Jaunākais izdevums

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no ceturtdienas, 1. jūlija, atcelt karantīnu, kas pērn novembrī tika noteikta Covid-19 dēļ, tomēr valstī joprojām paliks spēkā ārkārtējā situācija un liela daļa pašreizējo ierobežojumu un rekomendāciju.

Tādu ieteikumu pagājušajā nedēļā valdībai sniedza Valsts ārkārtējo situāciju komisija (VESK), norādot, ka nevar izslēgt jauna pandēmijas viļņa iespējamību.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, līdzšinējos atbalsta pasākumus pandēmijas skartajai uzņēmējdarbībai paredzēts turpināt.

Pēc viņa teiktā, pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz piesardzības pasākumiem nav paredzēts būtiski mainīt, jo riski joprojām pastāv, lai gan pašlaik epidemioloģiskā situācija jūtami uzlabojusies.

"Mums ir [jaunā koronavīrusa] Delta paveids, vakcinācijas process palēninājies - mēs vienkārši adaptējam tiesisko regulējumu," skaidrojis ministrs.

Uzklausot VESK ieteikumu, valdība lēmusi, ka tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos darbs organizējams saskaņā ar ārkārtējās situācijas vadītāja noteikto kārtību, ievērojot prasības attiecībā uz apmeklētāju plūsmu regulēšanu, distancēšanos un higiēnas noteikumu ievērošanu.

Arī turpmāk paliks spēkā tā dēvētā iespēju pase vakcinētajiem, pārslimojušajiem un personām ar negatīvu Covid-19 testu. To varēs izmantot izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kā arī lielos masu pasākumos, piemēram, festivālos un koncertos, kurus skatītāji vēro ne tikai no konkrētām sēdvietām, bet paliks spēkā prasība visus apmeklētājus reģistrēt, biļetes tirgojot internetā.

Pašlaik Lietuvā brīvdabas pasākumos iespēju pasu īpašnieki drīkst piedalīties neierobežotā skaitā, vienlaikus gan neaizpildot vairāk par 75% sēdvietu.

Telpās joprojām ieteikts valkāt mutes un deguna aizsegus.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 28.jūnijā valstī ir 31,3.

Pret Covid-19 Lietuvā vakcinēti kopumā 1 228 009 cilvēki, tostarp 942 084 cilvēkiem vakcinācijas process pabeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ir pieņēmis lēmumu atvērt jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.

Jaunais centrs pievērsīsies plaša starpnozaru tehnoloģiju risinājumu izstrādei un piegādei visās vadošajās tehnoloģiju platformās, kā arī pielāgotas inženierijas, infrastruktūras un mākoņpakalpojumu sniegšanai klientiem visā pasaulē.

Jaunais centrs, kuru paredzēts atvērt 2021. gadā, ievērojami paplašinās Accenture darbību Baltijas valstīs. Lietuvā ir paredzēta strauja izaugsme. Sākotnēji ir plānots pieņemt darbā vairākus desmitus darbinieku, bet tuvāko gadu laikā speciālistu skaitu ir plānots palielināt līdz pāris simtiem. Kopš 2002. gada Accenture ir pārstāvēts Latvijā – šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 1800 cilvēku.

Lietuvā Accenture koncentrēsies uz darbinieku piesaisti no valsts kvalificēto talantu kopuma, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgām sistēmu integrācijas prasmēm un pielāgotas programmatūras izstrādei, piemēram, Java, .NET un SAP. Lai valstī sekmētu IT speciālistu skaita pieaugumu, uzņēmums Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, organizēs apmācības Accenture bootcamp. Tās būs daļa no uzņēmuma personāla atlases programmas, un pēc tām dalībnieki iegūst sertifikātu un sekmīgākie – apmaksātu praksi Accenture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SpaceX ienāk Lietuvā

LETA--BNS/LRT, 04.06.2021

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania".

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania", liecina Lietuvas Reģistru centra dati.

"Starlink" ir ASV kompānijas "SpaceX" satelītu sistēmas projekts, kura mērķis ir izvietot Zemes orbītā 12 000 satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz planētas. Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1700 "Starlink" pavadoņu.

"Starlink" ienākšanu Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" apliecinājis arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Varu apstiprināt, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai "Starlink" sāktu sniegt pakalpojumus Lietuvā," viņš norādījis. "Lietuvai tas nozīmēs inovatīvākus interneta pakalpojumus. Mūsu intereses ir vienkāršas - lai Lietuvas interneta lietotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas. Turklāt mēs gribētu, lai šādi pakalpojumi Lietuvā būtu pieejami iespējami drīz."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.marta, iebraucot vai atgriežoties Lietuvā, būs jāuzrāda dokuments ar tulkojumu lietuviešu, angļu vai krievu valodā, kas apliecina, ka personai ne agrāk kā pirms trim diennaktīm veikts Covid-19 tests un tā rezultāts bijis negatīvs, trešdien nolēmusi valdība.

Seroloģisko antivielu testu rezultāti netiks ņemti vērā.

Šāds apliecinājums nolūkā nepieļaut jauno vīrusa paveidu ievešanu valstī tiks pieprasīts visām personām, kas ierodas Lietuvā ar visu transporta veidu starptautisko pasažieru pārvadājumu maršrutu regulārajiem, speciālajiem vai čārterreisiem.

Lietuvā atvieglo ierobežojumus 

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 karantīnas dēļ noteiktos ierobežojumus...

Minētā prasība neattieksies uz transportlīdzekļu apkalpju locekļiem, cilvēkiem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, šķērso Lietuvu tranzītā, ir vakcinēti pret jauno koronavīrusu vai pārslimojuši Covid-19, ja šī diagnoze apliecināta ar polimeriāzes ķēdes reakcijas vai antivielu testu.

Savukārt pārvadātājiem būs jāgādā, lai viņu transportlīdzeklī neatrodas pasažieri, kam šāda dokumenta nav.

Saskaņā ar līdzšinējo kārtību bija jāuzrāda apliecinājums par negatīvu testu, kas veikts ne agrāk kā divas diennaktis pirms ierašanās, vai arī jāveic tests jau Lietuvā.

Kā preses konferencē norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, vairākos Lietuvas apriņķos jau atklāts arī Lielbritānijas paveida vīruss. Pēc viņa teiktā, jaunā prasība nepieciešama arī tādēļ, ka ne visi cilvēki, kas reģistrējušies testēšanai Lietuvā, tiešām ierodas pārbaudīties.

"Protams, ir daudz pozitīvu piemēru, taču pietiek ar nelielu cilvēku grupiņu, lai vīruss izplatītos. (..) Jā, šis ierobežojums nav patīkams, bet diemžēl redzam, ka valstis iet arī tādā virzienā. Mūsu kaimiņvalsts Latvija to ieviesusi jau no janvāra," viņš piebildis.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.martā Lietuvā ir 254,7. Pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā diennaktī bijis 5,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no 1.marta varētu ļaut atsākt darbu muzejiem, bibliotēku lasītavām un mākslas galerijām, kā arī rīkot tā dēvētos autokino seansus, kuros filmas var skatīties pa automobiļa logu, pieļāvis kultūras ministrs Simons Kairis.

Kā viņš ceturtdien pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas" ("Ziņu radio"), tāds lēmums varētu tikt pieņemts jau trešdien, 24.februārī, paredzētajā valdības sēdē. Līdz tam ministrs plāno sīkāk apspriest ar šo nozaru pārstāvjiem praktiskos jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem atvieglojumiem.

"Pārrunāsim, kā labāk parūpēties gan par apmeklētāju, gan darbinieku drošību.(..) Jāparaugās arī, vai visu muzeju rīcībā ir maskas un dezinfekcijas līdzekļi," norādījis Kairis.

Pēc ministra teiktā, kā nākamie uz karantīnas režīma atvielglojumiem saskaņā ar Lietuvā paredzētajiem risku vadības algoritmiem pēc zināma laika varētu cerēt kinoteātri un teātri. Izvērtējot turpmākos atvieglojumus, tiks ņemts vērā, vai attiecīgajās kultūras iestādēs tiek iepriekš tirgotas biļetes un iespējamā Covid -19 uzlismojuma gadījumā būtu iespējams izsekot inficēšanās perēklim un pakļaut situāciju kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupai Civinity konsolidētais apgrozījums Latvijā un Lietuvā 2020. gadā pieaudzis līdz 51,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Grupa 2020. gadu strādājusi ar peļņu 1,56 miljonu eiro apmērā.

Svarīgākais faktors, kas ietekmēja grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Lietuvā, bija abu valstu atšķirīgā pieeja Covid-19 pandēmijas ierobežojumu noteikšanā un to atcelšanā.

“Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, bizness tika ierobežots vairāk un ilgāk. Lietuvā prasības bija vienkāršākas, kā arī dažādi uzņēmumi, tostarp veikali, frizētavas, tirdzniecības centri, sporta klubi dīkstāvē bija īsāku laiku un ātrāk varēja atsākt darbu. Savukārt Civinity finanšu rezultātus Latvijā gan pērn, gan arī šogad būtiski ietekmē darbības intensitāte viesmīlības sektorā. Nozares dīkstāvei ir bijusi sava cena,” skaidro Civinity vadītājs Latvijā Andrius Bakštonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Banka no 1.novembra stingrāk kontrolēs banku iegādes darījumus, paredz Seima ceturtdien pieņemtie grozījumi Banku likumā.

Šo grozījumu nolūks ir panākt, lai banku tirgū pieaugtu nevis koncentrācija, bet konkurence.

Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mīkols Majausks sacīja, ka desmit gadu laikā konkurence Lietuvas banku sektorā samazinājusies un atrodas tik kritiskā līmenī, ka cenas daudziem pakalpojumiem ir augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvā jau bijuši vairāki darījumi, kuriem būtu bijusi nepieciešama lielāka centrālās bankas uzraudzība. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad banka "Citadele" iegādājās līzinga kompāniju "UniCredit Leasing", Baltijas valstīs apvienojās "DnB" un "Nordea", "Swedbank" pārņēma "Danske Bank" klientu privātpersonu apkalpošanu Lietuvā, kā arī "Šiauliu bankas" iegādājās "Danske Bank" klientu privātpersonu kredītportfeli Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais aktīvu pārvaldītāja East Capital Real Estate fonds East Capital Real Estate IV iegādājies “pēdējās jūdzes” izplatīšanas centru Viļņā, Lietuvā, pilnībā iznomājot to reģionālajam e-komercijas līderim Pigu, kas ir daļa no PHH Group.

Šis ir jau ceturtais fonda iegādes darījums, šobrīd tam pieder arī SEB bankas galvenā mītne un VIA 3L loģistikas centrs Tallinā, kā arī vēl viens loģistikas un izplatīšanas centrs Viļņā. East Capital Real Estate IV kopējais investīciju mērķis ir vismaz 400 miljoni eiro.

Īpašums ir nesen atjaunots, 6500 kvadrātmetru liels izplatīšanas, mazumtirdzniecības un biroju komplekss, kas šogad tika pilnībā pielāgots Pigu vajadzībām. Tajā atrodas galvenā mītne vairāk nekā 300 Pigu Lietuvas biroja darbiniekiem. Tas ir arī lielākais veikals Lietuvā ar "drive in" jeb preču izņemšanas punkta iespējām. Izplatīšanas centrā iekļaujasarī 3500 kvadrātmetru liela noliktava, kas ļauj nekavējoties piegādāt vairāk nekā 10 000 unikālu preču un zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība kompensēs viesnīcām izmaksas par trešo nakti, ko tajās pavada tūristi, paziņojusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, paužot cerību, ka tas ļaus piesaistīt valstij vēl vismaz 20 000 tūristu.

Trešās nakts izmaksas paredzēts kompensēt 65 eiro robežās, šogad tam atvēlot vairāk nekā 750 000 eiro.

"Viens tūrists Lietuvā iztērē vidēji 350 eiro. (..) Lēšam, ka šis solis varētu palielināt tūristu skaitu par vismaz 20 tūkstošiem," norādījusi ministre. "Gribam panākt, lai cilvēki, kuri ierodas Lietuvā pavadīt nedēļas nogali vai dažas dienas, te uzkavētos ilgāk. Statistika liecina, ka Lietuvā cilvēki pavada 2,4 naktis, bet Latvijā - vairāk par četrām naktīm."

Pēc Armonaites teiktā, pagaidām šis atbalsts paredzēts rudens sezonā - līdz 8.novembrim, bet gadījumā, ja iecere izrādīsies veiksmīga, netiek izslēgta iespēja to pagarināt.

"Salīdzinot ar visiem citiem atbalsta instrumentiem, ko esam piešķīruši tūrisma nozarei, varētu likties, ka summa nav īpaši liela, bet mēs gribam izmēģināt šādu jauninājumu un paraudzīties, kā tas darbojas," viņa norādījusi. "Ja šis instruments darbosies un cilvēki citās valstīs interesēsies par iespējām atbraukt uz Lietuvu, pieļauju, ka iespējamas arī citas iniciatīvas un līdzīgi instrumenti, varbūt meklēsim arī lielāku budžetu."

Komentāri

Pievienot komentāru