Pie Liepājas Universitātes centrālās ēkas uzstādīti soliņi, kur varēs lietot bezvadu internetu bez maksas.

Liepājas reģionā patlaban ir vairāk nekā 130 bezmaksas WiFi punktu, no kuriem Liepājā ir 80, kas ir lielākais bezmaksas WiFi punktu skaits ārpus galvaspilsētas, informē Lattelecom. Bezvadu interneta punkti būtiski atvieglos piekļuvi informācijai cilvēkiem, kuri ikdienā lieto viedtālruni, portatīvo datoru vai citas mobilās ierīces. Soliņi uzstādīti projekta ietvaros, ko īstenoja Lattelecom sadarbībā ar Liepājas domi.

Liepājā ir vairāk nekā 22 tūkstoši Lattelecom klientu un tikpat daudz - arī Liepājas reģionā, savukārt Kurzemē kopumā ir gandrīz 50 tūkstoši klientu.

Līdz šim Latvijā kopumā atvērti vairāk nekā 2000 bezmaksas WiFi punkti. Savukārt WiFi soliņi līdz šim atklāti piecās vietās: Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā. Tuvākajā laikā WiFi soliņi tiks uzstādīti arī citas Latvijas pilsētas, tostarp Daugavpilī, Jūrmalā un citur.

Beberliņos, Liepājā, aktīvās atpūtas un kabeļu veikborda parkā BB wakepark apmeklētājus tagad priecē ērti dizaina objekti – no saivām veidoti āra soliņi, informē uzņēmumā.

«Biju patīkami pārsteigta par dizaineru ideju, ka no saivām jeb izlietotām elektrības kabeļu spolēm var radīt ne tikai dizainiski glītus, bet arī praktiskus vides objektus,» stāsta BB wakepark vadītāja Santa Vēvere.

Šī projekta ideja pieder intelektuālo inženierrisinājumu uzņēmumam Baltijā SIA Fima, kas pašlaik īsteno Liepājas dzelzceļa modernizācijas projektu. SIA Fima, vēloties dāvāt Liepājas pilsētai ko vērtīgu, sadarbībā ar rūpnieciskā dizaina produktu attīstītāju Studio Vulgaris un biedrību Radi Vidi Pats, kas vienmēr ir rūpējušies par ilgtspējīgu ideju popularizēšanu, realizē videi draudzīgu projektu, kura rezultāts būs visiem pieejams un lietojams Beberliņos un, iespējams, arī citās pilsētas vietās.

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem uz autoceļa Rīga-Liepāja (Apvedceļš 11, Saldus) 15.februārī atvērta jauna Circle K degvielas uzpildes stacija (DUS), kuras rekonstrukcijā investēti 700 000 eiro.

Jaunajā DUS divkārši paplašināta tirdzniecības zāle, izveidota atsevišķa zona kravas automašīnu uzpildei un labiekārtota teritorija 7990 kvadrātmetru platībā. Rekonstrukcijas laikā nomainītas degvielas uzpildes iekārtas, pie kurām tagad vienlaicīgi var uzpildīties 12 automašīnas – tai skaitā trīs kravas automašīnas.

Ar jaunām iekārtām aprīkota automazgātava un pie tās iebrauktuves uzstādīts ātrās maksāšanas terminālis, lai klienti varētu norēķināties par automazgāšanu, neieejot veikalā. Paplašināta autostāvvietu zona un āra atpūtas zona vasaras sezonai, kurā iekārtoti vairāki galdi un soliņi, būtiski palielināts labierīcību skaits, kā arī ierīkota tālbraucējiem paredzēta dušas telpa.

Noslēgusies Liepājas Vecās ostmalas promenādes tiltiņa rekonstrukcija - būvobjekta norobežojošie žogi ir novākti, un tagad tas ir pieejams gājējiem, informē Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Būvobjekta nodošana ekspluatācijā gan notiks pēc tam, kad uz betona pamata krastmalā tiks uzstādīts Tirdzniecības kanāla makets, ko plānots paveikt novembrī un līdz maketa uzstādīšanai betona pamats būs norobežots ar būvžogu.

A. Štāls informē, ka rekonstrukcijas gaitā aptuveni 600 kvadrātmetru lielais tiltiņa koka dēļu klājums nomainīts ar polimēra (PVC) dēlīšiem, kas ir izturīgāki pret klimata apstākļu iedarbību un tāpēc kalpos daudz ilgāk nekā līdzšinējais dabas materiāls.

Atjaunoti soliņi, starp gājēju tiltu un kanālmalu demontēts koka klājs, tā vietā izbūvēts kalta akmens bruģis.

Rasts jauns risinājums teritorijas apgaismojumam - demontējot vecos balstus, to vietā uzstādot balstus ar prožektoriem. Demontēts arī apgaismojums zem tiltiņa un apgaismojums, kas atrodas betona konstrukciju sānos. Sakārtota arī saimnieciskā palīgtelpa zem tilta konstrukcijas, ar pretrūsas šķīdumu apstrādātas un no jauna nokrāsotas tilta metāla detaļas. Gar pašu kanālmalu ir uzstādītas aizsargbarjeras. Viņš norāda, ka izmaiņās ir ņemtas vērā vides pieejamības prasības cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Atmodas laika sauklis – kaut pastalās, bet brīvi – ir labi attiecināms arī uz Liepājas mākslas galerijas Klints dibinātājiem Aivaru un Ingu Kleiniem.

Tiesa, mākslas galerija Klints Liepājā vairs nav atrodama. SIA Klints galerija dibinātājs Aivars Kleins šajā laikā paspējis īslaicīgi pastrādāt par amatu mācības skolotāju, tomēr Kleinu ģimenes pamatnodarbošanās un iztikas avots joprojām ir pašu rokām darinātas lietas, mākslas plenēra organizēšana un dalība izstādēs.

Galerija Klints savulaik bija viena no Liepājas kultūras zīmēm. Tā pastāvēja tik ilgi, kamēr namīpašnieki ņēmuši vērā faktu, ka Kleini savām rokām atjaunojuši graustu un uztur ēku kārtībā. Kad pēc desmit gadu ilgas saimniekošanas galerijā beidzās līgums un Jekstu dzimtas mantinieki pieprasīja no Kleiniem nomas maksu, galerijas pastāvēšana vairs nebija rentabla. Taču tās pārtapšanu par lētu suvenīrbodīti negribējās pieļaut, stāsta A. Kleins.

Spuņciemā iedvesmojošā vietā ar skatu uz ainavu līdz pat Babītes ezeram top skaistas rotas. To autores Maijas Sējānes-Īles attiecības ar polimērmālu un rotu darināšanu sākās nejauši

«Vīrs (perkusionists Nils Īle) un es pirms gadiem septiņiem organizējām pirmo perkusionistu plenēru Gaiziņā – spriedām, ka varētu pārtraukumos mācīties darināt kādas afrikāņu rotas.

Vīra paziņa veidoja rotas no polimērmāla, un mēs viņu uzaicinājām uz plenēru kā pasniedzēju. Tā bija Līva Rudzīte, kura pirmā aizsāka polimērmāla mākslu Latvijā,» saka Maija. Kopš tā laika viņa aizrāvusies ar polimērmāla rotu darināšanu. «Šis plenērs mainīja manu dzīvi – pieslēdzos rotām, iepatikās un turpinu joprojām, tas ir mans ikdienas prieks un darbs. Etnoperkusiju plenērā Gaiziņā, kas notiks arī šā gada augustā, parasti dienā visi spēlē, bet naktī sēž ap rotu galdu. Līva vēl joprojām piedalās un vada darbnīcas, un piedalīsies arī šogad,» stāsta Līvas audzēkne, kura nu jau pati apguvusi materiālu un tā tehnikas un sasniegusi līmeni, kad pati var mācīt.