Jaunākais izdevums

Nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

PVD norāda, ka ir sākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām Igaunijas novietnē, kur tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, arī konstatēta putnu gripa.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Tāpat mājputnu dzirdināšanai jāizmanto ūdens, kas nav iegūts virszemes ūdenskrātuvēs, savukārt, lai novērstu tiešu un netiešu kontaktu ar savvaļas ūdensputniem, aizliegts mājputnus un nebrīvē turētus ūdensputnus izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs.

Vienlaikus, lai pasargātu mājputnus, PVD iesaka šajā laikā mājputnus nelaist ārā brīvi pastaigāties, bet par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.

Tāpat iedzīvotāji aicināti ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši - ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi un aprakstot precīzu putna līķa atrašanās vietu vai nosaucot koordinātes.

Dienests gan norāda, ka laboratoriskai izmeklēšanai uz putnu gripu ir derīgs putna līķis ar galvu un neskartiem iekšējiem orgāniem, tāpēc iedzīvotāji aicināti ziņot tikai par tādiem savvaļas putniem, kurus nav jau sabojājuši dzīvnieki vai citi putni.

Savukārt par laboratoriskai izmeklēšanai nederīgu savvaļas putnu līķu savākšanu un apkārtnes sakopšanu ir atbildīga pašvaldība.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.Līdz šim Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem.

Pērn Latvijā pirmais putnu gripas gadījums savvaļas putniem tika konstatēts janvārī, kad putnu gripa tika konstatēta sešiem gulbjiem. Tas bija vienīgais Latvijā reģistrētais saslimšanas gadījums 2022.gadā.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājputnu novietnē Igaunijā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Novietnē tiek turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, un patlaban ir uzsākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Kā norāda PVD, barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru