Lai gan ārā vēl valda mīnusi un rīti ir tumši, kalendārs nemelo – marts ir rokas stiepiena attālumā, un autobraucējiem lēnā garā jāsāk domāt par vasaras riepām. Bet vai zini, kas ir sliktākā stratēģija? Gaidīt pirmās siltās dienas un tikai tad meklēt jaunu riepu komplektu. Šobrīd Riepu garāžas servisa centros norisinās pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām – akcija, kuru tu negribi palaist garām, ja vēlies ietaupīt gan naudu, gan laiku. Lasi tālāk un uzzini vairāk!

Kāpēc tieši tagad ir perfektais laiks pirkt riepas?

Atceries pārpildītus riepu veikalus vai sajūtu, kad internetveikalā pēkšņi parādījās uzraksts Izpārdots? Šobrīd situācija ir diametrāli pretēja – Riepu garāžas noliktavu plaukti teju plīst no preču pievedumiem. Mums ir riepas ikvienā izmērā un dažādās cenu klasēs, turklāt īpaši izdevīgi vari iegādāties arī jaunas ziemas riepas. Lai gan ziema vēl nedomā atkāpties, līdz nākamajam rudenim atlicis vien nedaudz vairāk par pusgadu.

Tu vari mierīgi atbraukt, bez stresa atrast vietu savam auto stāvlaukumā un ieiet siltā servisa telpā, kur tevi sagaidīs speciālisti, kuriem ir laiks ar tevi aprunāties. Šī pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām ir domāta tiem, kuri plāno soli uz priekšu – tā vietā, lai aprīlī pirktu riepas, kas palikušas pāri, tagad vari izvēlēties tieši to, ko vēlies.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šodien plkst. 12 Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības telpās Bauskas novadā atklās skolēnu pieteikšanos vasaras nodarbinātības pasākumam, informēja NVA.

Pasākumā piedalīsies labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), NVA direktore Evita Simsone, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadības un biedrības "Laiks jauniešiem" pārstāvji, kā arī Bauskas novada skolēni, skolotāji un sadarbības partneri.

Atklāšanas pasākumā NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte skaidros vasaras nodarbinātības pasākuma pieteikšanās un norises nosacījumus, bet skolēni dalīsies savā vasaras darba pieredzē. Jaunieši varēs noklausīties arī lekciju par karjeras izvēles nozīmi un piedalīties interaktīvajā diskusijā "Pasaules kafejnīca".

Skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA vasaras nodarbinātības pasākumā sāksies šodien un turpināsies līdz 15. augustam.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku - pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo kārtību pāreja uz ziemas laiku notiek oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku", kuros minēts, ka marta pēdējā svētdienā plkst. 03.00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04.00 - par vienu stundu atpakaļ.

Eiropas Savienības (ES) ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

2026. gada 14. martā Rīgā notiks starptautiskā ārvalstu izglītības izstāde Days of International Education, kurā piedalīsies izglītības iestāžu pārstāvji no 17 pasaules valstīm.

Vienas dienas laikā apmeklētāji varēs personīgi tikties ar vairāk nekā 50 universitāšu, biznesa augstskolu, vidusskolu, koledžu, kā arī valodu un akadēmisko programmu organizatoru pārstāvjiem no Vācijas, Francijas, Šveices, Nīderlandes, Lielbritānijas, Spānijas, ASV, Kanādas, Austrijas, Polijas, Slovākijas, Dānijas un citām valstīm.

Tiešs dialogs ar universitātēm

Izstāde sniedz iespēju saņemt oficiālu informāciju tieši no mācību iestāžu pārstāvjiem — par bakalaura, maģistra un MBA programmām, uzņemšanas prasībām, studiju maksu, stipendijām un finansēšanas iespējām.

Dalībnieku vidū ir arī pazīstamas Eiropas universitātes un biznesa skolas, tostarp University of St. Gallen (Šveice), ESSEC Business School (Francija), Radboud University un Tilburg University (Nīderlande), Stockholm School of Economics in Riga, kā arī citas augstākās izglītības iestādes no Eiropas un ASV.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Vasara tradicionāli bijusi iecienītākais atvaļinājumu laiks, un saglabā pievilcību strādājošo skatījumā pat neraugoties uz vēsiem un lietainiem periodiem, kā arī visnotaļ plašām iespējām doties sasildīties dienvidzemēs citos gadalaikos.

Bet kurā mēnesī Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki nepavisam nevēlas atpūsties? Tas ir februāris. Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis lietotāju ievadītie dati liecina, ka 2025. gadā vismazāk atvaļinājumu tika pieteikts tieši gada otrajā mēnesī, turklāt brīvdienas februārī arī bijušas visīsākās – vidēji 3,8 dienas.

Līdzīga tendence saglabājas arī šogad. Lai gan aukstais, sniegotais laiks 2026. gada februārī pamudināja strādājošos noformēt ievērojami vairāk atvaļinājumus nekā gadu iepriekš un pagarināt tos līdz vidēji 5 kalendārajām dienām, iespējams, ziemas prieku izbaudīšanai vai siltāka klimata meklējumiem dienvidos, «sveču mēnesī» cilvēki atpūtušies vismazāk no visiem pirmā trimestra mēnešiem.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notikušais Eiropas čempionāts basketbolā pamatīgi palīdzējis viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Sporta foruma norises trīs nedēļās Latvijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 50 tūkstoši sporta līdzjutēji no ārzemēm, noslogojot viesnīcas un krodziņus vairāk nekā parasti vasaras noslēgumā.

Benchmarking Alliance dati rāda, ka 32 Rīgas lielo viesnīcu noslogojums EuroBasket 2025 laikā bijis par 7 % augstāks nekā augusta pēdējā un septembra pirmajās divās nedēļās pirms gada un par 13 % augstāks nekā šajā periodā 2023. gadā. Savukārt numuriņa vidējā cena bija par 57 % lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Līdz ar to šo viesnīcu trīs nedēļu kopējais apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 80 % vairāk nekā 2023. gadā un par 60 % vairāk nekā pērn.

«EuroBasket laiks kopumā viesnīcām vēsturiski šajā periodā ir ar augstu noslogojumu, taču lielā pieprasījuma kontekstā, it īpaši, uz izslēgšanas spēlēm un pēdējā brīža pieprasījumi, ļāva maksimizēt viesnīcas ieņēmumus un noslogojumu. Tas attiecās ne tikai uz izmitināšanu, bet arī uz restorāna pakalpojumiem. Kopumā šāda veida sporta notikumi viennozīmīgi ir ar lielu pievienoto vērtību, ne tikai īstermiņa finansiālo, bet tieši ilgtermiņā ar pilsētas un valsts atpazīstamības veicināšanu starptautiski. Katrs līdzjutējs ir potenciāls mūsu tūrisma «pārdevējs» savās mājās,» komentē Grand Hotel Kempinski Riga Pārdošanas direktors Andis Kielbickis.

Tūrisma operators “Join UP! Baltic” šonedēļ uzsāk lidojumus no Lietuvas piekrastes uz vienu no Turcijas populārākajiem kūrortiem – Antāliju. Tiešie čarterlidojumi no Palangas lidostas notiks reizi nedēļā no 5. maija līdz 9. jūnijam. Šajā periodā ceļotāji var plānot 7–14 dienu brīvdienas Vidusjūras krastā.

“Turcija ir viens no populārākajiem vasaras brīvdienu galamērķiem “Join UP! Baltic” klientu vidū. Pašlaik esam vienīgais tūrisma operators Lietuvā, kas piedāvā tiešos lidojumus no Palangas uz Antāliju. Tas ļauj mums nodrošināt Rietumlietuvas un Latvijas iedzīvotājiem ērtākas, pieejamākas un pievilcīgākas ceļošanas iespējas,” norāda Aurimas Janušauskas, “Join UP! Baltic” izpilddirektors. Viņš piebilst, ka uzņēmums lidojumus no Lietuvas piekrastes nodrošina jau otro gadu pēc kārtas.

“Mums ir prieks Palangas lidostā atkal redzēt lidojumus uz Antāliju, Turcijā. Šī ir lieliska iespēja Rietumlietuvas iedzīvotājiem ceļot ātri un ērti, dodoties atvaļinājumā tieši no savas tuvākās lidostas. Pateicamies “Join UP! Baltic” par maršrutu izveidi no Palangas uz siltajiem galamērķiem, kas ir ļoti pieprasīti un piesaista pasažierus pat no kaimiņvalsts Latvijas,” saka Gintare Norvilaite-Tauteviče, Lietuvas lidostu komercdirektore.

Kopējais Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn audzis par 4,5%, sasniedzot 808 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības sarukušas par 1,4%, krītot līdz 476 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Straujāko izaugsmi 2025. gadā piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana, bet kritumu – OCTA. Apdrošināšanas tirgū pērn dominēja veselības apdrošināšana –25% no tirgus, īpašuma apdrošināšana – 18%, KASKO apdrošināšana – 17%.

Veselības apdrošināšana līderos

Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201miljonu eiro saglabā veselības apdrošināšana, tā veidojot25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, turklāt turpina pieaugt arī šo pakalpojumu cenas. Tālāk lielākie apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju apjoma pērn bija īpašuma apdrošināšana – 145 miljoni(18% no tirgus), sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO – 138 miljoni eiro (17% no tirgus), dzīvības apdrošināšana – 127 miljoni eiro (16% no tirgus), OCTA –106 miljoni eiro (13% no tirgus).Starp lielajiem apdrošināšanas veidiem straujākais parakstīto prēmiju pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 14%, veselības apdrošināšanā – 11% un īpašumu apdrošināšanā – 7%.Savukārt kritumu par 7%piedzīvojusi OCTA.

Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem.

Par 876 000 eiro pārdots Vecpuišu parka paviljons ar koncertzāli Valmierā, liecina Zemesgrāmatas informācija.'

Īpašumu iegādājusies SIA "Valmiera Domus" no SIA "Norlat", kura īpašumu bija iegādājusies 2014. gadā par 125 000 eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2016. gada martā paviljonā durvis vēra koncertzāle "Valmiera", kurā bez koncertzāles atradās arī restorāns, vasaras terase un konferenču zāles. Tika plānots, ka koncertzālē "Valmiera" notiks dažādi kultūras pasākumi - ne tikai koncerti, bet arī, piemēram, teātra uzvedumi un bērnu rīti.

Pārdod Valmieras koncertzāli un restorānu Vecpuisis

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“...

Vecpuišu parkā jau 1914. gadā tika uzcelta divstāvu paviljona tipa ēka, kurā norisinājās Valmieras kultūras dzīve.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

"Valmiera Domus" reģistrēta 2026. gada 29. janvārī ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma īpašnieks ir bijušais politiķis Guntars Galvanovskis.

Galvanovskis 2009. gadā tika ievēlēts Valmieras domē no partijas "Jaunais laiks" saraksta. 2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru Klāvu Olšteinu izstājās no "Jaunā laika" un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai Zatlera Reformu partijai, no kuras tika izslēgts 2011. gadā un nekandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba ideja, kas nosaka biznesa virzienu, uzskata Ilze Kaparšmite, Ķekava Foods valdes locekle.

Tāpat nepieciešams arī kapitāls, kas ļauj šo ideju īstenot, kā arī cilvēki, jo tieši viņi ideju pārvērš reālā darbībā, secina I.Kaparšmite. Ne mazāk būtisks ir arī laiks, kas nepieciešams, lai uzņēmums varētu attīstīties, mācīties no kļūdām un nostiprināties. Un, protams, svarīga loma ir arī ārējiem apstākļiem – ģeopolitikai, valsts politikai, normatīvajai videi un kopējai tirgus stabilitātei, kas tieši ietekmē uzņēmuma iespējas augt un plānot nākotni, pārliecināta ir Ķekava Foods valdes locekle.

Iegūst labu izglītību

“Bērnībā es sapņoju kļūt par prezidenti. Tajā laikā man šķita, ka tas ir augstākais amats valstī – ar lielu atbildību, labu atalgojumu un plašām iespējām pieņemt lēmumus un ietekmēt procesus. Esmu uzaugusi lauku vidē, un tas lielā mērā veidojis manu raksturu un attieksmi pret darbu. Īpaši spilgti atceros gladiolu audzēšanu vecvecāku saimniecībā – nebeidzami garu dobju ravēšana bija viens no maniem pienākumiem, kas iemācīja rūpību un neatlaidību. Vasaras paskrēja nemanot, iemācot cieņu pret darbu un tā rezultātu,” atminas I.Kaparšmite, kura pēc pamatprofesijas ir juriste.“Šo izvēli izdarīju apzināti, un jau pamatskolas laikā to uztvēru kā savu vienīgo profesionālo ceļu, jo mani vienmēr ir saistījusi sarežģītu situāciju analīze, cēloņsakarību meklēšana un faktos balstītu lēmumu pieņemšana. Papildus tam esmu studējusi arī diplomātiju, kas man devis ļoti noderīgu izpratni par politiskajiem un starptautiskajiem procesiem, kā arī psiholoģiju, kas palīdzējis labāk izprast cilvēku motivāciju, uzvedību un savstarpējo mijiedarbību, īpaši strādājot komandās un vadot sarežģītas sarunas. Savukārt mana pati pirmā iegūtā profesija ir tirgzinību jomā, kas man devusi pamatzināšanas grāmatvedībā, ekonomikā, tirdzniecībā un analītikā, kā arī praktisku izpratni par uzņēmējdarbības procesiem un tirgus loģiku. Visa izglītību kombinācija man ir ļāvusi skatīties uz jautājumiem kompleksi un faktiski ir neatsverams balsts manā ikdienas darbā,” atzīst I.Kaparšmite.

Eiropas lidostu padome (ACI) brīdinājusi, ka jaunā biometriskā robežkontroles sistēma EES, kas pilnībā sāka darboties 10. aprīlī, ir radījusi stundām garas rindas lidostās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā, un līdz vasaras tūrisma sezonai situācija draud pārvērsties "sabrukumā", ziņo laikraksts "The Guardian".

ACI Eiropas filiāles vadītājs Olivjē Žankovecs sacīja, ka jau tagad visnoslogotākajās stundās pasažieriem jāgaida līdz pat trim stundām. "Ryanair" izpilddirektors Maikls O'Līrijsnosauca sistēmu par "pilnīgu apkaunojumu un haosu" un salīdzināja to ar "sodu par breksitu". Viņš aicināja atlikt pilnīgu EES ieviešanu līdz oktobrim, norādot, ka dažās lidostās rindas ir līdz pat četrām stundām.

Nozares pārstāvji ir pieprasījuši, lai Eiropas Komisija ļautu robežkontroles dienestiem pilnībā apturēt sistēmas darbību, ja kavēšanās ir pārmērīga.

Milānas Linates lidostā no 156 pasažieriem "EasyJet" reisā uz Mančestru tikai 34 paspēja iekāpt lidmašīnā - pārējie 122 pasažieri netika laicīgi noformēti, un lidmašīna izlidoja bez viņiem. Aviokompānija piedāvāja bez maksas pārplānot biļetes, bet atteicās uzņemties atbildību par šo incidentu.

Biznesa pasaulē cilvēkiem vajadzētu pārtraukt šaubīties par savām izvēlēm, jo jebkuru lēmumu un virzienu iespējams pielāgot un mainīt

To intervijā DB norāda viena no ietekmīgākajām Somijas uzņēmējām Peiviki Palosāri (Päivikki Palosaari), kas Lapzemē attīstījusi neskaitāmus restorānu un viesnīcu tīklus, kā arī radījusi Rūķu ciematu, ko ziemas sezonas laikā apmeklē vairāki simti tūkstoši tūristu no visas pasaules. Viņa atzīmē, ka pats galvenais biznesā ir spēja sekot pieprasījumam, nemitīgi būt gataviem pielāgoties mainīgajai tirgus situācijai, kā arī būtiskākais - ticēt savām idejām un nepārtraukti attīstīties.

Fragments no intervijas!

Kā sākās jūsu ceļš biznesā?

Jau no bērnības man bija ļoti liela vēlme noteikt lietu kārtību. Es vienmēr biju tā, kas vada, organizē, izdomā. Es zināju, ka vēlos būt līdere, kā arī ļoti ātri apzinājos, ka nauda dod iespēju darīt. Tā paver durvis! Šī iemesla dēļ es jau agrā vecumā sāku domāt par to, kā tikt pie savas naudas. Tolaik Somijā bija smags laiks - valstī bija ekonomiskā krīze, un cilvēki devās strādāt uz Zviedriju. Es augu vienkāršā vidē - vasarās lasīju ogas un centos tās pārdot, kā arī darīju citas lietas, lai nopelnītu. Es vienmēr domāju, kustējos un plānoju. Kamēr citi skolā vienkārši mācījās, es galvā jau būvēju savus nākamos projektus.

Lai gan joprojām ir ļoti daudz neskaidrību, iespējams, naftas cenas sāks mazināties jau vasarā, intervijā prognozēja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Pohjola" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

"Ir dažas lietas, kas atbalsta prognozi, ka vienošanās par mieru tiks panākta pirms vasaras beigām, jo ASV, visdrīzāk, ir ambīcijas izbeigt šo konfliktu vismaz līdz vidustermiņa vēlēšanām novembrī. Taču gadījumā, ja konflikts turpināsies, protams, ekonomiskā ietekme būs lielāka," atzina Vidgrēns.

Viņš pauda, ka "OP Pohjola" pašreizējā prognozes ir, ka pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par apmēram 2,8%, kas ir par aptuveni 0,3-0,4 procentpunktiem mazāk nekā janvāra prognoze, bet joprojām nav pārāk tālu no ilgtermiņa vidējā pieauguma tempa, kas ir aptuveni 3%.

"Tāpēc vismaz pagaidām mēs sagaidām, ka kara Tuvajos Austrumos ietekme būs diezgan īslaicīga," sacīja Vidgrēns, vienlaikus uzsverot, ka situācija joprojām ir diezgan neskaidra, un nav zināms, kāda vienošanās vai risinājums būs konfliktam Tuvajos Austrumos.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.

Nesena vēsture

Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.).

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.