Jūta ceturtdien kļuva par pirmo ASV štatu, kur ir pieņemts likums, kas ierobežos pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem.

Jūtas republikāņu gubernators Spensers Kokss parakstīja likumu, kura mērķis ir ierobežot bērnu un pusaudžu iespējas izmantot sociālos medijus un atturēt uzņēmumus no bērnu pievilināšanas šīm vietnēm.

Līdzīgi likumprojekti ir izstrādāti arī citos ASV štatos, tostarp Ārkanzasā, Teksasā, Ohaio un Luiziānā.

Pieņemtais likums paredz, ka sociālo mediju uzņēmumiem ir jānodrošina vecākiem piekļuve viņu bērnu kontiem, jānosaka aizliegums bērniem izmantot sociālos medijus no plkst.22.30 līdz plkst.6.30, kā arī jāpārbauda vecums visiem Jūtas iedzīvotājiem, kas grib izmantot sociālos medijus.

Sociālo mediju uzņēmumiem ne vien jānodrošina tas, ka bērni izmanto sociālos medijus tikai ar vecāku piekrišanu, bet arī jāizpilda likuma noteiktais aizliegums piesaistīt nepilngadīgos ar reklāmām un parādīt tās meklēšanas rezultātos.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons saskāries ar jaunu pretestību valdībā, vairākiem ministriem apsverot atkāpšanos Džonsona Brexit politikas dēļ, trešdien ziņo laikraksts «The Times».

Laikraksts ziņo, ka atkāpšanos apsver kultūras ministre Nikija Morgana, valsts sekretārs Ziemeļīrijas jautājumos Džūlians Smits, tieslietu ministrs Roberts Baklands, veselības ministrs Mets Henkoks un valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss.

Kāds valdības ministrs, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, laikrakstam atklāja, ka gadījumā, ja Lielbritānijai būs jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, atkāpsies liels skaits Konservatīvās partijas deputātu.

«The Times» vēsta, ka ministri valdības sēdē brīdinājuši Džonsonu par lielo risku, ka Ziemeļīrijā var tikt atjaunota tiešā pārvalde, un pauda bažas par Džonsona padomnieku Dominiku Kamingsu.

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Vairāk nekā pusei Latvijā šā gada 10 mēnešos pa dzelzceļu kopumā ievesto 46,09 milj. t kravu izcelsme meklējama Krievijā. Pērn šajā laika posmā ievests 43,39 milj. t, no kā lielākā daļa jeb teju 80% gan šogad, gan 2011. gadā ceļu tālāk mērojusi caur Latvijas ostām.

Krievijas izcelsmes kravas veido attiecīgi 29,5 milj. t un 29,18 milj. t kravu 2012. gada 10 mēnešos un atbilstošajā pērnā gada periodā, liecina LDz Cargo dati. Otra nozīmīgākā kravu izcelsmes valsts ir Baltkrievija ar 12,06 milj. t šogad un 9,1 milj. t pērn.

Tālāk seko Kazahstāna ar 1,78 milj. t un 1,49 milj. t šogad un pērnā gada 10 mēnešos. Vēl jāpiemin Ukraina ar 184,7 tūkst. t un 300,8 tūkst. t, kā arī Uzbekistāna ar 57,14 tūkst. t un 124,3 tūkst. t šā un pērnā gada 10 mēnešos attiecīgi.

Nozīmīgākās kravu grupas no Krievijas gan pērn, gan šogad bija akmeņogles un kokss (15,74/18,23 milj. t), nafta un naftas produkti (6,46/5,02 milj. t) un minerālmēsli (3,72/3 milj. t). Savukārt Baltkrievijas izcelsmes kravas galvenokārt ir nafta un naftas produkti (6,83/6,9 milj. t).

Kad Hewlett-Packard (HP) pērn par 11,1 miljardiem ASV dolāru iegādājās Lielibrtānijas programmēšanas kompāniju Autonomy, kopumā HP palīdzēja aptuveni 15 dažādas finanšu, juridiskās un grāmatvedības firmas, tomēr neviena no tām neizteica aizdomas, ka darījums varētu būt bijis negodīgs - saistībā ar HP apgalvojumiem, ka Autonomy krāpies ar finanšu datiem pirms to pārņema HP, raksta Reuters.

Šīs nedēļas sākumā datoru ražotājs HP lūdza ASV un Lielbritānijas institūcijām izmeklēt pērn notikušo Autonomy pārņemšanas darījumu. HP apsūdz Autonomy nepareizas informācijas sniegšanā par uzņēmuma finanšu stāvokli pirms to iegādājās HP, kas pašlaik norakstījusi 8,8 miljardus ASV dolāru - lielāko summu, kas tiek norakstīta pēc Autonomy pievienošanas darījuma.

Jau rakstīts, ka pērn HP iegādājās Kembridžā bāzēto uzņēmumu, kas turpināja darboties kā atsevišķs bizness. Uzreiz pēc paziņojuma par Autonomy iegādi tās akcijas cena pieauga par 75%, jo HP iegādes piedāvājums par 64% pārsniedza Autonomy tirgus vērtību.

27. jūlijā Latvijas kinoteātros sāks izrādīt spriedzes pilno, asa sižeta krimināldrāmu Miljardieru klubs (Bilionaire Boys Club), kam pamatā ir neticami, bet patiesi notikumi.

Astoņdesmito gadu sākumā Losandželosā valdīja rokenrols, kuru augstākajās aprindās pavadīja grezns un izšķērdīgs dzīves veids, nauda izkusa pat visturīgākajiem. Lai noturētos apritē grupiņa jaunu puišu, turīgu vecāku atvases, izdomā plānu, kā ātri kļūt stāvus bagātiem – viņi nolemj īstenot bēdīgi slaveno Ponci shēmu.

Neticamā, bet patiesā stāsta centrālais tēls ir grupas līderis un dibinātājs Džo Hants (Joe Hunt), kurš ir talantīgs plānošanā un pārzina finanšu sistēmas. Plāna īstenošanā piedalās Dīns Kernijs (Dean Karny), dzimis bagātā un ietekmīgā Losandželosas ģimenē, ar priekšrocībām piekļūt sabiedrības augšējiem slāņiem. Abiem izdodas īstenot, sākotnēji daudzsološo afēru, līdz brīdim, kad notikumi samezglojas un abi jaunekļi sper liktenīgu soli – pastrādā slepkavību.

Londona un Brisele vēl nav atradušas veidu, kā pārliecināt britu likumdevējus atbalstīt «Breksita» vienošanos, pēc sarežģītajām otrdienas sarunām ar britu kolēģiem paziņoja Eiropas Savienības (ES) sarunvedējs Mišels Barnjē.

«Kaut arī sarunas notiek konstruktīvā gaisotnē, diskusijas bijušas sarežģītas,» Barnjē trešdien sacījis ES komisāriem, apliecināja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

«Šobrīd nav rasts risinājums, kas atbilstu izstāšanās vienošanās dokumentam, arī protokolam par Īriju un Ziemeļīriju, kas, kā jūs to zināt, netiks no jauna atvērts,» piebilda Shins. Lielbritānijas «Breksita» ministrs Stīvens Bārklejs telekanālam «Sky News» sacīja, ka bijušas «veselīgas diskusijas» un ka sarunas šobrīd sasniegušas «sensitīvu vietu».

«Abas puses apmainījās ar spēcīgiem, stingriem uzskatiem, un mums tagad priekšā ir īstas diskusijas,» piebilda ģenerālprokurors Džefrijs Kokss.