Pārtika

Lielezers startē Ukrainā

Sandra Dieziņa, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

#Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi.

SIA N. Bomja maiznīca Lielezers aug pašu mājās un atver jaunu ražotni Ukrainā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu maiznīca Lielezers Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1991. gada un vairāk pazīstama kā rudzu un saldskābās maizes ražotājs. Pirms desmit gadiem Lielezera saimnieks Normunds Bomis izveidoja maizes ražotni Krievijā, netālu no Maskavas – Ivanovas apgabalā, kas joprojām veiksmīgi darbojas, un nule kā pienākusi kārta Ukrainai.

Eksportē zināšanas

Kad DB ierodas Limbažos, maiznīcas īpašnieks ir biznesa komandējumā, tāpēc sarunājamies ar Lielezera ražošanas ceha vadītāju Valteru Kanopu. Viņš zina teikt, ka Krievijas tirgū ar biznesu sokas labi, lai gan ģeopolitisko notikumu rezultātā (pēc Krimas krīzes) mainījās iedzīvotāju pirktspēja, sadārdzinājās izejvielas, tika ieviesti muitas ierobežojumi. Tomēr kopumā sava vieta tirgū ir iekarota. «Tur cieņā ir vieglā saldskābmaize un lavašs, kas ir populārs īpaši Gavēņa laikā un vasarā pie gaļas ēdieniem. Pavisam maza ceptuvīte izveidota arī Sanktpēterburgā,» stāsta V. Kanopa.

Šogad izveidota ceptuve netālu no Kijevas, kas ir mērķtiecīgs solis biznesa attīstībā. V. Kanopa stāsta, ka jaunā ceptuve ir kopuzņēmums ar Ukrainas biznesa partneriem. Pirmie rezultāti liecina, ka šāds lēmums bijis pareizs. «Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi. Eiropā šīs maizes vairs nepatērē, tur vairāk ir pieprasītas bagetes, ciabatas. Ukrainā kā postpadomju valstī īsta rudzu maize joprojām ir lielā cieņā. Tur tirgus specifika ir savādāka un redzam, ka varam tur strādāt,» atzīst maiznieks. Faktiski tādējādi tiek eksportētas Lielezera maiznieku zināšanas un lielā pieredze šajā jomā.

Visu rakstu Lielezers startē Ukrainā lasiet 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Uzņēmumu izaugsmes programmas otrā cikla noslēgumā izvēlēti pieci uzņēmumi

Db.lv, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas otrajam ciklam un izvērtējot dalībnieku paveikto, ir izvēlēti pieci daudzsološākie uzņēmumi: Tenax Panel, Svaigi.lv, Will Sensors, mazo bērnu skola Knābis un maiznīca Lielezers.

Industriālo sensoru un to risinājumu uzņēmums Will Sensors saņēma žūrijas atzinību par lielāko izaugsmes potenciālu, mazo bērnu skola Knābis – par augstāko inovāciju potenciālu, bet pašmāju saimnieku ražoto pārtikas produktu tiešās tirdzniecības platforma Svaigi.lv tika apbalvota par profesionālāko sava biznesa prezentāciju. Maiznīca Lielezers tika atzīti par labākajiem eksperimentētājiem, savukārt Tenax grupa – par uzņēmumu ar lielāko pārmaiņu potenciālu.

SEB Uzņēmumu programmas mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām. Programmas pirmo ciklu, kas ilga trīs mēnešus, pabeidza deviņi uzņēmumi, bet otro ciklu – 13 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maiznīca Flora apgrozījums audzis, bet peļņa sarukusi

Dienas Bizness, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Maiznīca Flora» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 2,759 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 189 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gada finanšu rādītājiem, SIA «Maiznīca Flora» apgrozījums pērn pieaudzis par 4,8%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa samazinājusies par 8,1%.

SIA «Maiznīca Flora» gada pārskatā sacīts, ka apgrozījuma pieaugumu tam izdevās nodrošināt, piedāvājot jaunus produktus. Taču vienlaikus arī pieauguši pārdošanas un administratīvie izdevumi, tādējādi samazinot peļņas apmēru.

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 86 darbiniekus, un tā veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šogad SIA «Maiznīca Flora» turpinās attīstīt savu produkcijas piedāvājumu konditorejas izstrādājumu segmentā gan Latvijas tirgum, gan ārpus tā. Uzņēmums arī iecerējis turpināt iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un citus pamatlīdzekļus, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikumu pieņemšanu Izaugsmes programmas trešajam ciklam

Db.lv, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekules maiznīca darbojas kopš 1950. gada, gadu gaitā izturējusi konkurenci un nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Maiznīca produkciju realizē visā Latvijā, taču nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja. «Tikko kā vienu partiju ar ķiploku salmiņiem aizlaidām uz Vāciju. Vēl nezinām, kādas ir atsauksmes, gaidām, vai būs papildu pieprasījums,» laikrakstam stāsta uzņēmuma vadītāja direktore Zane Briķe.

«Šobrīd aktīvi strādājam pie piparkūkām un Ziemassvētku piedāvājuma, jau novembrī piparkūkas sāk tirgot veikalos,» stāsta maiznīcas direktore. Viņa atzīst, ka konkurence maizes tirgū ir liela. Veikalu plaukti ir pilni ar maizēm, maizītēm, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Modē joprojām ir veselīgs dzīvesveids, un ļoti pieprasītas ir sēklu maizes un tumšās maizes. Maizes ceptuve iet līdzi pieprasījumam, tāpēc klientiem piedāvā vairākas graudu maizes, vēsta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Pārņemot dzimtas prasmes, izveido Vectēva maiznīcu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot dzimtas prasmes, Marika Petrovska izveidojusi zīmolu Vectēva maiznīca.

Mājražotāja Marika Petrovska ar savu jaunību lauž stereotipus par klasisku maizes cepēju. Ierasts, ka mūsdienās to pārsvarā dara lauku sievas brieduma gados. Jaunās meitenes biežāk pievēršas ciparu kūku, zefīru vai eklēru gatavošanai.

Liktenīgo grūdienu dod dēls

Kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Marikai bija laiks atgriezties darbā, viņa saprata, ka to nevēlas. Iepriekš strādāja pakešu logu ražotnē, veica tehnisku darbu rāmju izgatavošanā, lielākā daļa kolēģu bija vīrieši. «Mēs bijām tikai trīs sievietes,» viņa smejas, piebilstot, ka tieši šajā uzņēmumā iepazinusies ar savu vīru Mareku. Domājot par citu nodarbošanos, nonākusi līdz atmiņām par vecāku rūpalu. Viņi savulaik bija nodarbojušies ar mājās ceptas maizes piegādāšanu liepājniekiem, taču pārtraukuši. Dzimtas mājās, Nīcas novada Ķāķišķē, to cepis Marikas tēvs, kurš prasmi savukārt iemācījies no savas mammas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maizniekam reģistrēta 5,47 miljonu eiro vērta komercķīla

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Avotu ielā Rīgā atkal ieplūst dzīvība, ko apliecina raibs uzņēmumu pulks; tā vilina ar salīdzinoši izdevīgu telpu cenu, netālo atrašanos no pilsētas centra

Avotu ielas posmā no Stabu ielas līdz Ģertrūdes ielai mājvietu raduši daudz un dažādi uzņēmumi, sākot no dažādām kafejnīcām līdz ķīmiskajai tīrītavai un antikvariātam, kur var atrast dažādus senus priekšmetus. Aptaujātie uzņēmēji gandrīz visi kā viens norāda, ka pēdējos gados Avotu iela atdzīvojusies, tukšās telpas pamazām tiek aizpildītas un tiek atvērti jauni iestādījumi. Šajā ielas posmā gan nevar atrast lielus uzņēmumus, pārsvarā tie ir vidēji vai pavisam mazi. Lai gan kompāniju pārstāvji labprāt dalās pārdomās par Avotu ielas attīstības perspektīvām, reti kurš vēlas tikt konkrēti pieminēts, norādot, ka publicitāte varētu radīt liekas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražotājs un mazumtirgotājs Ludzas maiznīca pagājušajā gadā strādāja ar 3,746 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9%vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 11 640 eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pieci ieteikumi biznesa attīstības veicināšanai

Uzņēmēja, SIA <i>Sky Port</i> valdes locekle, Biznesa augstskolas <i>Turība</i> Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un pasniedzēja Zane Driņķe, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidot uzņēmumu vai vadīt uzņēmējdarbību, kas darbojas ar peļņu, ir liels sasniegums, taču ikviens, kurš šajā nozarē izēdis vismaz pudu sāls, zina, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā nedrīkst gulēt uz lauriem un nepārtraukti jāstrādā pie biznesa attīstības.

21. gs. straujā tehnoloģiskā attīstība ietekmē arī biznesa vidi un veicina konkurenci, tāpēc uzņēmējam jādara viss, lai viņa bizness nesāktu stagnēt vai nenonāktu lejupslīdē. Ziedu piegādes kompānija, ēdināšanas serviss, pasažieru pārvadājumu kompānija, maiznīca, ražotne vai kāda cita veida uzņēmums – visus vieno vairāki aspekti, kurus uzlabojot, sekmēsies arī uzņēmuma attīstība.

Pieci ieteikumi, kas noderēs uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu biznesu.

Biroja vadītāja faktors

Pat uzņēmumus, kuros darbība pamatā notiek ražotnē vai ceļā, piemēram, pārvadājumu vai piegādes kompānijās, profesionāls un uzticams biroja vadītājs ir zelta vērtē, nemaz nerunājot par uzņēmumiem, kuru telpās ikdienā viesojas klienti. Biroja vadītājs ne tikai veido uzņēmuma tēlu, komunicējot ar klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem u.c., bet arī nodrošina ikdienas darbu nepārtrauktību. Turklāt, tieši biroja vadītājs nereti ir cilvēks, pie kura ikviens darbinieks vēršas pirmām kārtām. Ar katru ikdienas jautājumu parasti nevēršas pie izpilddirektora vai valdes priekšsēdētāja, bet profesionāls biroja vadītājs, kurš pārzina uzņēmumu no A līdz Z, spēs, ja ne atbildēt uz jautājumu, tad vismaz skaidri ieteikt, kuras pozīcijas darbinieki vai nodaļa šajā jautājumā ir viszinošākie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wunder Latvia jaunais Valmieras birojs atspoguļo uzņēmuma logo – «burkāna» vērtības – mājīgās telpas mudina darbiniekus vairāk strādāt visiem zem viena jumta, nevis attālināti.

Ikviens IT uzņēmuma SIA Wunder Latvia darbinieks pats var izlemt strādāt birojā vai kādā citā vietā, piemēram, mājās vai kafejnīcā. «Mums bija jārada vide, kurā ir papildu labumi, lai cilvēki vēlētos nākt uz darbu, nevis strādāt attālināti. Tas veicina komandas saliedēšanos, kā arī mudina darbiniekus apmainīties ar viedokļiem un zināšanām,» teic SIA Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns.

Wunder Latvia ir daļa no starptautiskā IT uzņēmuma Wunder, kas darbojas piecās Eiropas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lielbritānijā, Somijā un Vācijā), apvienojot vairāk nekā 165 tīmekļa ekspertus. Latvijā Wunder biroji ir trīs pilsētās, un Valmieras birojs bija pirmais, kuram pēc tam piepulcējās filiāle Rīgā un Rēzeknē. Valmieras filiāle uz jaunajām «mājām» pārcēlās šopavasar. Pirms tam astoņus gadus, kopš uzņēmuma dibināšanas, tā atradās Valmieras inkubatora telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru