Vai esam gatavi upurēt ilgtermiņa attīstību īstermiņa fiskālu ieguvumu vārdā?

Labāka uzņēmējdarbības vide, lielāki, ekonomiski jaudīgāki uzņēmumi arī ģenerē lielāku peļņu, kas ir būtiskākais investīciju avots un vēlāk kļūst par nozīmīgu avotu nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Viss ir ļoti vienkārši – lieliska, pievilcīga uzņēmējdarbības vide, politisko lēmumu pieņēmēju sapratne, kas rada vērtības un no kurienes valsts makā rodas nauda, un valsts budžetā būs nauda veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai, kultūrai, drošībai.

Tā ir aksioma, kas jāliek aiz auss ikvienam lēmumu pieņēmējam jebkurā līmenī. Ja kādam ir šaubas par šo sociālekonomiskās sistēmas aksiomu, atliek palūkoties uz pārējām Baltijas valstīm kaimiņos – Lietuvu un Igauniju. Jo lielāki un ekonomiski spēcīgāki uzņēmumi, jo tie ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgus darbaspēka nodokļus, bet arī to īpašnieki agrāk vai vēlāk no sava ieguldītā vēlēsies saņemt dividendes un attiecīgi arī maksās uzņēmuma ienākuma nodokli.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka no alternatīvā nodokļu režīma dividenžu izmaksai ieguvēji būs ne tikai ārvalstu investori, bet arī pašvaldības.

No nākamā gada 1. janvāra uzņēmumu īpašnieki varēs izvēlēties dividenžu izmaksu modeli – līdzšinējo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) efektīvo likmi 25% (grāmatvediski aprēķina 20/0,8) apmērā vai arī ārvalstu investoriem daudz pievilcīgāku dalīto nodokļu režīmu sadalītajai peļņai – 17,7% UIN efektīvo likmi (15/0,85) un 6% iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi, kas kopā veido - 23,7%.

Līdzšinējā kārtība radīja neperspektīvus nosacījumus daudziem ārvalstu investoriem, jo sākotnēji tie nomaksāja UIN par dividendēm Latvijā, bet pēc tam savā mītnes zemē maksāja arī IIN, atbilstoši tās valsts nodokļu regulējumam.

Alternatīvais nodokļu režīms nozīmēs, ka Latvijas rezidentiem uzņēmējiem būs iespēja izvēlēties, kuru nodokļu režīmu maksāt, bet pie lojālām attiecībām ar savu pašvaldību to izvēle visticamāk būs par labu tai un tās attīstībai. Tāpēc pašvaldību ziņā būs domāt, kā veidot teritoriju tā, lai tā būtu pievilcīga dzīves vide uzņēmējiem ar ģimenēm un sekmēt to izvēli par labu alternatīvajam nodokļu režīmam.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Vidēji ik ceturksni nodokļu ieņēmumi Igaunijā ir vidēji par vienu miljardu eiro lielāki nekā Latvijā, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk iekasē ceturtajā, kamēr Latvijā visvairāk - otrajā ceturksnī.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas datiem par samaksātajiem nodokļiem pa ceturkšņiem. „Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus pa ceturkšņiem, tos var salīdzināt ar kaimiņvalstu datiem, taču redzamā aina vairāk liek uzdot jautājumus, nekā sniedz atbildes,” pētījuma kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar faktu, ka Igaunijā, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Latviju, taču ir lielāka ekonomika, kura ģenerē lielākus nodokļu maksājumus.

Līdzīgais un atšķirīgais

„Lai arī Latvijā un Igaunijā ir līdzīga nodokļu sistēma, tomēr ir arī pietiekami daudz dažādu nianšu un arīdzan nodokļu likmju izmēru, kas atstāj ietekmi uz kopējām iekasētajām nodokļu summām,” skaidro A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka abās valstīs ir teju identisks uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Proti, Igaunijā un Latvijā ieviesta tā dēvētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kad to maksā tikai tajā brīdī, kad tiek veikta dividenžu izmaksa, bet pārējās pasaules valstīs ir klasiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad šis nodoklis jāmaksā, ja tiek gūta peļņa neatkarīgi no tā, vai tiek vai arī netiek izmaksātas dividendes. „Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme vairāk nekā 20 gadus turējās 20%, taču tagad tā ir palielināta līdz 22%, bet joprojām ir viena likme, kamēr Latvijā pat šī nodokļa nomaksa ir tikai sarežģījusies, jo bez iepriekšējā varianta, kad Latvijā par katru dividendēs izmaksātu eiro uzņēmums samaksāja 25 centus (jeb faktiski 25%), ar šo gadu uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties arī dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā (jeb ~21%),” skaidro A. Brūvelis.

Strauji tuvojas tas brīdis, kad Latvijas iespējas turpināt dzīvot kā līdz šim, nemitīgi palielinot valsts parādu, būs izsmeltas. Nodokļu paaugstināšana un mehāniska tēriņu samazināšana nav risinājums. Šo procesu varētu amortizēt ar uzņēmējdarbības attīstību, ko nodrošinātu ar Latvijas izaugsmes fonda izveidi. Fonds veiktu ieguldījumus, kur viens eiro multiplicē vismaz četrus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētājs, Auto asociācijas valdes loceklis Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).

Viņš norāda, ka var iepazīties ar jebkuru pētījumu, taču secinājumi nemainās - Latvija ir problēmu ieleja, kurā valda nabagmājas domāšana, pārcentība Eiropas Savienības (ES) direktīvu un regulu izpildē, kā arī paniskas bailes pieņemt drosmīgus un atbildīgus lēmumus. Rezultātā pie mums ir augsta birokrātija, jo bailēs nepieļaut kļūdas un neuzņemties atbildību visas procedūras ir mākslīgi padarītas nejēdzīgi garas, sarežģītas, un vienlaikus tās ir necaurspīdīgas. Izvairoties no atbildības, tā vārda tiešā nozīmē tiekot izšķaidīta uz dokumenta, liekot viena paraksta vietā divpadsmit. A. Kulbergs uzskata, ka iepriekš minētais ir būtisks iemesls, kāpēc valsts attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Pasaules uzņēmumi nonākuši straujā transformācijas posmā. Tuvāko divu gadu laikā 81 % organizāciju plāno būtiski pārveidot savu darbības modeli un piegādes ķēdes – tas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, liecina EY jaunākais Tax and Finance Operations pētījums*.

Pārmaiņas lielā mērā diktē pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, straujās nodokļu politikas izmaiņas un arvien izteiktāks talantu trūkums finanšu nozarē.Uzņēmumi vairs nevar paļauties tikai uz iepriekšējo pieredzi. Pētījums rāda, ka 86 % finanšu un nodokļu vadītāju prioritizē datu un mākslīgā intelekta (MI) integrāciju, lai padarītu procesus prognozējamākus un automatizētākus. Vadītāji sagaida, ka MI spēs palielināt nodokļu un finanšu funkciju efektivitāti līdz pat 30 %, vienlaikus atbrīvojot ap 23 % budžeta stratēģiskiem uzdevumiem.Taču, lai gan MI potenciāls ir skaidri saskatāms, daudzi uzņēmumi tam vēl nav gatavi.

EY pētījums atklāj, ka 51 % organizāciju joprojām atrodas agrīnā datu pārvaldības brieduma posmā, kas būtiski ierobežo modernu tehnoloģiju ieviešanu. Vienlaikus finanšu speciālisti vidēji 53 % sava darba laika pavada rutīnas uzdevumos – tie ir procesi, kurus MI varētu pārņemt jau šodien, ļaujot profesionāļiem vairāk fokusēties uz analītiku un stratēģiju.Straujās regulējuma izmaiņas šo spiedienu pastiprina vēl vairāk.