Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Kā uzsvērts Grībauskaites komentārā, kas ceturtdien atsūtīts ziņu aģentūrai BNS, «nav iespējams nekāds cits pragmatisks viedoklis, izņemot tādu, ka spēkstaciju nedrīkst atklāt vai ka tā jāslēdz, kolīdz būs pabeigta».

Pēc prezidentes vārdiem, starptautiskās organizācijas ir apliecinājušas, ka Astravjecas AES būvlaukuma izvēle nav droša, un pati kodolspēkstacija uzskatāma par apdraudējumu.

«Tādēļ ir jātiecas panākt Astravjecas AES slēgšanu. Austrijas pieredze liecina, ka tas ir iespējams, ja vien pietiek politiskās gribas,» viņa norādījusi.

Premjers, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz prezidenta amatu, sīkākus komentārus par savu iespējamo piedāvājumu nav sniedzis, vienīgi norādījis, ka Minska netiks aicināta slēgt spēkstaciju, kuras celtniecība tuvojas nobeigumam.

«Ko mēs tagad varam izdarīt? Mums ir tāds huligānisks plāns. Piedāvāšu baltkrieviem risinājumu - racionālu, nevis tādu, kurā mēs sakām: Slēdziet ciet,» viņš paziņojis, tiekoties ar vēlētājiem Ķēdaiņos, raksta portāls «15min.lt».

Enerģētikas ministrija šo paziņojumu nav komentējusi, bet ārlietu ministrs Lins Linkevičs atzinis, ka par to neko nezina.

«Ja ir kaut kādas šādas idejas, man par tām nekas nav zināms. Domāju, vislabāk būtu lūgt, lai viņš [premjers] pats to paskaidro,» ministrs sacījis radiostacijai «Žiniu radijas».

Pēc Linkeviča teiktā, Lietuvas nostāja nav mainījusies - tā joprojām iebilst pret Astravjecas AES celtniecību, cenšas panākt starptautisku atbalstu un nedomā pirkt šai spēkstacijā ražoto elektroenerģiju.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.

Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Espo konvencijas dalībvalstis nesen atzina, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz Černobiļas katastrofas vietu plūst tūristu straumes

Lelde Petrāne, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas HBO seriāla Černobiļa (Chernobyl) panākumi raisījuši tūristu interesi par 1986. gada kodolavārijas vietu un tās apkārtni.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ekskursija angļu valodā parasti maksā ap 100 ASV dolāriem no personas.

Šogad apritēja 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 tūkstoši cilvēku.

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru