Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Ar Ūkio Bankas akcijām kopš 12. februāra ir apturēta tirdzniecība, tādējādi tās vairs neatbilst prasībām, lai tiktu iekļautas indeksā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Lietuvas Banka atzinusi Ūkio Bankas par maksātnespējīgu un anulēja tās licenci, uzņēmumam ir uzsākts likvidācijas process.

NASDAQ OMX Global Index Group veiks izmaiņas OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksos, un Ukio Bankas tiks izslēgta no OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksiem ar nulles vērtību 27. februārī. Pēdējā diena, kad akcijas būs iekļauta indeksos, ir 26. februāris.

Bankas akcijas līdz nākamajam indeksu grozu pārskatīšanas brīdim netiks aizstātas.

Jāpiebilst, ka indeksa grozs tiek pārskatīts ik pusgadu, 1.janvārī un 1.jūlijā, lai nodrošinātu augstu ieguldīšanas iespēju un zemas darījumu izmaksas.

Lai gan izlaupīta līdzīgi kā Snoras, Ukio bankas bankrots Latvijā neatstāšot ievērojamu ietekmi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un banku teiktais.

Latvijas banku sektora ieguldījumi Ūkio bankā ir daži desmiti tūkstošu, kas uz banku sektora kopējo aktīvu apjoma (2012. gada beigās bija ap 20,23 miljardi latu) ir nenozīmīgi un līdz ar to nevar atstāt ietekmi uz banku turpmāko darbību, DB norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Laima Auza. Viņa piebilda, ka arī ne Latvijā strādājošie pensiju, ne ieguldījumu fondi nav ieguldījuši Ūkio bankas akcijās. Bankas akcijas tika kotētas Nasdaq OMX biržā, bet šobrīd tirdzniecība ar akcijām ir apturēta, liecina biržas informācija. Saskaņā ar pieejamo fnanšu pārskatu Ūkio bankas aktīvi 2012.gada 30. septembrī bija 1,2 miljardi eiro.

Maskavā aizturētais bankrotējušās Lietuvas bankas Ūkio bankas bijušais vadītājs Vladimirs Romanovs, ko Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā, neilgi pēc tam atlaists brīvībā, portālam Delfi.lt apliecinājis viņa advokāts Adoms Ļutvinsks.

«Par apstākļiem es jums nevaru neko pastāstīt - varu vien teikt, ka pēc saules rieta bija izveidojusies tāda situācija, bet vēl pirms saules lēkta viņš jau atkal bija brīvs,» sacījis advokāts. Vienlaikus viņš noraidījis iespēju, ka Romanovs varētu būt atbrīvots pret drošības naudu. «Nē, vienkārši viņš ir brīvs - un viss,» paziņojis Ļutvinsks.

Pēc advokāta teiktā, Lietuvā Romanovs tuvākajā laikā nedomā atgriezties, jo tad nonāktu Luķišķu izmeklēšanas izolatorā. Nekāds īpašs statuss viņa aizturētajam gan neesot piešķirts.

Portāls sazinājies arī ar Maskavas policijas preses dienestu, taču amatpersonas, kas iepriekš apstiprināja bijušā baņķiera aizturēšanas faktu, tagad atbildējušas, ka viņa atbrīvošanu nevar apstiprināt.

Nedienas ar Ūkio Banku Lietuvā varētu salauzt daudzu Lielbritānijas futbola līdzjutēju sirdis, jo patlaban neskaidrs Vladimiram Romanovam piederošā, 1874. gadā dibinātā futbola kluba Heart of Midlothian tālākais liktenis.

Tādējādi Heart of Midlothian pievienojies futbola klubam Portsmouth F. C., kuru bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, pēc bankas Snoras sabrukuma, arī atstājis neapskaužamā situācijā.

V. Romanovs futbola klubu iegādājās pirms astoņiem gadiem, un solīja, ka atrisinās kluba finansiālās problēmas, uzcels jaunu stadionu un palielinās spēļu apmeklējuma skaitu, vēsta Bloomberg. Tomēr, pēc V. Romanova finanšu impērijas centra - Ūkio Bankas kraha Lietuvā, visticamāk, klubs tiks atstās tādā pašā stāvoklī, kādā tika nopirkts – cīnoties par izdzīvošanu.

Lietuvas Ūkio bankas darbības apturēšanas ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu vērtējama kā nenozīmīga, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Latvijas bankas nebija izvietojušas Ūkio bankas līdzekļus tādā apmērā, kas varētu atstāt ietekmi uz to turpmāko darbību, informēja FKTK pārstāve.

Kā ziņots, Lietuvas Banka ierobežojusi uzņēmēja un Kauņas Žalgiris īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību.

Novērtējot bankas audita pārskatu un citus datus, Lietuvas Bankas valde paziņojusi par bankas darbības ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības, noguldītāju un citu klientu intereses. Ar valdes lēmumu bankai iecelts pagaidu administrators, kam uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā nodrošināt, lai tiktu izpildītas saistības pret bankas klientiem.

Ūkio bankas darbības apturēšana vien 14 mēnešus pēc Snoras Bankas bankrota turpina graut uzticību lietuviešu banku industrijai un varētu negatīvi banku likviditāti, citējot Moody’s Investors Service, ziņo Bloomberg.

Ūkio bankas darbības pārtraukšana negatīvi ietekmēs visas Lietuvas bankas, sevišķi tās, kas pieder vietējiem īpašniekiem, jo samazina uzticību banku sektorā un tādējādi palielina likviditātes risku, norādīja Moody's analītiķis Bleiks Fosters (Blake Foster).

Jau vēstīts, ka šā gada 12. februārī Lietuvas Centrālā bankā apturējusi uzņēmējam un Kauņas Žalgiris bijušā īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību. Lietuvas Centrālā banka par Ūkio bankas likteni spriež šīs nedēļas sākumā.

Lietuvas Banka ierobežojusi uzņēmēja un Kauņas Žalgiris īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību, vēsta portāls Delfi.lt, secinot, ka faktiski atkārtojas bankas Snoras stāsts. Pašlaik Ūkio bankā uzsākta izmeklēšana, tomēr Žalgiris īpašnieks un bankas akcionārs šobrīd nav aizdomās turamo sarakstā, informē Lietuvas mediji.

Papildināta ar 1. un 4. rindkopu.

Visas bankas operācijas apturētas turpmākās sešas dienas, noteikusi Lietuvas centrālā banka. Pašlaik bankā uzsākta izmeklēšana, un prokurors Simons Minkevičs (Simonas Minkevičius) norāda, ka tā ir «vairāku desmitu miljonu litu» lieta, bet vēlāk apjomi varētu pieaugt līdz «simtiem miljonu litu». V. Romanovs izmeklēšanā pašlaik nav aizdomā turamā statusā, norāda prokuratūra, neizslēdzot iespēju, ka tālāka izmeklēšana varētu liecināt par V. Romanova atbildību līdzekļu izsaimniekošanā.

Novērtējot bankas audita pārskatu un citus datus, Lietuvas Bankas valde paziņojusi par bankas darbības ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības, noguldītāju un citu klientu intereses. Ar valdes lēmumu bankai iecelts pagaidu administrators, kam uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā nodrošināt, lai tiktu izpildītas saistības pret bankas klientiem.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Patlaban valdībā netiek apsvērta un pieļauta iespēja, ka likviditātes problēmās iekūlusies Ūkio bankas varētu tikt nacionalizēta, šodien apgalvoja Lietuvas premjerministrs Alģirds Butkevičs.

Jau ziņots, ka Lietuvas Banka ierobežojusi uzņēmēja un Kauņas Žalgiris īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību, secinot, ka faktiski atkārtojas bankas Snoras stāsts. Pašlaik Ūkio bankā uzsākta izmeklēšana, tomēr Žalgiris īpašnieks un bankas akcionārs šobrīd nav aizdomās turamo sarakstā, informēja Lietuvas mediji.

Visas bankas operācijas apturētas turpmākās sešas dienas, noteikusi Lietuvas centrālā banka. Pašlaik bankā uzsākta izmeklēšana, un prokurors Simons Minkevičs (Simonas Minkevičius) norāda, ka tā ir «vairāku desmitu miljonu litu» lieta, bet vēlāk apjomi varētu pieaugt līdz «simtiem miljonu litu».

Latvijas uzņēmējs Oļegs Roščins vērsies Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Vašingtonā, jo vēlas atgūt 18,379 miljonus ASV dolāru no bankrotējušās Lietuvas bankas «Ūkio bankas», kurus Lietuvas tiesa 2012.gadā pasludināja par bez īpašnieka esošu īpašumu un nodeva valstij.

Pēc ICSID interneta vietnē pieejamās informācijas, Roščina iesniegums saņemts 16.oktobrī. Uzņēmējs savu prasību pamato ar Latvijas un Lietuvas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.

Šajā līgumā noteikts, ka, pirms vērsties arbitrāžā, pusēm jāmēģina vienoties sarunu ceļā. Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāvis Audris Kutrevičs norādījis, ka sarunas ar Roščinu beigušās bez rezultātiem.

Roščins apgalvo, ka ir īpašnieks ārzonas kompānijām «Korofalt Ventures», «Logotreck Productions», «Machinery Trade», «Mita Group» un «Advanta Group» un ka viņš ir pārskaitījis 3,3-3,86 miljonus ASV dolāru uz to kontiem «Ūkio bankas», lai iegādātos televizorus, video aprīkojumu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Maskavā aizturēts bankrotējušās Lietuvas bankas Ūkio bankas bijušais vadītājs Vladimirs Romanovs, ko Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Maskavas Iekšlietu departamenta preses dienests pavēstīja, ka pirmdien aizturēts 1947.gadā dzimušais Lietuvas pilsonis, kas Lietuvā izsludināts starptautiskā meklēšanā aizdomās par līdzekļu piesavināšanos un izšķērdēšanu īpaši lielos apmēros.

Romanovs no Lietuvas aizbēga uz Maskavu 2013.gada sākumā.

Lietuvas likumsargi vēlas viņu nopratināt Ūkio bankas sabrukuma lietā, turot viņu aizdomās par 50 miljonu litu (14,5 miljonu eiro) piesavināšanos.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.

«Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam,» viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.

SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.

Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Gads Baltijas biržās iesācies pozitīvi un daudzu uzņēmumu akcijas cenas kopš gada sākuma uzrāda divciparu procentu kāpumu. Tomēr, ņemot vērā iepriekš piedzīvoto izaugsmi, pastāv īstermiņa korekcijas iespējamība.

Primārie akciju cenu virzītāji šogad bijuši dažādi korporatīvie paziņojumi, kas radījuši krasu ietekmi uz akciju cenām, stāsta Finasta Finanšu analītiķis Uģis Rožkalns. Piemēram gan Brīvais Vilnis, gan Invalda paziņoja par akciju atpirkšanu virs tirgus cenas, kas izraisīja strauju akciju vērtības kāpumu. Tā Brīvā Viļņa akciju vērtība šogad kāpusi par 85%, bet Invaldas akcijas gadu iesākušas ar 15% kāpumu.

Tikmēr Lietuvā centrālā banka apturēja Ūkio bankas darbību un paziņoja par Šiaulių bankas iespēju pārņemt bankas labos aktīvus, kas pozitīvi ietekmēja Šiaulių bankas akciju vērtību. Šiaulių bankas akcijas gadu iesākušas ar 15% kāpumu.. Tikmēr Latvijā radās bažas par Liepājas Metalurga finansiālo stabilitāti, kas negatīvi ietekmējis akciju cenu šogad liekot akcijām gadu iesākt ar 31% akciju vērtības kritumu.

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Balva par labākajām investoru attiecībām Baltijā šogad atkal tiek TEO LT

Šonedēļ noticis ikgadējais biržas grupas NASDAQ OMX organizētais Baltic Market Awards pasākums, kura laikā dažādās kategorijas tika godināti Baltijas biržu uzņēmi. Galveno baltu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs jau ceturto gadu pēc kārtas saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT. Birža informē, ka sīvākie TEO LT konkurenti ir bija Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi un investīciju kompānija Invalda. Abi šie uzņēmumi šajā vērtējumā ierindojās attiecīgi 3. un 2. vietā. Latvijas SAF Tehnika šajā vērtējumā ieņēma piekto pozīciju (pirmajā desmitniekā bija arī Grindeks).

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Lietuvas centrālā banka negatavojas papildus izvērtēt pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu izsniegt specializētas bankas licenci Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam «Revolut» saistībā ar mediju otrdien ziņoto, ka kompānijas dibinātāja tēvs strādā Krievijas valsts kontrolētajā dabasgāzes koncernā «Gazprom».

Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils ziņu aģentūrai BNS teica, ka centrālā banka nav saņēmusi tādu informāciju, kuras dēļ būtu jāveic jauna izvērtēšana.

«Nekādas papildu informācijas nav, visu informāciju mēs savācām, tostarp informāciju no visām iestādēm. Lēmuma pieņemšanā par to, vai kompānijai atļaut vai neatļaut darboties Lietuvā, piedalījās 14 iestādes. (..) Protams, to ir iespējams pārskatīt, ja parādīsies jauna informācija. Pašlaik Lietuvas Bankai nav nekādas papildu informācijas,» sacīja Jurgils.

Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa otrdien ziņoja, ka Revolut« dibinātāja Nikolaja Storonska tēvs strādā »Gazprom«. Nikolajs Storonskis vecākais ir »Gazprom« zinātniskā centra »Gazprom promgaz« direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā no nākamā gada 2. janvāra tiks iekļautas Baltika un Pro Kapital Grupp akcijas, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Indeksā ietilpst arī Apranga, City Service, Grigiškės, Grindeks, Harju Elekter, Invalda, Klaipėdos nafta, LESTO, Lietuvos dujos, Linas Agro Group, Merko Ehitus, Olainfarm, Olympic Entertainment Group, Panevėžio statybos trestas, Pieno žvaigždės, Premia Foods, Rokiškio sūris, SAF Tehnika, Šiaulių bankas, Silvano Fashion Group, Snaigė, Tallink Grupp, Tallinna Kaubamaja, Tallinna Vesi, TEO LT, Ūkio bankas, Valmieras stikla šķiedras, Vilniaus baldai un Žemaitijos pienas akcijas.

Indeksa grozs tiek pārskatīts ik pusgadu, 1.janvārī un 1.jūlijā, lai nodrošinātu augstu ieguldīšanas iespēju un zemas darījumu izmaksas.

NASDAQ OMX Riga birža pārskatījusi OMX Baltic 10 indeksa grozu, un veikusi tajā izmaiņas, liecina paziņojums biržā.

Atbilstoši 26. februāra paziņojumam, Ukio bankas akcijas ir izslēgtas no OMX Baltic 10 indeksa ar nulles vērtību 27. februārī.

Pārvērtēšanas rezultātā no indeksa tiek izslēgtas Lietuvas kompānijas Invalda LT akcijas, savukārt indeksā tiek iekļautas Baltika un Olainfarm akcijas.

OMX Baltic 10 indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1.jūlijā, un to veidos Apranga, Baltika, City Service, Olainfarm, Olympic Entertainment Group, Silvano Fashion Group, Tallink Grupp, Tallinna Kaubamaja, Tallinna Vesi un TEO LT akcijas.

15% tirgus kapitalizācijas ierobežojums tiks noteikts, izmantojot 2013.gada 28.jūnija tirdzniecības sesijas pēdējās cenas.