Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).
Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.
Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.
Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.
Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».
Kā uzsvērts Grībauskaites komentārā, kas ceturtdien atsūtīts ziņu aģentūrai BNS, «nav iespējams nekāds cits pragmatisks viedoklis, izņemot tādu, ka spēkstaciju nedrīkst atklāt vai ka tā jāslēdz, kolīdz būs pabeigta».
Pēc prezidentes vārdiem, starptautiskās organizācijas ir apliecinājušas, ka Astravjecas AES būvlaukuma izvēle nav droša, un pati kodolspēkstacija uzskatāma par apdraudējumu.
«Tādēļ ir jātiecas panākt Astravjecas AES slēgšanu. Austrijas pieredze liecina, ka tas ir iespējams, ja vien pietiek politiskās gribas,» viņa norādījusi.
Premjers, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz prezidenta amatu, sīkākus komentārus par savu iespējamo piedāvājumu nav sniedzis, vienīgi norādījis, ka Minska netiks aicināta slēgt spēkstaciju, kuras celtniecība tuvojas nobeigumam.
«Ko mēs tagad varam izdarīt? Mums ir tāds huligānisks plāns. Piedāvāšu baltkrieviem risinājumu - racionālu, nevis tādu, kurā mēs sakām: Slēdziet ciet,» viņš paziņojis, tiekoties ar vēlētājiem Ķēdaiņos, raksta portāls «15min.lt».
Enerģētikas ministrija šo paziņojumu nav komentējusi, bet ārlietu ministrs Lins Linkevičs atzinis, ka par to neko nezina.
«Ja ir kaut kādas šādas idejas, man par tām nekas nav zināms. Domāju, vislabāk būtu lūgt, lai viņš [premjers] pats to paskaidro,» ministrs sacījis radiostacijai «Žiniu radijas».
Pēc Linkeviča teiktā, Lietuvas nostāja nav mainījusies - tā joprojām iebilst pret Astravjecas AES celtniecību, cenšas panākt starptautisku atbalstu un nedomā pirkt šai spēkstacijā ražoto elektroenerģiju.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Espo konvencijas dalībvalstis nesen atzina, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.
#1/2
