Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

Dānijas parlaments nākamgad lems par marihuānas legalizāciju un tirdzniecību caur valstij piederošu veikalu tīklu. Apreibinošā auga legalizāciju pārliecinoši jau apstiprinājusi Kopenhāgenas pašvaldība, turklāt, kā zin teikt Latvijas narkologs Jānis Strazdiņš - līdzīgu ieceri plāno realizēt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kopenhāgenas pašvaldībā marihuānas legalizāciju atbalstīja 39 deputāti, pret bija deviņi, tādējādi atļaujot pilsētas Sociālo lietu komitejai izstrādāt detalizētu shēmu marihuānas likumīgai tirdzniecībai. Par zaļā auga tirdzniecību un lietošanu pašlaik Dānijā draud naudas sods, taču nevienam nav noslēpums, ka hipiju rajonā Kristiānijā tā ir viegli pieejama. «Mēs domājam par varbūt 30–40 sabiedriskām tirdzniecības vietām, kur cilvēki nebūtu ieinteresēti pārdot jums vairāk. No kā jauniešiem labāk iegādāties marihuānu? No narkotiku dīlera, kurš vēlas, lai viņi lietotu vairāk. Kas vēlas, lai viņi pirktu smagākas narkotikas? Vai no valsts ierēdņa?» lēmumu pamato Kopenhāgenas mērs Mikels Varmings.

Polijas deputāts Janušs Palikots (Janusz Palikot) pavēstījis, ka piektdien parlamenta ēkās smēķēs marihuānu, lai tādā veidā Polijā panāktu pilnīgu marihuānas dekriminalizāciju.

Janušs Palikots, kurš pārstāv savā uzvārdā nosauktu partiju, smēķējot marihuānu pārbaudīs nesen pieņemtos likumus, kas ļauj prokuroriem izvēlēties - tiesāt cilvēku, kura rīcībā ir vieglās narkotikas personīgai lietošanai, vai arī to nedarīt.

«Mēs vēlamies arī uzaicināt pārstāvjus no Brīvo kaņepju biedrības – grupas, kura ar mums ir draudzīgās attiecībās, lai šajās telpās smēķētu marihuānu un pārliecinātos, vai jaunais likums patiešām dekriminalizē marihuānu,» sacīja J. Palikots, vēsta Polijas radio.

Tomēr J. Palikota mērķiem – panākt pilnīgu marihuānas dekriminalizāciju Polijā – nāksies saskarties ar ievērojamām grūtībām.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.

Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.

«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».

Izraēlas parlaments otrdien vienbalsīgi apstiprinājis likumprojektu, kas ļaus eksportēt medicīnisko marihuānu.

Izraēla kļūs par trešo valsti pēc Nīderlandes un Kanādas, kas piedāvās savu medicīnisko marihuānu globālā tirgū.

Vairākus gadus likumprojekta pieņemšana aizkavējās drošības apsvērumu dēļ, amatpersonām bažījoties, ka marihuāna varētu nonākt melnajā tirgū. Tādēļ policijai tagad dotas tiesības uzraudzīt licenzēšanas procesu un novērot audzētājus un investorus.

Aplēsts, ka medicīniskās marihuānas eksports ienesīs valsts kasē aptuveni miljardu šekeļu (234 miljonus eiro) gadā.

Izraēlā medicīnisko marihuānu pašreiz ražo astoņi uzņēmumi, un daudzi citi pieteikušies atļaujai sākt šo biznesu.

Polijas deputāts Janušs Palikots parlamentā dedzinājis kaņepju smaržas vīraka kociņus, pretēji saviem solījumiem ēkā smēķēt marihuānu.

Db.lv jau vēstīja, ka J. Palikots, kura partija vēlēšanās ieguva 10% balsu, solīja, ka piektdien parlamentā smēķēs marihuānu, lai tādējādi pievērstu uzmanību marihuānas dekriminalizācijai un pārbaudītu Polijas likumdošanu.

Tomēr, kad Polijas parlamenta spīkere informēja prokuratūru, ka J. Palikots gatavojas, iespējams, pārkāpt likumu, deputāts atteicās no savas apņemšanās, vēsta Polijas Radio. «[Kociņā] bija nedaudz marihuānas un tas arī smaržoja pēc marihuānas,» sacīja J. Palikots.

«Tiklīdz kāds pasaka, ka parlamentā smēķēs marihuānu, tā drošības dienestos tiek izsludināta tāda trauksme, it kā valstī būtu ieviesta ārkārtas situācija,» norādīja deputāts.

Čehijas Republikā uzsākta medicīniskās marihuānas tirdzniecība, kas būs pieejama pacientiem, kas sirgst ar Parkionsona slimību, vēzi, izkaisīto sklerozi vai psoriāzi.

Likums, kas aptiekās atļauj medicīniskās marihuānas tirdzniecību, spēkā stājās aizvadītajā nedēļā. Marihuāna gan netiks iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā un to drīkstēs iegādāties tikai uzrādot ārsta izrakstītu recepti.

Paredzēts, ka medicīnisko marihuānu sākotnēji Čehija importēs no Nīderlandes un Izraēlas. Gada laikā paredzēts izveidot licencēšanas sistēmu, kuras ietvaros varēs darboties vietējie audzētāji, kurus pārraudzīs Valsts Narkotiku kontroles institūts.

Jau patlaban Čehijā spēkā ir viena no Eiropas Savienības (ES) maigākajām likumdošanām attiecībā pret marihuānu. Personas, kuras glabā līdz 15 gramiem marihuānas, vai arī audzē ne vairāk kā piecus kaņepes stādus, riskē tikai ar nelielu naudas sodu. Čehijas likumi pievilina daudzus kaimiņvalstu, galvenokārt Polijas, marihuānas cienītājus, kuru tēvzemē uz šo aizraušanos skatās stingrāk.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.

«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.

Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»

«Dombrovskim piemīt spēja veikt iekšējās devalvācijas pasākumus, noturot sabiedrību relatīvi mierīgu. Tādā ziņā Dombrovskis bijis īstais cilvēks īstajā vietā, taču šis ceļš sevi ir izsmēlis,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas analizētājs Jurģis Liepnieks.

«Visi saprot, ka pensiju sistēma ir jāreformē, ka esošais sociālais budžets nav ilgtspējīgs un tas jāreformē. Būtu vajadzīgs politisks līderis vai līderi, kas uzņemtos atbildību noformulēt, kā to izdarīt, pieņemt lēmumus un arī izdarīt, kas būtu šo pārmaiņu motors. Parasti gaida, ka premjers būs šo pārmaiņu motors, bet šaubos, vai šis premjers ir tāds. Nekas vismaz par to neliecina. Varbūt finanšu ministrs - viņš vispār nav īsti politiķis un atklāti pateicis: jā, izglītībā vajadzīgas reformas, bet izglītības darbinieki iebilst! Tad tagad gaidīsim, kamēr viņi vairs neiebildīs?» turpinājis Liepnieks.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Laikā, kad valsts turpina bez īpašiem panākumiem cīnīties par nepilngadīgu jauniešu starpā populāro tā dēvēto legālo narkotiku aizliegšanu, daļa sabiedrības sākusi lūkoties pavisam pretējā virzienā un grib legalizēt jau šobrīd nelegālo marihuānu. Kaut Iekšlietu ministrija un narkologi uzsver, ka ideja ir absurda, portālā manabalss.lv līdz sestdienas pusdienlaikam par to bija parakstījušies 2200 cilvēki, vēsta laikraksts Diena.

Iespējams, būtu vēl vairāk, bet negaidītās apdullinošo vienu fanu intereses dēļ portāls piektdien ilgu laiku nestrādāja - serveri nespēja tikt galā ar slodzi, raksta laikraksts.

Manabalss.lv pārstāvis Kristofs Blaus uzsvēris: portāls ir tikai platforma, kur jebkurš varot nodot savus ierosinājumus parakstu vākšanai, un vienalga, cik pretrunīga ir ideja, kamēr tā nav pretvalstiska, pretrunā ar Latvijas Satversmi un ir juridiski noformulēta, tā portālā drīkst tikt ievietota. Tomēr Diena norāda, ka, iespējams, iniciatīva par marihuānas dekriminalizāciju K. Blaua nosauktajiem kritērijiem nemaz neatbilst. Iekšlietu ministrijas Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis sacījis, ka marihuānas aktīvā viela ir oficiāli atzita par narkotisku un Satversmes tiesa 2005. gada 26. janvārī jau pieņēmusi spriedumu, ka kriminālsods par narkotisku vielu lietošanu vai glabāšanu personiskām vajadzībām atbilst Latvijas Satversmei.

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Šā gada 12.janvārī Talsu novadā, Balgales pagastā, kādās mājās, ieradās divas personas maskās un nodarīja miesas bojājumus vīrietim, šīs mājas iedzīvotājam, kā arī nolaupīja marihuānu un pneimatisko šaujamieroci. Valsts policija (VP) veicot notikuma vietas apskati, atklāja, ka viena telpa minētajā mājā ir ierīkota kā marihuānas audzētava, informē VP.

Policijas darbinieki no šīs telpas izņēma marihuānas audzēšanas ierīces un 16 marihuānas augiem līdzīgus stādiņus, kā arī augu sēklas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par marihuānas audzēšanu. Turpinot veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka viena no personām, kas veica laupīšanu, uzturas Ventspilī, kādā privātmājā. Policijai šai vietā veicot kratīšanu, izņemti 43 izžāvēti marihuānai līdzīgi augi, sasmalcināta marihuānai līdzīga viela, kā arī nolaupītie priekšmeti un lietiskie pierādījumi par laupīšanas fakta veikšanu. Kopumā izņemti 510 g marihuānas.

Saistībā ar šo notikumu policijā ir uzsākti kopumā 3 kriminālprocesi - par laupīšanu, par marihuānas audzēšanu, kā arī par narkotisko vielu glabāšanu. Tika aizturētas trīs personas – 1979. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts, viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, ka arī 1996. un 2000. gadā dzimuši vīrieši, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.