Enerģētika

Liepājas enerģija noslēdz 24 miljonus vērtu investīciju programmu

Vēsma Lēvalde, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Liepājas siltumapgādes uzņēmums SIA Liepājas enerģija 21.novembrī svinīgi atklāja ar šķeldu kurināmo 30MW jaudas katlu māju, kas ir noslēdzošais projekts investīciju un attīstības plānā 2009.- 2013. gadam.

Plānu 2009. gadā apstiprināja kapitāldaļu turētāji - a/s Latvenergo, Liepājas pilsētas dome un SIA Jaunā fabrika. Tā gaitā piesaistīti aptuveni deviņi miljoni latu no ES Kohēzijas fonda.

Plašāk par Liepājas siltumapgādes modernizāciju lasiet laikrakstā Dienas Bizness 22.novembrī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas enerģija audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers pieļauj, ka Liepājas osta LM akcijas varētu pārdot atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes

Nozare.lv, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas osta LM tiks pārdota atsevišķi; ostas pakalpojumus nodrošinās 50. piestātne

LETA, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pasludināts Liepājas metalurga maksātnespējas process

Vēsma Lēvalde, LETA, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā plāno samazināt siltumenerģijas tarifu

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Karostas kanāla attīrīšanai izlietos 27% no Liepājas SEZ pārvaldes budžeta

LETA, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Group draud Latvijai ar iespējamu 150-300 miljonu eiro sodu

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Izskata iespēju apturēt KVV Liepājas metalurga darbību un iekonservēt rūpnīcu

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno samazināt siltumtarifu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes tarifs Liepājā samazināsies šoziem par četriem procentiem, ja tarifa projektu apstiprinās Regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija(SPRK) pieņēmusi izskatīšanai SIA Liepājas enerģija samazinātā siltumenerģijas tarifa projektu un šā gada 9. oktobrī Liepājā rīkos tarifa sabiedrisko apspriešanu. Tarifa samazinājums plānots divi lati uz vienu megavatstundu jeb 4%, un tas saistīts ar biomasas katlumājas nodošanu ekspluatācijā šā gada novembrī, informē SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš.

Šā gada 4. septembrī SIA Liepājas enerģija dalībnieku sapulce nolēma atbalstīt siltumenerģijas tarifa samazināšanu Liepājā. Tas ir jau ceturtais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo trīs gadu laikā, kas balstīts uz siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizāciju, jaunu, efektīvu siltuma avotu izbūvi un jaunu klientu piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei būs pieejami 10 miljoni eiro

Žanete Hāka, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru