Enerģētika

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots

Armanda Vilciņa, 05.05.2021

Bioenerģijas ražošanas uzņēmuma Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru.

Trūkst tālredzības

Uzņēmēji, kuri darbojas AER nozarē un plāno savu ilgtermiņa darbību, nevar normāli strādāt, jo nekas nav skaidrs, norāda bioenerģijas ražošanas uzņēmuma Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants. Viņš stāsta, ka pašlaik grozījumi tiek veikti gan MK noteikumos, gan divos likumos, un nav saprotams, kas tiks pieņemts. Jau 2016. gadā nozare saskārās ar drastiskām izmaiņām regulējošajā vidē, tāpēc šoreiz normatīvo aktu grozīšana ar atpakaļejošu ietekmi lielai daļai uzņēmumu var būt liktenīga. “Veikt retroaktīvas izmaiņas nav normatīvās vides stabilitātes paraugs, drīzāk neredzēts precedents Eiropas Savienībā (ES). Graanul Invest elektrostacijām ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar siltuma noņēmēju, kas uz tā pamata ir paplašinājis savu ražotni un rēķinājies ar konkrētu siltuma cenu ilgtermiņā. Ja siltumu ražojošajam uzņēmumam pārtrauc atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, skaidrs, ka solīto cenu par siltumu nodrošināt vairs nav iespējams. Cietējas būs ne tikai elektrostacijas, bet arī to partneri. Šajā gadījumā ir vai nu jālikvidējas, vai arī jātiesājas. Arī Tieslietu ministrija apstiprina, ka šis ir iemesls tiesāties, un šajā gadījumā, visticamāk, zaudēs valsts,” teic H. Vīgants.

Viņš norāda, ka nestabilā situācija Latvijā ne tikai grauj jau pastāvošo biznesa vidi, bet arī traucē jaunu uzņēmumu attīstībai. “Latvija diemžēl nav tā bagātākā valsts, kas var veidot savu ekonomiku un tautsaimniecību, nepiesaistot investorus. Mums ir lielisks potenciāls kļūt par inovatīvu produktu ražošanas valsti ar uzsvaru uz AER, bet šī brīža situācija un fakts, ka nozari regulējošā vide nereti mainās pat trīs reizes gadā, ieguldītājiem liek simts reizes padomāt. Retroaktīvas izmaiņas kādā no nozarēm investoriem ir sarkanais signāls. Šobrīd nepieciešams visu pēc iespējas ātrāk sakārtot un beidzot definēt ilgtermiņa attīstības stratēģiju klimata neitralitātes sasniegšanā, uzskaitot starpmērķus un prioritārās nozares, kā arī strādāt pie biznesa vides uzlabošanas, lai piesaistītu Latvijā stratēģiskos investorus, kuri palīdzētu šos mērķus sasniegt, attīstot tautsaimniecību,” pauž Graanul Invest izpilddirektors.

Pilnīga anarhija

Visas darbības ap šiem noteikumiem ir pretrunā ES direktīvai 2018/2001, kas runā par to, ka jebkuras ES dalībvalsts politikai AER jomā ir jābūt stabilai, tālredzīgai un nemainīgai, uzsver uzņēmuma Baltcap investīciju direktors Matīss Paegle. Viņš uzskata, ka valstij prioritāri būtu jādomā par to, kā mainīt dzīvi nākamajos desmit gados, nevis jāturpina muļļāt vecā tēma par retroaktīvām izmaiņām.

Visu interviju lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas valstīm ir jābūt vienotām un jau šobrīd jāveic aktīvas darbības.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgus nomāc Covid-19

LETA--AFP, 23.03.2021

Turcijas liras vērtība kritās par aptuveni 15% pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien nomainīja centrālās bankas vadītāju pēc tam, kad centrālā banka ievērojami paaugstināja galveno procentlikmi. Turcijas akciju tirgū cenas kritās par apmēram 10%.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas pirmdien pieauga, krītoties obligāciju ienesīgumam, savukārt samazinājušās izredzes par atgriešanos pie pirmspandēmijas normālās situācijas nomāca Eiropas akciju tirgus.

Turcijas liras vērtība kritās par aptuveni 15% pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien nomainīja centrālās bankas vadītāju pēc tam, kad centrālā banka ievērojami paaugstināja galveno procentlikmi.

Turcijas akciju tirgū cenas kritās par apmēram 10%.

"Vakcinācijas programma, jauni fiskālie stimuli un centrālo banku monetāro stimulu turpināšanās uzkurina cerības uz spēcīgu ekonomikas izlaides un uzņēmumu peļņas atjaunošanos," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

"Bet tas nozīmē, ka investori tagad ir potenciāli vairāk eksponēti uz negaidītiem šokiem - un Turcija var būt viens no tādiem."

ASV valdības obligāciju ienesīgums pirmdien kritās, izraisot akciju cenu kāpumu Volstrītā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru