Vienā no prestižākajām veļas ražotāju izstādēm Parīzē divus Latvijas ražotās veļas zīmolus - Orhideja un Grācija-RIM - profesionāla žūrija iekļāva labāko modeļu klāstā, kas ideāli atbilst nākamās sezonas modes tendencēm. Šie ražotāji ieguva tiesības izrādīt kolekcijas centrālajā izstādes hallē.

Turklāt Grācija-RIM ieguva tiesības piedalīties arī galvenajā skatē uz salona centrālās skatuves, kur arī guvusi pietiekami lielu apmeklētāju interesi, informē Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA). Pēc LATVERA vadības domām, tik liela interese par Latvijas veļu, galvenokārt, izskaidrojama cenas un kvalitātes dēļ. Šobrīd, pasaules krīzes laikā, sievietes izvēlas pirkt apakšveļu, kura daudz neatpaliktu no vadošo pasaules dizaineru darbiem, bet kurai būtu daudz pievilcīgāka cena, norāda LATVERA vadītājs Jurijs Hodorovičs.

Latvijas veļas un tekstilmateriālu ražotāju kopējais apgrozījums 2010.gadā bijis aptuveni 50 miljoni latu, liecina Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) dati.

Nozarē nodarbināti ap 3000 cilvēku, 93% produkcijas tiek eksportēta, preses konferencē Liepājā informēja LATVERA vadītājs Jurijs Hadarovičs. Savukārt 2011.gadā nozare plāno apgrozījuma pieaugumu līdz 55,2 miljoniem latu. Nozares galvenais noieta tirgus ir Krievija, kur nonāk ap 65% Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu. Vēl 15% pārdod citās NVS valstīs, Eiropas Savienības dalībvalstīs ap 10%, bet vietējā tirgū - 7%. Tikai 3% saražotā nonāk citās pasaules valstīs.

LATVERA dalībnieki aktīvi piedalās starptautiskajās nozares izstādēs. Rezultatīvākā bijusi Parīze, kur vairākās izstādēs iegūti 40 - 50 jauni biznesa kontakti katrā. Lielu atsaucību Latvijas ražotāji guvuši arī Maskavā, Kijevā un Rīgā. Lielākoties veidots kopējs nacionālais stends. Ārējam mārketingam veļas ražotāji centušies piesaistīt ES līdzfinansējumu. Atbalstīti 23 projekti par kopējo summu 39,97 tūkstoši latu. Pavisam dažādās stadijās ir 41 tekstilnieku ārējā mārketinga projekts par gandrīz 126 tūkstošiem latu.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Zviedrijas apģērbu gigants H&M paziņojis, ka apsver iespēju paaugstināt mazumtirdzniecības cenas, lai spētu maksāt labākas algas nabadzīgajiem tekstilnozarē strādājošajiem, vēsta thelocal.se.

Šādu vēstījumu tirgotājs sniedzis sanāksmē Stokholmā. H&M grib uzlabot atalgojumu tekstilnozarē strādājošajiem tādās valstīs kā Bangladeša, kur minimālā alga ir mazāk nekā 70 ASV dolāri mēnesī.

H&M pārstāve Helēna Helmersone sacījusi, ka augstākas mazumtirdzniecības cenas «varētu būt iespēja» ilgākā termiņā, bet klientiem nav jābīstas no cenu palielināšanās tuvākajā nākotnē.

Daži eksperti šādu H&M atzinumu novērtējuši kā būtisku. «Tā ir pirmā reize, kad viņi pateikuši, ka ir gatavi paaugstināt cenas un patērētāji ir tam gatavi,» sacījusi Viveka Risbergs no Swedwatch, kas uzrauga Zviedrijas starptautiskās korporācijas. Viņa gan piebildusi, ka būs vajadzīgi gadi, lai cilvēki Bangladešā saņemtu kaut cik normālu samaksu.

Liepājā pēdējo mēnešu laikā reģistrēti vairāki ugunsgrēki mazajos veļas šūšanas uzņēmumos. Tiek pieļauta ļaunprātīga dedzināšana.

Naktī uz 27.martu ugunsgrēks bija izcēlies SIA Lokis šūšanas darbnīcā Liepājā, Krūmu ielā, kur dega pirmais stāvs. Aizvadītajā naktī degušas vēl viena šūšanas uzņēmuma administratīvās telpas pirmajā stāvā, bet aptuveni pirms pāris mēnešiem bijis vēl kāds ugunsgrēks citā veļas šūšanas uzņēmumā. Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA), tāpat kā Db.lv aptaujātie uzņēmēji, pagaidām komentēt situāciju atsakās. Taču to, ka tā ir mērķtiecīga rīcība, apliecina policijas pieļautā versija par ļaunprātīgu dedzināšanu. Lai apspriestu radušos situāciju un lemtu par profilaktisku rīcību, šodien uz kopēju apspriedi pulcēsies LATVERA dalībnieki, aicināti arī pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija. Neoficiāli tiek pieļauts, ka degšana saistīta ar negodīgu konkurenci, kā arī ar iespējamām nodokļu shēmām.

Par veļas ražotņu degšanas faktu, pieļaujot ļaunprātīgi dedzināšanu, Liepājā sākts kriminālprocess.

«Apstiprinām, ka Kurzemes reģionā, policijā, konkrēti Liepājā, reģistrēti trīs gadījumi par šūšanas firmu darbnīcu degšanu marta mēneša laikā,» Db.lv informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

Jolanta Knīse. Pēc notikuma vietu apskates secināts, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Policija veiks izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.

Neoficiāla informācija liecina, ka divas no cietušajām firmām ir SIA Novella un SIA Lokis, turklāt SIA Lokis bijis ugunsgrēks arī pirms policijas minētā perioda.

Db.lv rakstīja, ka biežie ugunsgrēki mazajās šūšanas ražotnēs izsaukuši satraukumu gan Latvijas veļas ražotāju asociācijā (LATVERA), gan pašvaldībā. Par pastiprinātu ēku apsardzi vienojušies vairāki lielie veļas ražotāji. Ne uzņēmēji, ne LATVERA pārstāvji notikušo nekomentē, tomēr uzņēmumu darbinieki pieļauj, ka dedzināšanai ir kāds sakars ar nodokļu shēmām un skaidras naudas darījumiem.

No 21. līdz 24. septembrim Liepājas veļas ražotāji Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) sastāvā plāno piedalīties starptautiskā tekstila izstādē Maskavā, lai apgūtu jaunus noieta tirgus, palielinātu ražošanas apjomus un radītu jaunas darba vietas.

Liepājas domes deputāti nolēmuši finansiāli atbalstīt veļas ražotāju dalību izstādē, piešķirot no budžeta rezerves fonda biedrībai Latvijas veļas ražotāju asociācija finansējumu Ls 1500 apmērā. Kopējā dalības maksa izstādē ir 18,5 tūkstoši latu.

Latvijas veļas ražotāji šajā vērienīgajā izstādē Maskavā piedalīsies jau otro reizi, jo tas ir attaisnojies – reklāma austrumu tirgū pēc tam strādājot vairāk nekā pusgadu, apgalvo LATVERA valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadorovičs. Tā kā Liepāja ir Latvijas veļas ražošanas centrs, izstādē piedalīsies pavisam 16 liepājnieku uzņēmumi, piemēram, Lauma Lingerie, SIA V.O.V.A., SIA Orhideja, SIA Tonus Elast, SIA Regīna N un citi, informēja Hadorovičs. Katram uzņēmumam izstādē būs savs stends, bet visi Latvijas uzņēmumi kopā plāno piedalīties defilē skatē – šovā, lai pievērstu lielāku uzmanību Latvijas produkcijai.

Latvijas Veļas ražotāju asociācija (LATVERA) aicina pieteikties bezdarbniekus trīs mēnešu šūšanas iekārtu operatoru apmācību kursiem, garantējot pēc tam darbu.

Bezdarbnieku apmācību veic Liepājas Valsts Tehnikums (LVT) sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts Aģentūra (NVA), atbilstoši tekstilrūpniecības uzņēmumu vajadzībām, liecina LATVERA sludinājumi reģionālajā presē.

Mācības ilgs trīs mēnešus, no kuriem pusotru mēnesi būs jāapgūst teorija, bet otra puse būs prakse kādā konkrētā uzņēmumā. Pirmā grupa mācības sāks 2012.g.oktobrī.

DB rakstīja, ka viena no akūtākajām šūšanas uzņēmumu problēmām ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Profesionālās izglītības piedāvātie kursi paredz vairākus gadus ilgas mācības, taču šūšanas operatoriem pietiek ar pāris mācību moduļiem, iepriekš pauda uzņēmēji. Tekstilrūpniecības uzņēmumos pastāvīgi ir šuvēju vakances, jo pieprasījuma pēc Latvijā ražotās produkcijas pasaulē netrūkst. Šuvēji un šūšanas iekārtu operatori, saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem šā gada sākumā, ir attiecīgi astotā un devītā pieprasītākā profesija Latvijā.

Latvijas veļas ražotāji nolēmuši organizēt kopēju stendu Parīzes izstādē Salon International de la lingerie no 2010. gada 23.līdz 25. janvārim.

Stendā būs pārstāvēta 14 vadošo Latvijas tekstilražotāju produkcija: SIA New Rosme, SIA Lokis (tirdzniecības zīme Orhideja), SIA Stefi L, SIA Roksa , SIA TONUS ELAST , SIA Novella , SIA Regina N, SIA GLORA, SIA Magija, SIA Diole, SIA Krida (tirdzniecības zīme Bogema Lingerie), SIA NIKOL DJUMON, SIA Grācija-RIM, SIA V.O.V.A..

Speciāli šim pasākumam Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA) radījusi kopējus informatīvo katalogus trīs valodās (angļu, krievu, franču), kur pieejama informācija par katru kompāniju - kontakti, mērķauditorija, ražošanas jauda, kā arī dažas prezentāciju fotogrāfijas.

Tekstilrūpniecības eksperti 2013.gadā paredz nelielu apjoma kāpumu, taču būtisku kvalitatīvu izaugsmi.

Kopējais nozares apgrozījuma pieaugums nepārsniegs 3-4%, lēš eksperti.

Apjomu audzēt nav iespējams darbaroku trūkuma dēļ, atzīst Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt vairāki lielo tekstilražošanas uzņēmumu vadītāji. Vienlaikus nozarē īstenotie attīstības projekti ir vērsti uz inovatīvu produktu ražošanu un izmaksu minimizēšanu.

Veļas materiālu un veļas šūšanas apgrozījums paliks 2012.gada līmenī, jo sasniegti jaudas griesti, uzskata G. Strazds. «Esam gatavi arī tam, ka kopējais apjoms varētu nedaudz kristies,» skeptiskāk prognozē Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vdītājs Jurijs Hadarovičs. Tirgu ietekmēs eiro un dolāra stabilitāte, kā arī ekonomiskā situācija lielākajās noieta valstīs – galvenokārt austrumu virzienā, norāda J.Hadarovičs. Savukārt darbaspēka problēmu Liepājā, kur koncentrēti veļas šūšanas uzņēmumi, daļēji atrisinājis bezdarbnieku pārkvalifikācijas projekts. No 60 vakancēm 36 jau ir aizpildītas, liecina LATVERA dati. «Nākamgad plānojam apgrozījuma pieaugumu vien 5% robežās, jo tirgū ir ļoti sīva konkurence ar Turcijas, Ķīnas un citu valstu tekstilražotājiem, kas nozīmē, ka cenas celt nevaram,» informē SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Ap 10% lielu apgrozījuma pieaugumu nākošajā gadā plāno veļas šūšanas SIA V.O.V.A., taču galvenokārt paplašinot ražošanu Krievijas filiālē un attīstot firmas veikalu tīklu Baltijas valstīs un NVS. Labi attīstās arī uzņēmuma Daugavpils filiāle, apgalvo SIA V.O.V.A. finanšu direktore Viktorija Zozuļa. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, janvāri nolemts veltīt jauna produkta ieviešanai ražošanā. «Gada sākumā tirgus ir mazaktīvs, tāpēc varēsim koncentrēties produkcijas dažādošanai – sāksim šūt peldkostīmus,» stāsta V. Zozuļa. Funkcionālās veļas virzienā strādā a/s Lauma Lingerie, atklāj valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Tāpat uzņēmums izvērš firmas veikalu tīklu. 42 veikaliem septiņās valstīs 2013.gadā pievienosies jauni veikali, tostarp jaunos tirgos, piemēram, Saūda Arābijā.

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē Salon International de la Lingerie Parīzē.

Izstāde notiks no 21. līdz 23. janvārim. Dalību tajā pieteikušas deviņas Liepājas firmas un viena Rīgas firma, Db.lv informēja Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Uz Franciju plāno doties New Rosme, Elli, Glora, Grācija-RIM, Nikol Djumon, Novella, Orhideja, Regina N, Roksa un Stefi L. Dalību izstādē atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no programmas, kas paredzēta nacionālo kopstendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs. Veļas ražotāji saņēmuši atbalstu trim Parīzes izstādēm gandrīz 90% apjomā no izmaksām, kas ir ap 90 tūkstošiem eiro.

Aizvadītajā gadā tekstilnozare iezīmējas ar lielām iecerēm un lēzeni kāpjošu statistiku.

2012.gads turpinājis 2011.gadā aizsāktās tendences, un šogad nozares finanšu dati var sasniegt pirmskrīzes līmeni, ko neizdevās pērn. Deviņos mēnešos tekstilrūpniecības kopējais apgrozījums pērnā gada atbilstošā perioda datus pārsniedz par sešiem procentiem, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) dati. Gadā nozares apgrozījums būs ap 413 miljoniem latu, bet eksporta apjoms tuvosies 350 miljoniem latu, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds.

Virs 2007.gada jeb pirmskrīzes līmeņa jau pacēlies funkcionālo apģērbu ražošanas segments. Taču no kopējā nozares apjoma funkcionālo tekstilizstrādājumu ražotāji aizņem vien 10%, tāpēc būtiski nozares kopējo apjomu nav ietekmējuši. Uzteicams ir fakts, ka tieši šajā lauciņā tiekas ražotāji un zinātnieki. «Nāk modē jaunie – ūdensnecaurlaidīgie, bet elpojošie materiāli. Un tas vairs nav šauri profesionāli, tādus apģērbus izvēlas arī cilvēki ikdienas valkāšanai,» skaidro G.Strazds. Nākotne pieder tehniskajam tekstilam, funkcionālajiem apģērbiem un funkcionālajai veļai, pārliecināts LVRUA vadītājs. Viņa tēzi apliecina ne tikai lielie ražotāji – Valmieras stikla šķiedra, 66 North Baltic, Kwintet Production un citi, bet arī pavisam mazie. DB rakstīja, ka uz eksporta un inovāciju balvu pretendē SIA Bogema Lingerie, kas sākusi ražot antibakteriālu krūšturi barojošajām māmiņām – ar sudraba jonu pārklājumu. «Šo materiālu pasaule pazīst kopš senās Ēģiptes laikiem – sudraba diegu savienojums ar kokvilnas šķiedrām,» stāsta uzņēmuma dizainere Svetlana Gaile, vienlaikus uzsverot, ka veļas ražošanā tas ir jaunums. Uzņēmums sadarbojas ar biotekstilmateriālu izstrādes SIA JLU Technologies, kas pirms vairākiem gadiem pievērsa sabiedrības uzmanību ar inovatīva dzintara pavediena izstrādi. Savukārt a/s Rita plāno ražot ugunsdrošu apakšveļu, bet Viola stils Jēkabpilī ražo bezvīļu trikotāžas apģērbus.

Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Pēc ilgstošas politiskās un sociālās nestabilitātes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomika stabilizējas, norāda starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānija Coface.

Sabiedrība šajā reģionā prognozē IKP pieaugumu līdz 3,2% 2015. gadā, pamatojot to ar globālās ekonomikas atveseļošanos, kā arī politiskās vienprātības pazīmēm šī reģiona valstīs.

Persijas līča Sadarbības padomes valstis (GCC) ir pasaulē lielākais naftas reģions. Kuveita, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti veido gandrīz 41% no Naftas eksportētāju organizācijas (OPEC) apstiprinātajām jēlnaftas rezervēm. GCC valstu ekonomikas pieaugums 2015. gadā tiek prognozēts 4,1% līmenī, bet uz reģiona ekonomisko attīstību būtisku ietekmi atstāj atsevišķu valstu kā piemēram Irākas un Lībijas ekonomiskie sasniegumi.

Kā norāda Coface izpilddirektors Baltijas valstīs Mantvidas Stareika - lai arī šajā eksotiskajā reģionā ir priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, tomēr tas nav virziens, kurā koncentrēt sava biznesa attīstību, atstājot tikai kā iespēju uzņēmējdarbības diversifikācijai, lai izdzīvotu krīzes periodā.

Krievijas investoriem ir interese piedalīties jaunās ogļu vai gāzes stacijas būvniecībā. Tā, atbildot uz Dienas biznesa jautājumu, Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas», atzina Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

«Ja būs atklāts konkurss, tad Krievija ir ieinteresēta, tajā startēt un to arī neslēpjam, ja konkurss būs izredzētajiem, tad, protams, tajā startēt nevarēsim,» skaidroja A. Vešņakovs. Db jau iepriekš rakstīja par vairākiem Liepājas ogļu stacijas interesentiem, piemēram, Vācijas energomilzi E.ON Ruhrgas. Arī a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Db pauda, ka uzņēmums ir runājis ar vairākiem potenciālajiem stacijas investoriem, tomēr starp tiem neesot neviena no Krievijas. Savukārt sašķidrinātās gāzes stacijas ideju aktīvi atbalsta Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Db 29. janvārī jau rakstīja, ka Eiropas Komisija devusi akceptu jaunas 400 MW termoelektrostacijas būvniecībai, atļaujot šim projektam sniegt valsts atbalstu 2015. -2025. gadam. Jaunai stacijai jābūt uz ogļu/biomasas vai sašķidrinātās dabasgāzes bāzes. Kā Db iepriekš jau rakstīja, šis valsts atbalsts jaunajai stacijai izpaudīsies divējādi— kā garantētais maksājums par uzstādīto jaudu, kas šādas stacijas izmēram gadā sasniedz aptuveni 40 milj. Ls, kā arī papildu maksājumi par obligāto enerģijas iepirkumu pašlaik neatrunātos apjomos. Lai arī jaunā, visticamāk, Kurzemē būvējamā stacija formāli netiek pretnostatīta Latvenergo TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai, tomēr bijušais EK enerģētikas komisārs Andris Piebalgs paudis viedokli, ka Latvijā pašlaik vajadzētu realizēt tikai vienu no šiem projektiem.

Lai gan Latvijā tekstilnozarē pēdējo 2 gadu laikā darbu ir zaudējuši 8000 cilvēku, bet mēbeļu būvniecībā — vairāki simti, Latvija nepieteicās uz Eiropas Globalizācijas naudu, ziņo Dienas bizness.

Tikmēr Lietuvas tekstila un mēbeļu nozares bezdarbniekiem saņems 1.2 milj. eiro, kas sedz darbu zaudējušiem cilvēkiem apmācības un kvalifikācijas celšanas izmaksas, kā arī sniedz atbalstu jauna darba atrašanā un pagaidu darbos.

Finanšu ministrija Db teica, ka ar Eiropas Globalizācijas fonda piedāvājumu ir iepazinusies un 2. februārī to pārrunās ar Labklājības ministriju, lai vienotos par tālāko rīcību.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

2010. gadu Latvijas tekstila nozares uzņēmumi aizvadījuši izaugsmes un iekšēju strukturālu pārmaiņu zīmē, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Vadošie nozares uzņēmumi šogad plāno 20%-25% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gadu. Optimistiskāk noskaņoti tie, kuri preces realizē ārpus Latvijas, viņu plāni paredz apgrozījuma kāpumu arī 2011. gadā. Jau februārī no krīzes bija izkļuvuši tekstilmateriālu ražotāji, bet gada vidū - arī gatavo apģērbu šuvēji, norāda Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt arī Latvijas Veļas ražotāju (LATVERA) asociācijas vadītājs Jurijs Hadarovičs. Krīzes laikā tekstilrūpnieki visā pasaulē esot samazinājuši ražošanas apjomus, tāpēc šogad tirgū bija preču deficīts. Krievijā, Ukrainā un NVS valstīs auga pieprasījums, turklāt rubļa kurss attiecībā pret eiro pirmajā pusgadā bijis augsts. «Jo stiprāks ir rublis, jo lētāka kļūst importējamā produkcija Krievijā, un tas nospēlēja par labu mums,» viņš atzīst. Veļas ražotāji gadu beigšot 95% līmenī pret 2008. gada apjomiem, jo lielākā daļa pērno kritumu pārvarējusi. Ne tik spoži būšot ar peļņu, jo ir lieli, neatgūstami debitoru parādi. Tekstilražotāji sākuši apgūt arī jaunus tirgus - Kanādu, Singapūru, Albāniju, Honkongu, Ķīnu, Japānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Izraēlu.

2010. gadu Latvijas tekstila nozares uzņēmumi aizvadījuši izaugsmes un iekšēju strukturālu pārmaiņu zīmē.

Vadošie nozares uzņēmumi šogad plāno 20%-25% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gadu. Optimistiskāk noskaņoti tie, kuri preces realizē ārpus Latvijas, viņu plāni paredz apgrozījuma kāpumu arī 2011. gadā. Jau februārī no krīzes bija izkļuvuši tekstilmateriālu ražotāji, bet gada vidū - arī gatavo apģērbu šuvēji, norāda Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt arī Latvijas Veļas ražotāju (LATVERA) asociācijas vadītājs Jurijs Hadarovičs. Krīzes laikā tekstilrūpnieki visā pasaulē esot samazinājuši ražošanas apjomus, tāpēc šogad tirgū bija preču deficīts. Krievijā, Ukrainā un NVS valstīs auga pieprasījums, turklāt rubļa kurss attiecībā pret eiro pirmajā pusgadā bijis augsts. «Jo stiprāks ir rublis, jo lētāka kļūst importējamā produkcija Krievijā, un tas nospēlēja par labu mums,» viņš atzīst. Veļas ražotāji gadu beigšot 95% līmenī pret 2008. gada apjomiem, jo lielākā daļa pērno kritumu pārvarējusi. Ne tik spoži būšot ar peļņu, jo ir lieli, neatgūstami debitoru parādi. Tekstilražotāji sākuši apgūt arī jaunus tirgus - Kanādu, Singapūru, Albāniju, Honkongu, Ķīnu, Japānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Izraēlu.

Tekstila nozarei gada sākumā izteiktās drūmās prognozes sāk lēnām skaidroties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī problemātiskākais tekstila rūpniecības segments – veļas šūšana – pamazām atjauno ražošanas jaudu, tomēr paredz šogad aptuveni par 20% mazāku kopējo apgrozījumu nekā pērn. Vairākos nozares uzņēmumos tiek ieviestas modernākas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi gan ražošanas procesā, gan sortimenta dažādošanā. Arvien lielāka nozīme ir radošajam potenciālam uzņēmumā, kas ļauj veiksmīgi strādāt arī nelieliem ražotājiem.

Lēnām mostas

Veļas nozares situācijas indikators ir materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics. Tās atkarība no mazaktīvajiem NVS tirgiem ir aptuveni 65%. Krievijas rubļa vērtības kritums un Krievijas ekonomikas straujā pasliktināšanās Lauma Fabrics realizāciju šā gada pirmajā ceturksnī samazināja gandrīz uz pusi. Visu pirmo ceturksni uzņēmums strādāja vien trīs dienas nedēļā, taču no aprīļa tās ir jau četras dienas. Samazināts arī darbinieku skaits (no 525 līdz 445), taču tālākas personāla izmaiņas nav plānotas. Vienlaikus ļoti stabila ir realizācija Polijā un Rietumeiropā, lai arī tā nespēj kompensēt Krievijas kritumu. Situācija, sākot ar otro ceturksni, varētu lēnām uzlaboties, tomēr gads kopumā draud ar 25–30% kritumu pret pagājušo gadu, lēš Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar 38,2 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 4% zemāks nekā 2013. gadā, un kritums notika tieši gada beigās kā Krievijas krīzes sekas. Lielas cerības ražotājs saista ar pabeigto ERAF projektu, par pieciem milj. eiro rekonstruējot apdares cehu un uzstādot modernas krāsošanas iekārtas. Daudziem uzņēmumiem gada sākums bija kritisks, taču neviens nav apturējis ražošanu pilnībā, zina teikt Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs.