Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Lielāki kuģi

Kravu īpašnieku vēlmi samazināt izmaksas un pārvadājumus veikt ar lielākas kravnesības kuģiem izjūt arī Rīgas osta. Pārkrauto kravu apjoms Rīgas ostā 20 gadu laikā ir gandrīz trīskāršojies – no 11,2 milj. tonnu 1997. gadā līdz 33,7 milj. tonnu 2017. gadā, bet kopējais ienākušo tirdzniecības kuģu skaits ir sarucis no 4029 1997.gadā līdz 3422 kuģiem 2017. gadā. «Skaidra tendence, kura rāda, ka ienāk mazāk kuģu, bet ar lielāku ietilpību,» datus komentē A. Brokovskis. Piemēram, sauskravu kuģu skaits ir sarucis par 39% no 2320 (1997. g.) līdz 1415, tajā pašā laikā šo kuģu vidējā ietilpība no 3227 GT (kuģu ietilpības rādītājs – gross tonnage) pieaugusi līdz 3780 GT jeb par 17%. Tas pats attiecas uz tankkuģiem, jo, lai arī Rīgas ostā ienākušo tankkuģu skaits ir pieaudzis no 511 1997. gadā līdz 608 jeb par 19%, taču tajā pašā laikā šo kuģu ietilpība no 4212 GT pieaugusi līdz 8921 GT jeb par 112%. Īpaši skaidri šī tendence ir vērojama, ja aplūko Rīgas brīvostas pārvaldes datus par lielajiem kuģiem ostā. Ja 2009. gadā Rīgas ostā apkalpoja 114 tādu kuģu, kuru kravnesība ir lielāka par 50 000 DWT (Deadweight tonnage – kuģu kravnesības rādītājs), tad 2017. gadā lielo kuģu bija jau 214.

Vienlaikus Rīgas brīvostas kapteinis uzsver, ka pagaidām ir tikai dažas piestātnes, kurās ir pietiekami dziļumi, lai Panamax tipa kuģus varētu piekraut līdz to maksimālajai kravnesībai. Divas no dziļūdens piestātnēm ir tā saucamās pāļu piestātnes, kurās kraušana notiek nevis no krasta termināļa, bet pievedot kravu ar baržām. Pašreiz lielo beramkravu kuģu kraušana notiek vairākos posmos, pārtauvojot tos no vienas piestātnes pie citas. Piemēram, ogļu kuģus krauj terminālos, bet pēc tam pārtauvo pie pāļu piestātnēm, kur no baržām piekrauj līdz maksimumam. Tas nav izdevīgi ostas klientiem, jo katra kuģa pārtauvošana prasa laiku un izmaksas. «Taču līdz dziļūdens pāļu piestātņu izbūvēšanai Rīgas ostā lielie beramkravu kuģi nevarēja pilnībā izmantot savu kravnesību un osta varēja zaudēt klientus, kas ieinteresēti pārvadāt kravu pēc iespējas lielākos kuģos, maksimāli tos piekraujot. Pāļu piestātnes Rīgas brīvostas pārvalde izbūvēja kā pagaidu variantu, lai nezaudētu klientus līdz Krievu salas projekta pabeigšanai. Pēc Krievu salas projekta pabeigšanas lielos kuģus varēs kraut pie Krievu salas piestātnēm,» skaidro A. Brokovskis. Viņš atzīst, ka Krievu salas projekts, kas paredz ogļu pārkraušanu pārcelt no pilsētas centra tuvāk pie Rīgas jūras līča, vienlaicīgi atrisina vairākus jautājumus – gan uzlabo apkārtējo vidi pilsētā, gan atbrīvo vietu, kur attīstīties Rīgai, gan arī veicina ostas attīstību un konkurētspējas uzlabošanu.

Vajag infrastruktūru

Ostas kapteinis norāda, ka lielāki kuģi nozīmē atbilstošu infrastruktūru. «Mums jānodrošina lielas kravnesības kuģu droša pārvietošanās un atrašanās Rīgas ostā. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu kuģošanas ceļu un piestātņu dziļumu uzturēšanā, kuģu apgriešanās iespēju nodrošināšanā un pastāvīgus ieguldījumus dažādos navigācijas drošības pasākumos – IT infrastruktūrā, navigācijas sistēmās un darbinieku apmācībā,» uzsver A. Brokovskis. Viņš steidz piemetināt, ka lielas kravnesības kuģu uzņemšana prasa lielāku precizitāti un meistarību no ločiem un Kuģu satiksmes vadības operatoriem. «Ja Panamax tipa kuģim kapteiņa komandtiltiņa augstums ir vismaz septītā stāva līmenī, tad saredzēt no tā precīzus attālumus līdz krastam vai piestātnei ir praktiski neiespējami. Tādēļ mūsdienās tiek arvien vairāk izmantoti precīzi digitālie instrumenti un iekārtas. Dzīvojam XXI gadsimtā, un straujas izmaiņas piedzīvo arī gadsimtiem senās ostas profesijas,» pārliecināts ir ostas kapteinis. Par kuģu satiksmi tieši atbildīgie Kapteiņdienesta darbinieki iziet regulāras apmācības gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pēdējos gados īpaša uzmanība tajās tiek pievērsta tieši lielo kuģu vadībai un drošas navigācijas jautājumiem. Turklāt pagājušajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde ir iegādājusies datorizētu kuģu vadības simulatoru – trenažieri, kas ļauj virtuāli modelēt kuģu veidus, kā arī izmērus un vadīt tos Rīgas ostā dažādos apstākļos. «Pēc Rīgas HES kaskādes izveides ūdens straumes ātrums ostas akvatorijā ir diezgan vienmērīgs un prognozējams, un arī ūdens radīto sanešu nav ļoti daudz, tomēr tas nenozīmē, ka upes gultne nebūtu jātīra. Hidrogrāfiskie dziļuma mērījumi pie piestātnēm un kuģošanas ceļā tiek veikti divas reizes gadā,» tehniskās nianses rāda A. Brokovskis. Viņš atgādina, ka diemžēl pie daudzām ostas vecajām piestātnēm nav iespējas veikt padziļināšanas darbus, jo piestātņu konstrukcija to nepieļauj. «Padziļināšanu kuģu ceļā un pie piestātnēm prasa biznesa intereses, kas pamatojas uz stividorkompāniju argumentētiem un pamatotiem biznesa plāniem,» uzsver A. Brokovskis. Viņš norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldes mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai ostā strādājošie uzņēmumi savukārt varētu kravu apstrādei izmantot efektīvākos risinājumus, turklāt kravu izkraušana un iekraušana notiktu maksimāli ātri. «Tas bija senos laikos, kad viena kuģa izkraušanai vai piekraušanai bija vajadzīgas nevis dienas, bet pat nedēļas, tagad šis process notiek dažu stundu laikā,» uz laika gaitā notikušajām pārmaiņām norāda ostas kapteinis. Viņš piebilst, ka šodienas uzstādījums ir, ka pēc iespējas ātrākā laikā jāapkalpo lieli kravu apjomi, jo kuģa stāvēšana pie piestātnes tērē laiku un naudu un klientam nav izdevīga.

Dziļumu uzturēšanai teju 87 milj. eiro

Rīgas brīvostas pārvalde tikai dziļumu uzturēšanas darbos pēdējo 20 gadu laikā ir investējusi 86,7 milj. eiro, kas ir gandrīz ceturtā daļa no visām šajā laika periodā veiktajām RBP investīcijām. Turklāt jāņem vērā, ka kuģu ceļu uzturēšana ir tikai viens no lielas kravnesības kuģu apkalpošanas stūrakmeņiem, jo otrs ir atbilstošas dziļūdens piestātnes un kravas laukumi, kuros šādus kuģus var piekraut pilnus. Rīgas brīvosta tikai 2013.–2017. gadā šāda ostas kompleksa – Krievu salas projekta – īstenošanā ir ieguldījusi 135,1 milj. eiro, kur daļa ir ES struktūrfondu nauda. Lielo kuģu uzņemšanai nozīmīgas ir bijušas arī Rīgas brīvostas pārvaldes investīcijas pāļu piestātņu būvniecībā. Pāļu piestātņu izmantošana būtībā ir kā pagaidu risinājums, kas ļauj Rīgas ostai saglabāt konkurētspēju, nodrošinot Panamax tipa kuģu apkalpošanu. Šādu piestātņu būvniecība ir bijis tālredzīgs Rīgas brīvostas pārvaldes lēmums. To rāda minēto piestātņu izmantošanas intensitāte, kas pēc Rīgas brīvostas pārvaldes datiem ir strauji pieaugusi. Proti, pie pāļu piestātnēm 2009. gadā tika apkalpoti tikai pieci kuģi, 2010. gadā šis skaitlis jau bija pieaudzis līdz 37, bet 2014. gadā sasniedza maksimumu – 175, kas arī līdz šim ir bijis ostā pārkrauto kravu rekordgads, savukārt 2016.–2017. gadā šis apjoms bija 146–143 kuģi. Līdztekus nozīmīgus kapitālieguldījumus lielas kravnesības kuģu apkalpošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidē veikušajai Rīgas brīvostas pārvaldei arī privātuzņēmēji – stividorkompānijas – investē savā infrastruktūrā – krastā.

Lielo kuģu prasības

Lielie kuģi prasa atbilstoša izmēra infrastruktūru visā loģistikas ķēdē, uzsver SIA Rīgas Universālais termināls izpilddirektora vietnieks Jānis Kasalis. Viņš uzsver, ka lielas kravnesības kuģi vislielāko ietekmi atstāj uz beramkravām, kuras tiek transportētas prom no Rīgas. «Šī tendence nav nekas jauns, jo tā nav parādījusies ne šogad, nedz arī pērn, bet gan jau pirms 8–9 gadiem, piemēram, 2005. gadā kuģī tika iekrautas aptuveni 4000 t kokskaidu granulu, taču tagad tam pašam klientam tiek krauts kuģis, kurā ietilpst 32 000 t, evolūcija – kuģa izmēra pieaugums par astoņām reizēm – ir redzama pat ar neapbruņotu aci,» skaidro J. Kasalis. Viņš norāda, ka vēlme izmantot arvien lielākas kravnesības kuģus ir jāmeklē arvien tālākā un garākā ceļā pie pircēja, jo agrāk šādas kravas tika nosūtītas tikai uz Skandināvijas valstīm, bet tagad tās tiek vestas uz Lielbritāniju un tālāk. «Latvijas ražotāji, piegādājot kokskaidu granulas britu elektrostacijām, konkurē ar analoga produkta ražotājiem no Kanādas un sekmīgi var konkurēt, tikai vedot ar lielas kravnesības kuģiem,» skaidro J. Kasalis. Viņš atzīst, ka bez atbilstošas ostas infrastruktūras – piestātnes garuma, iegrimes, droša kuģu ceļa – ir vajadzīga arī atbilstoša apjoma beramkravas atvešana līdz ostai – pa dzelzceļu vai autotransportu, un, protams, attiecīgas noliktavas ostā, kur daudzos desmitus tūkstošu tonnu uzkrāt. «Graudi, piemēram, tiek krauti kuģos, kuri var aizvest 70 000 t un vairāk, bet pašlaik Rīgas ostā tā īsti nav neviena termināļa, kas varētu viens pats šādas kravas pieņemt pa dzelzceļu, uzglabāt un iekraut attiecīga izmēra kuģos, tāpēc šādi kuģi tiek apkalpoti divos un pat vairāk termināļos,» uz jautājumu par lielākajiem kuģiem atbild J. Kasalis. Viņaprāt, lielie kuģi rada spiedienu – prasības – nevis tikai uz ostas infrastruktūru, bet gan daudz vairāk uz krastā esošo saimniecību, tāpēc pēdējos gados ostā attīstās noliktavu saimniecība, un tiklīdz lielie spēlētāji varēs graudus kraut lielas kravnesības kuģos vienā piestātnē, tā aizvien mazāk klienti vēlēsies kuģi kraut divās un vairāk vietās, jo termināla piestātnē nevar pieraut vairāk par noteiktu apjomu un tad papildu piekraušana notiek citās piestātnēs, jo ikkatra tauvošanās nozīmē papildu maksu ostai un velkoņiem, turklāt tas ir zaudēts laiks. Piemēram, PostPanamx izmēra kuģī graudi nesen tika krauti trijās vietās. «Varēja jau piekraut divās piestātnēs, taču nebija tik lielu graudu noliktavu, tāpēc nācās kraušanu veikt trijās vietās,» uzsver J. Kasalis. Viņaprāt, šī tendence tikai pieņemsies spēkā. Jāņem vērā, ka Baltijas ostās jaunas mūsdienu prasībām atbilstošas ir tikai dažas piestātnes, jo lielākā daļa ir padomju laikā izveidotās, kad bija cita izmēra un iegrimes kuģi.

«Lielie kuģi izdara milzīgu spiedienu uz tiem, kas strādā krastā, tāpēc stividori ir spiesti investēt noliktavu saimniecībā un infrastruktūrā – dzelzceļā, pārkraušanas kapacitātē. Savulaik par pietiekami efektīvu ātrumu tika uzskatīts 200 t stundā (kuģi līdz 8000 DWT), tagad bez 400 t stundā praktiski neviens kuģa īpašnieks nepiekrīt, ja runa ir par handy max un lielāka tipa. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas citas, jaudīgākas iekraušanas tehnoloģijas,» skaidro J. Kasalis. Viņš norāda, ka minēto iemeslu dēļ uzņēmums, investējot teju piecus milj. eiro, ir pārbūvējis esošo piestātni, pagarinot to par teju 100 m un padziļinot līdz 11,5 m (maksimālā kuģa iegrime pie piestātnes), bet ar to vien nepietiek. «Pie vecajiem pāļiem bez papildu ieguldījumiem dziļāk izrakt nevarējām, tāpēc tika dzīti papildu pāļi un viss pārējais tika būvēts no jauna,» skaidro J. Kasalis. Patlaban ir redzams, ka jau vidējā termiņā tiks pieprasītas vēl dziļākas piestātnes. Un, protams, ka uzņēmums jau tagad strādā pie nākotnes plāniem.

Taps jauns plāns

Savukārt tālākā attīstības perspektīvā, pēc ostas kapteiņa sacītā, ir jādomā par ieejas kanālu un kuģu ceļu Rīgas ostā, kura pirmsākumi ir meklējami cara laikos, taču šodienas kuģu, tostarp kruīza un arī vēl lielākas kravnesības kuģu ienākšanai, ir citas prasības. «Lai Rīgā varētu uzņemt ļoti lielos kruīza kuģus un arī vēl lielākus kravas kuģus, ir vajadzīgs risināt jautājumu par kuģu apgriešanās laukumu un kuģu ceļa parametriem,» uz jautājumu par tālākās perspektīvas svarīgāko uzdevumu atbild A. Brokovskis. Viņš atzīst, ka tieši šīs problemātikas dēļ lielie kruīza kuģi Rīgas ostā nevar ienākt, kaut arī šad tad aģenti interesējas par šādām iespējām, neraugoties uz ostu reģistra datos redzamo. Viņš norāda, ka šie jautājumi varētu tikt risināti jaunajā Rīgas ostas attīstības programmā. «Tas nenozīmē, ka mazas kravnesības kuģi vairs netiks izmantoti, bet gan to, ka ostai jābūt konkurētspējīgai un jāspēj nodrošināt jebkura kuģa, kurš var iziet cauri Belta jūras šaurumam, apkalpošanu Rīgas ostā,» tā A. Brokovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvosta attīstībā investēs gandrīz 50 miljonus eiro

LETA, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta šogad plāno kravu apgrozījuma kritumu par 4%, savukārt ostas attīstībā plānots investēt 49,7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa skaidroja, ka, plānojot šī gada budžeta ieņēmumu sadaļu, tika ņemta vērā piesardzīga kravu apgrozījuma prognoze, kas balstīta uz stividorkompāniju iesniegtajiem plāniem par kravu apgrozījumu.

«Kopējais Rīgas brīvostas kravu apgrozījums šogad tiek prognozēts 30 miljonu tonnu apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 4% mazāk,» atklāja Gerharde.

Saskaņā ar Rīgas Brīvostas valdes lēmumu šogad Rīgas brīvostas pārvaldes budžets plānots 43 miljonu eiro apmērā.

Rīgas brīvostas pārvalde šogad turpinās realizēt iesāktos investīciju projektus Krievu salā un Kundziņsalā, atzīmēja Gerharde.

«Projekti ir vērsti uz Rīgas ostas konkurētspējas veicināšanu, vienlaicīgi ņemot vērā apkārtējās vides, ostas apkaimju un Rīgas pilsētas attīstības prasības. Investīciju apjoms šogad pieaugs vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu,» teica Gerharde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aigars Pečaks hospitalizēts pēc uzbrukuma savā dzīvesvietā

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks šī gada novembrī ticis hospitalizēts pēc tam, kad viņam dzīvesvietā uzbrukuši vairāki vīrieši, nodarot smagus miesas bojājumus, aģentūrai LETA pavēstīja Pečaka advokāts Agris Eglītis.

Aizstāvis norādīja, ka Pečakam uzbrukumā nodarīti, viņa ieskatā, smagi miesas bojājumi, tostarp vairāki lūzumi.

Eglītis arī izpauda, ka Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess par notikušo uzbrukumu.

VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA apliecināja, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par laupīšanu, ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Patlaban kriminālprocesā notiek izmeklēšana un plašāku informāciju policija nesniedz.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atlika krimināllietas izskatīšanu, kurā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Pečaks apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aģentūrai LETA pastāstīja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija šodien vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS), kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partijas vienojās izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt rīkojumu par jaunas VAS dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Tāpat panākta vienošanās, ka izskatīšanai valdībā un Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā "Par ostām" un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu funkcijas jaunajai valsts AS.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu struktūru, kas būtu tiesīga slēgt līgumus gan ar nomniekiem ostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, nodrošinot kuģu ienākšanu ostā," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviesti stingri drošības pasākumi; Tallink pārstāj kursēt

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiks pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Debates par minēto jautājumu šodien parlamentā ilga vairākas stundas. Vienas dienas laikā Saeima likumprojektu steidzamības kārtā izskatīja abos lasījumos, starp lasījumiem likumprojektam iesniegtos priekšlikumus izskatot arī atbildīgajā komisijā. Kopumā likumprojektam tika iesniegti seši priekšlikumi, taču visi opozīcijas deputātu priekšlikumi tikuši noraidīti. Opozīcijas iebildumi galvenokārt saistīti ar lēmumu likumā iekļaut ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas ostu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norāda, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā. "Korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) šā gada 9.decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret [Ventspils mēru] Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās," teikts vēstulē Saeimas komisijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ogļu pārkraušanas pārcelšanu no Eksportostas uz Krievu salu atliek par trim mēnešiem

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada 11.martam, šodien nolēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Zinta Miķelsone, izvērtējot visus apstākļus, brīvostā strādājošie stividori ir lūguši pagarināt darbības termiņu par trim mēnešiem, lai nodrošinātu sekmīgu darbības pārcelšanu uz Krievu salu, vienlaicīgi nepārtraucot savu uzņēmējdarbību.

Rīgas brīvostas pārvalde, izvērtējot apstākļus un iespējamos riskus, ir piekritusi uzņēmējiem laiku dot līdz 11.martam.

Lai gan sākotnēji tika solīts, ka ogles Eksportostā netiks pārkrautas jau no 1.janvāra, Miķelsone solīja, ka marts tiešām ir pēdējais termiņš, ko uzņēmējiem dot - ja projekts netiks pabeigts līdz 30.martam, brīvostai būs jāatmaksā finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi šī projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas Brīvostas flote valdes locekli apstiprināts Kaspars Ozoliņš

Zane Atlāce - Bistere, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno un atbilstoši statūtiem arī vienīgo «Rīgas Brīvostas flote» valdes locekli konkursa kārtībā iecelts bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, informē Rīgas Brīvostā.

K. Ozoliņš savus pienākumus sāks veikt no 2. septembra.

«Rīgas Brīvostas flote vīzija ir kļūt par kvalitatīvāko tehnisko un saimniecisko ostas pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs un ar sniegto pakalpojumu klāstu dot pienesumu Rīgas Brīvostas kapacitātei būt par vadošo Baltijas valstu ostu,» norāda jaunais valdes loceklis.

K.Ozoliņš pildījis arī Ventspils Brīvostas valdes locekļa pienākumus un gandrīz divus gadus ir bijis Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks.

«Rīgas Brīvostas flote» ir ostas pakalpojumu sniedzējs Rīgas brīvostā. Uzņēmums dibināts 2010.gadā un ir Rīgas brīvostas pārvaldes 100% daļu piederoša kapitālsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - vēja barjera Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Inženierbūve nominētajā vēja barjerā Rīgas brīvostā.

Pilsētas vides aizsardzības pasākumu un ostas attīstības plānu ietvaros, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā Andrejsalas ogļu terminālis tika pārcelts uz ostas attīstības teritoriju Krievu salā. Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja Edgara Bērziņa ieskatā putekļu žogs uzskatāms par paraugu nozīmīgu pilsētbūvniecisku pasākumu kompleksam risinājumam, kas īstenots ostas attīstības ietvaros.

«Tas uzskatāms par konkrētajā pilsētvidē integrētu vides aizsardzības objektu ar modernas tehnoloģijas lietojumu. Pilnībā novērtēt 23 m augstā un 2 km garā žoga efektivitāti vēl nevar, tomēr tā izveide atbilstoši plašam valdošo vēju sektoram kopā ar īstenotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļauj cerēt uz labiem rezultātiem.Objekts jau ir ieguvis atzinību – Latvijas Būvniecības gada balvu 2018 – un kā ievērības cienīgs īstenotais projekts pilsētplānošanas jomā pelnījis, ka to izceļ Rīgas pilsētas arhitektūras sasniegumu skatē,»uzskata E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru