Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas BONUS-MALUS risku klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad palielinājusies vairāk nekā 350 tūkstošiem autoīpašnieku. «Kopumā augstākajās BONUS-MALUS (7.-17.) klasēs, kurām var tikt piemērota OCTA atlaide, šobrīd ir 884347 autoīpašnieki, savukārt zemākajās (1. – 5.) – 24810 transportlīdzekļu īpašnieki,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

«Ja šīgada BONUS-MALUS klašu pārrēķina datus salīdzinām ar pērno gadu, tad varam teikt, ka neapzinīgo autoīpašnieku skaits ar zemākajām BONUS-MALUS klasēm samazinās. Pērn to īpatsvars pret kopējo transportlīdzekļu īpašnieku skaitu bija 2%, bet šogad – 1,87%. Tiesa, jāatzīmē, ka sarucis arī augstāko BONUS-MALUS klasēs ietilpstošo autoīpašnieku īpatsvars – šogad tie ir 66%, pret pērngada 68%. Attiecīgi par nedaudz vairāk nekā 2% pieaudzis sākotnējā – sestajā BONUS-MALUS klasē ierindoto transportlīdzekļu īpašnieku īpatsvars,» skaidro J.Stengrevics.

Pēc ikgadējā bonus – malus klašu pārrēķina palielinājies autoīpašnieku skaits ar zemāko riska jeb 17. bonus – malus klasi, kurā šobrīd ierindojas vairāk nekā 70 tūkstoši autoīpašnieku, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Katru gadu tiek pārrēķinātas apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas bonus–malus klases, kuras tiek aprēķinātas ņemot vērā auto īpašnieku apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem.

Veicot bonus-malus klases pārrēķinu, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Kā liecina LTAB dati, pēc 15. septembra pārrēķina bonus – malus klase ir palielinājusies 33 tūkstošiem autoīpašnieku. Savukārt par 11,8% palielinājies autoīpašnieku skaits, kuriem ir piešķirta 17. bonus – malus klase.

Pēc ikgadējā bonus – malus klašu pārrēķina pasliktinājusies klase juridiskām personām gandrīz visās transportlīdzekļu grupās, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Bonus – malus klašu samazinājums īpaši attiecināms uz kravas un pasažieru pārvadātājiem, un šī tendence, ka kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāji izraisa arvien vairāk ceļu satiksmes negadījumus, ir vērojama ne tikai par pērno periodu, bet jau vairākus gadus pēc kārtas.

Saskaņā ar LTAB sistēmas datiem, pēc ikgadējā klašu pārrēķina bonus – malus klases ir piešķirtas gandrīz 1,07 miljoniem privātpersonu un 160 tūkstošiem juridisko personu. Salīdzinājumā ar 2012. gada pārrēķina datiem palielinājies gan fizisko, gan juridisko personu skaits, kurām tiek piešķirtas bonus – malus klases. Ja fiziskajām personām pieaugums ir par 40 tūkstošiem, tad juridiskām – 6770. Tomēr analizējot fizisko un juridisko personu iedalījumu pa bonus – malus klasēm, vērojams, ka privātpersonām vidējā bonus – malus klase no gada uz gadu palielinās, kas liecina, ka autoīpašnieki kļūst arvien apzinīgāki. Savukārt juridiskām personām aina ir pilnīgi pretēja, jo vidējā bonus – malus klase ar katru gadu pasliktinās.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku jeb BONUS-MALUS klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad uzlabojusies 356 985 autoīpašniekiem, kas ir par 0,65% mazāk nekā pērn, bet pasliktinājusies 171 240 autoīpašniekiem, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu ir par 2,12% vairāk. BONUS-MALUS klase nav mainījusies 796 240 autoīpašniekiem, bet sākumklase piešķirta 40 573 jaunajiem autoīpašniekiem.

«Lai arī kopumā to autoīpašnieku skaits, kam BONUS-MALUS klase uzlabojusies, ir nedaudz samazinājies, iepriecina pieauguma rādītāji augstākajās/labajās klasēs. Tā, piemēram, ja salīdzina zemāko un augstāko klasi, tad labākajā jeb 17. BONUS-MALUS klasē autoīpašnieku skaits ir pieaudzis par 11081, tikmēr sliktajās klasēs pieaugums ir nebūtisks,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pēdējo piecu gadu laikā no apdrošināšanas sabiedrībām ceļu satiksmes negadījumu novēršanā un profilaksē ieguldīti 4,5 miljoni lati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Ceļu satiksmes drošības padome pusi no līdzekļiem, kas saņemti, lai sekmētu ceļu satiksmes dalībnieku drošības līmeņa paaugstināšanu, novirza Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm. Pārējā daļa tiek piešķirta citiem projektiem, kuru mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju zināšanu un informētības līmeni par drošu satiksmi, piemēram, informatīvajām kampaņām.

«Pēdējo gadu laikā no OCTA līdzekļiem finansētas daudzas kampaņas, to skaitā īpaša uzmanība vērsta bērnu un jauniešu izglītošanai par satiksmes drošības jautājumiem. Tāpat ir iegādāti digitālie riepu protektoru dziļuma mērītāji, kas ļauj pārbaudīt protektoru dziļumu un to atbilstību sezonai, ekspresdiagnostikas testi narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai. Šādu piemēru ir ne mazums un tie ir būtiski, tā kā nepieciešams visiem iespējamiem līdzekļiem samazināt ceļu satiksmes negadījumu, cietušo un bojā gājušo skaitu,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cena vienā klasē pie dažādiem apdrošinātājiem var atšķirties vairāk nekā 20 reižu, savukārt, pērkot apdrošināšanu pie brokera, var nākties pārmaksāt vairāk nekā simts latus, liecina laikraksta Dienas Bizness apkopotā informācija.

Patlaban OCTA polisi iespējams iegādāties dažādos veidos: pie apdrošinātāja birojā, internetā - apdrošinātāja mājaslapā, brokera interneta portālā vai pie brokera klātienē. Patlaban interneta vietņu, kur var iegādāties OCTA polisi, neskaitot apdrošinātājus, ir vismaz desmit, turklāt cenu diapazons šajās vietnēs ir ļoti atšķirīgs.

Apkopojot cenas, par pamatu tika ņemtas 1996.-1998. gada Audi A4 markas automašīnas, kas atrodas sliktākajā jeb 1. bonus malus (BM) klasē, 6. jeb vidējā klasē un labākajā jeb 17. BM klasē.

Aprēķinot cenu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) mājaslapā, kurā apkopota informāciju par pašu apdrošinātāju piedāvātajām cenām bez uzcenojuma, cenu diapazons pie viena apdrošinātāja atkarībā no BM klases (starp BM1 un BM17) var atšķirties par vairākiem simtiem reižu.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Nepilnu četru mēnešu laikā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas maksimālās gada cenas noteikšanu.

Kā iniciatīvas autors norādīts Raivis Naglis. Lai gan nepieciešamo 10 000 parakstu robeža ir sasniegta, parakstu vākšana turpinās, tādējādi mēģinot nodrošināt «rezerves» balsis.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt OCTA maksimālo cenu uz gadu, jo patlaban tai strauji kāpusi cena un pagaidām cenu kāpumam nav ierobežojumu. Naglis piedāvā likumā arī noteikt, ka OCTA ir obligāta visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

OCTA cenu varētu aprēķināt, ņemot vērā transportlīdzekļa vidējo tirgus vērtību un «Bonus-Malus» klases līmeni. Tāpat tajā varētu ierēķināt transporta līdzekļa saimnieka pārkāpumu vēsturi, piedāvā Naglis.

Viņš uzskata, ka, pateicoties šādam aprēķinam, varēs saprastu, kāda būs OCTA cena katram transporta līdzeklim, zinot savu «Bonus-Malus» klases līmeni. Šādu izmaiņu rezultātā, viņaprāt, samazināsies šī brīža OCTA izmaksas, kā arī varētu sarukt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaits.

Pagājušajā gadā strauji - par aptuveni 30% - palielinājies autoīpašnieku sūdzību skaits Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Analizējot LTAB datus par pērnā gada 9 mēnešiem, secināms, ka kopā saņemtas 242 sūdzības. Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā saņemto sūdzību skaits bija 180.

No pērn saņemtajām sūdzībām vairums bijis par apdrošinātāja pieņemto lēmumu - 145 sūdzības, bet 97 - par citiem jautājumiem. No kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita sūdzības veido 0,9%. 2018.gadā tie bija 0,7%.

No sūdzībām, kas nav par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, proporcionāli visvairāk ir par lietas virzību (cilvēks nevar sagaidīt kādas iesaistītās iestādes lēmumu; process šķiet par ilgu), apkalpošanas kvalitāti (tajā skaitā - klientam kaut kas nav līdz galam izskaidrots vai pārprasts).

OCTA polises cenas var svārstīties no padsmit līdz vairāk nekā tūkstoš eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā OCTA polises cenas ir pieaugušas minimāli – vidēji par 5%, kas apdrošinātājiem sagādā pamatīgas galvassāpes, jo šajā segmentā jau gandrīz desmit gadus nākas strādāt ar mīnusiem. Patlaban apzinīgākie autovadītāji polisi uz gadu aizvien var iegādāties par aptuveni 20 eiro, savukārt tie, kuri regulāri iekļūst avārijās, par polisi maksā no vairākiem simtiem līdz pat tūkstotim eiro. Asās konkurences dēļ pagaidām nav paredzams, ka tuvākajā laikā cenas varētu būtiski palielināties.

Protams, par zemajām cenām var priecāties autovadītāji. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness veiktā OCTA polišu cenu izpēte, izmaksas par šo apdrošināšanas pakalpojumu var ievērojami atšķirties ne tikai bonus-malus klašu vidū, bet arī dažādās apdrošināšanas kompānijās. Atrodoties augstākajā jeb 17. klasē, apdrošināšanas polises cena var būt vien pārdesmit eiro, un apdrošinātāju piedāvājums ir visai līdzīgs, taču citās klasēs starpība ir lielāka. Tā, piemēram, dažus gadus jaunai automašīnai, kurai piešķirta 11. klase, polises cenas var atšķirties pat divas reizes. Izpētot datus LTAB piedāvātajā kalkulatorā, kur apkopoti apdrošinātāju piedāvājumi, redzams: vienā kompānijā tā maksā 42,9 eiro, bet citā – vairāk nekā 80 eiro. Tirgū patlaban novērojams, ka daļa apdrošinātāju atmetuši stratēģiju, censties pievilināt pēc iespējas vairāk klientu ar lētākas polises palīdzību, un mēģina konkurēt ar pakalpojuma kvalitāti, piedāvājot dažādus papildu labumus, līdz ar to viņu piedāvātā cena ir augstāka, taču daļa kompāniju aizvien turpina zemo cenu stratēģiju, audzējot apjomus.

Pāris nedēļas atpakaļ Īriju (kur kā zināms dzīvo daudz mūsu tautiešu) pāršalca ziņa, ka tur reģistrētās apdrošināšanas kompānijas ir cēlušas OCTA apdrošināšanas likmes pat par 90 %, liecina Independent.ie pieejamā infomācija(1). Tik straujš cenu kāpums ir skaidrojams ar to, ka apdrošinātāji apgalvo, ka pieredz lielus zaudējumus attiecībā uz jaunākajiem autovadītājiem viņu pieredzes trūkuma dēļ.

Ja pērnajā gadā jaunam autovadītājam par polisi bija jāmaksā 2000 – 2500 eiro, tad šogad nāksies šķirties no 3500 – 4000 eiro. Konkurences un patērētāju aizsardzības komisijas veiktajā aptaujā tika konstatēts, ka lielākā daļa Īrijas vietējo apdrošinātāju nevēlas apdrošināt 20 gadus vecus jauniešus, kam autovadītāju tiesības ir mazāk par gadu, jo tie paredz augstus riskus, kas saistīti tieši ar pieredzes trūkumu.

Izvērtējot Īrijas apdrošinātāju lēmumu, ir interesanti paraudzīties, cik maksā OCTA jaunam autovadītājam Latvijā? Ņemsim par piemēru 1993.gadā reģistrētu VW Passat automašīnu ar sesto - sākotnējo Bonus-Malus klasi, kāda tiek piešķirta transportlīdzeklim, kuru īpašniekam vēl nav izveidojusies apdrošināšanas vēsture (šajā gadījumā 18 gadu vecam Rīgā dzīvojošam jauneklim). Pērkot 12 mēnešu OCTA polisi, izmantojot LTAB mājas lapā www.ltab.lv izvietoto kalkulatoru, zemākā cena ir 172,67 EUR, bet augstākā – 363,50 EUR. Pat izvēloties dārgāko piedāvājumu, tas ir vairāk nekā 11 reizes mazāk nekā Īrijā…

Izkrāpto atlīdzību apjoms Latvijā ir vidēji 10% no visām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, un visbiežāk krāpšanas gadījumi konstatēti OCTA un KASKO segmentos, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Pēdējos gados arvien biežāk konstatētas inscenētu avāriju shēmas, mērķtiecīgi iesaistot godprātīgus autovadītājus. Latvijas Apdrošinātāju asociācija apkopojusi pazīmes un situācijas, kas liecina par šādām darbībām, un aicina ziņot par iespējamiem krāpniekiem savlaicīgi.

Tipiska inscenēta satiksmes negadījuma shēma ir, izmantojot divas automašīnas tā, lai viena saņemtu atlīdzību saskaņā ar OCTA polisi, bet otra – ar KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kura dēļ aizmugurē braucošais, par upuri izvēlētais spēkrats, nespējot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs izvēlētās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, nebremzējot un ietriecot to pirmā auto aizmugurē.

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 359399, bet samazinājusies – 195387 autovadītājiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

«Kopumā BM klašu izmaiņas šogad būtiski neatšķiras no iepriekšējiem gadiem. Skaitliski nedaudz straujāk kā citus gadus (par 11%) pieaudzis to autovadītāju skaits, kam BM klase samazinājusies,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vidēji statistiskā BM klase fiziskajām personām šobrīd ir 9,28, bet juridiskajām personām – 8,61.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 116354 autovadītājiem un tas vēsturiski ir lielākais pieaugums šajā klasē (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 12310; ar 2015.gadu – pat par 23036 autovadītājiem). Kopumā augstākajās/«labajās» BM (7.-17.) klasēs, kuras pozitīvi ietekmē OCTA cenu, šobrīd ir 912137 autovadītāji.

Pēdējā laika obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu kāpums iepriecinājis apdrošinātājus, jo šī segmenta zaudējumu apmērs sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2009.gada, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Apdrošinātāji prognozē, ka tik straujš sadārdzinājums, kā iepriekš, vairs nav gaidāms, taču polišu cenas turpinās pieaugt.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, OCTA cenas privātpersonām 2018. gada pirmajā ceturksnī ir augušas pa 6.1% salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni, kas ir salīdzinoši mazs sadārdzinājums, ja salīdzina ar straujo polišu cenu kāpumu pērn, kas bija mērāms no dažiem desmitiem līdz pat simtiem procentu, atkarībā no transportlīdzekļa veida un bonus-malus klases. Rezultātā šā gada pirmo ceturksni OCTA nozare ir noslēgusi ar 120 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem. Tas ir vēsturiski mazākais zaudējumu apmērs kopš 2009.gada, kad OCTA nozare pēdējoreiz strādāja ar peļņu.

Kā ik katru gadu, arī šogad septembrī noticis apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus Malus (BM) klašu pārrēķins. Lai arī BM ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē OCTA polises cenu, autoīpašnieku zināšanas par BM sistēmu ir nepilnīgas, secināts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktajā aptaujā.

Šogad septembrī veiktajā aptaujā secināts, ka autoīpašnieki ir vāji informēti par BM sistēmu kopumā un ikgadējo klašu pārrēķinu, kas tieši skar katru transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju. «Aptaujas rezultāti liks LTAB nākotnē veltīt daudz nopietnāku uzmanību BM sistēmas skaidrošanai gan ar mediju starpniecību, gan biroja tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos un ikdienas komunikācijā ar autoīpašniekiem,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«42,2% respondentu zina, ka pavisam ir 17 BM klases, savukārt 32,4% - ka pirmo reizi iegādājoties transportlīdzekli, jaunajam autoīpašniekam tiek piešķirta sestā klase. Tikmēr tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu autoīpašnieku ir informēti, ka BM klase tiek piešķirta tieši transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, bet nevis automašīnas vadītājam vai konkrētajam spēkratam,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Aizvien straujākas attīstības nozīmīgs blakus faktors ir dati. Datus rada teju ikviena mūsu kustība, sākot no tik ikdienišķas nodarbības kā sērfošanas internetā līdz iepirkumu paradumiem, mobilā telefona signāliem un pat saziņas biežumu un veidu ar mūsu tuviniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem. Katrs mūsu pirkums, kas faktiski iezīmē mūsu attiecības ar uzņēmumiem, kuru pakalpojumus patērējam, rada datus. Lielais datu apjoms aizvien vairāk un vairāk uzņēmumus aicina izvērtēt, kāda informācija ir mūsu rīcībā un, kas vēl svarīgāk - ko ar to iespējams pasākt?

Tas bija Edmunds Halejs, kurš ne tikai atklāja spožo komētu, bet, pašam nezinot, lika pamatus arī modernajai apdrošināšanai. Nav skaidrs, kādu motīvu vadīts viņš to darīja, bet 17. gadsimta beigās ar milzīgu rūpību viņš izanalizēja Vroclavas iedzīvotāju dzimstības un mirstības datus. Šādi dati bija uzkrāti gadsimtiem ilgi, bet tieši Halejs nodemonstrēja to lietderīgumu. Pateicoties sastādītajām tabulām, varēja precīzi aprēķināt gaidāmo dzimstības līmeni, demogrāfijas attīstības līkni un vidējo miršanas vecumu. Izstrādātā metodoloģija ļāva attīstīt sarežģītākus matemātikas vienādojumus, prognozējot riskus, kas ir būtisks apdrošināšanas nozares stūrakmens.

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 340023, bet samazinājusies – 211055 autoīpašniekiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 139 836 autoīpašniekiem un tas vēsturiski ir lielākais transportlīdzekļu īpašnieku skaits šajā klasē (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 8429; ar 2015.gadu – pat par 46518 autoīpašniekiem). Kopumā augstākajās/»labajās» BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 944467 autovadītāji. Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 218 autoīpašniekiem, bet zemākās/»sliktās» klases (1. – 5.) kopumā šobrīd ir 26734 transportlīdzekļu īpašniekiem.

Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 163550 autoīpašniekiem. BM klase ir viens no galvenajiem, bet nebūt ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, BM klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī.

Notiekot ceļu satiksmes negadījumam ar saskaņotā paziņojuma sastādīšanu viss nebeidzas. Dokumenta aizpildīšana ir sākums procesam, kā rezultātā apdrošināšanas sabiedrībai ir likumīgi iespējams atlīdzināt zaudējumus cietušajai pusei. Taču šoreiz par otru pusi – par vainīgo.

Jau no 2007. gada 1. novembra spēkā ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumi, kas paredz būtisku lietu. Arī ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vainīgajai pusei ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kas izsniedzis OCTA polisi. Vainīgajam ir jāiesniedz sava saskaņotā paziņojuma kopija un – jāatrāda auto, ar ko izraisīts CSNg. Minētais likums paredz, ja tas netiek darīts 10 dienu laikā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties pie vainīgā īpašnieka un piedzīt atlīdzības izmaksu regresā.

Patiesībai jāsaka, ka šāda likuma norma bija spēkā jau 2004. gadā, kad tika ieviests saskaņotais paziņojums. Taču līdz 2007. gada nogalei vainīgā auto atrādīšana bija vēlama. Ja tas netika darīts, tad tam nebija nekādu tālejošu seku.

Pagājušajā gadā Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polišu cenas pieauga vidēji par 5,4%, savukārt šogad kāpums varētu būt par apmēram 10%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service prognozēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

«Pieaugums pērn vidēji ir 5,4%. Tomēr tā ir tāda vidējā temperatūra slimnīcā. Apdrošinātāju politika atšķiras, tāpat atšķiras nosacījumi dažādiem klientiem, kas ir saistīts ar «bonus-malus» klasi. Tādēļ, ja jūs jautāsiet katram atsevišķam cilvēkam, tad kādam pieaugums nebūs 5%, bet gan 10% vai 15%, bet kādam cena, iespējams, būs pat kritusies,» teica Stengrevics.

Viņš arī prognozēja, ka šogad OCTA polišu cenas varētu aug par apmēram 10%. «Es personīgi domāju, ka šogad šis pieaugums varētu būt pat divas reizes lielāks - ap 10%. No otras puses - apdrošinātāji dzīvoja arī ar sešu miljonu eiro zaudējumiem un nekas nenotika. Tas nozīmē tikai to, ka ir zaudējumu slieksnis, ko uzņēmumi ir gatavi izturēt. Tāpat, piemēram, ja tirgū ienāk jauna kompānija, tad diezin vai viņi samierināsies ar 1% tirgus, bet vairāk var panākt tikai ar cenu dempingu. Tāpat kompānijām, kas ienāk tirgū, nekādu agrāko zaudējumu nemaz nav un pārējo problēmas viņus maz interesē,» sacīja LTAB vadītājs.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 348 226, bet samazinājusies - 197 540 autoīpašniekiem.

BM klase nav mainījusies 550 662 autoīpašniekiem.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 147 118 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 7282). Kopumā augstākajās/"labajās" BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 950 746 autoīpašnieki.

Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 138 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu samazinājums par 80), bet zemākās/"sliktās" klases (1. - 5.) kopumā šobrīd ir 21 073 transportlīdzekļu īpašniekiem. Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 170 131 autoīpašniekam.

BM klase ir viens no galvenajiem, bet ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem. Aprēķinot BM klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā.

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir apkopojis datus par autoīpašniekiem ar vārdiem Jānis un Līga, to izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem un Bonus – Malus klasēm. LTAB dati liecina, ka vairāku iepriekšējo gadu tendence, ka Jāņi ir neapzinīgāki autoīpašnieki kā Līgas, ir mainījusies, un statistika pierāda, ka, piemēram, pērn proporcionāli vairāk CSNg ir izraisīti tieši ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas.

Saskaņā ar LTAB datiem, 2014.gadā transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, kopumā izraisījuši 809, bet Līgas – 104 CSNg. «Ja vērtējam šos datus kontekstā ar kopējo Latvijā uz Jāņiem un Līgām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, tad varam secināt, ka pērn transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, proporcionāli pret transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas, izraisījuši par 0,8 % mazāk CSNg,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka pēc LTAB pieejamiem datiem Latvijā ir reģistrēti 50230 transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi un 4245 transportlīdzekļi, kas pieder Līgām.