 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 46,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 50,1 %). Šo izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 32,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 30,5 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 45,2 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Kurzemē un Rīgā bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,4 % un 28,6 %.

Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 38,6 % nepilno ģimeņu un 36,1 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu (13,8 %) un pāriem ar diviem bērniem (22,8 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trīs nedēļās Altum apstiprinājusi garantijas mājokļa iegādei 40 jaunajiem speciālistiem

LETA, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs nedēļās AS «Attīstības finanšu institūcija »Altum«» jau ir apstiprinājusi mājokļu iegādes garantijas 40 jauno speciālistu pieteikumiem, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja «Altum» valdes locekle Inese Zīle.

«No apstiprinātajiem pieteikumiem 29 ir par mājokļa iegādi Rīgā. Vēl vairāk pieteikumu patlaban gaida rindā uz izskatīšanu,» piebilda Zīle.

Viņa piebilda, ka arī kopumā interese par mājokļa iegādes garantijām ir liela, piemēram, šī gada pirmajos divos mēnešos tikušas apstiprinātas vidēji 270 garantijas mēnesī.

Iepriekšējos gados vidēji gadā «Altum» apstiprināja 3000 garantijas mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm ar bērniem.

Jau vēstīts, ka no 1.marta paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei turpmāk varēs saņemt jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Dzīvokļu projektā Rīgas centrā investē 2,7 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM dati rāda: valsts atbalsts mājokļa iegādei nesasniedz daudzbērnu ģimenes

Laura Mazbērziņa, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādei. Kopš 2015. gada, kad sāka darboties programma, valsts galvojumu saņēmušas vairāk nekā 8400 ģimenes, kurās ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Garantiju kopējais apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta bankās, pārsniedz 500 miljonus eiro.

ALTUM statistika rāda, ka lielākā daļa – aptuveni 61% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 7% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Vairums ģimeņu (96%) valsts galvojumu izmanto gatava mājokļa iegādei, un tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

ALTUM garantija bankas aizdevumam nepieciešamo pirmo iemaksu samazina vidēji par 6 - 7 tūkstošiem eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai.

«Tas, ka iedzīvotājam pieder mājoklis, teorētiski nozīmē, ka viņš praktiskā, finansiālā un emocionālā ziņā ir motivēts arvien vairāk investēt savā izaugsmē, savā ģimenē, arvien stabilāk iesakņojoties savā valstī. Tas ir vērā ņemams faktors uz joprojām esošā aizbraucēju skaita fona,» uzskata Pauls Miklaševičs, BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors. «Iespējams, ka arī šajā kontekstā valsts līmenī ir vērts skatīties arī uz citiem risinājumiem, piemēram, piemērot nodokļu atvieglojumus tiem, kas iegādājas savu pirmo mājokli. Teorētiski tas varētu būt spiediens uz aplokšņu algām un būtu stimuls deklarēt augstākas algas,» norāda P. Miklaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļu garantiju atbalsta programmai papildu piešķirti 2,8 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 12. februārim mājokļu garantiju atbalsta programmas ietvaros Attīstības finanšu institūcija Altum ģimenēm ar bērniem mājokļu būvniecībai vai iegādei kopā piešķīrusi 10 608 mājokļu garantijas par kopējo summu 75,2 miljoni eiro, šajās ģimenēs kopā aug 15 284 bērni, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē šā gada 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem (garantiju piešķiršanā tiek piemērots multiplikators 4).

Kā zināms, mājokļu garantiju programmu Altum īsteno kopš 2015. gada. Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantijas mājokļa iegādei izsniegtas 1000 jaunajiem speciālistiem

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma nosacījumi aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei 2019. gada 1. ceturksnī pasliktinājās, liecina Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā publicētā informācija.

Kredītiestādes pastiprināja kredītu standartus, kā arī paaugstināja pievienoto procentu likmi gan parastiem, gan riskantiem kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā signālu par stingrāku kredītu standartu piemērošanu aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei 2018. gada 4. ceturksnī deva viena no četrām aptaujātajām kredītiestādēm un 2019. gada 1. ceturksnī – divas.

Savukārt par pievienotās procentu likmes paaugstināšanu attiecīgajiem aizdevumiem 2018. gada 4. ceturksnī ziņoja trīs un 2019. gada 1. ceturksnī – divas no četrām aptaujātajām kredītiestādēm.

Kredītiestāžu norādītās kreditēšanas pārmaiņas atspoguļojās arī procentu likmju statistikas datos – kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei jauno darījumu eiro procentu likmes 2019. gada janvārī–aprīlī pieauga par 0,2 procentpunktiem (līdz 2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paplašinās atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Zane Atlāce - Bistere, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru