Citas ziņas

Lielupē būs jauns jahtklubs

Vēsma Lēvalde, 28.04.2010

Jaunākais izdevums

Pie moteļa Akva Jelgavā, Lielupes krastā, plānots atjaunot laivu un jahtu piestātni, piedāvājot vairākus ūdenstūristiem aktuālus pakalpojumus.

«Jau patlaban interesenti var noīrēt laiviņu vai piestāt pie mums ar savu, tāpat jau pieejams ir laivas stāvvietas pakalpojums,» portālam jelgavienieki.lv paudis viesnīcas pārstāvis Vladimirs Aksjonovs. «Pie mums diezin vai tiks turētās lielās buru jahtas, jo tām varētu traucēt tilti,» pieļauj Vladimirs Aksjonovs. Kā savus potenciālos klientus Vladimirs Aksjonovs redz dažādu izmēru motorlaivas, tai skaitā arī Lielupes krastos tik bieži sastopamās «kazankas», arī buru laivas un jahtas ar nolaižamiem mastiem. Kā vienu no priekšrocībām Vladimirs Akjonovs min blakus esošo angāru, kuru varētu izmatot arī kā noliktavu airiem, zvejas piederumiem un citām ūdens atpūtai vajadzīgām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienota jahtu ostu tīkla izveidē Latvijā plāno ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts: Ķīpsaliešiem mērs pilns - aicina amatpersonas uz dialogu

Gunta Kursiša, Lelde Petrāne, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Ķīpsalas pilsoņi nolēmusi aicināt Rīgas domi un Rīgas Brīvostas pārvaldi uz dialogu par Ķīpsalas attīstības problemātiku. Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību raisījusi plānotā apkārtnes attīstība, satiksmes problēmas un nesakārtotā vide.

Viena no aktuālākajām problēmām Ķīpsalā esot nesen Rīgas Brīvostas pārvaldes izveidotais jahtu piestātnes komplekss. Kā paredz jahtu piestātnes kompleksa attīstības plāns, tajā tiks uzņemtas gan atsevišķas tūristu jahtas, gan starptautiskās buru kuģu regates, norāda iedzīvotāji. Rīgas Brīvosta gan neesot ņēmusi vērā, ka uz Balasta dambja nav vietas aktīvai automašīnu plūsmai un to novietošanai, kas ir ar šādu aktivitāti neizbēgami saistīts jautājums. Būvējot jahtu piestātnes kompleksu, neesot izpildītas Vispārīgo būvnoteikumu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasības, kas paredz noteiktu skaitu automašīnu stāvvietu pie nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kā arī neesot veikta sabiedriskās apspriešanas procedūra, kuras nepieciešamību nosaka minētie noteikumi. Turklāt laipas, kas patlaban izveidotas starp piestātni un Balasta dambi, beidzoties gandrīz pie iedzīvotāju māju durvīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā trešdien notika pirmās nodarbības jaunizveidotajā jahtu piestātnē, Db.lv stāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne.

Jahtu piestātnes izveides izmaksas ir nedaudz vairāk par 900 tūkstošiem latu, Db.lv informēja iepriekš.

Jahtu osta tiek veidota tradicionāli, peldošo piestātņu moduļus savienojot nepieciešamā izkārtojumā. Piestātņu enkurošanai tiek izmantoti nogremdēti dzelzsbetona bloki, kas ar speciālām ķēdēm pievienoti peldošajiem pontoniem, skaidrots Rīgas Brīvostas pārvaldes mājas lapā.

Piestātnes kopējais garums ir 795 metri, un tajā vienlaicīgi būs iespējams noenkurot aptuveni 200 peldlīdzekļu.

Piekļūšana piestātnei patlaban ir nodrošināta no Balsta dambja. Šis ir pagaidu risinājums, jo nākotnē, pēc CDE dambja rekonstrukcijas peldošās piestātnes plānots savienot ar CDE dambi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontēs zviedru jahtas un ziemošanai uzņems vācu pensionāru peldlīdzekļus

Dienas Bizness, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakas upes kreisajā krastā Pāvilostā norit aktīva ražošanas un servisa ēkas būvniecība, kurā jau nākamajā gadā uzņēmums Boatpark Pāvilosta remontam un ieziemošanai uzņems jahtas, reģionālo laikrakstu Kursas Laiks informējis uzņēmuma pārstāvis Artūrs Skroderis.

«Ar uzņēmumu noslēgts ilgtermiņa teritorijas nomas līgums, kas dos iespēju uzņēmējiem atpelnīt investīcijas. Pieprasījums pēc jahtu servisa centra ir pietiekams. Pieļauju, ka jau nākamajā gadā šeit remontēs zviedru jahtas un ziemošanai izvietos vācu pensionāru peldlīdzekļus. Zviedrijā jahtu remonts izmaksā daudz dārgāk nekā Latvijā, savukārt Vācijas pensionāri ir aktīvi burātāji un nereti vēlas jahtas atstāt tur, kur sagaidījuši rudeni. Viņi pārvietojas lēni un daudzviet pavada ilgāku laiku,» lēš Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Jahtu servisa centru būvē SIA BD&C. Būvniecību plānots pabeigt līdz gada beigām. Jau drīzumā tiks ievests nepieciešamais aprīkojums jahtu remontam, piemēram, hidrauliskais pacēlājs. Lai Sakas kreiso krastu padarītu funkcionālu un veicinātu uzņēmējdarbību, tas jānostiprina, jo šobrīd pie teritorijas atrodas pontona piestātne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jauniekārtotajā peldvietā pie Vanšu tilta no jahtām un kuģiem jāuzmanās pašiem

Dienas Bizness, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar iekārtotajā atpūtas zonā pie Vanšu tilta netālu no ostas cilvēki sauļojas, spēlē volejbolu, peldas, tomēr šī vēl nav oficiāla peldvieta, tādēļ tur nav izveidota glābēju stacija un cilvēkiem pašiem jādomā par savu drošību. Nākotnē bažas rada arī blakus celtā jahtu piestātne, vēsta Diena.

Pludmales apmeklētājiem bažas rada laivu, jahtu un kuģu intensīvā satiksme Daugavā, kā arī ūdens kvalitāte, jo pludmale ierīkota ostas tuvumā. Peldvietai blakus jau top arī jahtu piestātne, kas vicemēra Andra Amerika vērtējumā, varētu veiksmīgi sadzīvot ar peldētājiem. Laikraksta satiktie peldvietas apmeklētāji gan neizrādīja patiku par tādu perspektīvu, vēsta medijs.

Veiktās analīzes rāda, ka ūdenī peldēties var, bet pašvaldības pārstāvji, atbildot uz jautājumu par peldvietas drošību, sola, ka izvērtē iespēju pie mola izlikt zīmi, lai informētu pārgalvīgākos iedzīvotājus, ka peldēt aiz pāļu mola, kas norobežo peldvietu, ir aizliegts. Mēneša laikā solīts ūdenī izvietot arī norobežojošas bojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pāvilostas zīmoli - saule, miers, viļņi un vēji

Vēsma Lēvalde, 20.07.2012

SIA Spinout dibinātājs Dagnis Bricis ir talsenieks, kurš apsaimnieko sērfotāju klubu un kafejnīcu.

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigās jāpazūd smilšu kaudzei, bet vieta tukša nepaliks - tur plānots iekārtot pludmali, savukārt vēsturiski apbūvētās Ķīpsalas pusē paredzēts ierīkot prāmju piestātni, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas domē par to sakot - tikai rezerves piestātne, kad Daugavas labajā pusē visas vietas būšot aizņemtas.

Laikraksts atgādina, ka šī Ķīpsalas daļa ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un UNESCO Pasaules mantojuma zonā.

Vieta, kur sabērtas smiltis, kādreiz bijusi Rīgas brīvostas teritorija, sacījusi Pilsētas attīstības departamenta pilsētas attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale. Lai padziļinātu Daugavu un tajā būtu iespējams ienākt lielajiem prāmjiem, brīvosta izsmēla Daugavas gultni bet apmēram 75 000 kubikmetru smilts sabēra Vanšu tilta malā. Zemesgabals, uz kura novietota smilšu kaudze, pieder Satiksmes ministrijai, kas to līdz 2055. gadam iznomājusi SIA Eurolines. Līdzās atrodas divi Rīgas pašvaldības zemesgabali, raksta Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien pie Liepājas ostas Jahtu ostas piestātnes nogrimis Dānijā reģistrēts kuģis Spurn, kas tur atradās no pagājušās vasaras, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Kuģa īpašnieks ir Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorenss. Notikuma vietā ieradās atbildīgie dienesti, lai izvērtētu notikušo un kopā ar īpašnieku risinātu jautājumu par tālāko rīcību.

Nogrimušo kuģi pamanīja Liepājas ostas loču kuģa Austra komanda un plkst. 8:20 par notikušo informēja Kapteiņdienesta operatoru, kas saskaņā ar ostas drošības noteikumiem informēja atbildīgos dienestus. Liepājas ostas kontroles dienesta vadītājs Imants Aizkalns norādīja, ka šobrīd vēl pāragri runāt par to kādi ir kuģa nogrimšanas iemesli, uzsverot, ka kuģis ir bijis sliktā tehniskā kārtībā un uz tā neesot bijis sargs, kas nodrošinātu kuģa uzturēšanu arī pie zemām ārgaisa temperatūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās Mērsraga jahtu ostu

Vēsma Lēvalde, 07.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģions izsludinājis iepirkumu peldošās jahtu piestātnes uzstādīšanai Mērsraga jahtu ostā.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 18. aprīlim, liecina iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Iepirkums tiek veikts projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros un tā ieviešanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta palīdzību, D.lv informēja projekta vadītāja Zanda Zeidaka. Mērsragā jau projekta ietvaros veiksti nelieli ieguldījumi ostas drošības sistēmā, uzstādītas novērošanas kameras, bet peldošā piestātne nozīmē esošās jahtu ostas paplašināšanu, informēja Z. Zeidaka.

Db.lv jau rakstīja, ka projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros Pāvilostā rekonstruētas divas ielas, atvieglojot tūristu piekļūšanu pludmalei un Pāvilostas jahtklubam Pāvilosta Marina, padziļināts arī kuģu ceļš līdz 4,5 m, uzbūvēta aizsargsiena uzbrūkošajām kāpām. Liepājā projekta ietvaros tapis zivju tirgus Ostmalas promenādē, bet Ventspilī uzstādīts drošības aprīkojums - kuģu amortizācijas fenderi. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Abramoviča superjahta piestājusi Manhetenas centrā

Gunta Kursiša, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa vieta: Ķīšezera krasts vilina ūdens aktivitāšu cienītājus

Linda Zalāne, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jahtu centra Andrejosta teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, tiks būvēta jauna biroju ēka un viesnīca, informē projekta pasūtītājs SIA RJC Andrejosta.

«Mums kā Andrejostas teritorijas īpašniekiem šis projekts ir veidojies organiski, teritorijai atrodoties pašā Daugavas krastā. Ūdens mala jau sen pirms konkrētām attīstības iecerēm tikusi izmantota kā jahtu piestātne un apkalpošanas vieta. Mūsu mērķis ir šīs tradīcijas saglabāt. Tādēļ projektā stingri pieturamies pie lēmuma, ka ūdensmala būs apzaļumota un publiski pieejama gājējiem, publiskajām funkcijām un atpūtai, kā arī domājam par iespējām aktīvi izmantot pašu akvatoriju,» paziņoja Uģis Stīpnieks, SIA RJC Andrejosta projekta vadītājs.

Viņš informēja, ka jau kopš 2003. gada spēkā ir Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju detālplāns. Vienlaikus Andrejostas akvatorija pretējā pusē, pasažieru termināla teritorijai tika izsludināts starptautiskais metu konkurss par šīs teritorijas attīstību, kurā uzvarēja Uldis Lukševics ar savu arhitektu biroju NRJA. U. Lukševics ir arī autors tām trim ēkām, kuras iecerētas Andrejostas attīstības projektā. Plānotais investīciju apjoms netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mājokļu tirgus attīstība būšot ļoti pakāpeniska

Ingrīda Drazdovska, 29.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvdarbi šobrīd notiek trijos investīciju fondu grupas NCH projektos: viens ir privātmāju projekts Lapsas, Pierīgā, bet divi citi ir dzīvojamo namu projekti Rīgā un Liepājā.

Rīgā šobrīd virzās uz priekšu Ģipša fabrikas otrā kārta – komplekss, kurā būs 62 dzīvokļi, pazemes autostāvvieta un privāta jahtu piestātne. Tur šoruden būs gatavi trīs t.s. paraugdzīvokļi un viena villa, bet kopumā kompleksu plānots pabeigt nākamgad. Liepājā kompānija pabeidz 13 dzīvokļu namu Alejas ielā. Abi projekti tiek īstenoti ekskluzīvo īpašumu segmentā.

NCH ir ieguldījis koka karkasa ēku ražošanas uzņēmumā SIA Nordic Homes, stāsta NCH nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Pircējiem Lapsās, Babītes pagastā, tādējādi tagad tiek piedāvāts īpašums – zemes gabals un kāda no izvēlētajām koka karkasa mājām. Ar šādu piedāvājumu var nodrošināt ciemata kontrolētu attīstību, kvalitatīvu dzīvi tiem, kas iegādāsies īpašumu, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - FOTO: PATA kokmateriāli atver veikalu Liepājā; izjūt, ka valstī krities celtniecības apjoms

Dienas Bizness, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsolīs Indriksona iecerētā dzīvojamo māju kompleksa būvi pie Ķīšezera

NOZARE.LV, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās plānots izsolīt uzņēmēja Gunta Indriksona savulaik iecerētā vērienīgā dzīvojamo māju kompleksa Ķeizarmeža krasti zemi un jaunbūvi Mežaparkā pie Ķīšezera, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 3,88 miljoni latu, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Divu netālu no Ķeizermeža sporta kompleksa blakus esošo zemesgabalu kopējā platība ir viens hektārs. Uz tiem atrodas deviņu daudzdzīvokļu ēku jaunbūve ar kopējo platību 16 776 kvadrātmetri, tajā skaitā, iekštelpu platība ir 9738 kvadrātmetri.

Arhitektu biroja 8 A.M. projektētā un SEB bankas finansētā ēku kompleksa celtniecību SIA Ķeizarzeme sāka 2006.gadā. Kompleksā paredzētas deviņas mājas ar 75 dzīvokļiem, kuru platība ir no 60 līdz 335 kvadrātmetriem, tostarp deviņi «penthouse» tipa apartamenti ēku pēdējos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savrupmāja, kuru drīzāk jādēvē par pili un kuras iedvesmas avots esot Francija, tikko izlikta pārdošanā par «astronomisku» summu - 139 miljoniem ASV dolāru, padarot to par dārgāko māju, kāda nopērkama visās ASV, vēsta Business Insider.

60 000 kvadrātpēdu (5574,2 m²) lielais īpašums ar nosaukumu Le Palais Royal izvietots ūdens malā Hillsboro Beach, ASV Floridas štatā.

Pilī ir 11 guļamistabas, 17 vannas istabas, kinoteātris ar 18 vietām, bārs un atpūtas telpa. Īpašumam ir arī privātā jahtu piestātne, pazemes garāža 30 automašīnām, kā arī baseins.

Māja gan vēl ir celtniecības stadijas pēdējā posmā. Tā tikšot pabeigta līdz 2015. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Aktīvists: Pērles projekts tehniskā ziņā pielīdzināms jebkurai dzīvokļu ēkai Pļavniekos vai Ziepniekkalnā

Jānis Rancāns, 22.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā dārgākie pārdošanā izliktie mājokļi

Gunta Kursiša, 19.06.2013

Savrupmāja Kāpu ielā, Jūrmalā - Cena – 4,5 milj. eiro; Platība – 1090 m2; Zemes platība – 7323 m2; Savrupmāja jūras krastā, kā arī 490 m2 atpūtas ēka; 53 m2 saimniecības ēka; 27 m2 sarga māja; 22 m2 dārza māja. Atpūtas ēkā ir 25 metrus garš baseins, dārza un atpūtas mājā ir pabeigts remonts. Dzīvojamā māja ir ar baltu apdari, tāpat ir nepieciešams pabeigt gala apdari. «Dzīvojamā māja būvēta pēc amerikāņu principa: plaša, vairākas guļamistabas (pie katras savs sanitārais mezgls un garderobes istaba).» Mājā ir lifts, zem mājas atrodas garāža. No ielas puses ēkas gandrīz nav redzamas.

Avots: Latio

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ekskluzīvo mājokļu segmentā pārliecinošu vietu vēl aizvien ieņem mājas un dzīvokļi Jūrmalā, Mežaparkā, Vecrīgā, Baltezerā un Ķīpsalā, aptaujājot nekustamo īpašumu ekspertus, noskaidroja Db.lv.

«Īpašuma vērtību nosaka trīs pamatfaktori – atrašanās vieta, arhitektūra un apdare. Ja mēs runājam par elitāro segmentu, tad pirmām kārtām tās ir mājas, villas jūras vai ezera krasta pirmajā līnijā, pamatā – Jūrmalā un Baltezerā, ar sakoptu un zaļu apkārtni, plašu teritoriju, īpašu arhitektonisko risinājumu, kvalitatīvu pilnu iekšējo apdari un ekskluzīvu iekārtojumu. Tā ir cenu kategorija, sākot no viena miljona eiro,» Db.lv stāsta Baltic Sotheby’s International Realty valdes locekle Ilze Mazurenko.

Otrs segments ir dzīvokļi Rīgas vēsturiskajā centrā – Vecrīgā un klusajā jūgendstila rajonā. Jaunajiem īpašniekiem ir svarīgs ēku stāvoklis, dzīvokļi tiek pieprasīti pārsvarā renovētās ēkās, svarīga ir atrašanās vieta, infrastruktūra un autostāvvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sakārtojot pilsētvidi, Jelgava tiecas pēc statusa un identitātes

Uldis Andersons, 25.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

Anda Asere, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai izdevies saglabāt

Dienas Bizness, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energokopānijā Fortum Latvija gaidāma reorganizācija

Gunta Kursiša, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru