Finanses

Lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās aizņemšanās izmaksas

Žanete Hāka, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Pirmdien, Eiropas Centrālajai bankai sākot savu obligāciju iepirkumu programmu, lielākajā daļā Eiropas valstu saruka aizņemšanās izmaksas, raksta MarketWatch.

Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums saruka par 6 bāzes punktiem līdz 0,344%, savukārt īstermiņa parādzīmju ienesīgums saglabājās negatīvā teritorijā.

Tikmēr Dienvideiropā 10 gadu Spānijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par diviem bāzes punktiem līdz 1,271%, bet Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 3 bāzes punktiem līdz 1,287%. Portugāles aizņemšanās izmaksas samazinājās par vienu bāzes punktu līdz 1,739%.

Vienīgā valsts, kuras obligāciju ienesīgums pieauga, bija Grieķija – par 42 bāzes punktiem līdz 9,739%, ko veicināja neskaidrā politiskā situācija valstī.

Ienesīguma kritumu veicina ECB sāktā obligāciju iepirkumu programma, kuras laikā ik mēnesi tiks tērēti 60 miljardi eiro un kas ir vērsta, lai paaugstinātu inflāciju un veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi.

Ekonomisti gan paredz, ka Eiropas valstu aizņemšanās izmaksas pakāpeniski pieaugs pēc tam, kad kvantitatīvās mīkstināšanas programma izplatīsies uz ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu faktoru kopums raisījis plākšņu pārbīdi obligāciju tirgū, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas obligāciju tirgū pēdējo nedēļu laikā cenu un ienesīguma svārstības uzņēmušas sen neredzētus apmērus. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atzīmējies virs 0,7% līmeņa, lai gan vēl aprīļa vidū tas noslīdēja līdz 0,05% atzīmei. Pieaug arī daudzu citu eirozonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgums un pašlaik izskatās, ka, piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir ceļā uz 2% atzīmes sasniegšanu. Līdz sen neredzēti augstiem līmeņiem pie 2,3% atzīmes pieaudzis arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums.

Ja obligāciju ienesīgums tik strauji aug, tad attiecīgi ļoti strauji sarūk šo vērtspapīru cena. Līdz ar šādu situāciju tiek spriests par to, vai šobrīd šis tirgus nav burbuļa plīšanas stadijā. Lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka šī ir bijusi vien īslaicīga un vajadzīga cenu korekcija Eiropas obligāciju tirgū un drīzumā atkal vajadzētu atsākties vecajai spēlei uz šo vērtspapīru cenu palielināšanos. Galu galā reģiona obligāciju ienesīgums gandrīz bez pārtraukuma pazeminājies kopš pagājušā gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmes Eiropā sasniedz arvien jaunus rekordzemus līmeņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībniekiem turpinot likt likmes uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) kādā brīdī sāks masveidā uzpirkt Eiropas valdību emitētās obligācijas, šo parāda vērtspapīru ienesīgumu turpina strauji dzīt arvien zemāk. Šonedēļ, piemēram, Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2% atzīmes.

Tāpat līdz jaunam rekordista līmenim samazinājies Itālijas, Francijas, Īrijas, Austrijas un Beļģijas garāka termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums. Tikmēr Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,77% atzīmes, kas arī ir vien sprīža attālumā no jauna visu laiku zemākā punkta. Šāds obligāciju ienesīguma kritums liek domāt – ir iesakņojies pieņēmums, ka vēl agresīvāki eiro drukāšanas pasākumi no ECB puses ir neizbēgami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī obligāciju tirgū investori satraucas par burbuļa pazīmēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd pasaules finanšu tirgos valda bažas ne tikai par attīstīto valstu akciju dārdzību, kur saistībā ar atsevišķu nozaru uzņēmumu vērtspapīru cenām jau, iespējams, varētu runāt par burbuli. Cenas jau ilgstoši un faktiski nemitīgi ir palielinājušās gan pašām drošākajām, gan arī nedrošajām obligācijām, kas daudziem licis spriest par burbuli arī šajā tirgū. Turklāt līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes drukāšanas pasākumiem daudzu parāda vērtspapīru cenas, visticamāk, turpinās palielināties. Tomēr aktuāls ir jautājums – kāda būs augšējā robeža (vai drīzāk – kad tā tiks sasniegta). Jau rakstīts, ka pieprasījums, piemēram, pēc eirozonas valdības parādzīmēm ir milzīgs, kas nozīmē, ka investori jau uz samērā ilgiem termiņiem ir gatavi piemaksāt par privilēģiju vairākām šī reģiona valstīm aizdot naudu. Šobrīd negatīvā teritorijā ieslīdējis jau Vācijas sešu gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Savukārt Vācijas 10 gadu obligāciju gada ienesīgums šonedēļ atrodas pie 0,22% atzīmes, kas ir zemākais līmenis vēsturē, bet Vācijas 30 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas vien pie 0,615% atzīmes. Jāpiebilst, ka vēl pirms gada Vācijas 30 gadu obligāciju ienesīgums atradās pie 2,49% atzīmes. Šobrīd nomanāms arvien vairāk viedokļu par to, ka eirozonas valdību obligāciju ienesīguma kritums varētu būt pārspīlēts, un ieguldījumi šajos parāda vērtspapīros vairs neesot īsti pievilcīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas obligāciju tirgū strauji aug ienesīgumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja šā gada pirmajos mēnešos varējām runāt par noturīgu Eiropas valdību obligāciju ienesīgumu došanos zemāk, tad šobrīd vērojamas pretējas tendences. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,45% atzīmes. Šie vēsturiskā kontekstā joprojām uzskatāmi par ļoti zemiem ienesīguma līmeņiem, lai gan vēl pirms divām ar pusi nedēļām šīs valsts garāka termiņa obligāciju ienesīgums bija sarucis līdz 0,05% atzīmei, kas raisīja spekulācijas par to, ka galu galā tas varētu nonākt negatīvā teritorijā. Līdzīgi ienesīgums pēdējo nedēļu laikā kāpj arī citiem reģiona parāda vērtspapīriem. Piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atgriezies pie 1,7% atzīmes, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā marta vidū. Tikmēr Francijas garāka termiņa obligāciju ienesīgums strauji palēcies līdz 0,73% atzīmei (pagājušā mēneša vidū tas bija divreiz zemāks).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Burbulis obligāciju tirgū var palīdzēt uzņēmējiem

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu krīzē, tas var būt labs palīgs uzņēmumiem naudas piesaistē

Lai gan šomēnes pretēji daudzu investoru un finanšu ekspertu cerībām Eiropas Centrālā banka (ECB) ir devusi norādes, ka pašreizējā ekonomikas finanšu stimulēšanas programma nekļūs apjomīgāka un ilgāka, investoru noskaņojums biržās ir uzlabojies. Līdz šim ECB ekonomiku stimulēja ar zemām procentu likmēm, nosakot aizvien negatīvāku depozīta likmi banku neizvietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzpērkot parāda vērtspapīrus. Runājot par pēdējo, obligāciju tirgus nemitīgi izjūt pircēju spiedienu, rezultātā mazinās ienesīgums. ECB nevēlēšanās veikt lielākus pirkumus par jau noteiktajiem var nozīmēt, ka līdzšinējā peļņa uz ECB finanšu injekciju rēķina ir galā, kas sākotnēji veicināja strauju pārdevēju aktivitātes palielināšanos biržas. Tādējādi, piemēram, Vācijā valsts desmit gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieauga no apmēram mīnus 0,11% līdz 0,07%. Taču investoru noskaņojums diezgan ātri mainījās, un minēto Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir nokrities turpat, kur bija, traucoties pretī jauniem antirekordiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākotnēji Citadele plāno veikt subordinēto obligāciju emisiju līdz 20 miljonu apmērā

Žanete Hāka, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valde apstiprinājusi subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena sākotnējos galīgos noteikumus, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

8. novembrī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja 2. novembra AS Citadele banka 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas pamatprospektu.

Savas 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas ietvaros banka Citadele uzsāk subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena piedāvājuma periodu. Tas ilgs no 2017. gada 10.novembra plkst. 14:00 līdz 17.novembra plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika).

Pirmajā laidienā Citadele plāno veikt subordinēto obligāciju emisiju līdz 20 miljonu apmērā. Emisijas datums ir plānots 2017. gada 24. novembris. Obligācijas tiks piedāvātas ieguldītājiem Latvijā un Lietuvā, kā arī tās varēs iegādāties kvalificētie ieguldītāji no citām Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākta AS Citadele banka obligāciju kotēšanas procedūra iekļaušanai biržā

Žanete Hāka, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz AS Citadele banka iesniegtajiem dokumentiem, Nasdaq Riga ir uzsākusi kotēšanas procedūru kredītiestādes obligāciju iekļaušanai Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 10 tūkstoši eiro, kopējais emisijas apjoms ir 20 miljoni eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 24.novembris.

Nasdaq Riga valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Db.lv jau rakstīja, ka 8. novembrī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja 2. novembra AS Citadele banka 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas pamatprospektu.

Savas 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas ietvaros banka Citadele uzsāka subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena piedāvājuma periodu. Tas ilga no 2017. gada 10.novembra plkst. 14:00 līdz 17.novembra plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaules likvīdajos obligāciju tirgos iezīmējies ar vēl zemākām ienesīguma likmēm, un, pretēji pirms tam gaidītajam, tomēr nematerializējās drošo pasaules obligāciju ienesīguma palielināšanās.

Daudzu etalona parāda vērtspapīru ienesīgums devās arvien zemāk, kur īstermiņa pašu drošāko vērtspapīru likmes attapās negatīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka, investoriem savā starpā aktīvi pērkot šo valstu obligācijas, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus. «Tā, piemēram, ieguldot šobrīd Vācijas obligācijās ar dzēšanas termiņu līdz četriem gadiem, ieguldītājs saņem negatīvu ienesīgumu – tas nozīmē, ka tam papildus ar vērtspapīra turēšanu saistītajiem izdevumiem ir jāpiemaksā šādas obligācijas pārdevējam. Šāda situācija saistīta ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem par negatīvu depozītu likmes ieviešanu, kuras ietvaros noguldītie naudas resursi centrālajā bankā tiek aplikti ar šo likmi. Tādējādi tiek veicināts pieprasījums pēc obligācijām. Centrālo banku monetārās politikas ietvaros tiek palielināti tirgum pieejamie naudas resursi, bet to cena – samazinās,» skaidro Swedbank finanšu analītiķis Juris Rumba. Atliek secināt, ka daudzi labāk izvēlas aizdot valdībām (pirkt to obligācijas) par -0,05%, nevis turēt līdzekļus ECB, kur depozītiem tiek piemērota augstāka negatīva likme. «2011. un 2012. gads vēsturē iegāja ar rekordaugstām obligāciju likmēm arī vairākām eirozonas perifērijas valstīm. Savukārt 2013. un 2014. gadā situācija stabilizējās, un šīs valstis pakāpeniski atguva pieeju finanšu tirgiem,» norāda Swedbank eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) ir startējusi ar savu vērtspapīru uzpirkšanas programmu, kuras ietvaros iestādei būs milzīgos apmēros (ik mēnesi 60 miljardu eiro apjomā) otrreizējā tirgū jāuzpērk reģiona valdību obligācijas.

Tādējādi pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem saglabāsies milzīgs, kas nozīmēs, ka, visticamāk, uz leju slīdēs to ienesīgums. Turklāt cena straujāk var pieaugt (un attiecīgi – sarukt ienesīgums) tieši reģiona pašiem drošākajiem vērtspapīriem. Jāpiebilst, ka jau šobrīd pat Vācijas sešu gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas negatīvā teritorijā (-0,03%).

Kopumā var runāt par jaunu ēru gan eirozonas valdību obligācijām, gan eiro valūtai. Nav izslēgts, ka saskatāmā nākotne zem nulles otrreizējā tirgū noslīdēs arī Spānijas, Itālijas un Portugāles vidēja termiņa obligāciju ienesīgums. ECB norādījusi, ka nepirks vien tādas obligācijas, kuru ienesīgums ir «negatīvāks» par bankas eiro depozītu likmi, kura ir noteikta pie -0,2% atzīmes (ECB arī norādījusi, ka pirks obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir pēc diviem līdz 30 gadiem). Domājams, daudziem tirgus dalībniekiem tas ir signāls, ka jāpērk bezmaz vai jebkādas monetārā reģiona obligācijas, kuru ienesīgums ir lielāks par šo atzīmi (jeb - ECB pirkšanas rezultātā gaidāms plaša obligāciju klāsta cenu pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgu varētu būt aizskāris lēnīgākas ekonomikas un pat recesijas baiļu vīruss.

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā sākusi grīļoties cena. Rezultātā uzreiz tiek spriests par to, vai tikai nav pienācis tas infekcijas punkts, kad būs vērojams kaut kas līdzīgs vērtības korekcijai pēc daudziem riska aktīviem cenu ziņā izcilā gada sākuma. Kritums bijis visaptverošs, kur akciju vērtības piektdien aptuveni par 2% saruka ASV (šīs valsts akcijām tā bija sliktākā diena 11 nedēļās). Tāpat vēl straujāks tas bijis Japānā un Eiropā.

Pašlaik liekas, ka tirgus dalībnieki visu varētu būt sākuši uztvert caur negatīvāku prizmu. Vēl nesen valdīja prieks par to, ka uz vājāku datu fona centrālās bankas atturēsies no plāniem īstenot stingrākas monetārās politikas mērus. Tomēr šobrīd varētu būt radusies kaut kāda veida sajūta, ka ne jau velti atkal varētu būt vajadzīgi kādi neatliekamās finanšu medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Liela uzmanība tiek pievērsta drošo obligāciju likmēm, kas ceļo arvien zemāk. Tas liecina, ka aug pieprasījums pēc patvēruma, kas parasti vērojams tad, kad skaidrība par nākotni ir krietni mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Attīstības valstu obligācijas kļūst aizvien pievilcīgākas

Žanete Hāka, 26.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd divas galvenās centrālās bankas pasaulē – Federālo Rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka dodas dažādos virzienos, norāda SEB bankas investīciju eksperts Ingus Grasis.

FRS, visticamāk, nākamā gada vidū varētu palielināt bāzes likmes, kamēr ECB ņemot vērā zemo inflācijas līmeni turpinās stimulēt ekonomiku – tādējādi palielinās atšķirības starp Eiropas un ASV obligāciju ienesīgumu.

Ārkārtīgi zemie līmeņi Eiropas obligācijām nav ilgtspējīgi, un nav vairs pievilcīgi investoriem, un obligācijas ir nedaudz pārpirktas. Tādējādi, skatoties uz nākotni, varētu būt gaidāms neliels obligāciju ienesīguma pieaugums Eiropas obligāciju tirgū.

Uz spekulatīvā kredītreitinga obligācijām eksperti skatās vēl pozitīvi.

Alternatīva ieguldījumiem patlaban ir attīstības valstu uzņēmumu obligācijas - šis segments pēdējo gadu laikā būtiski ir audzis, veido 17% no ASV un ES obligāciju apjoma, saka I. Grasis, skaidrojot, ka tirgus kļūst lielāks, investoru skaits pieaug un tirgus kļūst likvīdāks. Arī vēsturiskie rezultāti bijuši labi, un kopīgais ienesīgums bijis 12,3% pēdējo 10 gadu laikā, kas ir lielāks nekā attīstīto valstu akciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Rietumu Asset Management piedāvā ieguldīt obligācijās un rītdienas uzņēmumos

Reinis Kļava, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar diviem jauniem ieguldījumu piedāvājumiem klajā nācis Rietumu Bankas grupā ietilpstošais aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM). Obligāciju portfelis Target Maturity Bonds ir paredzēts konservatīvākiem klientiem, jo tas fiksē noteiktu ienesīgumu un ienākuma izmaksas laiku. Investīciju portfelis Industry 4.0 orientēts uz klientiem, kuri tuvāku un tālāku nākotni neatraujami saista ar t.s. tehnoloģisko revolūciju un inovatīvus uzņēmumus redz kā rītdienas ekonomikas balstus.

Abi jaunie investīciju piedāvājumi turpina RAM tematisko ieguldījumu portfeļu sēriju.

Obligāciju portfelis - drošs un paredzams

Obligāciju portfelim Target Maturity Bonds ir konkrēts vērtspapīru dzēšanas termiņš (no 2018. līdz 2022. gadam), tā turētājam jau sākotnēji ir zināms sagaidāmais ienesīgums.

„Būtiskākā šī portfeļa atšķirība no investīcijām akciju tirgū, ir fiksēts ieguldījuma beigu termiņš un fiksēts ienesīgums. Klientam ir skaidri zināms arī naudas plūsmas plāns, to iespējams pieskaņot klienta vajadzībām. Šīs priekšrocības padara šo ieguldījumu viegli caurskatāmu, saprotamu un īpaši drošu tiem klientiem, kuri riskus vēlas samazināt līdz viszemākajam līmenim,“ saka RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

Komentāri

Pievienot komentāru