Jespers Nordāls rādīs savas filmas par t.A.T.u un karostu

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Uz kino Rīga lielā ekrāna būs Stravinskis un krievu balets

Šā gada 1.jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā.

Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Nacionālais kino centrs (NKC) saņēmis sešus projektu pieteikumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, un kopumā iesniegto projektu apjoms ir trīs miljoni latu.

Projekti par ārvalstu filmu uzņemšanu iesniegti Nacionālā kino centra izsludinātā konkursa ietvaros – piesakoties konkursā, filmu veidotāji varēja saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu 300 tūkstošu latu apjomā.

Projektus iesniegušas piecas Latvijas studijas: Film Angels Studio, Mistrus Media, Sun & Moon Pictures, Tal Filma un Boheme International. Tiek plānots uzņemt četras pilnmetrāžas spēlfilmas un divas televīzijas daudzsēriju filmas, četros projektos paredzēta sadarbība ar Krieviju, vienā - ar Čehiju un vienā - ar Indiju.

NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis uzskata, ka seši iesniegtie projekti ir pietiekami liels apjoms, lai liecinātu par filmu nozares aktivitāti un filmu veidotāju gatavību īsā laikā īstenot apjomīgus ārvalstu projektus, tāpat tas apliecinot šāda valsts finansējuma nepieciešamību nozares attīstībai.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

21. februārī, Rīgas Kinomuzejā notiks Kristas Burānes un Mārtiņa Eihes dokumentālās filmas Piektais Hamlets seanss un diskusija ar filmas autoriem.

Dokumentālā filma Piektais Hamlets uzdod jautājumus, atbildot uz kuriem, cilvēks arvien nonāk pie jauniem nezināmajiem. Filmas galvenais varonis, 86 gadus vecais režisors Oļģerts Kroders, Valmieras Drāmas teātrī Šekspīra Hamletu iestudē jau ceturto reizi. Filma seko līdzi režisora ikdienai, izrādes mēģinājumiem un aicina uz sarunu viņa četrus Hamletus- Rihardu Rudāku, Ivaru Stoninu, Jāni Makovski un Ivo Martinsonu. Oļģerta Krodera un viņa aktieru dzīves kļūst arī par Latvijas vēstures un dažādu paaudžu likteņa lieciniecēm.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

No 13. līdz 24.maijam Francijā, Kannās noritēs nozīmīgākais pasaules kino festivāls un tā ietvaros jau 6. reizi tiks rīkots Short Film Corner ( Īsfilmu stūris). Īsfilmu stūrī tiks izrādītas gan animācijas, gan spēles īsfilmas no dažādām pasaules malām, tajā skaitā arī Filmu studijā RIJA veidotā Reiņa Kalnaella debija animācijā Kad āboli ripo.

Short Film Corner nedēļas garumā notiek filmu skates, dažādas konferences un filmu tirgus. Tur satiekas kino industrijas pārstāvji - režisori, producenti, filmu veidotāji un izplatītāji no visas pasaules, kas risina sarunas par starptautisku sadarbību, pērk un pārdod filmu raidīšanas tiesības un izvēlēlas filmas citiem pasaules festivāliem.

Filmu studiju RIJA Kannās pārstāvēs producents V. Kalnaellis, kurš festivāla laikā darbosies Media + stendā un iepazīstinās ārvalstu kino pārstāvjus ar pašlaik studijā topošajām pilnmetrāžas animācijas filmām Lote un Mēness akmens noslēpums un Zelta Zirgs. Paralēli tirgum un filmu skatēm V. Kalnaellis, kā viens no Media + izvirzītajiem producentiem, piedalīsies arī Producers network , kurā ik gadu pulcējas ap 500 producentiem no visas pasaules, lai apspriestu dažādas kino jomas novitātes un problēmas.

Filmu producenti no ārvalstīm, kuri plāno Latvijā uzņemt vismaz pusmiljonu latu vērtas mākslas vai animācijas filmas, vai arī vismaz 100 tūkst. latu vērtas dokumentālās filmas un kuri noslēguši līgumu par filmas uzņemšanu Latvijā, varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu.

Kārtību, kādā šie producenti var pretendēt uz līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kurus otrdien pieņēma valdība.

Lēmumus par līdzfinansējuma piešķiršanu, saskaņā ar noteikumiem, pieņems Nacionālais kino centrs, kas atbalstāmos filmu projektus izvēlēsies konkursa kārtībā.

Uz budžeta līdzfinansējumu nevarēs pretendēt ārvalstu filmu producenti, kuri Latvijā iecerējuši uzņemt pornogrāfiska satura filmas, kā arī filmas, kas filmu projektiem, kas sludina reliģisko un rasu naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā jau atbalsta Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds. 2010.gadā no Rīgas filmu fondā tika atbalstīti trīs kopražojumu filmu projekti, bet kopējais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms bijis 214 515 lati, savukārt 2011.gadā Rīgas filmu fonds atbalstījis septiņus kopražojumu filmu projektus. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums šīm filmām bija 486 567 lati.

21. janvārī Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2015. gada filmu projektu ražošanas konkursu; tajā tiks atbalstīta jaunu animācijas īsfilmu, dokumentālo filmu un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Projektu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris plkst.12:00. Marta vidū tiks rīkotas tradicionālās projektu publiskās prezentācijas, kad ar autoru iecerēm varēs iepazīties ne tikai eksperti, bet arī ikviens interesents. Turklāt šogad tiks turpināta 2014. gadā aizsāktā prakse, filmu projektu vērtēšanā pieaicinot kultūras organizāciju un sabiedrības pārstāvjus, kuri šajā procesā reprezentē Latvijas kinoskatītāju viedokli.

Konkursa finansējums ir EUR 911 954, no kura animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb EUR 209 749, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb EUR 164 152 un spēlfilmu projektiem 59% jeb EUR 538 053.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Ar režisora Jura Kursieša filmu Modris atklāta Ņujorkā bāzēta kino žurnāla Filmatique straumēšanas platforma filmatique.com.

Šī vietne specializējas art-house kino un festivālos izrādītu filmu demonstrēšanā. Līdz ar Modri pirmajos trīs mēnešos Filmatique varēs noskatīties arī Kannās izrādīto kanādiešu režisora Ksavjēra Dolana trešo filmu Joprojām Lorenss / Laurence Anyway (2012), Kannu Zelta Palmas zara laureātes, meksikāņu režisores Amatas Eskalantes filmu, kopā septiņus jaunu un daudzsološu pasaules režisoru darbus.

Pirmo nedēļu Modris būs vienīgā filma, ko kino gardēžiem piedāvās Filmatique; vēlāk vietnes lietotājiem katru nedēļu tiks piedāvāta jauna filma.

ASV skatītāji filmu Modris turpmākajos trīs mēnešos var noskatīties bez maksas, vēlāk vietne filmu straumēšanu piedāvās par abonentmaksu 10 dolāri mēnesī.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Rīgas pašvaldība gatava maksāt ārvalstu producentiem par filmu uzņemšanu Rīgā, ja viņi apņemas pilsētā tērēt naudu.

Šāda prakse pastāvot vairākās pasaules pilsētās. Rīgā plānots atmaksāt ārzemju filmu producentiem līdz 10- 15% no tās naudas summas, ko filmas uzņemšanas komanda iztērēs Rīgā viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos, par transportu, pašvaldības struktūru pakalpojumiem u.c. lietām. «Nav tā, ka mēs kaut ko sponsorējam vai kaut ko kādam dāvinām,» saka Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis un uzsver, ka naudu pašvaldība atdos tikai pēc audita, kas pierādīs finanšu ieguldījumu.

Visticamāk, ka domei šogad šim mērķim vajadzētu rast ap 400 tūkstošiem latu, jo Rīgā varētu uzņemt desmit ārzemju filmu ar kopējo summu no sešiem līdz septiņiem miljoniem latu. Pēc G. Lansmaņa teiktā, nopietni plāni ir producentiem no Japānas, kas veido filmu par krievu un japāņu karu. Tās kaujas skatus varētu uzņemt Ādažu poligonā, un filmas veidotāji paralēli uzņemtajai filmai ir gatavi uzņemt arī dokumentālo filmu par filmas tapšanu Rīgā. Japāņi sola pilsētā iztērēt ap 1,5 miljoniem eiro, atpakaļ prasot 75 tūkstošus. Rindā uz uzņemšanu stāv arī vācu kinokompānija, kas iecerējusi veidot darbu par Rīgu dziesmotās revolūcijas laikā.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".