Jaunākais izdevums

Šobrīd tirdzniecības centri daudziem ir nevis iepirkšanās, bet gan pastaigas vieta, tā vispārējo tendenci, ņemot vērā lielveikalu rezultātus, avīzei Diena apraksta SMI Real Estate Group vadītāja Rita Stražinska, kuras vadītais uzņēmums apsaimnieko un pārvalda tirdzniecības centrus gan Rīgā, gan Jelgavā un Liepājā.

Tas gan neesot slikti, jo ieraugot kādu tiešām interesantu un nepieciešamu lietu, centra apmeklētājs tomēr var kļūt par pircēju.

Tendenci apliecina fakts, ka desmit lielāko Rīgas un reģionu tirdzniecības centru kopējais apgrozījums pērn ir samazinājies aptuveni par trešdaļu, salīdzinot ar 2008. gadu, un bija 310 milj. Ls, apmeklētāju skaits sarucis vidēji par 23%. Sarāvusies arī vidējā pirkuma summa.

Tiesa mazāks apgrozījuma kritums ir reģionu iepirkšanās centros, ko Valmieras t/c Valleta direktore Dace Sideļska skaidro ar to, ka šeit iedzīvotāji retāk dodas iepirkšanās braucienos uz Rīgu, izdarot izvēli par labu sev tuvākajam tirdzniecības centram.

Jau vairāku gadu gaitā jūtama divu Rīgas t/c Alfa un Spice sāncensība par lielāko apmeklētāju plūsmu un iespaidīgāku apgrozījumu, norādīts laikrakstā.

Un, lai arī pagaidām Alfa ir līderis, pēdējos gados atšķirība starp abu centru darbības rādītājiem ir samazinājusies. Pērn Spicei izdevies vēl vairāk tuvoties sīvākajam konkurentam. Alfā iegriezušies 8,3 milj., bet Spicē - 7,5 milj. apmeklētāju.

«Man nepatīk vārds krīze, bet mūsu industrijā tā ir krīze, ja gada laikā apgrozījums nokrīt par 30% līdz 40%. Ņemot vērā tik lielu kritumu, es teiktu, ka mūsu tirgotāji ir lieli malači. Masveida bankrota vilnis nav bijis,» norāda SIA Lonstow Center Management iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Apmeklētāju skaits pērn, salīdzinājumā ar 2008.gadu procentos, ir šāds: Origo 38,05 (-18,8); Galerija Centrs 8,71 (- 14,8); Alfa 8,34 (-10,1); Spice 7,5 (- 6,3); Domina Shopping 4,96.

Papildus zaudētajam pērn šogad tirdzniecības centros prognozē vēl trīs līdz 10% apgrozījuma kritumu, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotāji neapmierināti ar lielveikalu diktātu, taču baidās protestēt

Jānis Rancāns, 26.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinot ar 1.septembri pērn, pieprasījums pēc ziediem saglabājies gandrīz nemainīgs, bet konkurenci saasina lielveikali, aģentūrai LETA atzina aptaujātās ziedu tirgotājas Saktas ziedu tirdziņā.

Viņas norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šogad pirmās skolas gaitas sāka vairāk skolēnu nekā pirms gada, ziedu pārdošanas apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs.

Kāda tirgotāja gan atzīmēja, ka šogad pieaugums novērots, bet tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pavisam niecīgs. Tāpat viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā konkurenci ziedu tirdzniecībā saasina lielveikali, kuros arī ir iespējams nopirkt grieztos ziedus.

Dažas dienas pirms mācību gada sākuma vairāki lielveikali plaši reklamēja, ka pie viņiem ir iespējams iegādāties ziedus. Tad gan jau, ka vairāki pircēji ir nopirkuši ziedus pie viņiem dienu vai divas dienas pirms 1.septembra, novērojumus klāstīja kāda tirgotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m2.

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties degvielas, energoresursu, cukura un piena cenām, piena konfekšu Gotiņa ražotājs SIA Saldus Pārtikas kombināts šogad plāno celt šo konfekšu cenu par 5%.

Kā stāstīja Saldus Pārtikas kombināta vadītāja Līga Grīsle, izmaksu pieauguma dēļ Gotiņu cenas vajadzētu celt par 15%, tomēr lielveikali, kur lielākoties tiek tirgotas konfektes, tik lielu cenu pieaugumu nepieļautu.

«Cenas ir kāpušas gan izejvielām un palīgmateriāliem, gan arī energoresursiem. Pamatā visu materiālu cenas sadārdzina degviela un cukurs. Arī pienam šogad pacēlās cena,» sacīja Grīsle.

Uzņēmēja norādīja, ka konfektes Gotiņa ir pamatā Saldus Pārtikas kombināta ražošanai - Gotiņas aizņem aptuveni 80% no uzņēmuma saražotās produkcijas. Bez minētajām konfektēm kombināts ražo arī konditorejas izstrādājumus, īrisu, šerbetu, konfekšu krēmu un marmelādes konfektes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas centra tirdzniecības namā Kurzeme atvērts veikals Maxima X. Pārtikas veikala trīskrāsainā reklāma kļuvusi par Liepājas centra un Rožu laukuma dominanti.

Tas ir jau septītais Maxima X formāta veikals Liepājā un ir īpašs ar to, ka ir pirmais Maxima X veikals Latvijā, kurā darbojas arī konditorijas cehs, vēsta SIA Maxima Latvija informācija. Telpu rekonstruēšanā un pielāgošanā, kā arī veikala aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā SIA Maxima Latvija investējusi aptuveni 350 tūkst. latu, radītas 43 jaunas darbavietas.

SIA Maxima Latvija nomātā tirdzniecības zāle tirdzniecības namā Kurzeme ir 881 kvadrātmetru platībā. Šis būs jau astotais Maxima veikals Liepājā - līdz šim liepājniekiem bija pieejami seši Maxima X un viens Maxima XX veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ahold pārdod savas daļas Rimi īpašniecē

, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls Ahold pirmdien paziņojis, ka pārdod 60% daļu Skandināvijas lielveikalu ķēdē ICA, kam pieder arī Rimi lielveikali.

Stokholmā bāzētajai investīciju kompānijai Hakon Invest, kam patlaban pieder 40%, pēc darījuma piederēs visas ICA daļas.

Darījuma summa būs 2,4 miljardi eiro (1,69 miljardi latu).

Patlaban Ahold ICA pieder 60% daļu, pārējos 40% kontrolē Hakon Invest, bet lēmumu pieņemšanas procesā abām pusēm ir vienlīdzīgs svars.

Paziņojot par savu daļu pārdošanu, Nīderlandē bāzētais tīkls pauda cerību, ka darījums tiks noslēgts līdz 2013.gada vidum.

ICA ķēdē ir 2215 veikali, galvenokārt Zviedrijā, bet arī Norvēģijā un Baltijas valstīs.

Ahold pieder aptuveni 3000 veikalu Ziemeļamerikā un Eiropā, un uzņēmums nodarbina aptuveni 218 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījis Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzinuši – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kuri aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojoties fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra».

«Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» stāstījusi veikala Pavasaris vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotāji: tirgotāji joprojām manipulē ar piegādātājiem

nozare.lv, 28.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(372).jpg

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ieguldot 1,9 milj. Ls Maxima atver veikalu Pļavniekos

Gunta Kursiša, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija, ieguldot 1,9 milj. Ls, Pļavniekos atvērusi jaunu Maxima X veikalu, kas ir trešais jaunais Maxima veikals šogad, informēja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Veikals atrodas jaunuzceltā ēkā, kur blakus atvērta arī bankas filiāle, beķereja un zooveikals.

1,9 milj. Ls ieguldīti zemes iegādē, celtniecības darbos un jaunu iekārtu iegādē.

Jaunā Maxima veikala platība ir 822 kvadrātmetri, un tādējādi veikals pieskaitāms pie lielākajiem Maxima X formāta veikaliem.

Veikala atvēršana radījusi 42 jaunas darbavietas.

Maxima Latvija līdz gada beigām plāno atvērt divus jaunus Maxima X veikalus Liepājā.

Šobrīd Latvijā ir 139 Maxima veikali, no kuriem lielākā daļa – 116 – ir Maxima X veikali, 20 – Maxima XX lielveikali un trīs ir Maxima XXX lielveikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Vietējo ražotāju pabāšana zem ārvalstu lielveikalu zīmoliem

Db redakcija, 21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus periodiski sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz apstākli, ka pāris lielveikalu tīkli, nenoliedzami veiksmīgi izvēršoties, salīdzinoši mazos veikalus nereti vienkārši izspiež no tirgus. Tāpat ne reizi vien ir dzirdēta vietējo pārtikas pārstrādātāju sūkstīšanās par to, ka lielveikali tiem diktē savus noteikumus, izmantojot dažādus veidus, kā spiest uz leju cenu.

To visu vēl var nosaukt par katra konkrētā uzņēmuma spēju konkurēt, rūpēm par to, lai patērētājs saņemtu produktus par cenām, kas ir pēc iespējas zemākas utt. Taču pēdējā laikā aktuāla ir kļuvusi tendence, kas nenāk par labu ne ražotājiem, ne arī patērētājiem. Proti, atsevišķos segmentos (Latvijā īpaši aktuāli tas ir attiecībā uz piena produktiem) tiek izmantota private label stratēģija, kad uz iepakojuma ir redzams nevis konkrētās produkcijas ražotāja, bet gan lielveikala zīmols.

Pirmkārt, ilgtermiņā šāda tendence nodara būtisku postu ražotājam. Ir skaidrs, ka lielveikali paši pienu, krējumu vai sieru neražo, bet pasūta šos un daudzus citus produktus ražotājiem. Protams, ražojot kaut ko uz šādas sadarbības pamata, ražotājs gūst noteiktus ienākumus un peļņu, taču jāņem vērā, ka tādā veidā tas trgū popularizē nevis savu, bet gan lielveikala zīmolu. Šāds modelis vairāk vai mazāk veiksmīgi var darboties tikai līdz brīdim, kamēr tirgotājs neizlemj, ka sadarboties ar citu ražotāju ir izdevīgāk. Tajā brīdī šādam ražotājam rodas problēma, jo lielais klients to ir pametis, bet pašam sava tirgū atpazīstama zīmola tā īsti nav. Turklāt nav nekādas garantijas, ka nākamreiz tirgotājs nedos priekšroku jau kādā citā valstī strādājošam pārstrādātājam. Otrkārt, cieš arī patērētājs, jo, šādā veidā samazinot sortimentu, tiek ierobežotas izvēles iespējas un savā ziņā arī konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi atver jaunu lielveikalu Ķengaragā

Sandra Dieziņa, 16.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Ķengaragā atklās jaunu Rimi lielveikalu, kura izveidē ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni latu.

Rimi lielveikals veidots pēc jaunā koncepta, piedāvājot plašu pārtikas preču sortimentu, īpaši akcentējot svaigās pārtikas produktu klāstu. Kopumā tirdzniecības centrā radītas vairāk nekā 60 jaunas darbavietas, 48 no tām Rimi darbiniekiem.

Tirdzniecības centra kopējā platība ir 1600 m², no kuriem aptuveni 1200 m² ir Rimi veikala platība. Vēl šajā centrā ir pieejamas vairākas tirdzniecības vietas: ķīmiskā tīrītava Lindo grupa, zoo preču veikals Zoo centrs, kosmētikas veikals Siberika, kafejnīca Gardumiņš, Norvik banka. Apmeklētājiem būs pieejami arī Swedbank un Nordea banku bankomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Jēkabpils veikalā iegulda 2,7 miljonus latu

Žanete Hāka, 20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī darbu uzsācis jauns Maxima XX veikals, kas atrodas no jauna celtā ēkā, kuras celtniecībā, zemes un veikala aprīkojuma iegādē SIA Maxima Latvija investējusi 2.7 miljonus latu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, jaunatklātā veikala tirdzniecības zāle ir 1936 kvadrātmetrus plaša, un līdz ar tā atvēršanu Jēkabpilī tiek radītas 65 jaunas darbavietas.

Jaunatvērtā tirdzniecības vieta Jēkabpils iedzīvotājiem un pilsētas viesiem piedāvās aptuveni 33 242 dažādu preču un produktu.

Šis būs jau trešais Maxima veikals Jēkabpilī, un līdz ar tā atklāšanu Latvijā būs 144 Maxima veikali. 118 ir Maxima X veikali, 23 – Maxima XX lielveikali un trīs - Maxima XXX lielveikali.

Komentāri

Pievienot komentāru