Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Uzņēmums aizvadītajā gadā saražoja nepilnus 238 tūkst. MWh siltumenerģijas, un 44,5 tūkstošus MWh elektroenerģijas. Salīdzinājumā ar 2013.gadu siltumenerģijas piegādē ir 3,7% samazinājums, ko noteica siltāki laika apstākļi pērnā gada sākumā un klientu īstenotie energoefektivitātes pasākumi, savukārt elektroenerģijas ražošanā ir panākts vairāk nekā 11% pieaugums.

Pagājušajā gadā pret iepriekšējo pārskata periodu 2013. gadā pieaudzis jauno klientu skaits - pērn centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 27 jaunu klientu objekti ar kopējo slodzi 4,25 MW.

Investīciju projektu īstenošanai Liepājas enerģija piesaistījusi banku ilgtermiņu kredītresursus, kuru kopējā summa 2014.gada beigās bija 16,5 miljoni eiro. Pērn uzņēmums kredītresursu atmaksai novirzījis 6,8 miljonus eiro, bet 2015.gadā šim mērķim paredzēti 2 miljoni eiro.

2014.gadā Liepājas enerģijas peļņa veido 14% no apgrozījuma, sasniedzot 2,6 miljonus eiro. Attiecībā pret 2013.gadu uzņēmuma apgrozījums ir mazāks par 3%, bet peļņa - par 31%. Apgrozījuma un peļņas samazinājums saistīts ar 2013.gada nogalē veikto siltumenerģijas tarifa pazemināšanu, kā arī zemāku patērētās siltumenerģijas apjomu.

Liepājas enerģijas dalībnieki nolēma 10% no peļņas novirzīt uzņēmuma siltumapgādes efektivitātes palielināšanai un 90% izmaksāt dividendēs. Liepājas pašvaldības budžets līdz ar dividenžu izmaksu šogad tiks papildināts par 913 803 eiro un jau ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas domes Finanšu komitejā paredzēts lemt par finansējuma sadali.

Uzņēmums mērķtiecīgi turpinās ilgtermiņa izaugsmes plāna īstenošanu, paredzot uzņēmuma pārvades un sadales tīklu rekonstrukciju, pieslēgumu izveidi jauniem klientiem, pāreju uz koksnes šķeldas kā kurināmā izmantošanu vienā no uzņēmuma katlu mājām, kā arī jauno 2015./2016.gada apkures sezonu plānojot uzsākt ar samazinātu siltumenerģijas tarifu.

SIA Liepājas enerģija ir dibināta 2005.gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmums apkalpo gandrīz 700 dzīvojamo māju, kā arī skolas, bērnudārzus, iestādes un uzņēmumus; kopējais Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu garums ir 97 kilometri. SIA Liepājas enerģija akcionāri ir AS Latvenergo (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA Enerģijas risinājumi (10%); uzņēmumā strādā ap 90 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina iepirkumu par attālinātās mērījumu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu

Lelde Petrāne, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķeldu Liepājas enerģijai piegādās 12 uzņēmumi

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas šķeldas katlumājas kompleksā investēts teju miljons eiro

Db.lv, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķelda līdzsvaro klientu un ražotāja intereses

Vēsma Lēvalde, 26.11.2014

No labās: Lipājas enerģijas valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs un valdes loceklis Jānis Bērziņš

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija četru gadu laikā siltumapgādes tarifu patērētājiem samazinājusi par 22%, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Liepājas centralizētās siltumapgādes uzņēmums iesniedzis ražošanas tarifu projektu, pēc kura apstiprināšanas gala tarifs patērētājiem varētu kļūt vēl draudzīgāks. Siltumapgādes izmaksu samazinājums panākts pirms gada pabeigtās investīciju programmas dēļ, kuras rezultātā tika diversificēts kurināmais. Šobrīd siltumapgādi Liepājā nodrošina, izmantojot vidēji ap 60–65% šķeldas un 35–40% dabasgāzes.

Lai arī biomasas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija ir dārgāka nekā gāzes iekārtām, biomasa pārliecinoši ir izdevīgāka, aprēķinājis SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Šķelda kā kurināmais ir trīs reizes lētāka par gāzi, ja rēķinām, cik izmaksā vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošana. Ja salīdzina 2013. gadu ar šo gadu, tad mums kurināmā izmaksas ir par aptuveni 1,5 milj. eiro mazākas, jo tad šķeldas īpatsvars bija ap 40%, šogad būs ap 60%,» skaidro J. Bērziņš. Šķeldas priekšrocība ir arī cenu stabilitāte – jau trešo gadu uzņēmums to iepērk par aptuveni vienādu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Liepājas enerģija" dalībnieku sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2021.gada pārskats, lemjot pagājušā gada peļņu 1,39 miljonus eiro novirzīt jaunas biomasas katlu mājas būvniecībai Liepājā, informēja uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā dabasgāzes cenas straujo kāpumu, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski ietekmē energoresursu cenas un, iespējams, ietekmēs arī turpmāku pieejamību. Katlumājas būvniecība par 3,5% samazinās kopējo gāzes patēriņu, kura īpatsvars kurināmajā 2021.gadā bija 24%.

Uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsver, ka jaunas biomasas katlu mājas būvniecība ir nepieciešama, un tai ir būtiska nozīme uzņēmuma turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, stabilitātei, ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai. Ar jauno katlu māju paredzēts ievērojami palielināt to centralizētās siltumapgādes klientu daudzumu, kas saņems no vietēja un atjaunīgā kurināmā ražotu siltumenerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir noslēdzis līgumu ar uzņēmuma “Elenger” par dabasgāzes piegādi laika posmam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Līgums ar “Elenger” tika noslēgts, izvērtējot “Liepājas enerģijas” izsludinātās cenu aptaujas rezultātus. Veicot dabasgāzes cenu aptaujas procedūru, uzņēmums lūdza tirgotājus norādīt, vai viņu piedāvātā gāze ir no Krievijas vai citurienes, tādējādi nodrošinot “Liepājas enerģijai” iespēju izlemt atbalstīt vai neatbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā.

”Elenger” piedāvājums dabasgāzes piegādei, kas nav no Krievijas, bija izdevīgākais starp vairākiem pretendentiem. Pieņemtais lēmums un noslēgtais līgums apliecina, ka uzņēmums nosoda agresora rīcību.

“Elenger” ir viena no lielākajām un pieredzes bagātākajām privātajām enerģētikas grupām Baltijas jūras austrumu reģionā. Uzņēmums dibināts 1865. gadā un darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģija jaunas katlumājas būvniecībā investē 3,234 miljonus eiro

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis jaunas un videi draudzīgas katlumājas būvniecību Alsungas ielā 40A, lai jau 2024./2025. gada apkures sezonā uzņēmuma klienti Zaļās birzes mikrorajonā saņemtu siltuma pakalpojumu, kas ražots no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas.

Šobrīd ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Saskaņā ar iepirkuma “Projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu un servisa darbu veikšana biomasas siltumavota ar kopējo jaudu 4 MW izveidei Alsungas ielā 40A, Liepājā” rezultātiem, minētos darbus veiks AS “UPB”.

Visi minētie darbi tiks pabeigti līdz 2024. gada 1. oktobrim, un jaunajā šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi šķeldas katli ar kopējo jaudu 4 MW.

Šobrīd centralizētās siltumapgādes pakalpojumu uzņēmuma klientiem Zaļās birzes mikrorajonā nodrošina gāzes katlumāja Grīzupes ielā 10, taču jaunajā apkures sezonā uzņēmuma klienti saņems videi draudzīgu siltuma pakalpojumu, kopumā tās ir 19 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (1064 dzīvokļi), viena privātmāja, trīs valsts un pašvaldības objekti un divi privātie komercobjekti. Turklāt viens no jaunajiem klientiem būs arī topošais Liepājas cietums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzās SIA Liepājas enerģija gāzes koģenerācijas stacijas skursteņa rekonstrukcija, ko veica AS UPB. Līdz ar darbu noslēgumu abu uzņēmuma staciju darbību nodrošinās moderni nerūsējoša tērauda dūmeņi, informē uzņēmumā.

Jaunais skurstenis ir pievienots dūmgāžu novadīšanas sistēmai, tā darbība pārbaudīta un objekts ir pilnībā gatavs nodošanai ekspluatācijā, lai līdz ar jauno apkures sezonu droši un pilnvērtīgu pildītu dūmenim paredzētās funkcijas.

Skurstenis ir 30 metru augsts - tieši tik augsts bija arī vecais mūrētais ķieģeļu dūmenis, kurš nodrošināja ūdenssildāmo katlu darbību aptuveni pēdējos 50 gadus. Nerūsējošā tērauda skursteņa izgatavošanā izmantoti moderni un augstvērtīgi materiāli, kas nodrošinās tā ilgu un efektīvu kalpošanu; dūmenis izgatavots Dānijā. Arī Liepājas enerģijas biomasas koģenerācijas stacijā uzstādīti un darbojas līdzīgi skursteņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis plānotos siltumtrašu izbūves darbus, lai centralizētajai apkurei pievienotu jaunus klientus.

Kopumā šogad uzņēmuma budžeta ietvaros plānots izbūvēt centralizētās siltumtrases 1400 metru garumā dažādos pilsētas mikrorajonos, pieslēdzot 22 jaunus klientus ar kopējo plānoto slodzi 3,50 MW. Turklāt vairāki potenciālie klienti šobrīd izvērtē iespējas trašu izbūvi veikt par saviem līdzekļiem, lai turpmāk saņemtu centralizētās apkures pakalpojumu.

Šobrīd apjomīgākie darbi norit Pļavu ielā, lai centralizētās siltumapagādes sistēmai pievienotu trīs jaunus klientus. Pļavu ielā un Ezera ielā tiek izbūvēta trase 500 metru garumā. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz maija beigām, bet pēc tam uzņēmums “Kurzemes būvserviss” atjaunos ielas segumu, bet “Liepājas enerģija” turpinās iesāktos darbus Ezera ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupā Lietuvos energija ietilpstošais uzņēmums SIA Geton Energy, kas tirgo elektroenerģiju patērētājiem Latvijā, pērn būtiski audzējis apgrozījumu.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, Geton Energy apgrozījums 2014.gadā bija 1 349 875 eiro, taču 2015.gadā tas pieauga līdz 4 955 811 eiro.

Būtiski augusi arī uzņēmuma peļņa - no 309 eiro 2014.gadā līdz 176 445 eiro pērn.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Geton Energy pērn konkursa kārtībā ieguvis tiesības pārdot elektroenerģiju Jelgavas pilsētas domei un Liepājas pilsētas pašvaldībai, bet šogad uzņēmums ieguvis tiesības tirgot elektrību Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus.

Geton Energy darbu Latvijā sāka 2013.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 28 457 eiro. Visas daļas pieder Lietuvas uzņēmumam Energijos tiekimas", kas ir Lietuvas lielākā elektroenerģijas ražotāja un lielākā elektroenerģijas piegādātāja Lietuvos energija meitasuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila un prognozējama gāzes ieguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmēji sāktu interesēties par jūras aļģu izmantošanu bioreaktoros; pētījumos balstīta metode, kas to nodrošina, ir atrasta

Tā DB atzīst Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks, fiziķis Uldis Žaimis.

«Pētījumi rāda stabilas līknes. Redzam, ka pie optimāliem parametriem gāzes ieguve ir stabila un prognozējama. Ir svarīgi, lai nav lēcieni, lai var rēķināties ar stabilu ieguvumu. Tas ļautu noslēgt līgumus par enerģijas pārdošanu,» skaidro fiziķis.

Pasaulē vēl taustās

Autorkolektīva izstrādāto metodi U. Žaimis vērtē kā rītdienas vajadzībās balstītu: «Ir runa par šodienas, nevis vakardienas pētījumiem. Pasaulē notiek taustīšanās, tiek meklēti pareizākie fermenti. Latviešu tautai būtu jāpaceļ galva uz augšu un jāapzinās, ka daudzās jomās esam priekšgalā. Piemēram, UPB ražo koģenerācijas stacijas un apgādā ar tām pusi Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru