Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Uzņēmums aizvadītajā gadā saražoja nepilnus 238 tūkst. MWh siltumenerģijas, un 44,5 tūkstošus MWh elektroenerģijas. Salīdzinājumā ar 2013.gadu siltumenerģijas piegādē ir 3,7% samazinājums, ko noteica siltāki laika apstākļi pērnā gada sākumā un klientu īstenotie energoefektivitātes pasākumi, savukārt elektroenerģijas ražošanā ir panākts vairāk nekā 11% pieaugums.

Pagājušajā gadā pret iepriekšējo pārskata periodu 2013. gadā pieaudzis jauno klientu skaits - pērn centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 27 jaunu klientu objekti ar kopējo slodzi 4,25 MW.

Investīciju projektu īstenošanai Liepājas enerģija piesaistījusi banku ilgtermiņu kredītresursus, kuru kopējā summa 2014.gada beigās bija 16,5 miljoni eiro. Pērn uzņēmums kredītresursu atmaksai novirzījis 6,8 miljonus eiro, bet 2015.gadā šim mērķim paredzēti 2 miljoni eiro.

2014.gadā Liepājas enerģijas peļņa veido 14% no apgrozījuma, sasniedzot 2,6 miljonus eiro. Attiecībā pret 2013.gadu uzņēmuma apgrozījums ir mazāks par 3%, bet peļņa - par 31%. Apgrozījuma un peļņas samazinājums saistīts ar 2013.gada nogalē veikto siltumenerģijas tarifa pazemināšanu, kā arī zemāku patērētās siltumenerģijas apjomu.

Liepājas enerģijas dalībnieki nolēma 10% no peļņas novirzīt uzņēmuma siltumapgādes efektivitātes palielināšanai un 90% izmaksāt dividendēs. Liepājas pašvaldības budžets līdz ar dividenžu izmaksu šogad tiks papildināts par 913 803 eiro un jau ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas domes Finanšu komitejā paredzēts lemt par finansējuma sadali.

Uzņēmums mērķtiecīgi turpinās ilgtermiņa izaugsmes plāna īstenošanu, paredzot uzņēmuma pārvades un sadales tīklu rekonstrukciju, pieslēgumu izveidi jauniem klientiem, pāreju uz koksnes šķeldas kā kurināmā izmantošanu vienā no uzņēmuma katlu mājām, kā arī jauno 2015./2016.gada apkures sezonu plānojot uzsākt ar samazinātu siltumenerģijas tarifu.

SIA Liepājas enerģija ir dibināta 2005.gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmums apkalpo gandrīz 700 dzīvojamo māju, kā arī skolas, bērnudārzus, iestādes un uzņēmumus; kopējais Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu garums ir 97 kilometri. SIA Liepājas enerģija akcionāri ir AS Latvenergo (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA Enerģijas risinājumi (10%); uzņēmumā strādā ap 90 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina iepirkumu par attālinātās mērījumu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu

Lelde Petrāne, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķeldu Liepājas enerģijai piegādās 12 uzņēmumi

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķelda līdzsvaro klientu un ražotāja intereses

Vēsma Lēvalde, 26.11.2014

No labās: Lipājas enerģijas valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs un valdes loceklis Jānis Bērziņš

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija četru gadu laikā siltumapgādes tarifu patērētājiem samazinājusi par 22%, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Liepājas centralizētās siltumapgādes uzņēmums iesniedzis ražošanas tarifu projektu, pēc kura apstiprināšanas gala tarifs patērētājiem varētu kļūt vēl draudzīgāks. Siltumapgādes izmaksu samazinājums panākts pirms gada pabeigtās investīciju programmas dēļ, kuras rezultātā tika diversificēts kurināmais. Šobrīd siltumapgādi Liepājā nodrošina, izmantojot vidēji ap 60–65% šķeldas un 35–40% dabasgāzes.

Lai arī biomasas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija ir dārgāka nekā gāzes iekārtām, biomasa pārliecinoši ir izdevīgāka, aprēķinājis SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Šķelda kā kurināmais ir trīs reizes lētāka par gāzi, ja rēķinām, cik izmaksā vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošana. Ja salīdzina 2013. gadu ar šo gadu, tad mums kurināmā izmaksas ir par aptuveni 1,5 milj. eiro mazākas, jo tad šķeldas īpatsvars bija ap 40%, šogad būs ap 60%,» skaidro J. Bērziņš. Šķeldas priekšrocība ir arī cenu stabilitāte – jau trešo gadu uzņēmums to iepērk par aptuveni vienādu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzās SIA Liepājas enerģija gāzes koģenerācijas stacijas skursteņa rekonstrukcija, ko veica AS UPB. Līdz ar darbu noslēgumu abu uzņēmuma staciju darbību nodrošinās moderni nerūsējoša tērauda dūmeņi, informē uzņēmumā.

Jaunais skurstenis ir pievienots dūmgāžu novadīšanas sistēmai, tā darbība pārbaudīta un objekts ir pilnībā gatavs nodošanai ekspluatācijā, lai līdz ar jauno apkures sezonu droši un pilnvērtīgu pildītu dūmenim paredzētās funkcijas.

Skurstenis ir 30 metru augsts - tieši tik augsts bija arī vecais mūrētais ķieģeļu dūmenis, kurš nodrošināja ūdenssildāmo katlu darbību aptuveni pēdējos 50 gadus. Nerūsējošā tērauda skursteņa izgatavošanā izmantoti moderni un augstvērtīgi materiāli, kas nodrošinās tā ilgu un efektīvu kalpošanu; dūmenis izgatavots Dānijā. Arī Liepājas enerģijas biomasas koģenerācijas stacijā uzstādīti un darbojas līdzīgi skursteņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupā Lietuvos energija ietilpstošais uzņēmums SIA Geton Energy, kas tirgo elektroenerģiju patērētājiem Latvijā, pērn būtiski audzējis apgrozījumu.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, Geton Energy apgrozījums 2014.gadā bija 1 349 875 eiro, taču 2015.gadā tas pieauga līdz 4 955 811 eiro.

Būtiski augusi arī uzņēmuma peļņa - no 309 eiro 2014.gadā līdz 176 445 eiro pērn.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Geton Energy pērn konkursa kārtībā ieguvis tiesības pārdot elektroenerģiju Jelgavas pilsētas domei un Liepājas pilsētas pašvaldībai, bet šogad uzņēmums ieguvis tiesības tirgot elektrību Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus.

Geton Energy darbu Latvijā sāka 2013.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 28 457 eiro. Visas daļas pieder Lietuvas uzņēmumam Energijos tiekimas", kas ir Lietuvas lielākā elektroenerģijas ražotāja un lielākā elektroenerģijas piegādātāja Lietuvos energija meitasuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila un prognozējama gāzes ieguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmēji sāktu interesēties par jūras aļģu izmantošanu bioreaktoros; pētījumos balstīta metode, kas to nodrošina, ir atrasta

Tā DB atzīst Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks, fiziķis Uldis Žaimis.

«Pētījumi rāda stabilas līknes. Redzam, ka pie optimāliem parametriem gāzes ieguve ir stabila un prognozējama. Ir svarīgi, lai nav lēcieni, lai var rēķināties ar stabilu ieguvumu. Tas ļautu noslēgt līgumus par enerģijas pārdošanu,» skaidro fiziķis.

Pasaulē vēl taustās

Autorkolektīva izstrādāto metodi U. Žaimis vērtē kā rītdienas vajadzībās balstītu: «Ir runa par šodienas, nevis vakardienas pētījumiem. Pasaulē notiek taustīšanās, tiek meklēti pareizākie fermenti. Latviešu tautai būtu jāpaceļ galva uz augšu un jāapzinās, ka daudzās jomās esam priekšgalā. Piemēram, UPB ražo koģenerācijas stacijas un apgādā ar tām pusi Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvija sasniegusi izvirzītos mērķus EXPO 2017

Rūta Lapiņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināts Latvenergo pamatkapitāls

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, informēja uzņēmuma Finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.

Izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētas šā gada 30.oktobrī.

Līdz ar to AS Latvenergo pamatkapitāls ir palielināts par 435 760 EUR, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar mantisko ieguldījumu, valsts īpašumu ar kopējo vērtību 435 760 EUR. Tādejādi AS Latvenergo pamatkapitāls sasniedzis 1 288 446 357 EUR.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti AS Latvenergo pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un AS Latvenergo statūti jaunā redakcijā. Pamatkapitālā tika ieguldītas 330 zemes vienības un 4 zemes vienību domājamās daļas ar kopējo platību 9.0140 ha, kas ir līdz šim AS Latvenergo izmantoti valsts īpašuma objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gada 9 mēnešos ir 748,9 miljoni eiro un peļņa - 30,0 miljoni eiro (2013. gada 9 mēnešos attiecīgi - 819,1 miljons eiro un 32,9 miljoni eiro), liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Negatīvi koncerna rezultātus galvenokārt ietekmēja mazāka Daugavas HES izstrāde, savukārt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gada 9 mēnešos veido 37,6 miljonus eiro (2013.gadā kopumā - 44,2 miljoni eiro).

2014. gada 9 mēnešos veiktas investīcijas 114,6 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 10 miljoni eiro 2014. gada 9 mēnešos ir ieguldīti Daugavas hidroagregātu rekonstrukcijā.

No 2014. gada vidus Latvenergo koncerns visu saražoto elektroenerģiju piedāvā Nord Pool Spot biržā, tādējādi vairākas reizes palielinot elektroenerģijas piedāvājumu un likviditāti Latvijas tirdzniecības apgabalā. Kopumā 2014. gada 9 mēnešos Latvenergo koncerna elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir 2 688 GWh, kas ir par 29% mazāk nekā 2013.gada 9 mēnešos. 2014. gads Daugavas ūdens pieteces ziņā ir zemākais, kāds novērots pēdējo 10 gadu laikā. Līdz ar to šajā gadā izstrāde DHES ir 1 597 GWh, kas ir par 33% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētākas dabasgāzes dēļ samazinoties siltumenerģijas cenai, mazāki plānoti arī iedzīvotāju parādi , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan precīzu datu par šīs apkures sezonas sākumu nav, taču, ņemot vērā jau piedzīvoto siltumenerģijas cenas samazināšanos un plānoto kritumu turpmāk, kā arī siltos laika apstākļus, var pieņemt, ka parādi turpinās samazināties, DB norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.

Jau pagājušajā apkures sezonā, samazinoties maksai par siltumu, parādi būtiski sarukuši, liecina LPS un Ekonomikas ministrijas veikto aptauju rezultāti. Kopējais parāda apmērs par visām apkures sezonām, arī pērno, uz 2014. gada 1. septembri lielajās pilsētās bija 19,1 milj. eiro, kas ir par 28% mazāk nekā vēl gadu iepriekš, ļaujot secināt, ka cilvēki ne vien veiksmīgāk tiek galā ar aktuālajiem rēķiniem, bet arī norēķinās par iepriekšējās apkures sezonās uzkrātajiem parādiem. Ne tik straujš samazinājums bija vērojams arī novadu pašvaldībās, izriet no aptaujām. Proti, uz pērnā gada 1. septembri kopējais parāds tajās bija 14,2 milj. eiro, kas ir par 12% mazāk nekā vēl pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EuroEnergy iegādājas vietējo partneru daļas, iegūst pilnas īpašumtiesības EuroEnergy Biogāze Latvija

Lelde Petrāne, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EuroEnergy ir Libra Group meitasuzņēmums atjaunojamās enerģijas nozarē Eiropā, kas iegādājies 50 % biogāzes biznesa, zemes un licenču tiesības no Latvijas kopuzņēmuma vietējā partnera. Kopējā uzņēmumu portfelī ietilpst septiņi Latvijas biogāzes projekti — četri no tiem darbojas jau šobrīd (Piejūra Energy, Vegi eco, EcoZeta un Zemgaļi JR) un pārējie trīs ir saņēmuši licences ražošanai (Dubnas siltums, Naujenes jauda un Remas energija).

Kopējā uzstādītā ražošanas jauda esošajās ražotnēs Cesvaines, Zemgales un Liepājas reģionos ir 4,2 MW. Līdz ar kopuzņēmuma daļu iegādi EuroEnergy tagad ir arī pilnas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības uzņēmumu Latvijas Ekozeme, pārvaldības sabiedrību EuroEnergy Biogāze Latvija un trim uzņēmumiem, kuriem pieder licences jaunu elektroenerģijas staciju izveidei. Tiem ir nepieciešamās atļaujas sākt būvniecību, un to prognozētā kopējā ražošanas jauda ir 5 MW.

EuroEnergy darbojas biogāzes degvielas ražošanā, bioloģiski sadalot organiskās vielas, izmantojot anaerobās pārstrādes metodi vai bioloģiski noārdāmu materiālu fermentāciju. Tie parasti ir kultūraugi, kurus audzē tieši enerģijas ražošanai, kā arī dažāda veida organiskie atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējdarbībā jaunieši var sasniegt visu, ko vēlas

Laura Mazbērziņa, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecībā, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, emisiju apjoms ir samazinājies. Vienīgā nozare, kas nav samazinājusi emisiju apjomu, ir transports. Jāmeklē tehniskie risinājumi, taču kopumā pasaulē ir prognozes, ka transporta radītās emisijas tikai pieaugs, intervijā laikrakstam Diena prognozē RTU profesors, zinātnieks Valdis Kampars.

Fragments no intervijas

Runājot par ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības saistību, aktuāls ir jēdziens «zema oglekļa ekonomika». Ko tas īsti nozīmē? Tas vairāk ir modes kliedziens vai nepieciešamība?

Zema oglekļa ekonomika jau kļuvusi par objektīvu nepieciešamību, ko diktē klimata pārmaiņas. Tās raksturo objektīvi parametri – temperatūras paaugstināšanās un dažādas dabas katastrofas, kas notiek dabas apstākļu maiņas dēļ. Ir veikti arī mērījumi, piemēram, nepārtraukti notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas atmosfērā pieaugums. Dabā viss ir līdzsvarā, taču cilvēks šo līdzsvaru ar savu darbību ietekmē. Ja mēs kaut ko iegūstam no zemes dzīlēm, piemēram, naftu un gāzi, tad mēs šajā līdzsvara sistēmā kaut ko izjaucam. Līdzsvara zaudējumu raksturo, piemēram, oglekļa dioksīda pieauguma līkne, kas nepārtraukti iet uz augšu. Mainās arī tas, cik daudz tiek patērēta saules enerģija. Tā ka siltuma režīms uz zemes mainās, notiek tas, ko dēvē par globālo sasilšanu un klimata maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru