Pirms vasaras un ziemas riepu maiņas svarīgs ir jautājums: kur iegādāties riepas? Bieži tas tiek darīts servisā, veicot riepu maiņu, tomēr arvien populārāka kļūst tendence iegādāties riepas internetā. Lai neiekristu krāpnieku nagos vai neizvēlētos nepareizās riepas, interneta veikals riepas1.lv aicina ņemt vērā dažādus ar riepu iegādi internetā saistītus ieteikumus.

Ko svarīgi zināt pirms iegādāties auto riepas internetā?

Laiks, kad riepu maiņa tika atlikta uz pēdējo brīdi, ir pagājis, jo šobrīd vari iegādāties riepas internetā, kas ir ērts veids, kā, ietaupot laiku un līdzekļus, vari tikt pie kvalitatīvām riepām. Internetā var iegādāties gan jaunas riepas, gan lietotas - atliek izvēlēties, kas tev nepieciešams. Tomēr ir jāņem vērā vairāki faktori, lai riepas internetā netiktu pasūtītas ne tādas, kādas vēlējies.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim, 2013.gada laikā uzsākot pakāpenisku gāzes balonu, kuriem nav Π (pī) marķējums, nomaiņu un izņemšanu no aprites.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Tāpēc 2011.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Noteikumos tika noteikts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez tiem veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm un šīs pārbaudes apliecinošo Π (pī) marķējumu, kas norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst ES izvirzītajām augstām drošuma prasībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kura laikā tika pārbaudīts, vai veikalos nopērkamā fasētā saldējuma satura faktiskais daudzums iepakojumā, kā arī fasētās preces marķējums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē PTAC.

PTAC kontroli veica 17 uzņēmumos (12 ražošanas un 5 vairumtirdzniecības uzņēmumos) un pārbaudīja 72 fasēto preču partijas. Pārkāpumi saistībā ar fasēto preču satura faktisko daudzumu konstatēti 3 saldējuma ražošanas un 3 vairumtirdzniecības uzņēmumos, no kuriem 5 gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības – atsevišķām saldējuma fasējuma vienībām satura faktiskais daudzums pārsniedza pieļaujamo negatīvo novirzi no marķējumā norādītā nominālā daudzuma. Savukārt 18 fasēto preču partijām tika konstatēts normatīvo aktu prasībām neatbilstošs marķējums.

Tāpat PTAC konstatēja, ka no 12 pārbaudītajiem ražošanas uzņēmumiem tikai 3 bija ieviesta fasēto preču satura faktiskā daudzuma kontrole. Šiem uzņēmumiem doti norādījumi attiecībā uz kontroles sistēmas izveidošanu.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz veikto pārbaužu datiem, uzskata, ka izskanējušais apgalvojums par to, ka 90% tirdzniecībā esošās liellopu gaļas ir nezināmas izcelsmes jeb kontrabandas gaļa, ir nepamatots un maldina patērētājus, kā arī grauj ražotāju un tirgotāju prestižu, informē PVD.

Dienesta inspektori, pārbaudot tirdzniecības vietas, pievērš uzmanību pārtikas preču, t.sk. gaļas izsekojamībai: kas ir izcelsmes valsts, vai tas ir norādīts marķējumā un pavaddokumentos. Dokumentu izsekojamība liecina, ka liellopi ir kauti atzītās kautuvēs, kur katram dzīvniekam ar konkrētu identifikācijas numuru tiek piešķirts kaušanas kārtas numurs; katram liemenim tiek uzlikts veselības marķējums un gan liemeņiem, gan sadalītai, gan maltai gaļai pastāv īpašais liellopu gaļas marķējums.

2013.gadā dienesta inspektori ir pārbaudījuši 8685 tirdzniecības uzņēmumus: noliktavas, veikalus, tirgus un citas tirdzniecības vietas. Pastiprinātas pārbaudes veiktas gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, gan svētku un brīvdienu laikā. Pārkāpumi liellopu gaļas marķējumā un izsekojamībā konstatēti tikai atsevišķos gadījumos, derīguma termiņa norādēs. Tāpat pēdējo gadu laikā dienests nav saņēmis patērētāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem liellopu gaļas tirdzniecībā, norāda PVD.

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Pārtikas un veterinārais dienests SIA Delfa piederošajā noliktavā – saldētavā Rīgā, Mellužu ielā 13 – 11, konstatējis lielu apjomu - aptuveni 10 tonnas pārmarķētus, kā arī neatbilstoši marķētus gaļas un zvejas produktus. Daļa no produktiem ir nederīgi lietošanai uzturā, jo tiem ir beidzies derīguma termiņš.

Neatbilstoši marķētie produkti pieder diviem uzņēmumiem – pašai SIA Delfa un SIA Fris-L, kas no SIA Delfa nomā noliktavas telpas.

Pārbaudē konstatēta SIA Fris-L piederoša pārmarķēta (ražotāja oriģinālais marķējums aizstāts ar citu marķējumu) aptuveni 1 tonna saldētu produktu - putnu gaļa, laša fileja un cūkgaļa.

Cūkgaļai, apmēram 300 kg, derīguma termiņš beidzies jau pirms diviem mēnešiem – 2015. gada 16. septembrī, taču, pārmarķējot produktu, tas patvaļīgi pagarināts līdz 2016. gada februārim. Kā noskaidrojās pārbaudē, cūkgaļu pārmarķējusi SIA Agro Trans A, pēc tam to piegādājot SIA Fris-L.

Šosejas A7 posmu no Iecavas līdz Bauskai, kam pēc pērn atjaunotās virsmas šopavasar jāuzklāj horizontālais marķējums, ceļu būves uzņēmums SIA «Lemminkainen Latvija» sola pabeigt līdz Jāņiem, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Marķējums jeb baltās sadalošās joslu līnijas bija vienīgais darbs, kas ģenerāluzņēmējam šajā projektā bija palicis nepadarīts, Bauskas Dzīvei apstiprinājis firmas tehniskais direktors Andris Velmunsks: «Lai to uzklātu, ceļam bija jābūt sausam, taču, kaut arī rudens bija silts, tas tomēr bija visai lietains, tāpēc ar pasūtītāju vienojāmies līnijas uzlikt pavasarī.»

Tumšais ceļš bez līnijām bija slikti saredzams, tāpēc rudens vakaros šoferiem dzīvās satiksmes posmā bija apgrūtināta braukšana. Tika uzklāta pagaidu viduslīnija, kas tagad jau padzisusi. Posma no Iecavas līdz Zorģiem būvnieki marķējumu bija paguvuši salikt.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) divās tirdzniecības vietās Rīgā no tirdzniecības izņēmis nezināmas izcelsmes «Mencu aknu» konservus ar viltotu marķējumu.

«Mencu aknu» marķējums liecina, ka tās ražotas divos Latvijas uzņēmumos - SIA «Kuršu zeme» un SIA «SAIVA ANNO 1949», kas savu darbību beiguši aptuveni pirms diviem gadiem, un ar zvejas produktu ražošanu vairs nenodarbojas, liecina PVD sniegtā informācija.

Lai gan teorētiski tiem būtu jābūt diviem dažādiem, dažādos uzņēmumos ražotiem produktiem, gan vienam, gan otram ražojumam sakrīt gan uz konservu kārbas uzdrukātais partijas numurs - L338, gan derīguma termiņš - 24.04.2021. Tas nozīmē, ka, visticamāk, konservus ir ražojis viens ražotājs, bet vēlāk tie ir marķēti kā divos dažādos Latvijas uzņēmumos ražoti, informē PVD.

Preču pavaddokumenti liecina, ka konservi Latvijā ievesti no Igaunijas un Latvijas tirgotājiem tos piegādājis Igaunijā reģistrēts uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc).

Sporta ielas atjaunošanā Rīgā, posmā no Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, pirmo reizi Latvijā izmantots zils krustojumu marķējums, pārņemot šo praksi no Skandināvijas valstīm.

Pēc atjaunošanas ieviesti arī mūsdienīgi satiksmes risinājumi - divvirzienu velo satiksme, kā arī satiksmes drošības nolūkos maksimālais braukšanas ātrums ir samazināts līdz 30 km/h, informē pašvaldībā.

“Sporta iela pēc seguma atjaunošanas ir atdzimusi jaunā un modernā veidolā, veiksmīgi apvienojot dažādas mobilitātes iespējas un vairāku grupu intereses. Šī iela ir paraugs tam, kā savienot apkaimi ar pilsētas centru, lietderīgi izmantojot pilsētas telpu. Turklāt ir svarīgi, ka šie ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas darbi notiek tieši tagad, kad Skanstes apkaimē ir novērojama strauja izaugsme un dažādu nozīmīgu projektu īstenošana,” norādīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.

Igaunijas vides ministrs Mati Raidma plāno ieviest automašīnu enerģētiskā marķējuma sistēmu, kuras mērķis ir informēt pircējus par automašīnu degvielas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešu apmēru.

Tādu marķējumu ierosināts noteikt katrai jaunajai automašīnai, bet lietotām automašīnām marķēšana tiks veikta, ja to izvēlēsies tās īpašnieks, teikts ministra rosinātā projekta paskaidrojumā. Raidmas vērtējumā jaunās sistēmas ieviešana veicinās automašīnu pārdošanas kāpumu.

Automašīnas enerģētiskajā marķējumā būs norādīti izdevumi degvielas patēriņam uz 10 tūkstošiem kilometru, degvielas cena tiks noteikta kā vidējais rādītājs iepriekšējā kalendārā gada laikā. Cenas rādītājus enerģētiskajam marķējumam ik gadu atjaunos Igaunijas autoceļu departaments.

Enerģētiskais marķējums tiks noteikts, pamatojoties uz degvielas patēriņu. A klases marķējumu saņems automašīnas, kuras tērē mazāk nekā 90 gramus uz kilometru ceļa, bet G klases marķējums tiks piešķirts automašīnām, kuru degvielas patēriņš pārsniedz 201 gramu uz kilometru.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" noslēguši līgumu ar SIA "Via" par akustisko svītru jeb ribjoslu ierīkošanu uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) līdz Bauskai (20,60.-84,50. km) par līgumcenu 203 tūkstoši eiro (ar PVN), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Ir izsludināts arī iepirkums par ribjoslu ierīkošanu uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai, patlaban ir atvērti tajā saņemtie piedāvājumi un notiek vērtēšana. Uz abiem šiem ceļiem ribjoslas tiks ierīkotas par valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējumu.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Šogad ribjoslas seguma atjaunošanas ietvaros uz galvenajiem autoceļiem vēl ir ierīkotas:

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

PTAC konstatējis būtiskas neatbilstības gan pārbaudītajos būvlaukumos, gan testējot būvmateriālus, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

2014. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pārbaudījis 538 būvmateriālu modeļus, no kuriem 233 (43%) konstatētas neatbilstības. Pārsvarā būvmateriāli objektā nav bijuši nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, būvizstrādājumiem nav noteiktas un novērtētas ekspluatācijas īpašības, ir konstatēti gadījumi, kad būvizstrādājumi ir iebūvēti neatbilstoši paredzētam mērķim, piemēram kopš PTAC ir piešķirtas tiesības patstāvīgi apmeklēt būvobjektus, 8 objektos ir konstatēts, ka slodzi nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantoti iebūvēšanas mērķim nepiemēroti bultskrūvju komplekti , kā arī ir gadījumi, kad faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst deklarētājām ekspluatācijas īpašībām.

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Pienācis laiks mainīt durvis.

Uzņēmums Skydas specializējas sertificētu metāla durvju uzstādīšanā un apkalpošanā. Pie mums ir pieejamas durvis ar dažādām specifikācijām no bāzes modeļa Skydas Standart, kas nodrošina augstu skaņas un siltumizolāciju gan kā dzīvokļu ieejas durvis, gan kā privātmājas ārdurvis. (Pilna komplekta cena, sākot no 609 EUR.) Privātmājas ārdurvis neizsalst līdz -30 grādiem. Visi Skydas durvju modeļi tiek aprīkoti tikai ar pasaules vadošo firmu slēdzenēm. Skydas Standart 2 durvju modelis ir ieteicams tiem klientiem, kuri vēlas apvienot augstu skaņas un siltumizolāciju, ugunsdrošību un paaugstinātu drošību. (Pilna komplekta cena, sākot no 945 EUR.)

Turpinoties Salu tilta kompleksa pārbūves darbiem, naktī no trešdienas, 17.aprīļa uz ceturtdienu, 18.aprīli, tiks mainīta satiksmes organizācija, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Uz Salu tilta starp Lucavsalas un Krasta ielas pārvadiem, no Jūrmalas puses centra virzienā, tiks atjaunota kustība pa visām 3 braukšanas joslām, kā arī tiks atjaunota sabiedriskā transporta josla pa Lāčplēša ielu Jūrmalas virzienā, posmā no Gogoļa ielas krustojuma līdz Krasta ielas pārvadam (ieskaitot).

Satiksmes departaments norāda, ka objektā ir izvietoti normatīvajiem aktiem atbilstoši brīdinājuma plakāti, kā arī ceļu horizontālais marķējums, kas informē par satiksmes organizācijas izmaiņām.

Covid-19 otrā viļņa laikā interneta veikalā “Xnet” būtiski pieaudzis pieprasījums pēc medicīniskajām sejas aizsargmaskām – katrs trešais līdz ar citām precēm iegādājas arī maskas. Visbiežāk sejas aizsargmaskas iegādājas sievietes (65 %), retāk – vīrieši (35 %).

“Jau pavasarī sejas aizsargmasku pārdošanas apjomi palielinājās septiņas reizes, savukārt šobrīd novērojām vēl trīs reizes lielāku pieaugumu kā maijā. Atšķirībā no pirmā viļņa esam arī krietni gatavāki, jo noliktavu papildinājām ar miljons sejas maskām. Interesanti, ka pircēji maskas iegādājās līdz ar citiem pirkumiem, tādējādi varam secināt, ka tas nav mērķtiecīgs pirkums, bet vairāk impulsīvs – ieraudzīju un drošības pēc nopirku,” stāsta Edgars Ejubs, interneta veikala “Xnet” vadītājs.

“Xnet” interneta veikalā ir iegādātas vairāk nekā 100 000 sejas aizsargmaskas. Tās visbiežāk iegādājušās sievietes (65 %) vecumā no 45 līdz 54 un 25 līdz 34 gadiem. Savukārt vīrieši sejas maskas iegādājas retāk – vien katrs trešais (35 %). Tikmēr pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem ļoti izteikts bija marta beigās un aprīļa sākumā, taču šobrīd nav novērots tāds pieprasījuma kāpums kā sejas aizsargmaskām.

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja savu nostāju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām par grozīto Radioiekārtu direktīvu, uzsverot nepieciešamību visu ražotāju mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un citām ierīcēm aprīkot ar vienotu lādētāju.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, pateicoties ierosinātajiem noteikumiem, patērētājiem vairs nebūs vajadzīgs jauns lādētājs un kabelis ikreiz, kad viņi iegādāsies jaunu ierīci, un visām mazā un vidējā izmēra elektroniskajām ierīcēm varēs izmantot vienotu lādētāju.

EP prasa, lai visu ražotāju mobilie tālruņi, planšetdatori, digitālās kameras, austiņas un austiņu komplekti, rokas videospēļu konsoles un portatīvie skaļruņi, kurus var uzlādēt ar vadu, būtu aprīkoti ar USB C tipa pieslēgvietu. Izņēmumi attiektos tikai uz ierīcēm, kas ir pārāk mazas, lai tām būtu C tipa USB pieslēgvieta, piemēram, viedpulksteņiem, veselības aprocēm un dažām sporta ierīcēm.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".