Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas premjers uzaicinās 12 lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis trešdien paziņojis, ka plāno uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā.

«Šonedēļ parakstīšu aicinājumu divpadsmit lieliem investoriem Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuriem ir tirdzniecības tīkli, mudinot viņus investēt Lietuvā, jo šobrīd valdības lēmumi ļauj investēt ar drošiem nosacījumiem un labu atdevi,» viņš sacījis pēc tikšanās ar lielo Lietuvas tirdzniecības centru vadītājiem.

Kā liecina portāla «Retail-index.com» dati, lielākie mazumtirgotāji Eiropā ir Vācijas «Schwarzx», Francijas «Carrefour» un Lielbritānijas «Tesco». Tālāk seko Vācijas «Aldi», «Metro», «Edeka», «MediaMarkt» un «Rewe», Francijas «E.Leclerc», «Auchan» un ITM, Lielbritānijas «Sainsbury» un «Morrisons», ASV «Walmart» un Šveices «Migros».

Pagājušajā nedēļā Skvernelis, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzaicinājumu ienākt Lietuvā jau izteica Vācijas veikalu tīklam «Kaufland» .

Lietuvā kopš 2016.gada darbojas Vācijas veikalu tīkls «Lidl». «Kaufland» un «Lidl» tīklus pārvalda viena Vācijas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa - «Schwarz Gruppe».

Skvernelis arī solījis atbalstīt mazo uzņēmējdarbību, veicināt konkurenci tirdzniecības jomā un stabilizēt cenu pieaugumu. Premjers norādījis, ka nepiekrīt tirgotāju apgalvojumiem, ka Lietuva ir viszemāko cenu valsts.

«Mūsu vienīgais mērķis ir panākt, lai pieaugošie iedzīvotāju ieņēmumi paliktu pašu iedzīvotāju rokās, nevis nonāktu pie tiem, kuri mēģina palielināt savu peļņas daļu,» viņš piebildis.

Kā sacījusi «Maxima LT» vadītāja Kristīna Meide, šai veikalu tīklā cenas kopš eiro ieviešanas Lietuvā pieaugušas par 4,2%, bet saskaņā ar ES statistikas biroja «Eurostat» datiem pēdējo četru gadu laikā cenas augušas par 5,3%.

«Lielākais, ko varu apsolīt, ir gādāt, lai cenu pārmaiņas tuvākajā laikā būtu minimālas, un darīt visu, lai pircējs var atrast labas cenas,» viņa piebildusi.

Premjers arī norādījis, ka valdība neatsakās no plāniem ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, tomēr atstāt iespēju šai laikā strādāt mazajiem veikaliem un ģimenes uzņēmumiem.

Valdība apsver iespēju izveidot publisku platformu, kurā tiktu norādītas pārtikas ražotāju un piegādātāju cenas, kā arī ideju ļaut saņemt iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa atvieglojumus, pērkot pārtiku mazajos veikalos.

?http://www.db.lv/diskusija/kura-tirdzniecibas-zimola-ienaksanu-latvija-tu-visvairak-gaidi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas veikalu tīklam «Kaufland» nav plānu sākt darbību Lietuvā.

«Mēs analizējam un regulāri izvērtējam visas pasaules valstis atbilstoši mūsu kritērijiem par darbības sākšanu. Pašlaik mums nav plānu sākt darbību Lietuvā,» ziņu aģentūrai BNS norādīja «Kaufland» preses sekretāre Anna Minciga.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas, Viļņā tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis izteica uzaicinājumu Vācijas veikalu tīklam «Kaufland» ienākt Lietuvā.

«Premjers norādīja, ka veikalu tīkla «Lidl» ienākšana palielinājusi konkurenci tirdzniecības centru vidū, un tas radījis nosacījumus cenu kritumam, tādēļ «Kaufland» ienākšana Lietuvai būtu vēl noderīgāka,» ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas valdības vadītāja preses sekretārs Toms Beržinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināsies jaudu deficīts

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Spar International» Lietuvā reģistrējis divus zīmolus «Eurospar» un «Interspar», vēstīja ziņu vietne «vz.lt».

«Spar International» atteicies sniegt komentārus par saviem plāniem Lietuvā. Tāpat komentārus nesniedza juristi, kas Lietuvas Valsts Patentu birojā Nīderlandes kompānijas vārdā iesniedza pieteikumus zīmola reģistrēšanai.

Kompānijai 48 valstīs ir 13 100 veikalu tīkls, kas strādā ar zīmoliem «Spar», «Spar Express», «Eurospar» un «Interspar». Kopumā tajos ik dienu tiek apkalpoti 13,5 miljoni pircēju. Pērn «Spar International» ieņēmumi sasniedza 35,8 miljardus eiro, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2017.gadā.

Centrālajā un Austrumeiropā vien kompānijas ieņēmumi bija 5,8 miljardi eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Iepriekš Lietuvā bija «Spar» veiklai, bet, kad 2002.gadā to operators «Baltic Food Holding» bankrotēja, veikalus pārdeva mazumtirdzniecības tīkliem «Iki» un «Norfa». Lielākie mazumtirdzniecības veikalu tīkli Lietuvā ir «Maxima», «Iki», «Rimi», kā arī Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl», kas darbību Lietuvā sāka 2016.gadā. Nesen izskanēja, ka Krievijas veikalu tīkls «Svetofor» apsver iespējas sākt darbību Lietuvas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Tirdzniecība bez iepakojuma vēršas plašumā

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» tuvākajos divos gados sava veikalu tīkla attīstībā plāno ieguldīt līdz pusmiljonam eiro. Lielākā daļa investīciju tiks novirzītas veikalu modernizēšanai un veikalu tīkla paplašināšanai atbilstoši «Forevers» zīmola konceptam. Šogad uzņēmums plāno atvērt 10 jaunus veikalus.

«Forevers» informē, ka pērn veikalu tīkla attīstībā ieguldīti 77 000 eiro, atverot 9 jaunas tirdzniecības vietas un renovējot 12 veikalus visā Latvijā. Kopumā šobrīd «Forevers» veikalu tīklu veido 88 tirdzniecības vietas. Pērn uzņēmums ieviesa jaunu koncepciju, savos veikalos paplašinot tradicionālo un svaigas gaļas izstrādājumu sortimentu un sākot piedāvāt arī citu kategoriju produktus no Latvijas ražotāju sortimenta.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Mūsu mērķis ir stiprināt uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū, investējot gan veikalu tīkla attīstībā, gan kāpinot klientu lojalitāti. Mūsu priekšrocība ir spēja elastīgi pielāgoties aktuālajām klientu paradumu tendencēm. Redzam, ka, pateicoties specializēto veikalu cenu politikai, plašam produkcijas piedāvājumam, kā arī veikalu modernajam aprīkojumam, mazie nišas veikali, kuros vienuviet iespējams iegādāties ikdienas patēriņam vajadzīgās preces, veido ievērojamu konkurenci lielo tirdzniecības ķēžu veikaliem, un turpmākajos gados šī tendence pastiprināsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vietējo uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management" veikalu tīklam "CITRO" pievienosies vēl 51 SIA "Gabriēla" veikals.

Līdz ar "Gabriēla" veikalu tīkla pievienošanos "CITRO" veikalu saimei - par 80% būs veikta apvienībā esošo veikalu zīmola maiņa uz jauno nosaukumu. Tai skaitā "CITRO" zīmola veikali darbību šonedēļ uzsāks arī Talsos, Andreja Pumpura ielā, Celtnieku ielā, Dundagas ielā, Raiņa ielā un Kārļa Mīlenbaha ielā.

Jau ziņots, ka izveidojot uzņēmumu apvienību SIA "Latvian Retail Management" apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS "Diāna", SIA "Gabriēla" un SIA "LEKON", kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla "top!" veikalu ķēdes. Uzņēmumu apvienības kopējais tirdzniecības vietu skaits ir vairāk nekā 70 veikalu visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka negatavojas papildus izvērtēt pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu izsniegt specializētas bankas licenci Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam «Revolut» saistībā ar mediju otrdien ziņoto, ka kompānijas dibinātāja tēvs strādā Krievijas valsts kontrolētajā dabasgāzes koncernā «Gazprom».

Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils ziņu aģentūrai BNS teica, ka centrālā banka nav saņēmusi tādu informāciju, kuras dēļ būtu jāveic jauna izvērtēšana.

«Nekādas papildu informācijas nav, visu informāciju mēs savācām, tostarp informāciju no visām iestādēm. Lēmuma pieņemšanā par to, vai kompānijai atļaut vai neatļaut darboties Lietuvā, piedalījās 14 iestādes. (..) Protams, to ir iespējams pārskatīt, ja parādīsies jauna informācija. Pašlaik Lietuvas Bankai nav nekādas papildu informācijas,» sacīja Jurgils.

Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa otrdien ziņoja, ka Revolut« dibinātāja Nikolaja Storonska tēvs strādā »Gazprom«. Nikolajs Storonskis vecākais ir »Gazprom« zinātniskā centra »Gazprom promgaz« direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu veikalu ķēde Lidl atvērta sadarbībai ar Latvijas kompānijām; investēs arī darbinieku apmācībā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Vācijas zemo cenu tīkla veikalu pārstāvis kaimiņvalstī, Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine, kurš Lidl sistēmā darbojas jau apmēram 10 gadus.

Patlaban Lidl ir vairāk nekā 10,5 tūkst. veikalu un 150 loģistikas centru Eiropā un ASV. Pēc viņa teiktā, uzņēmums katrā valstī ļoti veiksmīgi spējis īstenot konceptu «labākā kvalitātes un cenas attiecība». Piemēram, Lietuvā, kur Lidl nule kā atvēris 39. veikalu un nodarbina 1700 cilvēku, divarpus gadu laikā jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums atzīts par labāko darba devēju mazumtirgotāju vidū, raugoties no darbinieku viedokļa. Tāpat Lidl atstājis būtisku ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumam kļūstot par 12. lielāko nodokļu maksātāju valstī. Lidl arī pamanījies kļūt par otro mīlētāko zīmolu aiz Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Lielveikaliem ienākot mazā formāta veikalu segmentā, iegūst pircēji

Liene Dupate-Ugule, SIA Maxima Latvija, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta jeb convenience veikalu attīstība ir globāla mazumtirdzniecības tendence, kas ir saistīta ar pircēju dzīvesveida un iepirkšanās paradumu izmaiņām.

To savukārt nosaka straujais dzīves temps un tirgus spēlētājiem kā atvērtās ekonomikas dalībniekiem ir jāpielāgojas šīm izmaiņām, meklējot labākos risinājumus, lai būtu tuvāk pircējiem.

Būtiski, ka šādas tirgus izmaiņas ir tiešs ieguvums Latvijas pircējam – saasinoties konkurencei, atbilstoši augs ne vien servisa līmenis, bet nozares spēlētāji konkurēs par arvien izdevīgāku cenu piedāvājumu un ērtāku iepirkšanos.

Mazā formāta veikalu segmenta attīstība ikvienam uzņēmējam un nozares dalībniekam nozīmē efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu visās darbības jomās - veikalu pieejamībā un ērtībā, apkalpošanas kvalitātē, izdevīgā cenu piedāvājumā un citos pircējiem būtiskos apsektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Komentāri

Pievienot komentāru