Citas ziņas

Lielbritānijas Tirdzniecības kamerai Latvijā apstiprinātā valde

Gunta Kursiša, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (British Chamber of Commerce in Latvia) jaunievēlētie valdes locekļi ir SPI Group Baltijas reģiona vadītājs Sīmūrs Fereira (Seymour Ferreira), a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) un Skrivanek Baltic Baltijas reģiona vadītāja Aiga Veckalne, informē kameras pārstāvji.

Tāpat valdē turpina darbu līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs (Cameron Greaves), SIA VCG valdes loceklis, priekšsēdētāja vietnieks Filips Alards (Philip Allard), Citadele Banka valdes loceklis, kā arī valdes locekļi Stīvs Ostviks (Steve Austwick), KPMG Baltic & Belarus partneris, Lī Čoklī (Lee Chalkly), Rīgas Starptautiskās skolas direktors, Jekaterīna Kosmačeva, Regus vadītāja. Šie valdes locekļi turpina pildīt savus valdes locekļu pienākumus termiņa otro gadu.

Organizācijas 2014./2015. gada valdē ir arī tās goda priekšsēdētāja, Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulī (Sarah Cowley), kā arī Lielbritānijas Vēstniecības Latvijā deleģētā pārstāve Sanita Bankava, Vēstniecības Tirdzniecības departamenta vadītāja un Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ivi Anna Buce.

Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Latvijā dibināta 1996. gadā. Tās biedru vidū ir uzņēmumi gan no Latvijas un Lielbritānijas, gan arī no ASV, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā būs savs biznesa parks

Žanete Hāka, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera atvērusi savu pirmo Biznesa parku Lielbritānijā, informē kameras pārstāvji.

Biznesa parks atrodas Bristolē, Dienvidrietumanglijā. Bristole ir otrā ekonomiski attīstītākā pilsēta pēc Londonas. Biznesa parka komplekss sastāv no septiņām ēkām, kurās atrodas vairāk nekā 16 biroji.

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore Baiba Brauna norāda: «Ņemot vērā, ka Bristoles pilsēta ir oficiāli galvenā IT, augsto tehnoloģiju, inženierzinātnes, digitalās un radošās nozares pilsēta Lielbritānijā, Biznesu parks tika apzināti izveidots tieši Bristolē, jo saredzam iespējas veidot ciešas iespējas starp abu valstu uzņēmējiem. Esam jau izveidojuši konkrētas iestrādes ar Bristoles un Dienvidrietumanglijas institūcijām, kuras būs priecīgas nākt pretī Latvijas uzņēmumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem, nodrošinātu plašākas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības palāta (Latvian British Chamber of Commerce) Londonā noslēdza sadarbības līgumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palātas valdes locekle un izpilddirektore Baiba More komentē: «Šī nozīmīgā līguma ietvaros ir paredzēts cieši sadarboties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, īstenojot kopīgas aktivitātes un pasākumus, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem ienākt un apgūt Lielbritānijas tirgu, kā arī pārstāvēt LTRK intereses Lielbritānijā.»

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palāta dibināta 2010.gadā Londonā. Tirdzniecības palāta ir attīstījusi ciešas attiecības ar trim lielākajām un vecākajām Lielbritānijas bankām - Royal Bank of Scotland (RBS), NatWest Bank un Lloyds Bank. 2014.gadā Tirdzniecības palāta organizēja Royal Bank of Scotland (RBS) direktores pirmo vizīti Latvijā, iepazīstinot ar investīciju vidi un tirdzniecības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa un darba vide Latvijā netur līdzi kultūras dzīves kvalitātei

Latvijas tēls galvenokārt saistās ar attīstītu un daudzveidīgu kultūru, bet ir laiks reklamēt pasaulē arī savus biznesa veiksmes stāstus un sasniegumus, uzskata Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis un valdes locekle un izpilddirektore Baiba More.

Šī saruna notika Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma sakarā, kas 9. un 10. jūlijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības un partneru izkārtojumā risinājās Rīgā.

Vai nedomājat braukt atpakaļ?

M. L. Skadmanis: Tā nu ir sanācis, ka Lielbritānijā mums izveidojušās ģimenes – esam šeit precējušies. Ilgus gadus dzīvojot šeit un izprotot šīs valsts kultūru un iezīmes, būtu grūti atgriezties Latvijā un dzīvot tur. Tomēr, lai nezaudētu saikni, mēs attīstām Tirdzniecības kameru un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Populisti pret biznesu

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness iet ratā – tā, pieklājīgi izsakoties, var raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju uz uzņēmēju bažām saistībā ar ASV vienpusēji ieviestajiem tirdzniecības tarifiem, kam neizbēgami seko tirdzniecības partneru pretreakcija.

D. Tramps ir izteicies, ka viņu neinteresē korporatīvā Amerika, jo viņa pamatelektorāts ir strādnieki, kas kopā ar viņu iešot cauri ūdenim un ugunij. Impulsīvais ASV prezidents pat ir piedraudējis Harley Davidson, ja tas tiešām pārcels savas ražotnes uz citām valstīm, tad tam tiks uzlikti tādi nodokļi, kas to nobeigs.

Tāpat lielo uzņēmumu bažas īpaši neuztrauc Lielbritānijas cietā Brexit piekritējus, jo arī viņu vēlētāju bāze ir drīzāk proletariāts un laucinieki, nevis uzņēmēji. Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kad viņam taujāts par biznesa bažām saistībā ar Brexit, esot, kā vēsta avoti, cieti noskaldījis: F*** Business. Kādēļ tas varētu būt aktuāli Latvijai un mūsu uzņēmējiem? Jo tas ir brīdinājums tam, kas notiek, kad pie varas nāk populisti. Lai tie varētu noturēties pie varas, savu atbalstu tie meklē plašās tautas masās, kas īpaši pašreizējā laikā teju visās valstīs ir visai nelabvēlīgi noskaņotas pret «lielkapitālistiem» un globālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LLTK Biznesa padomē ievēlēts Lielbritānijas premjerministra pārstāvis investīciju jautājumos

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta deputāts, premjerministra pārstāvis investīciju jautājumos Ziemeļu un Baltijas valstīs Marks Prisks kļuvis par Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Biznesa padomes locekli, informē kameras pārstāvji.

Apvienotās Karalistes valdības atbalsts būs nepieciešams, lai izstrādātu jaunas tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespējas starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem.

Marks Prisks ir Lielbritānijas parlamenta deputāts, pārstāvot Hertfordas un Stotfordas apgabalu, kā arī Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona pārstāvis investīciju jautājumos Ziemeļu un Baltijas valstīs no 2014. gada. Prisks ir iepriekš bijis Komercdarbības un uzņēmējdarbības valsts ministrs, kā arī Mājokļu valsts ministrs.

Kā atzīst Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Apvienotajā Karalistē, šī iespēja ļaus Kamerai aktīvāk lobēt Latvijas uzņēmumu iespējas un attīstīt jaunus eksportu kanālus Lielbritānijā, kā arī turpināt iepazīstināt Lielbritānijas uzņēmējus ar Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirgotāju asociācija un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot no 1.jūnija atļaut darboties visiem veikaliem Latvijā, tostarp tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Vēstulē tirdzniecības nozares pārstāvji pauduši, ka spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz darboties veikaliem tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, bet ļauj strādāt mazākiem veikaliem, nav epidemioloģiski pamatoti.

Tostarp vēstulē norādīts, ka tirdzniecības centru zaudējumu apmērs pieaug ar katru mēnesi. Tirdzniecības centru ieņēmumi no nomas 2021.gada pirmajos mēnešos nepārsniedz 50% no pilnās summas. Jaunākie dati par aprīli uzrāda, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumu zaudējumi sasniedz 55%, bet vidēji šajā gadā no janvāra līdz maijam zaudēti plānotie ieņēmumi aptuveni 53% apmērā.

Vēstulē arī atzīmēts, ka Rīgas Stradiņa universitātes mērījumi apliecina, ka epidemioloģiskā situācija tirdzniecības centros ir pat drošāka nekā mazajos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aizveroties vienam tirgum, Latvijas uzņēmumi ātri spējuši iekarot jaunus

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāju kļuvis Normunds Staņēvičs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa nolēma pārtraukt darba attiecības ar RPK.

Uzņēmuma akcionāri un jaunieceltā padome jau paudusi gandarījumu par Staņēviča pievienošanos Food Union komandai. Akcionāri uzskata, ka Staņēvičs ir viens no kompetentākajiem profesionāļiem korporatīvo finanšu un augstākā līmeņa vadības jomās un viņa pieredze turpinās sekmēt uzņēmuma un tā produkcijas konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos.

Staņēvičš uzsver, ka viņa uzdevums būs turpināt attīstīt apvienotā AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens uzņēmuma Food Union darbību, uzlabot tā finanšu rezultātus un pārskatīt esošās un attīstīt jaunas produktu kategorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas uzņēmēji plāno aktīvāk pieņemt jaunus darbiniekus un veikt investīcijas

Žanete Hāka, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas uzņēmēji šajā gadā plāno darbā pieņemt jaunus darbiniekus un investēt iekārtās, kas liecina, ka valsts ekonomika šajā gadā turpinās uzņemt apgriezienus, raksta MarketWatch.

Lielbritānijas Tirdzniecības kamera aptaujājusi aptuveni 8000 uzņēmējus. Ražošanas kompāniju indekss, kas norāda uz šo uzņēmumu plāniem pieņemt jaunus darbiniekus, pērnā gada nogalē sasniedzis rekordaugstu atzīmi, savukārt pakalpojumu sektorā indekss sasniedzis spēcīgāko līmeni kopš 2007.gada.

Uzņēmēji šogad varētu atsākt investēt. Indekss, kas raksturo ražošanas kompāniju investīciju plānus, audzis līdz 2007.gada augstākajam līmenim, bet pakalpojumu sektorā – līdz augstākajam līmenim kopš 2000.gada.

Korporatīvā noskaņojuma uzlabošanās seko pērnā gada izaugsmei, kas ierindojusi Lielbritāniju starp straujāk augošajām Rietumu ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam

Didzis Meļķis, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam; Lielbritānijā uzsvars uz e-pakalpojumiem

Pēc Latvijas līdz šim lielākā biznesa foruma ASV Spotlight Latvia, kas norisinājās pērnruden (DB 31.10.2017.), viens no Latvijas–ASV Tirdzniecības kameras (LatCham) līdzdibinātājiem Pēteris Freimanis ir nodibinājis uzņēmumu The PGF Group ar mērķi atbalstīt Latvijas kompāniju ieiešanu ASV tirgū un otrādi – konsultēt Amerikas uzņēmējus, kas interesējas par Latviju un ES.

«Esmu jau kādu laiku strādājis šādā veidā, bet nolēmu to darīt arī oficiāli, jo saredzu, ka ir šāda veida uzņēmuma trūkums ASV,» lēmumu par uzņēmuma dibināšanu DB komentē P. Freimanis. Līdz ar šo Latvijas uzņēmumiem The PGF Group sniedz trīs veida pakalpojumus – reprezentāciju, konsultācijas un biznesa apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Tirdzniecības Kamera Latvijā, kas atbalsta tirdzniecības un investīciju attīstību starp Latviju un Lielbritāniju, ievēlējusi piecus jaunus valdes locekļus laikam posmam no 2015. līdz 2017.gadam.

Valdē ievēlēti KPMG partneris, nodokļu un juridisko pakalpojumu vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Stīvs Austviks, Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, vadošā partnere advokātu birojā Ieva Broka & Partneri Ieva Broka, PricewaterhouseCoopers partnere, valdes locekle Ilandra Lejiņa un Sun International Recycling Group biznesa attīstības direktors Kreigs Tompsons.

Darbu valdē turpinās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, Amber Beverage Group valdes priekšsēdētājs Sīmurs Fereira un valdes locekļi AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, Skrivanek Group valdes loceklie Aiga Veckalne, UK Trade and Investment tirdzniecības komandas vadītāja Sanita Bankava un BritCham izpilddirektore Ivi Anna Buce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne

To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.

Fragments no intervijas:

Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?

Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

Latvijas paviljonu Expo Astanā apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku

Rūta Kesnere, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Komentāri

Pievienot komentāru