VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

VAS "Latvijas pasts" šogad no augusta līdz decembra beigām pakomātu tīklu papildinājis ar 37 āra pakomātiem, kopējo skaitu palielinoat līdz 116 āra un iekštelpu pakomātiem, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka pakomātu tīkla paplašināšanas projekts tiks turpināts arī 2023.gadā.

Tostarp janvāra pirmajās dienās klientiem kļūs pieejami "Latvijas pasta" pakomātu pakalpojumi Mārupē, Smiltenē un Iecavā, bet kopumā pirmajā ceturksnī tīklu plānots papildināt ar 30 āra pakomātiem. Kopā nākamgad paredzēts izvietot vismaz 120 jaunu pakomātu.

"Latvijas pasta" jaunie āra pakomāti izvietoti gan pie mazumtirdzniecības veikaliem "Lidl", gan "Circle K" degvielas uzpildes stacijās un citās vietās. Šie pakomāti klientiem ir pieejami jebkurā diennakts laikā katru dienu.

Šogad decembrī jauns pakomāts izvietots Cēsīs pie tirdzniecības centra "Solo", Rēzeknē pie universālveikala "Rēzekne", Līvānos pie tirdzniecības centra "Rimi" Rīgas ielā, Saulkrastos Ainažu ielā, Siguldā pie veikala "Elvi" Vidus ielā, Valkā pie tirdzniecības centra "Walk", Gulbenē, Rīgas ielā, Krāslavā pie veikala "Maxima" Rīgas ielā un Ķekavā Gaismas ielā.

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Lietuvas enerģētikas grupā "Ignitis Group" ietilpstošo "Ignitis Renewables" Latvijā no trešdienas, 19.aprīļa, vadīs Baiba Lāce, informē uzņēmumu grupas pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Lāces pirmais darba uzdevums būs īstenot atjaunojamās enerģētikas biznesa stratēģijas ieviešanu vietējā tirgū.

"Ignitis Renewables" ģenerāldirektors Tjerī Elens norāda, ka Latvija ir daļa no uzņēmuma mājas tirgus, kur "Ignitis Renewables" aktīvi paplašina darbību un saskata lielas izaugsmes perspektīvas. Trešā daļa no uzņēmuma kopējās cauruļvadu infrastruktūras atrodas Latvijā un, plānojot paplašināšanos, "Ignitis Renewables" vēlas veidot stipru vietējo profesionāļu komandu.

Tāpat kompānijā atgādina, ka tuvāko gadu laikā "Ignitis Renewables" Latvijā plāno investēt apmēram 700 miljonus eiro, tostarp lielāko daļu investīciju plānots ieguldīt vēja un saules enerģijas ražošanā. Sagaidāms, ka topošie saules un vēja parki sāks darboties 2025.gadā.

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.