Pārtika

Lielākā daļa Latvijas mežos salasīto sēņu un ogu nonāk ārvalstīs

Dienas Bizness, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijas mežos lasītās ogas un sēnes tiek atzītas par tipiskiem vietējiem pārtikas produktiem un varētu domāt, ka tās lielos daudzumos iegādājas gan pircēji mūsu valsts tirdzniecības vietās, gan Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi, patiesībā meža ogu un sēņu eksportam ir vērā ņemami apjomi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pērn no Latvijas uz citām valstīm eksportēja 89,7 tonnas gaileņu, 205,6 tonnas brūkleņu, 764,7 tonnas melleņu un 371 kilogramu dzērveņu, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. CSP dati arī liecina, ka kopumā pērn ārvalstu tirgos nonākušas ogas un sēnes 2,553 miljonu eiro vērtībā un lielākā daļa no tām aizceļojušas uz Latvijas tuvākajām kaimiņvalstīm. Salīdzinājumam jāpiebilst, dati par Latvijas kopējo eksportu liecina, ka, piemēram, šogad jūlijā mūsu valsts eksportēja preces 848,4 miljonu eiro apmērā, vēsta CSP.

«Dabas veltes lielākoties tiek eksportētas uz ārvalstīm, bet ar to galvenokārt nodarbojas tikai lielākie uzņēmumi, kam ir saldētavas un pārstrādes cehi. Protams, pastāv iespēja svaigu produkciju aizvest uz Skandināvijas valstīm un, piemēram, Poliju, jo tam ir nepieciešama niecīga apstrāde vai arī tāda pat vispār nav nepieciešama,» situāciju raksturo uzņēmuma Pharmeko Lettland, kas nodarbojas ar ogu un sēņu iepirkšanu, pārstāve Sigita Krusiete.

«Nav jau ko slēpt, ka lielākā daļa, varbūt pat 90%, Latvijas meža sēņu un ogu aiziet uz ārzemēm. Es pats arī strādāju ar lietuviešu firmām,» atklāj Latvijas pierobežā strādājošs uzpircējs, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš arī norāda, ja vien Latvijā būtu vairāk ogu pārstrādes uzņēmumu, kas spētu pārvērst savāktās meža veltes produktos ar augstu pievienoto vērtību, valsts tikai iegūtu.

Plašāk lasiet trešdienas, 10.septembra, laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauskas alus sācis ražot karkade tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. Šogad uzņēmums plāno tējas sēnes dzērienu ražošanas apjomu palielināt par 45%.

Pērn SIA Bauskas alus sāka ražot tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. 2016. gadā uzņēmums kopumā pārdeva 44,7 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu, no tiem 1330 dekalitrus tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, Bauskas alus tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha sācis pildīt 0,5 l PET pudelēs. Drīzumā tas būs nopērkams arī Maxima veikalu tīklā. DB jau rakstīja, ka SIA Bauskas alus ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās Vladivostokas. Tehnoloģijās un ražošanas iekārtās uzņēmums investējis 300 tūkstousi eiro. «Tējas sēnes dzēriens, ko padomju gadus raudzēja trīslitru burkās, ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt arī citās lielajās tirdzniecības ķēdēs un apsveram iespēju šo dzērienu eksportēt, » saka SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ieguvis Latvijas Alus Gada balvas 2016 apbalvojumu par jauna produkta tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Bauskas alus uzsācis ražot tējas sēnes dzērienu

Zane Atlāce - Bistere, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauskas alus investē inovatīvos produktos, paplašinot bezalkoholisko dzērienu klāstu, kā arī sāk jaunas alus šķirnes un kokteiļa ražošanu, trešdien vēsta laikraksts Dienads Bizness.

2016. gads SIA Bauskas alus ir bijis visnotaļ veiksmīgs, pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5 milj. eiro, stāsta SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs, kurš uzņēmumā strādā jau 18 gadus.

Uzņēmuma ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās pilsētas. Šogad uzņēmums sāks ražot arī Dr. Kombucha karkade tējas sēnes dzērienu. «Tas ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt lielajās tirdzniecības ķēdēs. Būs nepieciešama reklāmas kampaņa, jo jaunā paaudze neko daudz par tējas sēni un tās pozitīvo ietekmi uz veselību nezina. Padomju laikos daudzi to audzēja trīslitru burkās,» atceras V. Barskovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Sēne, kas maksā dārgāk par zeltu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kordiceps (Cordyceps sinensis) ir reta, ļoti dārga sēne, kas aug Ķīnas, Tibetas un Nepālas kalnienēs sūros klimatiskajos apstākļos. Tās ieguve nodrošina iztiku vietējiem iedzīvotājiem, taču klimata pārmaiņas ir jūtamas arī viņu maciņos.

Tā, piemēram, fermeris Ma Junksiao no Rietumķīnas katru pavasari dodas uz vairāk nekā 600 kilometru tālo kalnu Cjinhai provincē, kur pievienojas aptuveni 80 citiem cilvēkiem, ko nolīgusi vietējā kompānija, un meklē Ķīnas kordicepu – sēni, kam it kā piemīt dziedinošs spēks. 2010.gadā kordicepu iepirkuma cena sasniedza augstāko līmeni – vairāk nekā 100 tūkstošus dolāru par kilogramu, liekot neskaitāmiem Ķīnas iedzīvotājiem doties kalnos un lasīt šīs sēnes. Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, augstākās kvalitātes kordicepi aizvien maksā dārgi – aptuveni 72 dolārus par gramu jeb 2016 dolārus par unci, pārspējot zelta cenu, kas patlaban ir aptuveni 1340 dolāri par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā atrasta Latvijas vēsturē pirmā savvaļā augusi ēdamā trifele, otrdien ziņoja LNT raidījums 900 sekundes.

Sēnes savos laukos Rēzeknes novadā atradis juvelieris no Rīgas Jevgēnijs Dokuto. Viņa atradums bija divas sēnes, kuru kopīgais svars - vairāk nekā puskilograms - priekš trifelēm ir ārkārtīgi daudz.

«Atbraucu salāpīt mājas jumtu, izgāju uzsmēķēt un pie kājām ieraudzīju kaut ko neparastu. Atnesu mājās. No šīm sēnēm bija stipra smarža - paskatījos internetā un sapratu, ka tā ir savvaļas trifele,» raidījumam stāstīja Dokuto.

Par atradumu viņš zvanījis uz Latvijas Dabas muzeju. Mikoloģe Diāna Meiere, kura zvanu saņēma, nav īsti ticējusi stāstītajam. Uz muzeju ik pa laikam zvana cilvēki, kuri saka to pašu, taču hipotēze neapstiprinās. Tāds gadījums bija arī pirms trīs gadiem, taču sēne izrādījās neēdama. Šobrīd mikologi simtprocentīgi pārliecināti - Rēzeknes novadā atrasta baltā cūktrifele, kas ir visdārgākās baltās trifeles vistuvākā radiniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN, taču uzskaite jāveic

Zane Atlāce - Bistere, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics matu kopšanas produktu ražošanā izmantos gailenes

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS MADARA Cosmetics R&D speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, strādājot pie jaunu produktu attīstības, pēc gaileņu mikrobioloģiskā sastāva izpētes, atklājuši, ka tām piemīt matu augšanu veicinošas īpašības, informē MADARA Cosmetics.

Atklāts, ka gailenēm raksturīga viena no augstākajam B grupas vitamīnu koncentrācijām, kam piemīt gan matu augšanu veicinošas, gan antibakteriālas īpašības – piemēram, vitamīns B3.

Balstoties uz atklājumiem, AS MADARA Cosmetics izstrādājusi jaunu 3 soļu matu kopšanas produktu līniju.

AS MADARA Cosmetics līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere: «Sēnes ir šī gada karstākais inovāciju atslēgvārds – tās paver iespējas ļoti dažādās nozarēs, sākot ar pārtiku, dažādiem iepakojuma un citiem inovatīviem materiāliem, beidzot ar biodegvielu un tagad arī – skaistumkopšanu. Mūsu meklējumi aizveduši pie plaši sastopamās ziemeļu sēnes – gailenes. Tām piemīt ne vien matu apjomu palielinošas, bet arī nogludinošas un mirdzumu piešķirošas īpašības, kādas pasaule līdz šim bija radusi sagaidīt tikai no sintētiskiem un silikonus saturošiem matu kopšanas līdzekļiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šitake mums ir kā zelta oliņa,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atzīst Skrundas novada Rudbāržu pagasta ZS Garīkas saimnieks Andris Vjaksa. Tieši sēņu dēļ, kas pasaulē novērtētas kā kulinārijas delikatese, ciemiņi brauc uz Vjaksu viesu māju.

Šitake sēņu audzēšanu Latvijā sāka daži entuziasti, tad radās sekotāju bums – vismaz trīs simti, taču ātri noplaka. «Ja būtu vienkārši, tad ar tām būtu pilna Latvija,» sacījis A. Vjaksa. Kopā ar sievu Valdu un pārējiem ģimenes locekļiem viņš šo biznesu ir pratis noturēt un inte­grēt citā – viesu uzņemšanā.

Pirmās sēnes stādītas ozola bluķos, un raža iegūta pēc trīs gadiem. Zemnieks iesēj un ražu vāc pēc trīs mēnešiem, salīdzina Andris. Ar šitake nekas nenotiek «pa fikso» un ieguldītā nauda uzreiz atpakaļ nenāk.

Sēnes tiek realizētas galvenokārt kaltētā un pulvera veidā. Andris pats uzbūvējis mājiņu, kurā notiek to apstrāde un žāvēšana. Pircēji šitake iegādājas kulinārijai vai veselībai, un saimnieki pārliecinājušies, ka tās pārdot tūristiem ir daudz izdevīgāk nekā veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kratīšanas laikā marihuānas audzētavā atrod arī halucinogēnās sēnes

Žanete Hāka, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru