AS Liepājas metalurgs plāno atsākt ražošanu orientējoši jūlija vidū, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.
Tāpat uzņēmums norāda, ka kalnu metalurģiskā kompleksa Daļpolimetall galvenie akcionāri aktīvi interesējas par uzņēmumu. To apstiprina Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs. «Mēs esam gatavi atjaunot ražošanu uzņēmumā 3-4 nedēļu laikā, ja mums izdosies vienoties ar kreditoru klubu un akcionāriem,» viņš norāda.
Daļpolimetall galvenie akcionāri ir Vadims Varšavskis un Eduards Janakovs. Atklātā akciju sabiedrība Daļpolimetall ir viens no lielākajiem Krievijas Tālo Austrumu reģiona kalnu metalurģijas kompleksiem un nodarbojas ar polimetālu rūdu – svina, cinka, sudraba un zelta – ģeoloģisko izpēti, ieguvi un pārstrādi. Kompāniju grupā ietilpst arī volframa ieguves uzņēmumi. V. Varšavskis un E. Janakovs ir kompānijas Russkij ugoļ un metalurģiskās kompānijas ESTAR dibinātāji.
Tāpat Krievijas koncerns Rosenergomaš gatavs iesaistīties AS Liepājas metalurgs glābšanā ar profesionālu ekspertu komandu, kam ir pieredze līdzīgu uzņēmumu glābšanā, kā arī ar nepieciešamo metāllūžņu apjomu, lai nodrošinātu Latvijas lielākā metalurģijas uzņēmuma nepārtrauktu darbību, vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim norāda metalurģijas uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana piesaistītā investora Rosenergomaš prezidents Vladimirs Palihata.
Rosenergomaš prezidents uzsver, ka koncerns ir gatavs piegādāt Liepājas metalurgam nepieciešamo metāllūžņu daudzumu, lai uzņēmums varētu darboties bez pārtraukumiem. Turklāt Krievijas koncerns ir gatavs nodrošināt profesionāļu komandu, kam ir pieredze darbā ar līdzīgiem uzņēmumiem NVS valstīs, ar klientu bāzi gatavās produkcijas realizācijai.
Db.lv jau rakstīja, ka līdz 31.maijam Kirovs Lipmans neparakstīja valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Iļja Segals un Sergejs Zaharjins ir atsūtījuši vienošanos ar labojumiem, kas nodoti izvērtēšanai juristiem.
Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Lipmana - akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.
DB jau rakstīja, ka uzņēmums neredz iespēju atjaunot ražošanu līdz jūnija beigām, savukārt pastāv bažas par to, vai jūlijā būs līdzekļi jebkādu algu izmaksai. Lai atsāktu ražot, Liepājas metalurgam vajag aptuveni četras nedēļas un ap 40 miljoniem latu, taču tērauda tirgus pastāvīgi mainās, parādi krājas, speciālisti «sēž uz koferiem». Savukārt Valsts kase aprēķinājusi Liepājas metalurgam aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu naudas sodu par uzņēmuma vietā veikto kredītmaksājumu.
Ražošanas apturēšanas dēļ uzņēmumā krājas neapmaksāti rēķini – par gāzi, elektrību, izejvielu piegādi, saņemts rēķins arī no Valsts kases par Liepājas metalurga vietā nomaksāto kredīta pamatsummu, līdz ar to ražošanu šobrīd nav iespējams atsākt. Algu izmaksu var nodrošināt jūnijā, jo vēl ir ap 2000 t gatavās produkcijas, ko pārdot iepriekš informēja uzņēmuma izpilddirektors Leons Ptičkins. Viņš atzina, ka devis rīkojumu samaksāt Valsts kasei aptuveni 81 tūkstoti eiro, kas ir procenti par Valsts kases maksājumu Itālijas bankai, savukārt soda naudu (ap 150 tūkstošiem eiro) uzņēmums nemaksās. Paralēli uzņēmuma vadība strādā pie Tiesiskās aizsardzības procesa plāna, lai novērstu maksātnespēju.