Pasaulē

Lielbritānijas banka HSBC gatavojas darbinieku pārcelšanai uz Parīzi

Lelde Petrāne, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, vēsta Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Runājot no Pasaules ekonomikas foruma Davosā, HSBC vadītājs Stjuarts Gulivers pavēstījis, ka runa ir par 1000 darbavietām un Francijai šajā gadījumā ir priekšrocības, salīdzinot ar citām ES valstīm.

«Mēs iegādājāmies Credit Commercial de France 2002. gadā, tāpēc mums ir pilna servisa universāla banka Francijā,» viņš skaidrojis piebilstot: «Līdz ar to - mums tā ir Francija.»

«Mēs darbiniekus nepārvietosim šogad un varbūt pat arī ne nākamgad,» sacījis S. Gulivers. Šāds solis tikšot sperts aptuveni pēc diviem gadiem, kad Lielbritānija būs pilnībā pametusi ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic ceturtdienas reiss uz Parīzi atgriezās pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ

LETA, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas bankas šogad atlaidušas jau 60 tūkstošus darbinieku

Žanete Hāka, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» pārtrauca reisu uz Parīzi un atgriezās Rīgā, lai uzņemtu uz lidmašīnas borta pasažieri, kurš bija aizkavējies, apstiprināja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Viņa pastāstīja, ka neilgi pēc lidojuma sākuma lidmašīnas apkalpe konstatēja, ka trūkst viena pasažiera, kurš esot aizkavējies un nokavējis reisu, turklāt konkrētā pasažiera soma arī jau atradās lidmašīnā. Tā kā tajā brīdī tehniski vēl esot bijusi iespēja mainīt lidojuma kursu, lidmašīnas kapteinis pieņēmis lēmumu par atgriešanos lidostā «Rīga».

Briede norādīja, ka tā rezultātā reiss aizkavējies par divām stundām.

Kā liecina aviopārvadājumu monitoringa platformas «Flightradar24» informācija, «airBaltic» reiss BT691 ceturtdien bija devies ceļā no Rīgas uz Parīzi, bet apgriešanās lidojumam atpakaļ uz Rīgu veikta virs Liepājas. Pēc atgriešanās Rīgā «airBaltic» turpināja reisu uz Parīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor bankā būtiski tiks samazināts vadītāju līmenis

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Luminor Bank» darbinieku skaita samazināšanas ietvaros būtiski tiks mazināts vadītāju līmenis, savukārt vismazāk atlaišanas skars klientu apkalpošanu, sacīja «Luminor Bank» filiāles vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Komentējot «Luminor Bank» paziņotos plānus Latvijā atlaist apmēram 250 darbinieku, Lietuvā - apmēram 420 darbinieku, bet Igaunijā - apmēram 130 darbinieku, Gabrilovica norādīja, ka kopumā «Luminor» Baltijā ir aptuveni 3000 darbinieku, tostarp Latvijā ir apmēram 1000 darbinieku.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka banka valstu dalījumā darbinieku skaitu nevērtē, ņemot vērā, ka daudzas funkcijas tiek īstenotas kā pārrobežu visā Baltijā. «Par vietējo mēs, šķiet, varam saukt tikai klientu apkalpošanu - pārējās funkcijas tiek koordinētas no vairākām pusēm un var būt ļoti dažādi veidotas. Līdz ar to svarīgākais ir Baltijas konteksts,» sacīja Gabrilovica.

Viņa norādīja, ka bankā 3000 darbinieku bija jau tad, kad DNB un «Nordea» Baltijas biznesi tika apvienoti, un kopš tā laika darbinieku skaita samazinājums nav veikts. «Skaidrs, ka, apvienojoties divām bankām, ir funkcijas, kuras dublējas. Sākotnēji vissvarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību un labu klientu apkalpošanu. Tāpat vajadzēja pabeigt pārrobežu apvienošanos un sagatavoties klientu migrācijai uz vienotu platformu. Šobrīd mēs varam spert nākamo soli, un darbinieku skaita samazināšana notiks visās valstīs, visās funkcijās un visos līmeņos. Ļoti būtiski tiks samazināts arī vadītāju līmenis. Vismazāk tas savukārt skars klientu apkalpošanu. Tur izmaiņas drīzāk atspoguļo to, ko dara klienti. Piemēram, pēdējā gada laikā klientu aktivitāte filiālēs ir samazinājusies teju uz pusi, 80% no jaunajiem biznesa klientu pieteikumiem mēs saņemam attālināti. Līdz ar to arī klientu apkalpošana arvien vairāk notiek pa attālinātajiem kanāliem. Savukārt cilvēciskā saskarsme vairāk paliks produktiem ar pievienoto vērtību,» teica Gabrilovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu

LETA, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekonomikas ministrijas pārcelšanai uz jauno ēku vajadzēs 30 miljonus

Jānis Goldbergs, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgi vai lēti izmaksās Ekonomikas ministrijas pārcelšanās uz jaunām telpām – uz šādu jautājumu pagaidām nespēj atbildēt būvniecības jomas speciālisti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanai uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, turpmāko piecu gadu laikā vajadzēs 30,8 miljonus eiro, ieskaitot PVN, teikts valdības apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā par ministrijas un padotības iestāžu ēku kopējo stāvokli. Pašreizējās ministrijas ēkas Brīvības ielā 55 saglābšanai vajadzēs 1,86 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrijas pašreizējo ēku Brīvības ielā 55 Rīgas dome šā gada sākumā novērtējusi kā B kategorijas graustu, proti, par tādu ēku, kas apdraud cilvēku drošību. Par ēkas nesakārtošanu noteikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Valdība, 14.augustā pieņemot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par ēkas stāvokli, uzreiz paredzēja 1,86 miljonus eiro 2019.–2021. gada budžetā vēsturiskā nama fasādes, balkonu, pārsegumu un pagrabstāva hidroizolācijas stiprināšanai. Īsāk – var teikt, ka šī nauda jau ir piešķirta, tikai jāieraksta valsts budžetā atbilstoši veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

HSBC investēs 130 miljonus dolāru un filiāļu darbiniekus aprīkos ar viedajām tehnoloģijām

Db.lv, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā banka HSBC investēs 130 miljonus ASV dolāru filiāļu aprīkošanai ar jaunākajām tehnoloģijām, tostarp, darbinieku aprīkošanai ar viedpulksteņiem, raksta Business Insider.

Kompānija pilotprojekta ietvaros sadarbosies ar Samsung, piešķirot filiāļu darbiniekiem viedpulksteņus, kas ļaus viņiem sūtīt un saņem ziņas vai arī sarunāties ar kolēģiem, izmantojot mazus mikrofonus.

Pirmie viedpulksteņus Samsung Gear S3 ar speciāli pielāgotu programmatūru saņems Ņujorkas filiāles darbinieki.

HSBC ASV inovāciju filiāles vadītājs Džeremijs Balkins uzskata, ka tādējādi tiks paaugstināta darbinieku produktivitāte, uzlabojot komunikāciju. Ņemot vērā, ka filiālei ir trīs stāvi un daudz telpu, nereti ir grūti saprast, kur atrodas nepieciešamie kolēģi un ir grūti viņus atrast, ja atnāk kāds no viņu klientiem vai nepieciešams aizvietot kādu no darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru