Jaunākais izdevums

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Kādi ir Latvijas valsts zaudējumi?

Par to kādas ir valsts intereses un ieguldījumi Liepājas metalurga kompleksā, kopainu ir grūti apkopot, jo Finanšu ministrija norāda uz SIA "FeLM", kas pārstāv valsts intereses darījumā, no plašākiem komentāriem atturoties. Ir zināms, ka kopš 2016. gada rūpnīcas uzturēšanai ik mēnesi tērē 60 tūkstošus eiro. Uzņēmuma SIA "FeLM" gada pārskati atrodami SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor interneta vietnē. Rupji rēķinot tie ir aptuveni 4 miljoni šo gadu laikā tikai rūpnīcas uzturēšanai. Tomēr netiešie zaudējumi likvidējot metalurga kompleksu ir skatāmi plašāk. Vispirms jau ir jāskata sākotnējie izdevumi krāsns iegādei un uzstādīšanai 2010. un 2011. gadā. Tālāk būtu iekļaujama Latvenergo negūtā peļņa, gan Sadales tīklu peļņa, jo neviens apstrādes uzņēmums nespēj un nespēs izmantot 9 miljonus eiro vērtu pieslēgumu, kāds nepieciešams metāla kausēšanai. Gāzes pieslēgums izmaksāja 17 miljonus eiro. Proti, pieslēgumi būs jāmaina, jāsadala un šīs izmaksas var apskatīt kā zaudējumus. Svaru kausos ir arī citas izmaksas. Tieši šobrīd Krievija ir paziņojusi par metāla eksporta izvedmuitas ieviešanu 15% apmērā, kas nozīmē, ka Liepājas metālapstrādes uzņēmumiem lieti noderētu vietējā produkcija savu produktu pašizmaksas izlīdzināšanai.

Eiropa vēlas savu metāla ražošanu, Latvija arī

Runājot par Eiropas Zaļo kursu un videi draudzīgāku industriju tiek aizmirsta Eiropas industriālā stratēģija. Proti, pērn 10. martā tika definēta Eiropas stratēģiskā autonomija, kas paredz 137 produktus, kurus noteikti vajadzētu Savienībā ražot un metāls ir šo produktu klāsta galvgalī. Latvija kā valsts, starp citu, šo stratēģiju ir atbalstījusi.

Tas noprotams arī no valsts rīkotā konkursa uz metalurga mantas iegādi – visa kompleksa pārdošana bijusi valsts interese un iekļauj ideju par ražotnes atjaunošanu, kas nav pretrunā ar LSEZ pašreizējo plānojumu, bet tajā pašā laikā par iespējamo apgrūtinājumu, Liepājas pilsētas noslēgtajiem nodomu protokoliem 2018. gadā investori uzzina vēlāk nekā vajadzētu. Darījums šobrīd nav pilnībā noslēgts un Liepājas SEZ ar savu lēmumu var atvērt tam durvis vai arī tās aizcirst degungalā, kas automātiski nozīmē, ka daļa darījuma summas, kas ir elektrokrāsns, nevis rūpnīcas ēkas vai zeme, izlido dūmenī kopā ar tā uzturēšanas izdevumiem. Valsts, protams, saņem naudu no Liepājas SEZ, kurus uzņēmums visticamāk aizņemas no valsts vai pašvaldības. Aptuvenās cenas izriet no nedaudz vecākiem vērtējumiem, kas ir līdz 4,5 miljoniem eiro par krāsni izsolēs, kas valstij izmaksāja 67,5 miljonus eiro. Paliek jautājums, kas notiek ar elektrokrāsni, ja turki to nepērk, bet Liepājas SEZ zemi un ēkas nopērk. Visticamāk atrisinājums un atbildes sekos trešdien, pēc Liepājas SEZ lēmuma.

Liepājas nostāja

Liepājas pašvaldības un LSEZ nostāja šajā jautājumā pirmo reizi skaidri tiek definēta Liepājas domes Attīstības komisijas sēdē 19. jūnijā, kur Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols detalizēti izstāsta tālāko Liepājas metalurga attīstības vīziju, solot, ka tiks piesaistītas lielas investīcijas. Konkrēti - aptuveni 20 miljoni no Eiropas attīstības un noturības mehānisma (ANM) un vēlāk vēl 40 miljoni no ES fondiem, kā arī cits blakusfinansējums, lai 10 gadu laikā teritoriju pārvērstu par publisku pilsētas infrastruktūru, kurā tiek veidots arī industriālais parks ar daudz ielām un pavisam atšķirīgu ražošanu no metāla kausēšanas. Potenciālie investori jau pieteikušies un problēmu ar to nebūs. Ir veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāts ir par labu "zaļai, digitalizētai videi", kas galarezultātā dos vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas. Skaidrība cik būs darbavietu pēc gada un cik pēc pieciem pagaidām gan nav.

Bijuši nodomu protokoli ar SIA "FeLM"

Tajā pašā komisijas sēdē Liepājas SEZ Pārvaldes vadītāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis norāda, ka šāda pozīcija ir balstīta jau 2018. gada vasarā noslēgtiem nodomu protokoliem, kurus starp citu parakstījusi arī SIA "FeLM" un Ekonomikas ministrija. Proti, jau divus gadus, tas it kā zināms, ka nekāda metāla kausēšana Liepājā nav laipni gaidīta. Lēmuma projekts par detālplānojuma izmaiņām pilsētā top tikai ar konkrēto domes lēmumu 2021. gada 19. jūnijā. Īsumā apkopojot Liepājas domnieku un LSEZ teikto, pilsēta nevēlas metāla lietuvi Liepājā un tādēļ zeme zem rūpnīcas ir jāizpērk.

Nepatīkamie jautājumi

Opozīcijas deputāte Ludmila Rjazanova pieminētajā komisijas sēdē uzdeva nepatīkamus jautājumus. Pirmkārt, iedzīvotāju aptauja veikta bez autentifikācijas, lai arī citkārt, koku zāģēšanas gadījumā, tāda bijusi. Otrkārt, vēlme atsaukties uz iedzīvotājiem vides jautājumos Liepājas domei ne vienmēr bijusi raksturīga. Proti, ogļu pārkraušanas gadījumā Karostas iedzīvotāju protesti nav ņemti vērā.

Komentējot situāciju Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Sesks uz nepatīkamo sadaļu neatbildēja, bet norādīja, ka Metalurga teritorija pielīdzināma visām citām Liepājas degradētajām teritorijām, tādām kā Liepājas Gaļas kombināts vai Karosta. Viņš norādīja, ka tieši Liepājas dome spērusi pirmos soļus to sakārtošanā un šeit scenārijs būs līdzīgs. Pie kam Liepājas metalurga teritorija ir īpaši piemērota industriālā parka veidošanai. Savukārt par metāla kausēšanu U. Sesks atsaucās uz vēsturisko ainu, kad virs Liepājas vijās "lieli melnu un sarkanu dūmu stabi".

Tajā pašā dienā notika Liepājas domes sēde, kurā lēma par pilsētas budžeta grozījumiem. Lielākā daļa no budžeta grozījumiem skar trīs miljonu eiro novirzīšanu bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas attīstības programmas īstenošanai. Sīkāk informācija atrodama portālā liepājniekiem.

Stāsta ēnas puse

Precizitātei par U. Seska argumentāciju - šāda aina ar melniem un sarkaniem metalurga dūmiem patiešām bija kritiska, kad rūpnīcā darbojās Martena krāsnis, kas vēlāk tika nomainītas pret elektrokrāsni. Tieši no šīs videi daudz draudzīgākās krāsns arī sākās visas problēmas, valsts garantija tās iegādei un ķezas desmit gadu garumā, kuru rezultāts ir šodienas tēma, tomēr problēmu raksturs ir vairāk finanšu intereses, nevis vides problēmas. Proti, vides problēmas vēl aizvien Liepājā ir no Martena darbības, no uzņēmuma teritorijā atstātiem cinka atkritumiem, no kādreiz ezerā nopludinātiem metālu savienojumiem, bet šo piesārņojumu nevar attiecināt uz uzņēmumu, kas darbību nav sācis.

Visu sarunu gaitā Liepājas Attīstības komitejā tā arī netika skaidri pateikts, ka arī turku investori grasās nodrošināt 1000 darbavietas un jau daudz drīzāk nekā pēc 10 gadiem, ka viņi ir gatavi ieguldīt 200 miljonus piecu gadu laikā un pārstrādāt Latvijā savāktos metāllūžņus tos nevedot uz Turciju. Vides kaitējums, kas rodas pārvadājot 500 tūkstošus tonnu metāla lūžņu ar kuģiem ik gadu ir pamatīgs un visticamāk tiktu ņemts vērā, ja ES solītu par tā likvidēšanu maksāt Liepājas pilsētai. Ik gadu arī ievedam Latvijā 270 tūkstošus tonnu metāla ar visdažādākajiem transporta veidiem. Arī šajā sadaļā būtu transporta radīto CO2 izmešu ekonomija, kas netiek ņemta vērā.

Treškārt, atbildes uz to, kas īsti ir šie 2154 nereģistrētie interneta lietotāji, kuriem rūp vides lietas Liepājā un kas kalpo par attaisnojumu pilsētas lēmumam tā arī neseko, toties vietējos medijos parādās bildītes no "Aslanli Metalurji" meitas uzņēmuma Gruzijā, kas izskatās vēl sliktāk nekā Liepājas metalurgs pagājušā gadsimta 90to sākumā. Paskaidrojumi, ka bildes ir vēsturiskas, proti, pirms turku investīcijām Gruzijā, jebkurā gadījumā būs novēloti un iedzīvotāju noskaņojuma maiņai, ja tāda domei būtu nozīmīga, jēgas vairs nebūs.

Ceturtkārt, Liepājas SEZ izmanto pirmpirkuma tiesības uz zemi, bet lai iegūtu pēc iespējas lielāku ES finansējumu, zeme, iespējams, vismaz daļēji būs jāpārņem pašvaldībai. Visticamāk, ka šajā apstāklī varēs saskatīt pamatu pārmetumiem un jautājumiem, kurus vēlāk varēsim uzdot. Proti, Liepājas SEZ ir īpaša teritorija, kura noteikta ar īpašu likumu uz laiku, bet dome ir publisko tiesību realizētājs. Līdzībās runājot, tās ir automašīnas, kuras, lai arī no viena parka, brauc pa dažādām joslām, kuras atdala balta nepārtraukta līnija. Regulāra pārkāpšana no vienas mašīnas otrā, brauciena laikā, maigi sakot, radītu jautājumus vērotājam no malas.

Piektkārt, Liepājai ir problēmas ar naudu, tāpat tās ir Liepājas SEZ. Liepājas SEZ tiek pagarināti valsts aizdevumu līgumi, par ko var pārliecināties Latvijas vēstnesī, tiek pagarināta procentu atmaksa 2017. gada līgumiem. Liepājas SEZ šā gada martā saņēma valsts aizdevumu 7.5 miljoni eiro, lai būtu iespējams turpināt vairāku starptautisku investīciju projektu attīstību. Visbeidzot Liepāja ir to pašvaldību sarakstā, kas saņem līdzekļus no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 8.8 miljoni 2021. gada pirmajā pusgadā. Vairāk ņem tikai Daugavpils.

Jāpiebilst, ka arī visa informācija no "Liepāja Steel" netiek sniegta, jo darījums nav noslēgts un darījuma detaļas nevar izpaust. Visticamāk, ka pirms uzsākt darbību Liepājā uzņēmumam vajadzēja pārliecinošāk skaidrot savu attīstības stratēģiju, to cik patiesībā lielas būs algas, kādas vides prasības pildīs un kā. Īsāk, turku investoriem var pārmest vāju, iespējams, ļoti vāju PR kampaņu pirms uzņēmuma iegādes vai arī tādu, kas noteikti bija mazāk pārliecinoša par oponentu – Liepājas SEZ viedokli. Tādēļ arī būtu jautājums vai metalurga apturēšanu uz mūžiem LSEZ nav iespējams atlikt, lai izprasītu skaidru darbu plānu un prezentāciju par "Liepāja Steel" attīstības plānu, par piedāvājumu un sinerģijas iespējām un tikai pēc tam izlemt, ka smagā metalurģija pilsētā jāslēdz uz visiem laikiem.

Visbeidzot abām pusēm šajā, nu jau var tieši teikt, strīdā, ir skaidra finansiāla interese. Vieni cer pelnīt, kausējot vietējo metālu, to netransportējot uz Turciju un ražoto pārdodot uz vietas. Otri, nepārprotami cer akumulēt ES fondu līdzekļus ēku ārdīšanai, graušanai un ceļu būvei. Ja abas lietas viena otrai netraucētu un tās varētu pasniegt sinerģijā, visticamāk šāds risinājums pilsētai būtu visjēdzīgākais. Investīcijas šajā gadījumā nāk no NATO dalībvalsts un pašreizējā attieksme var veidot lielo investoru izpratni ne tikai par Liepāju, bet arī par Latviju un ES kopumā. Proti, Turcijas nauda nevar tikt vērtēta tāpat kā Krievijas ieguldījumi. Situācija, kad valsts izsola, bet pašvaldība izjauc, rada neizpratni. Jautājums ir arī, kādēļ atteikties no 1000 darba vietām pilsētā papildus pašu izveidotajam tūkstotim pēc desmit gadiem? Īsumā raksturojot situāciju – nepateiktā iedzīvotājiem ir daudz vairāk nekā pateiktā, pie kam gan no Liepājas pašvaldības un SEZ, gan investoru puses, kas nozīmē, ka sabiedrība par jautājumu atteikties no industrijas, kas Liepājā bijusi vairāk nekā 100 gadus, vai arī piekrist tai, šobrīd zina vairāk baumas, nekā skaitļus, argumentus, faktus un kopējas iespējas pilsētai.

"Liepāja steel" pozīcija

"Liepāja steel" ir "Aslanli Metalurji" meitas uzņēmums Latvijā un ir tas, kas praktiski gatavs ieviest praksē metāla kausēšanu Liepājā atbilstoši visiem Eiropas standartiem un Latvijas noteikumiem. To Dienas Biznesam intervijā apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns. "Investors ir viena lieta, bet "Liepāja Steel" ir Latvijā dibināts uzņēmums, kas pildīs tās prasības kādas ir šajā valstī un Eiropas savienībā!" sacīja G. Senkāns, tā arī norādot, ka salīdzinājums ar Gruziju jebkurā gadījumā ir nekorekts, jo šajā valstī ir no ES atšķirīgas ražošanas prasības.

Jautāts, kāda būs uzņēmuma rīcība, gadījumā, ja trešdien, 30. jūnijā LSEZ pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesībām uz zemi, G. Senkāns norādīja, ka zemes gabals, kas tiek pārdots kopā ar ēkām un metāla kausēšanas krāsni, ir komplekss, kas vajadzīgs veiksmīgai ražotnei. "Mums blakus ir nepieciešams velmēšanas cehs. Tieši blakus un krāsns viena pati nav ekonomiski izdevīga ražotne. Lietņu izvešana uz citu attālāku vietu, piemēram, veco velmētavu vien maksātu 15 eiro par tonnu, jo metāls pēc tam atkal jāsilda. Protams, ka mēs centīsimies atgūt ieguldīto naudu visiem iespējamiem līdzekļiem, jo darījums, kuru slēdzām paredzēja, ka zeme pie ražotnes būs!"

G. Senkāns arī izskaidroja Turcijas investoru motivāciju darboties tieši Latvijā. "Ik gadu metāllūžņi no Latvijas tiek nogādāti Turcijā. Lielākā daļa. Tajā pašā laikā Latvijai un Baltijai metāls ir nepieciešams. Tā ir ekonomiskā loģika un, starp citu, arī Eiropas savienības industrializācijas politika, ka ražošana nepieciešama tuvāk izmantošanas vietām. Metāla lietuve Liepājā dotu impulsu daudzām metāla apstrādes rūpnīcām pilsētā."

Par sarunām ar pilsētas domi G. Senkāns izteicās skeptiski un atklāja, ka tiešās mutvārdu sarunās viņiem piedāvāts teritorijā izveidot visu ko, kaut vai SPA, tikai ne metāla lietuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

To nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants. Lēmuma pieņemšana turpināsies 5. jūlijā, kad Liepājas SEZ valde uzklausīs investoru pārstāvjus, lai pieņemtu pamatotu un jēgpilnu lēmumu par attīstību ilgtermiņā.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

Liepājas SEZ valde lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, ko no SIA "FeLM" konkursa kārtībā iegādājās Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji".

LSEZ informē, ka SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem t.sk. lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

LSEZ norāda, ka Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma "Aslanli Metalurji" vai tā meitas uzņēmuma "Ļiepāja Steel" Biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 milj. EUR apmērā

2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

LSEZ norāda, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārdots bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas komplekss

LETA, 30.04.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Jevgeņija Kazmina par labu Latvijai piedzen 3,4 miljonus eiro

Db.lv, 16.04.2021

Nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lietā pret Latvijas valsti.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas tribunāla spriedumā nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lietā pret Latvijas valsti.

Tiesa lēmusi piedzīt no J.Kazmina par labu Latvijas valstij visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus aptuveni 3,4 miljonu eiro apmērā, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

Šķīrējtiesas process lietā tika formāli sākts 2017.gada 3.februārī, kad J.Kazmins vērsās ICSID ar lūgumu uzsākt šķīrējtiesas lietu pret Latviju, balstoties uz 1997.gada 24.jūlija Latvijas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Ukrainas investora ieskatā Latvijas valsts esot pārkāpusi līgumā ietvertās ieguldījumu aizsardzības garantijas attiecībā uz Kazmina veikto ieguldījumu Latvijā. Ieguldījumu strīda centrā bija J.Kazmina kontrolētās Ukrainas sabiedrības "KVV Group" dalība maksātnespējīgās AS "Liepājas Metalurgs" metalurģijas aktīvu iegādes konkursā un neveiksmīgais AS "KVV Liepājas Metalurgs" mēģinājums atjaunot metalurģijas rūpnīcas darbību Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru