Finanses

Lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās aizņemšanās izmaksas

Žanete Hāka, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Pirmdien, Eiropas Centrālajai bankai sākot savu obligāciju iepirkumu programmu, lielākajā daļā Eiropas valstu saruka aizņemšanās izmaksas, raksta MarketWatch.

Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums saruka par 6 bāzes punktiem līdz 0,344%, savukārt īstermiņa parādzīmju ienesīgums saglabājās negatīvā teritorijā.

Tikmēr Dienvideiropā 10 gadu Spānijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par diviem bāzes punktiem līdz 1,271%, bet Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 3 bāzes punktiem līdz 1,287%. Portugāles aizņemšanās izmaksas samazinājās par vienu bāzes punktu līdz 1,739%.

Vienīgā valsts, kuras obligāciju ienesīgums pieauga, bija Grieķija – par 42 bāzes punktiem līdz 9,739%, ko veicināja neskaidrā politiskā situācija valstī.

Ienesīguma kritumu veicina ECB sāktā obligāciju iepirkumu programma, kuras laikā ik mēnesi tiks tērēti 60 miljardi eiro un kas ir vērsta, lai paaugstinātu inflāciju un veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi.

Ekonomisti gan paredz, ka Eiropas valstu aizņemšanās izmaksas pakāpeniski pieaugs pēc tam, kad kvantitatīvās mīkstināšanas programma izplatīsies uz ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu faktoru kopums raisījis plākšņu pārbīdi obligāciju tirgū, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas obligāciju tirgū pēdējo nedēļu laikā cenu un ienesīguma svārstības uzņēmušas sen neredzētus apmērus. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atzīmējies virs 0,7% līmeņa, lai gan vēl aprīļa vidū tas noslīdēja līdz 0,05% atzīmei. Pieaug arī daudzu citu eirozonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgums un pašlaik izskatās, ka, piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir ceļā uz 2% atzīmes sasniegšanu. Līdz sen neredzēti augstiem līmeņiem pie 2,3% atzīmes pieaudzis arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums.

Ja obligāciju ienesīgums tik strauji aug, tad attiecīgi ļoti strauji sarūk šo vērtspapīru cena. Līdz ar šādu situāciju tiek spriests par to, vai šobrīd šis tirgus nav burbuļa plīšanas stadijā. Lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka šī ir bijusi vien īslaicīga un vajadzīga cenu korekcija Eiropas obligāciju tirgū un drīzumā atkal vajadzētu atsākties vecajai spēlei uz šo vērtspapīru cenu palielināšanos. Galu galā reģiona obligāciju ienesīgums gandrīz bez pārtraukuma pazeminājies kopš pagājušā gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmes Eiropā sasniedz arvien jaunus rekordzemus līmeņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībniekiem turpinot likt likmes uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) kādā brīdī sāks masveidā uzpirkt Eiropas valdību emitētās obligācijas, šo parāda vērtspapīru ienesīgumu turpina strauji dzīt arvien zemāk. Šonedēļ, piemēram, Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2% atzīmes.

Tāpat līdz jaunam rekordista līmenim samazinājies Itālijas, Francijas, Īrijas, Austrijas un Beļģijas garāka termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums. Tikmēr Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,77% atzīmes, kas arī ir vien sprīža attālumā no jauna visu laiku zemākā punkta. Šāds obligāciju ienesīguma kritums liek domāt – ir iesakņojies pieņēmums, ka vēl agresīvāki eiro drukāšanas pasākumi no ECB puses ir neizbēgami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī obligāciju tirgū investori satraucas par burbuļa pazīmēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd pasaules finanšu tirgos valda bažas ne tikai par attīstīto valstu akciju dārdzību, kur saistībā ar atsevišķu nozaru uzņēmumu vērtspapīru cenām jau, iespējams, varētu runāt par burbuli. Cenas jau ilgstoši un faktiski nemitīgi ir palielinājušās gan pašām drošākajām, gan arī nedrošajām obligācijām, kas daudziem licis spriest par burbuli arī šajā tirgū. Turklāt līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes drukāšanas pasākumiem daudzu parāda vērtspapīru cenas, visticamāk, turpinās palielināties. Tomēr aktuāls ir jautājums – kāda būs augšējā robeža (vai drīzāk – kad tā tiks sasniegta). Jau rakstīts, ka pieprasījums, piemēram, pēc eirozonas valdības parādzīmēm ir milzīgs, kas nozīmē, ka investori jau uz samērā ilgiem termiņiem ir gatavi piemaksāt par privilēģiju vairākām šī reģiona valstīm aizdot naudu. Šobrīd negatīvā teritorijā ieslīdējis jau Vācijas sešu gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Savukārt Vācijas 10 gadu obligāciju gada ienesīgums šonedēļ atrodas pie 0,22% atzīmes, kas ir zemākais līmenis vēsturē, bet Vācijas 30 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas vien pie 0,615% atzīmes. Jāpiebilst, ka vēl pirms gada Vācijas 30 gadu obligāciju ienesīgums atradās pie 2,49% atzīmes. Šobrīd nomanāms arvien vairāk viedokļu par to, ka eirozonas valdību obligāciju ienesīguma kritums varētu būt pārspīlēts, un ieguldījumi šajos parāda vērtspapīros vairs neesot īsti pievilcīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas obligāciju tirgū strauji aug ienesīgumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja šā gada pirmajos mēnešos varējām runāt par noturīgu Eiropas valdību obligāciju ienesīgumu došanos zemāk, tad šobrīd vērojamas pretējas tendences. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,45% atzīmes. Šie vēsturiskā kontekstā joprojām uzskatāmi par ļoti zemiem ienesīguma līmeņiem, lai gan vēl pirms divām ar pusi nedēļām šīs valsts garāka termiņa obligāciju ienesīgums bija sarucis līdz 0,05% atzīmei, kas raisīja spekulācijas par to, ka galu galā tas varētu nonākt negatīvā teritorijā. Līdzīgi ienesīgums pēdējo nedēļu laikā kāpj arī citiem reģiona parāda vērtspapīriem. Piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atgriezies pie 1,7% atzīmes, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā marta vidū. Tikmēr Francijas garāka termiņa obligāciju ienesīgums strauji palēcies līdz 0,73% atzīmei (pagājušā mēneša vidū tas bija divreiz zemāks).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībnieki arvien vairāk spriež par to, ka uzstājīgāk savu galvu gada beigās varētu pacelt tāda lieta kā inflācija. Finanšu eksperti norāda - inflācijas kāpums ir risks vieniem aktīviem, bet iespēja citiem.

“Bažas par inflācijas kāpumu izriet no novērojumiem par to, ka dažu preču, piemēram, pusvadītāju mikroshēmu vai dažādu izejvielu, piedāvājums jau ir nepietiekams. Šo deficītu var izskaidrot ar to, ka valdību finanšu atbalsts novērsa personisko ienākumu un pirktspējas samazināšanos pandēmijas laikā. Tāpēc, par spīti recesijai, pieprasījums pēc noteiktu veidu precēm joprojām ir liels. Savukārt pārvietošanās ierobežojumi daļēji ietekmē pieejamo piedāvājumu un ražošanas jaudas. Turklāt esošo inflācijas spiedienu var pastiprināt vēl lielākas bažas par to, ka pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuri ierobežojumu dēļ nebija pieejami, kāps tiks strauji, ka to cenas nekavējoties dramatiski pieaugs. Piemēram, kad valstis atkal atvērs savas robežas un pilnībā atjaunosies gaisa satiksme, cilvēki būs tik ļoti noilgojušies pēc brīvdienām ārzemēs, ka visiem gribētājiem aviobiļešu nepietiks un viņi būs gatavi maksāt par tām vairāk. Un šis ir tikai viens no daudziem piemēriem par to, kā var izpausties straujš inflācijas pieaugums,” teic Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds ir Latvijas uzņēmumu neizmantotās peļņas potenciāls?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 13.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto vien 9 % no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem.

Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, un kāda ir neizmantoto iespēju cena?

Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šī gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.

Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Burbulis obligāciju tirgū var palīdzēt uzņēmējiem

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu krīzē, tas var būt labs palīgs uzņēmumiem naudas piesaistē

Lai gan šomēnes pretēji daudzu investoru un finanšu ekspertu cerībām Eiropas Centrālā banka (ECB) ir devusi norādes, ka pašreizējā ekonomikas finanšu stimulēšanas programma nekļūs apjomīgāka un ilgāka, investoru noskaņojums biržās ir uzlabojies. Līdz šim ECB ekonomiku stimulēja ar zemām procentu likmēm, nosakot aizvien negatīvāku depozīta likmi banku neizvietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzpērkot parāda vērtspapīrus. Runājot par pēdējo, obligāciju tirgus nemitīgi izjūt pircēju spiedienu, rezultātā mazinās ienesīgums. ECB nevēlēšanās veikt lielākus pirkumus par jau noteiktajiem var nozīmēt, ka līdzšinējā peļņa uz ECB finanšu injekciju rēķina ir galā, kas sākotnēji veicināja strauju pārdevēju aktivitātes palielināšanos biržas. Tādējādi, piemēram, Vācijā valsts desmit gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieauga no apmēram mīnus 0,11% līdz 0,07%. Taču investoru noskaņojums diezgan ātri mainījās, un minēto Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir nokrities turpat, kur bija, traucoties pretī jauniem antirekordiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaules likvīdajos obligāciju tirgos iezīmējies ar vēl zemākām ienesīguma likmēm, un, pretēji pirms tam gaidītajam, tomēr nematerializējās drošo pasaules obligāciju ienesīguma palielināšanās.

Daudzu etalona parāda vērtspapīru ienesīgums devās arvien zemāk, kur īstermiņa pašu drošāko vērtspapīru likmes attapās negatīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka, investoriem savā starpā aktīvi pērkot šo valstu obligācijas, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus. «Tā, piemēram, ieguldot šobrīd Vācijas obligācijās ar dzēšanas termiņu līdz četriem gadiem, ieguldītājs saņem negatīvu ienesīgumu – tas nozīmē, ka tam papildus ar vērtspapīra turēšanu saistītajiem izdevumiem ir jāpiemaksā šādas obligācijas pārdevējam. Šāda situācija saistīta ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem par negatīvu depozītu likmes ieviešanu, kuras ietvaros noguldītie naudas resursi centrālajā bankā tiek aplikti ar šo likmi. Tādējādi tiek veicināts pieprasījums pēc obligācijām. Centrālo banku monetārās politikas ietvaros tiek palielināti tirgum pieejamie naudas resursi, bet to cena – samazinās,» skaidro Swedbank finanšu analītiķis Juris Rumba. Atliek secināt, ka daudzi labāk izvēlas aizdot valdībām (pirkt to obligācijas) par -0,05%, nevis turēt līdzekļus ECB, kur depozītiem tiek piemērota augstāka negatīva likme. «2011. un 2012. gads vēsturē iegāja ar rekordaugstām obligāciju likmēm arī vairākām eirozonas perifērijas valstīm. Savukārt 2013. un 2014. gadā situācija stabilizējās, un šīs valstis pakāpeniski atguva pieeju finanšu tirgiem,» norāda Swedbank eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizņemties - dārgāk, ieguldīt - izdevīgāk

Andris Kotāns, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes loceklis un fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 31.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada procentu likmju pieaugums bijis viens no vēsturiski iespaidīgākajiem - pēdējo reizi kaut cik salīdzināmi kāpumi novēroti 1990. un 2000. gadu vidū, bet pieauguma straujuma ziņā šī bijusi gandrīz unikāla situācija.

Daudzi saskārušies ar paaugstināto procentu likmju nepatīkamo pusi, jo par kredītsaistībām tagad jāmaksā dārgāk, tomēr augstākām procentu likmēm ir arī pozitīvs spoguļattēls. Atdeve, ko šobrīd piedāvā uzkrājumu un fiksētā ienākuma ieguldījumu produkti, ir kļuvusi ievērojami augstāka un atjaunojusi nozīmi jēdzienam par kapitāla laika vērtību.

Kāpēc pieaug interese par obligācijām?

Pat ar konservatīviem un visiem pieejamiem risinājumiem mūsu nauda var atkal pelnīt. Arvien interesantāk kļūst iepazīties ar banku noguldījumu piedāvājumiem, kur pozitīvas likmes jau tiek maksātas pat krājkontā. Arī valsts krājobligācijas turpina piedāvāt pievilcīgu procentu likmi. Abas šīs alternatīvas pieejamas ar nelielām līdzekļu summām, bez vērtspapīru konta atvēršanas un ir viegli izpildāmas tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākotnēji Citadele plāno veikt subordinēto obligāciju emisiju līdz 20 miljonu apmērā

Žanete Hāka, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valde apstiprinājusi subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena sākotnējos galīgos noteikumus, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

8. novembrī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja 2. novembra AS Citadele banka 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas pamatprospektu.

Savas 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas ietvaros banka Citadele uzsāk subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena piedāvājuma periodu. Tas ilgs no 2017. gada 10.novembra plkst. 14:00 līdz 17.novembra plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika).

Pirmajā laidienā Citadele plāno veikt subordinēto obligāciju emisiju līdz 20 miljonu apmērā. Emisijas datums ir plānots 2017. gada 24. novembris. Obligācijas tiks piedāvātas ieguldītājiem Latvijā un Lietuvā, kā arī tās varēs iegādāties kvalificētie ieguldītāji no citām Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākta AS Citadele banka obligāciju kotēšanas procedūra iekļaušanai biržā

Žanete Hāka, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz AS Citadele banka iesniegtajiem dokumentiem, Nasdaq Riga ir uzsākusi kotēšanas procedūru kredītiestādes obligāciju iekļaušanai Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 10 tūkstoši eiro, kopējais emisijas apjoms ir 20 miljoni eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 24.novembris.

Nasdaq Riga valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Db.lv jau rakstīja, ka 8. novembrī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja 2. novembra AS Citadele banka 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas pamatprospektu.

Savas 25 000 000 eiro Otrās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas ietvaros banka Citadele uzsāka subordinēto obligāciju pirmās sērijas pirmā laidiena piedāvājuma periodu. Tas ilga no 2017. gada 10.novembra plkst. 14:00 līdz 17.novembra plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) ir startējusi ar savu vērtspapīru uzpirkšanas programmu, kuras ietvaros iestādei būs milzīgos apmēros (ik mēnesi 60 miljardu eiro apjomā) otrreizējā tirgū jāuzpērk reģiona valdību obligācijas.

Tādējādi pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem saglabāsies milzīgs, kas nozīmēs, ka, visticamāk, uz leju slīdēs to ienesīgums. Turklāt cena straujāk var pieaugt (un attiecīgi – sarukt ienesīgums) tieši reģiona pašiem drošākajiem vērtspapīriem. Jāpiebilst, ka jau šobrīd pat Vācijas sešu gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas negatīvā teritorijā (-0,03%).

Kopumā var runāt par jaunu ēru gan eirozonas valdību obligācijām, gan eiro valūtai. Nav izslēgts, ka saskatāmā nākotne zem nulles otrreizējā tirgū noslīdēs arī Spānijas, Itālijas un Portugāles vidēja termiņa obligāciju ienesīgums. ECB norādījusi, ka nepirks vien tādas obligācijas, kuru ienesīgums ir «negatīvāks» par bankas eiro depozītu likmi, kura ir noteikta pie -0,2% atzīmes (ECB arī norādījusi, ka pirks obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir pēc diviem līdz 30 gadiem). Domājams, daudziem tirgus dalībniekiem tas ir signāls, ka jāpērk bezmaz vai jebkādas monetārā reģiona obligācijas, kuru ienesīgums ir lielāks par šo atzīmi (jeb - ECB pirkšanas rezultātā gaidāms plaša obligāciju klāsta cenu pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru