Liepājas Latviešu biedrības nams renovācijas gaitā ticis arī pie zviedru laiku kaltā bruģa pagalma. Kaltais bruģis agrāk bija izplatīts Liepājas ielu segums, kas lielākoties pilsētā pazudis bez vēsts.

Modernizācijas gaitā LLBN veikta jumta seguma, logu un ārdurvju nomaiņa, ārsienu siltināšana, griestu un sienu rekonstrukcija, apkures sistēmas renovācija, ūdensvada un kanalizācijas iekšējās sistēmas un iekšējo elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve, paplašinātas Leļļu teātra telpas. Energoefektivitātes projekts ļāvis jau šā gada janvārī samazināt apkures izdevumus par 30%, pavēstīja LLBN direktore Vita Hartmane.

Savukārt ārpus šī projekta, par pašvaldības piešķirtiem papildu līdzekļiem (28,5 tūkst. Ls) atjaunotas LLBN telpu grīdas un nomainīts siltummezgls. Tieši šajā sadaļā pieņemšanas komisija Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes vadībā konstatēja arī defektus - izremontētajā baletzālē ieklātas slodzei neatbilstošas un nestabilas grīdas. Šis defekts neattiecas uz projektu, jo grīdu remonts bija pēc LLBN iniciatīvas veikti papildu darbi, kuriem pieaicināts cits darbu izpildītājs, Db.lv informēja energoefektivitātes projekta ģenerāluzņēmēja - a/s UPB - prezidents Uldis Pīlēns.

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Liepājas muzeja ēku kompleksā pabeigta vērienīgākā rekonstrukcija kopš ēku uzcelšanas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros tika rekonstruētas četras Liepājas muzeja ēkas - bijusī savrupmāja jeb centrālā ēkā (67,4% no būvniecības izmaksām), bijusī ratnīca (18,5 % no būvniecības izmaksām), administrācijas ēka (10,7 % no būvniecības izmaksām) un garāža (3,4 % no būvniecības izmaksām). Kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljons latu. Iepirkumu rezultātā pašvaldības līdzfinansējums no plānotajiem 12% pieauga līdz 18%. Būvuzņēmējs ir SIA Vega 1, apakšuzņēmējs SIA Pilsbūve.

Rekonstrukcijas ietvaros centrālajā muzeja ēkā veikta ēkas jumta oriģinālo dakstiņu seguma atjaunošana un papildināšana ar Vācijā ražotiem jauniem dakstiņiem, vēsturisko skursteņu remonts, jumta nesošo koka konstrukciju un pārsegumu renovācija. Veikts fasāžu remonts, sanācija un renovācija, atbilstoši fasāžu krāsojuma slāņu izpētei un apmetuma ķīmisko analīžu rezultātiem. Fasādēs remontēti un restaurēti dažādu vēsturisko periodu logi un oriģinālās durvis, daļēji ievietoti jauni logi un durvis, izbūvēta jauna lietus ūdens uztveres un novadīšanas sistēma. Veikta ēkas pamatu attīrīšana, remonts, hidroizolācija, sanācija un siltināšana.

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

A/s UPB parakstījusi līgumu ar Liepājas pašvaldību par Liepājas Latviešu biedrības nama (LLBN) ēkas siltināšanu, renovāciju un vides labiekārtošanu.

Db.lv jau vēstīja, ka LLBN renovēs projekta Liepājas pilsētas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana ietvaros.

Būvniecības darbu kopējās izmaksas ir Ls 792,97 tūkstoši latu. Tehnisko projektu Liepājas Latviešu biedrības nama ēkai izstrādāja SIA Arhitekta G.Vīksnas birojs. Projekta ietvaros ir paredzēts veikt jumta, durvju un logu nomaiņu, sienu siltināšanu, griestu un sienu rekonstrukciju, siltuma mezgla rekonstrukciju, komunikāciju nomaiņu u.c. darbus.

Saskaņā ar noslēgto līgumu a/s UPB apņemas visus projektā paredzētos darbus pabeigt 210 kalendāro dienu laikā no būvatļaujas izsniegšanas datuma un būvlaukuma nodošanas darbu izpildītājam.

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) piektdien, 17. novembrī atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – Saullēkti, kuras renovācijā ieguldīti 294 tūkstoši eiro, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Piecu stāvu, 45 dzīvokļu mājas atjaunošana notika, izmantojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmu, ko īsteno Altum ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopumā mājas renovācijā ir ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro ir Altum grants jeb dāvinājums. Otra puse finansējuma ir piesaistīta no SEB bankas, izmantojot Altum kredīta garantiju.

Mājas atjaunošanas laikā tika siltinātas ārsienas, remontēti balkoni, nomainīti logu un balkonu durvis tiem iedzīvotājiem, kuri to vēl nebija izdarīšu paši. Kopējā mājas fasāde tika apstrādāta ar dekoratīvo apmetumu. Renovācijas procesā siltināja pagraba griestus, pamatus, kā arī mājas bēniņus un nomainīja jumta segumu. Būvdarbu laikā tika nomainītas aukstā ūdens caurules, savukārt no jauna izveidotas 5 centralizētas karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. Energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā visas apgaismes iekārtas, kas atrodamas kopīgi izmantojamajās telpās, tika nomainītas uz LED lampām.

Pagājušajā nedēļā Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi būvobjektu Liepājā – SIA AE Partner elektronisko iekārtu ražotni. Bijušajā gaļas pārstrādes cehā Ganību ielā 1/3 ir veikta pamatīga telpu renovācija, izveidojot elektrotehniskās ražotnes montāžas cehu, noliktavas, kantora, iekārtu projektēšanas un citas telpas.

Renovācija veikta gandrīz 6000 kvadrātmetru lielā platībā (elektrotehniskā ražotne – 4 353.2 m2; noliktava – 1640.1 m2), informē Liepājas pilsētas būvvalde.

Ražotnes un noliktavu korpusos izbūvētas jaunas nepieciešamās inženierkomunikācijas, iekārtota darbinieku ēdnīca, sanitārās un citas telpas.

Būvobjekta renovācija uzsākta 2013. gada maijā – pēc tam, kad uzņēmums izsolē iegādājās bijušo gaļas pārstrādes cehu. Tā kā agrāk šīs telpas bija piemērotas pārtikas ražotnei, tad, lai šeit varētu sākt strādāt SIA AE Partner, tika demontētas liekās starpsienas, komunikācijas un citi vairs nederīgie būvelementi.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Jelgavā uzsākta pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija, kurā tiks ieguldīti aptuveni 345 000 eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir Altum grants. Ēkas rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt aptuveni 2018. gada vidū, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vīgriežu ielā 30, Jelgavā, kurā ir 39 dzīvokļi jeb mājsaimniecības, atjaunošana notiks, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā tiks ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir ALTUM grants. Otra puse finansējuma tiks piesaistīta no bankas Swedbank.

Mājas atjaunošanas projekta gaitā siltinās sienas, ēkas pēdējā stāva pārsegumu un pagraba pārsegumu. Plānots nomainīt logus, ārdurvis, iekšējās inženierkomunikācijas, apkures sistēmu, daļēji arī jumta segumu. Renovācijas procesā namam uzlabos ventilācijas sistēmu, kā arī izremontēs kāpņu telpas.

Pēc renovācijas augustā Jūrmalas slimnīcā tiks atklātas Dzemdību nodaļas jaunās telpas. Nodaļas renovācijas izmaksas ir 533 tūkst. Ls, kur Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir vairāk nekā 289 tūkst. Ls, Jūrmalas pašvaldības finansējums – vairāk nekā 88 tūkst. Ls un slimnīcas finansējums – vairāk nekā 154 tūkst. Ls.

Kopumā renovācijas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedz 1,29 tūkst. Ls, kur 51 % sedz ERAF līdzekļi, Jūrmalas slimnīca – 42 %, bet Jūrmalas pašvaldība – 7 %. Lai veiksmīgi pabeigtu rekonstrukciju, slimnīca saņēma arī aizņēmumu bankā, informē pašvaldība.

Renovācija un rekonstrukcija īstenota projektā «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana SIA Jūrmalas slimnīca, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai». Projekts īstenots divos posmos: no 2011. gada augusta veikta ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija, bet no 2012. gada februāra – ēkas iekšējās renovācijas darbi.

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Pabeigta AS Laima šokolādes ražotnes tehnoloģisko iekārtu renovācija. Renovācija tika uzsākta 2013. gada oktobrī, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Renovācija veikta, nomainot AS Laima ražošanas ēkā, kurā notiek šokolādes ražošana, tehnoloģiskās iekārtas, kas bija novecojušas un kurām bija nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un atgūtu neizmatoto enerģiju.

Produktu ražošanas procesā nepieciešamā dzesēšana līdz šim tika nodrošināta, izmantojot elektrību. Esošās iekārtas bija energoneefektīvas. Temperatūras uzturēšanai produktu masas tvertnēs tika izmantots tvaiks, kura ražošanai izmantoja dabasgāzi. Arī šī sistēma bija energoneefektīva, jo radīja lielus enerģijas un ūdens zudumus, skaidroja R. Voronkova.

Starptautiskajā lidostā Rīga realizēts ES Kohēzijas fonda projekts Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kura ietvaros pēdējos divos gados paveikti nozīmīgi infrastruktūras rekonstrukcijas darbi. Tā rezultātā paaugstināta lidojumu drošība, uzlaboti vides apstākļi un palielināta lidlauka kapacitāte.

«Lidlauka infrastruktūras rekonstrukcijas rezultātā varam piedāvāt drošākus un kvalitatīvākus pakalpojumus aviokompānijām un pasažieriem, tādejādi palielinot lidostas konkurētspēju reģionā,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Projektā veikti šādi darbi – skrejceļa seguma virskārtas renovācija, skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, divu jaunu manevrēšanas ceļu izbūve, lidlauka uguņu sistēmas rekonstrukcija atbilstoši II kategorijas prasībām, peronu Nr.1, Nr.2 un Nr.3 rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve, atkritumu savākšanas angāra izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, jauna ugunsdzēsēju depo izbūve, iegādātas iekārtas drošības pasākumiem un aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna.

SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca noslēgusi iepirkumu konkursu par stacionāra «Gaiļezers» pirmā stāva telpu grupas renovāciju biroju vajadzībām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Gaiļezera pirmā un otrā stāva telpu grupas renovācija biroja vajadzībām notiks, lai abos stāvos izveidotu pārvaldes administratīvās telpas. 2013. gada augustā tika pabeigta stacionāra Gaiļezers otrā stāva telpu grupu renovācija biroja vajadzībām. Esošajās telpās ir izvietotas 87 darba vietas, līdz ar to slimnīcas pārējos stacionāros pārvaldes daļu darbinieki vairs šobrīd neatrodas. Tādējādi pārējos stacionāros ir atbrīvojušās telpas, kas tiek izmantotas stacionāra ārstniecisko funkciju veikšanai. Pirmajā stāvā paredzēta telpa 64 darbavietām, Db.lv skaidroja SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Konkursā tika saņemti trīs piedāvājumi.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

Par 2011. gada labāko jaunbūvi Latvijā godalgota daudzdzīvokļu sociālā māja ar tirdzniecības un pakalpojumu kompleksu Valdeķu ielā.

Pagājušā gada labāko būvju sarakstā izteikti dominē jaunbūvētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā arī nozīmīgu vēsturisku ēku rekonstrukcijas un restaurācijas projekti, tā liecina Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) ikgadējās skates Gada labākā būve Latvijā '2011rezultāti.

Šogad LBA žūrijas vērtējumam no 2011. gada būvnieku veikuma bija iesniegti 24 objekti, līdzīgs to skaits bija arī iepriekšējā gada konkursā, kad tika vērtēti un apbalvoti 2010. gada labākie objekti. LBA izpilddirektors Mārcis Nikolājevs DB atzina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi būvdarbu kvalitāte.

Kopumā LBA godalgas šogad ieguva 15 objekti, kas bija pieteikti piecās nominācijās – Jaunbūve, Rekonstrukcija, Restaurācija, Inženierbūve un Renovācija, t.sk. energoefektivitātes paaugstināšana.