Nodokļi

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā pilsētas mēra piedzen vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Prokuratūras mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā Ogres rajona tiesai iesniedza prasības pieteikumu par minētā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Vekselis atzīts par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža. Tāpat no katra atbildētāja valsts ienākumos piedzīta valstsnodeva 602 223 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 34,65 eiro.

20 dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā.

Savukārt Valsts policijā tika noskaidrots, ka lietā vēl aizvien turpinās pirmstiesas izmeklēšana un tajā kopumā ir sešas aizdomās turētās personas.

Jau ziņots, ka 2017. gada jūnijā Valsts policija par aizdomās turamām šajā procesā atzina sešas personas, piemērojot tām ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Aizturētas tika trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Jāatzīmē, ka Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā kā bijušā mēra Āboliņa dzimšanas gads norādīts 1976.

Āboliņš 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja «parādzīmi» par 200 miljoniem eiro. Pēc šī notikuma pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

2015.gada decembra sākumā tapa zināms, ka Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro.

Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās noamata.

Bijušais domes priekšsēdētājs iepriekš skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdespašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu - alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.

Starp aizdomās turamajiem šajā lietā figurē arī Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Čakstiņš.

Čakstiņa advokāts Juris Grīnvalds pērn sacīja, ka lēmumā par Čakstiņa atzīšanu par aizdomās turēto nav minētas nekādas konkrētas darbības, par kurām viņa klients tiek turēts aizdomās.

Grīnvalds norādīja, ka Čakstiņš procesā iesaistīts pēc tam, kad viņš, «būdams erudīts ekonomikas jautājumos», par 200 miljonu eiro vekseļa lietu komunicējis ar presi. Advokāts gan neatsaucās uz vienu konkrētu preses publikāciju, bet pieminēja vairākas.

Pēc aizstāvja teiktā, 2015.gada 3.decembrī laikraksti «Latvijas Avīze» un «Neatkarīgā Rīta Avīze» publicēja rakstus par vekseļa lietu, saistībā ar kuru bija izteicis arī Čakstiņš, jo tieši ar Čakstiņu žurnālistus bija aicinājis konsultēties toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, apgalvojot, ka Čakstiņš uztur kontaktus ar «Riverside HK Ltd», kura dēļ Āboliņš vēlējies ņemt aizņēmumu par 200 miljoniem eiro no Valsts kases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

200 miljonus vērtā vekseļa «saimnieks» konsultē parādniekus un startēs vēlēšanās

Jānis Goldbergs, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas patērētāju – kredītņēmēju interešu aizstāvis Jānis Āboliņš, kuram pašam parādu nasta vēl pērn sniedzās pāri miljonam eiro, nolēmis startēt arī Saeimas vēlēšanās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrība Latvijas Kredītņēmēju asociācija jau četrus gadus ir viena no aktīvākajām sarunās par likumu izmaiņām, aizstāvot patērētāju – kredītņēmēju intereses. Biedrības kodolu veido divi cilvēki – Aivars Rudi un Jānis Āboliņš, kurš turklāt piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no LSDSP/KDS/GKL partiju apvienības saraksta. Par abiem interesējušās tiesībsargājošās institūcijas, bet biedrības gada pārskatus pēdējos divus gadus rotā vienīgi nulles.

Uz papīra nav ieņēmumu, nav izdevumu. «Tā ir grāmatvežu kļūme, pērkam ārpakalpojumu. Pēc jūsu zvana iesniegti jauni pārskati,» Dienas Biznesam paskaidro biedrības valdes loceklis A. Rudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu

Db.lv, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Plānots noteikt kārtību bankas kreditēšanas pārņemšanai

LETA, 13.09.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt kārtību, kā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas, ietverot izmaksu samazinājumu, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpināja vērtēt situāciju komercbanku hipotekārajā kreditēšanā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē norādīja, ka komisija iepriekš vienojusies, ka nepieciešams darbs trijos virzienos, tostarp jānodrošina pāreja no vienas komercbankas uz citu bez fiziskiem un, juridiskiem šķēršļiem.

Tāpat arī jākliedē nenoteiktība uzraudzības jomā. Reirs norādīja, ka komercbankas interpretē uzraudzību citādi, piemēram, uzskatot, ka bankas nevar mazināt kredītlikmes, tomēr uzraugi norāda, ka tā nav. Vienlaikus komisija vienojusies par nepieciešamību reālai procentu likmju samazināšanai.

Vilerts komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt komercbanku konkurenci un viens no viediem, kā to izdarīt, ir stiprinot klientu mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sāktas pārrunas ar ASV par iespējamiem risinājumiem sankciju atcelšanai pret Ventspils brīvostu

LETA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas institūcijas jau sākušas pārrunas ar ASV par iespējamajiem risinājumiem, lai sankcijas, kuras ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) vērsis pret Ventspils brīvostu, tiktu atceltas, informēja Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) šodien sasaucis pirmo darba grupas sēdi Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai pēc tam, kad OFAC iekļāvis Ventspils brīvostas pārvaldi sankciju sarakstā, pavēstīja Satiksmes ministrijā.

Darba grupas sēde notiks plkst.13 ministrijas telpās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien izdevis rīkojumu par šādas darba grupas izveidi.

Kariņa rīkojumā teikts, ka darba grupa izveidota, lai veicinātu efektīvu darbības koordināciju un nodrošinātu Ventspils brīvostas nepārtrauktu darbību un samazinātu korupcijas riskus, tādējādi mazinot ASV noteikto sankciju ietekmi uz Latvijas tranzīta sistēmu un tautsaimniecību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu trešajā kārtā izvirzīti trīs pretendenti

Db.lv, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus.

Konkursa otrajā kārtā tās dalībnieki komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029. gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Trešajā kārtā tiks pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēlēti skolēnu Līderu programmas dalībnieki

Db.lv, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdē pārbūvēts Daugavpils šosejas (A6) posms no pilsētas robežas Rīgas pusē līdz Kaibalai (51,30.-56,70. km).

Darbus Lielvārdē uzsāka pērn augustā, to ietvaros ir pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas, apgaismojums, drenāžas un lietus kanalizācijas sistēma, caurtekas zem autoceļa un gājēju un velobraucēju infrastruktūras. Uzstādīti arī jauni satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi.

Uzlabojot satiksmes drošību, veiktas arī izmaiņas satiksmes organizācijā Daugavpils šosejas (A6) krustojumos ar Rembates, Slimnīcas un Skolas ielu - tur uzstādīti luksofori. Vietās, kur gājēju mēdz šķērsot ceļu, taču to plūsma ir pavisam neliela, šķērsošanas vietas ir aprīkotas ar papildu apgaismojumu un tur izbūvēta ietve, kas savienojas ar esošo, lai gājējiem nebūtu jāšķērso grāvis, zālājs un nomales grantētā daļa. Atgādinām, ka, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, gājēji drīkst šķērsot ceļu arī vietās, kur nav gājēju pārejas, šādās vietās gājējiem nav priekšroka attiecībā pret transportlīdzekli, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem, vienmēr jāpārliecinās, vai netuvojas transports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs Kronis vēlas apsaimniekot Milda KM bijušo rūpnīcu

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru