Enerģētika

Lietuvas enerģētikas ministrs: Strādājam, lai ziemā apkure nekļūtu dārgāka

LETA--BNS, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Lietuvas valdība kopā ar siltumenerģijas un gāzes piegādātājiem un tirgus regulatoriem šobrīd strādā, lai apkure nākamajā ziemā nebūtu dārgāka nekā pagājušajā, pirmdien žurnālistiem sacījis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Pēc ministra teiktā, zemākas gāzes cenas var nodrošināt, iegādājoties krājumus ziemai iepriekš, kamēr tirgus cenas ir zemākas.

“Pašlaik cenas tirgū ir kritušās un, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, gāzi ziemai var sagādāt gandrīz par pašreizējām cenām. Tā arī rīkojamies,” viņš pastāstījis.

Vienlaikus Kreivis norādījis, ka tiek domāts arī par to, kā amortizēt biokurināmā cenas.

Ministrs uzsvēris, ka šobrīd Lietuva reģionā ir enerģētiskās drošības donore, eksportējot gāzi uz Somiju, Latviju un Igauniju. Viņš atgādinājis, ka arī Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) jau strādā ar pilnu jaudu un gāze plūst abos virzienos, tāpēc gadījumā, ja ziemā reģionā rastos gāzes deficīts, daļu nepieciešamās gāzes varētu iegādāties, izmantojot šo cauruļvadu.

Kreivis arī apliecinājis, ka Lietuva nākotnē Krievijas gāzi neimportēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siguldā plāno atteikties no gāzes apkures

Db.lv, 08.06.2022

Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šimonīte: Baltijas valstīm pietiek ar vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli

LETA--BNS, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reģionā esošā infrastruktūra ļauj pilnībā atteikties no Krievijas gāzes importa

Db.lv, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs attālinātajā sarunā ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņu Kreivi (Dainius Krevys) vienojās par koordinētu sadarbību enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, lai atteiktos no Krievijas gāzes importa.

Lietuvas enerģētikas ministrs apliecināja, ka Latvijai būs pieejams Klaipēdas LNG termināls gāzes piegāžu nodrošināšanai.

“Enerģētiskās neatkarības veicināšanā mūsu priekšrocības ir pieejamā infrastruktūra – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Klaipēdas LNG terminālis, kas mums dod iespējas pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem, un turpmāk izmantot alternatīvas gāzes piegādes. Latvijai un Lietuvai jau līdz šim ir bijusi laba reģionālā sadarbība enerģētikas jomā un šī vienošanās apliecina mūsu kopējos mērķus un vienotu stratēģisko pieeju ceļā uz ātrāku enerģētisko neatkarību,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Baltijas valstis vairākkārt ir apliecinājušas savu spēju sadarboties dažādās situācijās. Šajos bezprecedenta apstākļos tas ir kļuvis vēl svarīgāk nekā jebkad, jo enerģētika ir viens no svarīgākajiem elementiem Eiropas kontinenta kopējā drošības struktūrā”, norāda Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, 2.aprīlī paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Tā uzsver, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.

"Esam pirmā Eiropas Savienības valsts starp "Gazprom" klientēm, kas nodrošinājusi sev neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm, un tas ir ilggadējas konsekventas enerģētikas politikas un savlaicīgu infrastruktūras risinājumu rezultāts," paziņojis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Saskaņā ar Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" datiem sestdien Krievijas gāzes imports Lietuvas vajadzībām caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu bija nulle megavatstundu.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, viss Lietuvas pieprasījums tiek apmierināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sācis darboties Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojums

LETA-LRT/POLSKIE RADIO, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.maijā darbību sācis Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL), ziņo abu valstu mediji.

508 kilometrus garais gāzesvads GIPL savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tviterī šo nodēvēja par vēsturisku dienu.

"Pagājušajā nedēļā Krievija atslēdza gāzes piegādes Polijai; šodien pirmo reizi vēsturē gāze tiek piegādāta no Lietuvas uz Poliju caur jauno GIPL vadu. Lietuva dod savu ieguldījumu reģionālās enerģētikas drošības saglabāšanā," paziņoja Kreivis.

Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma oficiālā atklāšanas ceremonija plānota 5.maijā.

Ukraina vasarā iegūs piekļuvis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā un Polijā, pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors Serhijs Makohons. "Tas ir būtisks pavērsiens visa reģiona enerģētikas drošībā. [Krievijas koncernam] "Gazprom" būs daudz grūtāk šantažēt šīs valstis ar gāzi," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Makohons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva par 3,4 miljoniem eiro pētīs Baltijas jūras gultni vēja parka izveidei

LETA--BNS, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva par nepilniem 3,4 miljoniem eiro veiks jūras gultnes pētījumus vēja parka izveidei Baltijas jūrā, liecina valsts centrālajā publisko iepirkumu vietnē publicētā informācija par Enerģētikas ministrijas un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" 26.aprīlī noslēgto līgumu.

Lietuvas kompānija būs galvenais partneris kopuzņēmumā ar citu Lietuvas kompāniju "Geobaltic". Izpētē iesaistīsies arī Polijas naftas grupa "Lotos Petrobaltic".

Dārgāko projekta daļu veiks Polijas uzņēmums, jo tas veiks otrās kārtas izpēti, bet abas kompānijas veiks mazākus ģeoloģiskus pirmās kārtas pētījumus, ziņu aģentūrai BNS stāstīja Lietuvas Enerģētikas aģentūras Baltijas jūras vēja enerģijas attīstības nodaļas vadītājs Romāns Bikovs.

Gaidāms, ka izpēte tiks pabeigta līdz nākamā gada aprīlim.

Lietuvas Enerģētikas ministrija plāno nākamgad izsludināt pirmo izsoli par Baltijas jūras vēja parku un uzvarētāju izraudzīties 2024.gadā. Gaidāms, ka vēja parks, kura jauda plānota 700 megavatu, darbu sāks ap 2030.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzesvadu starpsavienojums GIPL liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā un tās izvērsto enerģētisko šantāžu Eiropā un vēloties nodrošināt pilnīgu Lietuvas enerģētisko neatkarību, Enerģētikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dabasgāzes likumā, paredzot aizliegumu piegādāt gāzi no valstīm, kas rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli varēs izmantot tikai gāzes piegādei no valstīm, kas šādu apdraudējumu nerada, un to izmantošana gāzes importam no Krievijas Federācijas būs aizliegta ar likumu. Tas neattieksies vienīgi uz piegādātājiem, kuri Krievijas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis iepriekš jau izteicies, ka aizliegumu importēt gāzi no Krievijas plānots nostiprināt likumvidē.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operatorkompānija "Klaipedos nafta" marta sākumā jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nausēda aicina pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar Eiropu vēl pirms 2025.gada

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēlreiz aicinājis pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar kontinentālo Eiropu pirms paredzētā termiņa - 2025.gada, ieteikdams šai ziņā par paraugu ņemt citu reģiona enerģētiskajai neatkarībai nozīmīgu projektu - ceturtdien oficiāli atklāto Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojumu (GIPL).

"GIPL ir piemērs, kas liecina - ja ir vēlēšanās un spēcīga politiskā griba, mēs spējam projektus īstenot agrāk nekā domāts," viņš sacījis žurnālistiem pēc maģistrālā gāzesvada atklāšanas ceremonijas Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Šis ir labs paraugs sinhronizācijas projektam, ko varētu īstenot agrāk nekā cerēts - varbūt pat jau 2024.gada pirmajā ceturksnī. Es runāju nevis par [topošo zemūdens kabeli] "Harmony Link", bet par [esošo] starpsavienojumu "LitPol Link", kas rada visus priekšnoteikumus daudz agrāk sākt darbu izolētā režīmā," norādījis Nausēda.

Viņš uzsvēris, ka jaunais gāzesvads palielina reģiona enerģētisko neatkarību, bet vienlaikus atgādinājis, ka starpvalstu savienojumi ir tikai daļa no enerģētiskās drošības problēmas risinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjere uzsver gāzes starpsavienojuma GIPL īpašo ģeopolitisko nozīmi

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgas pārmaiņas abu valstu enerģētikas sektorā un īpaša nozīme tam ir pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Lietuvu un Poliju savienojošais GIPL gāzesvads 508 kilometru garumā paplašina Eiropas gāzes tirgu, integrējot Baltijas valstis un Somiju," Šimonīte sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Tas turpina stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un palielina Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanas iespējas," klāstīja Lietuvas premjerministre.

"Krievijas ekonomika un Kremļa režīms ir atkarīgs no tādu energoresursu kā nafta un gāze sniegtajiem ieņēmumiem. Tādēļ jebkāds šāda finansējuma avota samazinājums vai izzušana būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt finansēt karu Ukrainā," viņa piebilda.

Jau vēstīts, ka ceturtdien svinīgi tiek atklāts Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru