Pirms nedaudz vairāk kā trīs gadiem vēju pilsētā Liepājā tika izveidots pilsētas īpašais ēdiens, saukts par Liepājas menciņiem. Oficiālo pilsētas ēdienu iespējams baudīt visās labākajās pilsētas kafejnīcās un restorānos. Ēdienam parādoties, sabiedrībā vērtās plašas diskusijas par to, vai šāds ēdiens māla podiņā vispār ir nepieciešams, vai no tūkstošiem pieejamo ēdienu ir izvēlēta pareizā recepte un galu galā vai piedāvātais produkts nav pārāk dārgs, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas menciņi tika izveidoti ar domu popularizēt Liepāju un piedāvāt pilsētas viesiem kaut ko interesantu, Liepāju raksturojošu.

Izrādās, ka restorānos šo ēdienu izvēlas pārsvarā vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas parādīt Liepājas garšu saviem ciemiņiem no citām pilsētām un valstīm. Tāpat restorānu darbinieki novērojuši, ka Liepājas menciņus izvēlas arī tūristu grupas, kas pilsētā ierodas, piemēram, uz teātra izrādi vai citu pasākumu.

Tā kā Liepājas menciņi tik labi aizgājuši tautās, Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile uzskata, ka ieceres īstenošana bijusi veiksmīga, un citus Liepājas oficiālos ēdienus veidot negrasās. «Nav vērts mētāties. Menciņi ir labi novērtēts ēdiens - tas ir tradicionāls un liepājniecisks ēdiens,» viņa skaidro, piebilstot: «Menciņi ir ļoti dabīgs ēdiens. Kartupelis un sīpols izaug zemē, mencu noķer jūrā un izkaltē vējā.»

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2012. gadā. Tas nozīmē, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija Rīgas šampanietis, trešajā vietā atstājot dzirkstošo vīnu Bosca. Ceturtajā vietā ierindojies kokteilis Fizz, tam seko Bonaparte, bet pirmo sešiniieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Aldara gaišais, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierndojas Aldara Pilzenes. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus Senču.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Liepājas menciņi ir ēdiens, kuru vietējie restorānu īpašnieki un tūrisma speciālisti atzinuši par ļoti veiksmīgu pilsētas mārketinga sastāvdaļu. Taču pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm radušās bažas, ka šo ēdienu var aizliegt pasniegt īpaši pasūtītajos māla podiņos, vēsta laikraksts Diena.

Lai izpildītu ierēdņu prasības, keramiķei, kas izgatavojusi podiņus, būtu par dārgu naudu jāpasūta ekspertīze laboratorijā ārzemēs, norāda laikraksts.

Liepājas menciņi septiņu pilsētas restorānu ēdienkartē ir kopš 2011. gada februāra. Tas ir ēdiens podiņā, kurā sacepta auksti kūpināta menca ar kartupeļiem, sīpoliem, dillēm un saldo krējumu.

Kopš tā laika viss ir bijis kārtībā, taču pēdējā laikā notikušajās pārbaudēs vairākos Liepājas ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis, ka speciālajiem māla traukiem nav atbilstības deklarācijas, kura apliecinātu, ka traukos nav svina un kadmija, kas varētu nonākt pārtikā. Pusgadu pēc menciņu parādīšanās restorānos tika pieņemti 2011. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumi, un tie nosaka prasības materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Savukārt noteikumi pieņemti, reaģējot uz attiecīgu ES direktīvu. Noteikumi paredzot, ka keramikas izstrādājumu ražotājam vai pārdevējam jāpievieno traukiem rakstiska deklarācija, kuru tagad PVD restorāniem prasa uzrādīt.

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2011. gadā.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bijis Fizz, bet trešais Rīgas šampanietis. Ceturtais populārākais alkoholiskais dzēriens bija stiprināts vīnas Agdam, bet piektais – alkoholiskais kokteilis Din, liecina VID dati.

Aizvadītajā gadā otrs populārākais alus bija Cēsu alus ražotais Garais Garāks, bet trešais – Aldaris ražotais Apinītis. Ceturtais populārākais alus pērn bija Cēsu Light, bet pirmo piecinieku noslēdz Aldara Pilzenes alus.

VID informē, ka aizvadītajā gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 80 miljonu latu apmērā, kas ir par trīs miljoniem jeb 3,5% vairāk nekā 2010. gadā. Savukārt par alu akcīzes nodoklis 2011. gadā iekasēts 18,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem latu jeb 3% vairāk nekā 2010. gadā.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Lai Liepājas jaunradītajam suvenīram - kokteilim Amber City - panāktu aptuveni vienādu cenu visās tirdzniecības vietās, tūrisma uzņēmēji cer noslēgt vienošanos ar alkohola vairumtirgotājiem par vienotu vairumcenu kokteiļa sastāvdaļām.

«Alkohola piegādes cenas katram bāram vai restorānam ir savādākas. Jāpanāk, lai kokteilļa Amber City sastāvdaļu cenas būtu visiem vienādas, lai tā būtu labākā cena, kāda parasti ir tikai lielākajam bāram pēc apgrozījuma,» DB sacīja Coyote Fly īpašnieks, uzņēmējs Ģirts Cēlājs.

Kokteiļa Amber City autors ir bārmenis un Latvijas bārmeņu federācijas priekšsēdis Raitis Akerblūms. Nākamās divas nedēļas viņš apmācīs Liepājas bārmeņus kokteiļa pagatavošanā, lai visās tirdzniecības vietās kokteilis būtu ar vienādām garšas īpašībām. Īpašais Liepājas kokteilis tika radīts, vairākus mēnešus dažādiem bārmeņiem eksperimentējot un meklējot pilsētai raksturīgāko recepti. Idejas iniciatore ir Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska. Dzēriena autors iecerējis kokteilī apvienot klasiskās Liepājas vērtības - jūru, liepas un dzintara latviešus, kas krogū sēž. Receptē ir četras sastāvdaļas: gaišais rums Bacardi Superior (20 g), rabarberu liķieris De Kuyper Sour Rhubarb (40 g), plūškoka ziedu sīrups (10 g), ābolu sula (40 g), ko samaisa labi atdzesētā glāzē un rotā ar fizāli, kurš mazliet atgādina liepas ziedu.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā vēl joprojām populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāmin, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau vairāk nekā divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija dzirkstošais vīnu Bosca, trešajā vietā atstājot alkoholisko dzērienu Bonaparte. Ceturtajā vietā ierindojies alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, tam seko vīns Kagor, bet pirmo sešinieku noslēdz dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti, stiprinātias vīns Agdam un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Līvu Rubenis, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierindojas Garais garāks. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus. Cilvēki iecienījuši arī tādus alus kā Walter, Vanaga stiprais, Apinītis un citus. Top 20 parādījies arī jaunums – 15.vietu ieņem Cēsu alus ražotais alus ar nosaukumu – Pagraba nefiltrētais.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

Juridisko adrešu absolūta rekordiste pēc tajā reģistrēto komersantu skaita ir Vīlandes iela 12-3, Rīgā, kur patlaban reģistrēti 528 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Vairākumam no šiem uzņēmumiem norādīts, ka to pamatdarbība saistīta ar citur nekvalificētu individuālu pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī populāri šajā adresē ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti.

Šo adresi Rīgas klusajā centrā iecienījuši itāļu uzņēmēji, kuri ir arī daudzo Vīlandes ielā 12-3 reģistrēto uzņēmumu dalībnieki, informē Lursoft.

Ārpus galvaspilsētas izceļas kāda adrese Cēsīs. Lursoft izpētījis, ka Leona Paegles ielā 19A-41, Cēsīs vienlaikus reģistrēti 106 uzņēmumi. Izpētot šajā adresē reģistrētos uzņēmumus, atklājas, ka tie visi ir ar taksometru pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem saistīti uzņēmumi. To vidū ir liela daļa ir uzņēmumu, kuru nosaukums iepriekš vai arī patlaban nes vārdu «Borts» un kuri ikdienā strādā ar zīmolu «Baltic Taxi». Lursoft norāda, ka daļai uzņēmumu patlaban ir uzsākts likvidācijas process.

Latvijā iecienītākais alkoholiskais dzēriens joprojām ir kokteilis Cēsu Džons, arī no populārāko alus topa virsotnes nav izdevies «gāzt» tā ilglaicīgo līderi – kompānijas Aldaris ražoto Apinīti stipro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada deviņos mēnešos.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens šā gada deviņos mēnešos bijis dzēriens Fizz, bet trešo vietu ieņem Rīgas šampanietis, kas pēc šā gada pirmā pusgada datiem ierindojās vien piektajā vietā. Ceturto pozīciju ieņem stiprinātais vīns Agdam, piektajā dzēriens Lucky Dog, bet pirmo sešinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins.

Septītajā vietā iekļuvis vīns Kagor, astotajā – degvīns 3 graudu, kas salīdzinot ar pusgada datiem, noslīdējis par vienu vietu zemāk. Devītajā topa vietā palicis konjaks Bonaparte, bet desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns Bosca.

Alkoholisko dzērienu grupā visvairāk patēriņam Latvijā nodoti alkoholiskie kokteiļi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati. Arī realizācijas apjomi šā gada deviņos mēnešos par 12% palielinājušies tieši alkoholisko kokteiļu grupā, un to īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā pieaudzis no 3% līdz 4%.

Populārākais dzēriens šā gada deviņos mēnešos Latvijā bijis alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons, tam seko Fizz un dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Tas nozīmē, ka pirmais trijnieks, salīdzinot ar šā gada pirmo pusgadu, nav mainījies. Jāmin arī, ka Cēsu Džons savas līderpozīcijas nav mainījis jau krietnu laiku. Ceturtajā vietā atrodas alkoholiskais kokteilis Dins, piektajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca, bet pirmo sešinieku noslēdz dzēriens Lucky Dog.

Savukārt patēriņa visvairāk nodots alus ar nosaukumu Apinītis stiprais, otrajā vietā atrodas Cēsu Light, kam seko Aldara gaišais un Aldara Pilzenes. Top 20 iekļuvuši arī tāds alus kā Garais Garāks, Vanaga stiprais, Walter, Optima līnija, kā arī Tērvetes alus Senču.

Piedāvājot tirgū vēl ne pārāk pazīstamu produktu, ir svarīgi rīkot degustācijas, lai iepazīstinātu patērētājus ar sevi un sāktu komunikāciju

Tā secinājuši Burbuļnīcas līdzīpašnieki Laura Žumbure un Jānis Stankunas, kas t/p Alfa projektā Biznesa eskalators startējuši ar burbuļtējām. «Degustācijas strādā – tās piesaista cilvēkus un palielinās to īpatsvars, kuri nopērk burbuļtēju,» saka J. Stankunas. L. Žumbure papildina, ka degustācijas labāk palīdz uzrunāt cilvēkus un sākt domu apmaiņu. Bez parauga pārliecināt, ka burbuļtēja ir kaut kas garšīgs, ir grūti. Tiesa gan, rezultāti, iespējams, būtu labāki, ja uzņēmums šo mārketinga rīku būtu izmantojis jau no paša sākuma.

«Šī mēneša laikā sapratām, kāda ir mūsu mērķauditorija, kā uzrunāt cilvēkus, kas vietējiem garšo un negaršo. Ārzemnieki jau zina, kas ir burbuļtēja, Latvijas iedzīvotāji ar to ir jāiepazīstina. Viņi bieži vien nesaprot, kā var jaukt kopā tēju ar pienu, tāpēc jāpastāsta, ka tas vairāk ir kokteilis, nevis tēja,» saka L. Žumbure.

Līdztekus reklāmām, augstiem sasniegumiem sportā un kultūrā, amatpersonu runām un biznesa veiksmēm Latvija pasaulē tiek popularizēta arī caur dzīvesstila pasākumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kokteilis Latvijas karoga tonī, modernā latviešu virtuve, dizaina priekšmeti, uzmanību piesaistoši tērpi, mākslas grandu izstāde galerijā, kurā daudziem iespēja izstādīties vispār tiek liegta, burvju mākslinieku triki, emocijas raisošas melodijas... Līdzās tam arī Latvijas preču pop-up veikali, speciāli stendi iepirkšanās centros un marķētas preces lielveikalu plauktu rindās, kuras televīzijas kameru pavadībā apstaigā, piemēram, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, koķeti jautājot, vai Latvijā ražotais produkts ir gardāks par vietējo līdzinieku. Paralēli tam arī nopietnas starpvalstu tikšanās, ekonomikas forumi, biznesa sarunas, politiķu intervijas ārvalstu medijiem. Mērķis tam ir viens – censties veicināt Latvijas preču noietu eksporta tirgos un vienlaikus likt plašāk runāt par Latviju.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.

Visa rezultātā izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek pārskatītas uz leju, bet inflācijas – uz augšu. Piemēram, Starptautiskā finanšu institūta (IIF) pārstāvji šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājuši no 6,2% līdz 5,7%. Arī investīciju bankas Goldman Sachs ekonomisti izpaudušies, ka ASV ekonomika šogad varētu pieaugt par 5,7% iepriekš gaidīto 6% vietā.

Ekonomikas pieaugums joprojām izskatās varens, lai gan tā ogles šā gada beigās tik karstas, šķiet, vairs nav. Arī Goldman pārstāvji piebilduši, ka ekonomikas ceļš uz priekšu, visticamāk, būs nelīdzenāks. Šobrīd kļuvis skaidrs tas, ka pasaulē nebūs kādas izšķirīgas uzvaras pār Covid-19 vīrusu, jo strauji turpina izplatīties lipīgās šīs slimības versijas. Attiecīgi tas arī nozīmē, ka no jauna jādomā par ierobežojumiem, kuri kādā brīdī jūtamāk var ietekmēt biznesa un patērētāju omu.

Kamēr ASV FRS šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 15. jūnijā nolēma turpināt gandrīz pirms gada iesākto ritmu un astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstināja eiro bāzes procentu likmes.

Sākot ar 2023. gada 21. jūniju par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,00%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,25%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,50 %).

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25...

ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas. Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.

Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9 % 2023. gadā, par 1,5 % 2024. gadā un par 1,6 % 2025. gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5,4 %, 2024. gadā – 3,0 % un 2025. gadā – 2,2 %. IKP prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%.

ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs

Tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15. jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika – ECB 15. jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.

Kreditēšanā izmantoto Euribor procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps salīdzinot ar pagājušo gadu ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

Nauda kontos

Joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši tikai par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas no vienas puses samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem.

Pozitīva ziņa ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir savādāka, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan, savukārt, nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju. Šoreiz kaut kāds kokteilis (ierobežojošā centrālo banku politika ar ziemā atbalstošo valdību fiskālo politiku), kurš bildi ir diezgan sagrozījis.

ASV FRS nākamā sapulce būs 25. un 26. jūlijā, bet ECB vadība tiekas 27. jūlijā (kārtējie +25 punkti?).

«Es neticu, ka Ušakovs lēmumu parakstīties par krievu valodu pieņēma, vienkārši sēžot mājās un pa logu skatoties zvaigznēs,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis sabiedriskās domas pētnieks, centra Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis.

«Viņš noteikti bija zem pamatīga spiediena no dažādām pusēm,» viņš akcentējis.

«Kā tas veidojās? Vispirms bija paziņojums, ka Ušakovs atzinis okupāciju – tas varēja nepatikt daudziem viņa partijas biedriem. Tad bija bažas zaudēt elektorātu, kas varētu aiziet pie radikāļiem, lai gan nevar saprast, pie kādiem. Pie PCTVL? Pie Lindermana, kurš nav Latvijas pilsonis un nevar kandidēt ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās? Tomēr bailes bija. Tad palikšana aiz koalīcijas durvīm, lai gan likās, ka tūlīt jau Zatlers tur ievedīs un viss notiks. Tas viss sasummējās. Ušakovs būtībā pateica, ka viņš pat ir spējīgs paveikt to, ko SC [Saskaņas centrs] nespēj, tātad viņa vēlētājiem ir uz ko paļauties. Tiek pieļauta arī tāda versija, ka Uškovs speciāli tika nosūtīts šajā uzdevumā, un tas ir veids, kā paturēt viņu īsā saitē. Lai viņš nedomā mainīt darba kārtību, kuru nosaka tie, kas radījuši SC un radījuši arī Ušakovu kā partijas līderi. Ušakovs savu politisko karjeru neveidoja pats no apakšas, bet tika izbīdīts,» skaidrojis Freimanis.

Patēriņa cenas Latvijā šī gada oktobrī varētu būt pieaugušas par 0,3%, bet 12 mēnešu laikā kopējais cenu līmenis ir pazeminājies par 0,1%, prognozē Citadele bankas eksperti.

Līdzīgi kā visa šā gada laikā, arī oktobrī cenu izmaiņas turpināja noteikt kokteilis no vietēja rakstura sezonāliem faktoriem un resursu cenu dinamikas globālā mērogā, uzsver eksperti. Sezonālie faktori – apģērbs, apavi un dārzeņi kopējo cenu līmeni stūma uz augšu, savukārt no Eiropas energoresursu tirgiem tieši atkarīgās degviela cenas - vilka lejup. Šī cīņa mēneša ietvaros, visticamāk, būtu noslēgusies ar neizšķirtu, ja vien nebūtu iejaucies tāds specifisks faktors kā gaidāmā pāreja uz eiro. Saistībā ar to, ka sākot ar 1. oktobri cenrāžos un ēdienkartēs bija jānorāda cenas abās valūtās, atsevišķās jomās apaļošana ir notikusi vēl pirms gadu mijas.

Uzņēmuma SIA Primekss apgrozījums pērn sasniedzis 5,418 miljonus eiro, kas ir par 4,4% augstāks rezultāts nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn uzņēmums turpinājis veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Pārskata gada beigās SIA Primekss pašu kapitāls sasniedza 207 tūkstošus eiro un bilances kopsumma - 5,3 miljonus eiro. Uzņēmuma finanšu situācija vērtējama kā stabila, kaut gan gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 486,085 tūkstošu eiro apmērā. Iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi sasniedza 396,094 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Primekss valdes priekšsēdētāja amatu ieņem viens no uzņēma sākotnējiem īpašniekiem Jānis Ošlejs, viņš darbojas vēl vairāku uzņēmumu valdē, kā arī ir vienīgais SIA PrimeThermo īpašnieks. SIA Primekss valdes locekles amatu ieņem Inita Hāne. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks kopš 2010. gadā ir SIA Prime Holding. SIA Primekss reģistrēts 1997. gadā un pērn nodrošinājis 109 darbvietas