Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu 

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Monta Glumane, 2019. gada 12. marts plkst. 9:13
Tevi varētu interesēt
2019. gada 18. janvāris plkst. 11:28
2019. gada 09. janvāris plkst. 13:06

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Parakstu vākšanas iniciators ir Ingus Krūmiņš, LMMDV absolvents un kādas skolas audzēknes tēvs. Šobrīd savākti 200 paraksti pret objekta būvniecību un plānots, ka vēstule ar situācijas aprakstu un parakstiem tiks nosūtīta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas vadībai, Latvijas Republikas kultūras ministrei, Latvijas Arhitektu savienībai, Liepājas pilsētas domei un Liepājas pilsētas galvenajam arhitektam Indulim Kalnam.

I.Krūmiņš stāsta, ka grūti pateikt, kad radusies ideja par piebūves nepieciešamību. «Pirmo reizi ēkas vizualizācijas ieraudzīju 2018.gada oktobrī skolas vecāku sapulcē, kad ieceri īsi prezentēja skolas direktore. Jau tad biju nepatīkami pārsteigts par redzēto. Kad jautāju dažiem skolas pasniedzējiem, ko viņi domā par piebūves arhitektūru, viņi vienkārši atmeta ar roku – ir traki, bet mums te neviens pēc būtības neko neprasa,» komentē I.Krūmiņš.

Viņš sācis interesēties vairāk un noskaidrojis, ka projektam realitātē nav bijis konkurss. «Bijis jau ir, tikai ar vienu pretendentu. Būvniecība paredzēta divās kārtās, jo otrai ēkas daļai nepietiek naudas. Nav zināms, kad tiks uzbūvēta 2. kārta un vai vispār tā tiks uzbūvēta,» stāsta I.Krūmiņš.

«Man saka, ka fasāde ir mazsvarīgāka par funkciju jeb iekštelpu racionalitāti. Esmu rūpīgi izpētījis iekštelpu plānojumu. Arī tur tā pati brāķa sērga. Piemēram,izskatās, ka jaunās Koka izstrādājumu dizaina nodaļas telpas būs stāsts par pagrabu ar ļoti, ļoti minimālu dienas gaismu. Šobrīd viņu telpas ir ļoti saulainas. Vēl es nesaprotu, kāpēc pilnīgā tumsā jeb pagrabā 108 kvadrātmetru platībā ir jāiegrūž foto, video un skaņas studija. Nesaprotu, jo esmu bijis neskaitāmās studijās Latvijā, bet nevienā bez dabīgās gaismas. Tā noteikti nav mūsdienīgi funkcionāla arhitektūra. Saules jeb dienas gaisma ir viens no svarīgākajiem mūsdienu arhitektūras aspektiem,» neizpratnē ir I.Krūmiņš.

Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns biznesa portālam Db.lv stāsta, ka šo projektu vērtē kā mūsdienīgu un mācību procesam atbilstošu telpu attīstīšanas ieceri. Viņaprāt, tas ir atzinīgi vērtējams projekts. «Skolas funkcijas vairs nebūs «izmētātas» pa visu pilsētu, bet apvienotas/koncentrētas vienā ēku grupā Alejas ielā. Audzēkņi varēs mācīties vienā kopienā. Alejas ielā paplašināsies kopējā mācību vide, uzlabosies iespējas izmantot laikmetīgus mācību līdzekļus/resursus,» uzskata I.Kalns.

Viņš norāda, ka būvvalde ikvienu projektu vērtē atbiltoši pilsētas Apbūves noteikumiem un šajā zemesgabalā ir pieļaujama perimetrālā divstāvu apbūve, kā arī ēkas apjoms, izvietojums, augstums atbilst Apbūves noteikumiem. «Šajā projektā ar ēkas funkcijas risinājumu viss ir kārtībā. Ir ņemtas vērā skolas prasības un vajadzības. Ēkas arhitektoniskais risinājums ir arhitekta autordarbs,» komentē I.Kalns.

Liepājas pilsētas galvenais arhitekts stāsta, ka ēkas būvniecība ir sadalīta divās kārtās un, viņaprāt, risks ir nepietiekams finansējums - pastāv iespēja, ka tiks īstenota tikai viena kārta. Tad apbūve nebūs kompleksa - kā viena kvartāla risinājums.

Kā stāsta Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas direktore Inga Auziņa, šī ir viena no labākajām iespējām piesaistīt lielu Eiropas Savienības finansējumu un nodrošināt audzēkņiem iespēju mācīties labās telpās un ar modernām iekārtām. «Šobrīd skolai akūti trūkst telpu un šis faktors neļauj optimāli sakārtot stundu sarakstu, audzēkņiem ir mācību pārtraukumi un vēlu beidzas stundas. Situācija tāda veidojas, jo jāsakrīt ir trīs brīviem faktoriem – audzēkņi, skolotājs un telpa,» skaidro I.Auziņa.

Viņa norāda, ka visu nodaļu vadītāji ir piedalījušies piebūves projekta tapšanā. Sapulcēs ar skolotājiem visi aktuālie jautājumi ir pārrunāti vairākas reizes. Termiņš piebūves pabeigšanai ir šā gada 31. decembris, savukārt bērnu mākslas skolai beidzas telpu īres līgums Kuršu ielas ēkā. «Audzēkņus un pedagogus nebūs, kur likt, ja nebūs piebūves. Svarīgi saprast - ja iesākto projektu kaut uz mēnesi aptur, tad mēs pazaudēsim naudu,» norāda direktore.

Viņasprāt, šis projekts ir aktuāls, jo gan mākslas, gan mūzikas programmu audzēkņiem ir jānodrošina labi mācību apstākļi un atbilstība visiem normatīviem, citādi skola var zaudēt profesionālās izglītības kompetenču centra statusu, kas pārtrauc jebkādu Eiropas naudas piesaistes iespēju. I.Auziņa stāsta, ka līdzekļi piebūvei bija ieplānoti vēl pirms abu skolu apvienošanas, to nevarēja apstrīdēt vai nepieņemt.

«Ir tikai divas iespējas, būvējot pie esošās skolas attiecīgajā vidē - vai nu kaut ko ļoti modernu, ko atraktīvi savieno ar veco, vai arī iekļaujies esošajā apbūves kontekstā. Lai piestāvētu Mākslas skolas vecajai ķieģeļu ēkai, piebūvei iecerēta fasādes apdare ar tērauda loksnēm «corten»,» stāsta I.Auziņa un kā piemēru viņa min Viimsi vidusskolu Tallinā.

Atbildot uz jautājumu, vai taisnība, ka konkursā uz šo projektu bijis tikai viens pretendents I.Auziņa norāda: «Pirmajā izsludinātajā konkursā arhitektiem pieteicās trīs, kuri neiekļāvās summā: metu konkursa nebija, jo ES līdzekļi tam neparedzēja balvu. Ja uzvarēji, vari turpināt projektēt. Uz to neparakstījāmies ne mēs, ne Liepājas Būvvalde, jo tam nebūtu nekāda rezultāta. Otrajā reizē pieteicās viena firma, kuru pārstāvēja arhitekts Andris Kokins.»

I.Auziņa paskaidro, ka respektē parakstu vākšanas iniciatora viedokli, taču tam neesot loģiska pamatojuma. Viņa norāda, ka skolas vadība ar šo cilvēku ir tikusies un skaidrojusi situāciju.

Projekta izstrādātājs, arhitekts Andris Kokins stāsta, ka pirmajā iepirkuma izsludināšanas reizē nepieteicās neviens pretendents, bet otrajā reizē pieteicās SIA «Baltex Group», kas piesaistīja A.Kokina uzņēmumu SIA «K IDEA» kā apakšuzņēmēju. «Mēs bijām kā vienīgie pretendenti. Iepirkumā netika prasīts piedāvāt projektējamā objekta vizuālo metu, tikai projektēšanas darbu summa,» stāsta A.Kokins. Šobrīd projekts ir saskaņots visās instancēs un saņemta būvatļauja.

A.Kokins norāda, ka, lai realizētu šo būvprojektu, bija nepieciešams realizēt ļoti daudzas apbūves noteikumu prasības, pasūtītāja izstrādātās projektēšanas uzdevuma prasības, kā arī projektējamās ēkas jaunā tēla telpiski-vizuālo piedāvjumu. «Šo, it kā tradicionāli parasto jautājumu risinājumu apgrūtināja apstāklis, ka jaunbūvējamās ēkas būvniecības budžets ir paredzēts ārkārtīgi mazs. Tāpēc jau projektēšanas sākumā bija jāatrisina dilemma, kas ir galvenais, lai projekts būtu ilgmūžīgs un atbilstošs visām minētajām prasībām,» stāsta A.Kokins.

Kā pirmo viņš min mācību iestādes funkcionalitāti, kas ilgstošā laika posmā nodrošinās mākslas skolai nepieciešamo un raksturīgo mācību procesa realizācijas gaitu. A.Kokins norāda, ka minētais darba process aizņēma lielu projektēšanas laiku, jo tika vairākkārtīgi izdiskutēts skolas skolotāju kolektīvā, līdz tika pieņemts kopīgs visiem pieņemamas risinājums.

Kā nākošais ekonomiski svarīgais bija lēmums par pielietojamiem ēkas iekštelpu un ārtelpas apdares materiāliem. Arhitekts norāda, ka svarīgs kritērijs bija tieši sapratne, ka tā ir mākslas skola, vieta, kur top jaunie talanti un viņu domāšana attīstās no nulles, no baltas lapas.

«Kopīgi ar pedagogu kolektīvu un audzēkņu atbalstu tika nolemts iekštelpas veidot iespējami askētiskas, izmantojot visvienkāršākos apdares materiālus un neslēpjot būvniecības tehnoloģijas, bet tajā pašā laikā visas iespējamās mācību un darba telpas radīt transparentas (stiklotas starpsienas), kas nodrošina kopējā mācību procesa pārredzamību jebkuram audzēknim un pasniedzējam. Tas vienlaicīgi dod iespēju ekonomēt būvniecības budžetu, neierobežot audzēkņus jau iepriekš noteiktos mākslinieciskās izpratnes rāmjos, bet dod iespēju audzēkņiem pašiem izpausties un laika gaitā veidot sev vēlamo telpas estētiku, to mainot atbilstoši laika prasībām,» komentē A.Kokins.

Nākamais svarīgais posms bija ēkas arhitektoniskais tēls. «Neapšaubāmi pasaulē ir redzētas mācību ietādes, kas atgādina nacionālos mākslas muzejus vai izstāžu zāles, bet, ja būvniecības budžets ir tik ierobežots kā šajā gadījumā, kad ir jāizvēlas, vai skolai būt, vai nē, tika pieņemts lēmums risināt to kā vienkāršu, askētisku pilsētbūvnieciski proporcionālu būvapjomu ar telpiski interesantu un daudzfunkcionāli izmantojamu iekšpagalmu,» skaidro arhitekts.

Ēkas vēdināmās fasādes apdarē ir paredzēts izmantot dabīgi rūsējošas «Corten» tērauda apdares plāksnes un kasetes. Pēc arhitekta domām, to brūnganais, nemitīgi mainīgais krāsu tonis labi sadzīvos ar vēsturisko sarkano kieģeļu toni. «Telpiskā vienkāršība, formu askētisms, laikmetīgu būvmateriālu pielietojums un kāda noteikta mākslinieciska stila neuzspiešana ir šīs jaunbūves arhitektoniskās vērtības. Ēka netika veidota kā mākslas objekts vai «zelta staļļi izciliem jauniešiem», tās ir mācību un sūra darba telpas, jo mākslai jārodas šajā ēkā un tas dos daudz lielāku pienesumu Liepājai un Latvijas valstij,» uzskata A. Kokins.

Savu viedokli pauž arī arhitektu biroja Outofbox arhitekts Pēteris Bajārs: «Cik esmu lasījis - šis ir bijis vienīgais iesniegtais konkursa priekšlikums. Un, ja tas patiesi atbilst patiesībai, šādos apstākļos noteikt uzvarētāju ir pilnīgi aplams un nepieņemams solis no pasūtītāja puses. Šādā gadījumā konkurss būtu jāpaziņo par nenotikušu un jārīko atkārtoti.»

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 09. janvāris plkst. 8:58

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot...

2019. gada 09. janvāris plkst. 8:09

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes...

2018. gada 31. decembris plkst. 18:17

Gaidāmās vētras dēļ Ventspilī un Liepājā Jaungada svinības, iespējams, notiks bez salūta,...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:26

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā...

2019. gada 15. janvāris plkst. 11:00

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2019. gada 11. marts plkst. 11:56

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība,...

2019. gada 06. marts plkst. 12:00

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais...

2019. gada 06. marts plkst. 10:33

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves...

2019. gada 06. marts plkst. 8:04

Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 trešajai kārtai – finālam izvirzītas 44...

2019. gada 05. marts plkst. 11:33

Ņemot vērā, ka Brasas tilts jeb satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līniju...

2019. gada 05. marts plkst. 10:44

Uzsākti Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanas rekonstrukcijas darbi Lāčplēša...

2019. gada 01. marts plkst. 9:42

AS Energokapital izsludinājusi iepirkumu industriālā parka būvniecībai Aizkrauklē, liecina...

2019. gada 28. februāris plkst. 7:11

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada...

2019. gada 27. februāris plkst. 12:20

Lietuvas valsts pasta uzņēmums «Lietuvos paštas» investēs 24 miljonus eiro jauna loģistikas...

2019. gada 25. februāris plkst. 14:12

Reģistrētas nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia īpašumtiesības 19 hektāru plašai...