Jaunākais izdevums

Lietuvas valdība trešdien nolēma valstī kopš novembra sākuma spēkā esošo karantīnu pagarināt līdz 31.martam, ieskaitot.

No ceturtdienas ārā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas, ja starp cilvēkiem tiek ievērota divu metru distance. Sabiedriskajās iekštelpās sejas maskas joprojām būs obligātas.

Līdz 15.martam pagarināts aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām. Tomēr būs atļauts pārvietoties starp lielajām pilsētām un rajoniem, ar kuriem tās robežojas, - starp Viļņu un Viļņas rajonu, Kauņu un Kauņas rajonu, Klaipēdu un Klaipēdas rajonu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Šauļiem un Šauļu rajonu, Alītu un Alītas rajonu.

Starp pārējām pašvaldībām joprojām drīkstēs pārvietoties tikai, ja ir būtisks iemesls, kā piemēram, lai dotos uz darbu, saņemtu medicīnisko palīdzību vai apmeklētu bēres.

Veselības ministrija norādījusi, ka karantīnu, kas bija noteikta līdz februāra beigām, nepieciešams pagarināt, jo Lietuvā joprojām saglabājas nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija. Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 24.februārī Lietuvā ir 247.

Kā ziņots, karantīna Lietuvā tika izsludināta novembra sākumā, bet kopš decembra vidus pārvietošanās starp pašvaldībām atļauta tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Februāra sākumā darbu varēja atsākt slēpošanas centri, bet no pagājušās nedēļas ļauts atvērt nepārtikas preču veikalus, kuriem ir atsevišķa ieeja no āra, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas salonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā 

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas...

Inficēšanās ar jauno koronavīrusu valstī diagnosticēta kopumā 13 088 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 4582 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 866 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 8% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 997 860 analīzes.

Lietuvā jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai 

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no...

Vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi pavisam 150 cilvēku dzīvības, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: Ierobežojumi ceļošanai Baltijas iekšienē būs īpaši sarežģīti un niansēti

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.

Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu. Viņķele arī skaidroja, ka stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.

"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre. Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.marta, iebraucot vai atgriežoties Lietuvā, būs jāuzrāda dokuments ar tulkojumu lietuviešu, angļu vai krievu valodā, kas apliecina, ka personai ne agrāk kā pirms trim diennaktīm veikts Covid-19 tests un tā rezultāts bijis negatīvs, trešdien nolēmusi valdība.

Seroloģisko antivielu testu rezultāti netiks ņemti vērā.

Šāds apliecinājums nolūkā nepieļaut jauno vīrusa paveidu ievešanu valstī tiks pieprasīts visām personām, kas ierodas Lietuvā ar visu transporta veidu starptautisko pasažieru pārvadājumu maršrutu regulārajiem, speciālajiem vai čārterreisiem.

Lietuvā atvieglo ierobežojumus 

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 karantīnas dēļ noteiktos ierobežojumus...

Minētā prasība neattieksies uz transportlīdzekļu apkalpju locekļiem, cilvēkiem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, šķērso Lietuvu tranzītā, ir vakcinēti pret jauno koronavīrusu vai pārslimojuši Covid-19, ja šī diagnoze apliecināta ar polimeriāzes ķēdes reakcijas vai antivielu testu.

Savukārt pārvadātājiem būs jāgādā, lai viņu transportlīdzeklī neatrodas pasažieri, kam šāda dokumenta nav.

Saskaņā ar līdzšinējo kārtību bija jāuzrāda apliecinājums par negatīvu testu, kas veikts ne agrāk kā divas diennaktis pirms ierašanās, vai arī jāveic tests jau Lietuvā.

Kā preses konferencē norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, vairākos Lietuvas apriņķos jau atklāts arī Lielbritānijas paveida vīruss. Pēc viņa teiktā, jaunā prasība nepieciešama arī tādēļ, ka ne visi cilvēki, kas reģistrējušies testēšanai Lietuvā, tiešām ierodas pārbaudīties.

"Protams, ir daudz pozitīvu piemēru, taču pietiek ar nelielu cilvēku grupiņu, lai vīruss izplatītos. (..) Jā, šis ierobežojums nav patīkams, bet diemžēl redzam, ka valstis iet arī tādā virzienā. Mūsu kaimiņvalsts Latvija to ieviesusi jau no janvāra," viņš piebildis.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.martā Lietuvā ir 254,7. Pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā diennaktī bijis 5,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no 1.marta varētu ļaut atsākt darbu muzejiem, bibliotēku lasītavām un mākslas galerijām, kā arī rīkot tā dēvētos autokino seansus, kuros filmas var skatīties pa automobiļa logu, pieļāvis kultūras ministrs Simons Kairis.

Kā viņš ceturtdien pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas" ("Ziņu radio"), tāds lēmums varētu tikt pieņemts jau trešdien, 24.februārī, paredzētajā valdības sēdē. Līdz tam ministrs plāno sīkāk apspriest ar šo nozaru pārstāvjiem praktiskos jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem atvieglojumiem.

"Pārrunāsim, kā labāk parūpēties gan par apmeklētāju, gan darbinieku drošību.(..) Jāparaugās arī, vai visu muzeju rīcībā ir maskas un dezinfekcijas līdzekļi," norādījis Kairis.

Pēc ministra teiktā, kā nākamie uz karantīnas režīma atvielglojumiem saskaņā ar Lietuvā paredzētajiem risku vadības algoritmiem pēc zināma laika varētu cerēt kinoteātri un teātri. Izvērtējot turpmākos atvieglojumus, tiks ņemts vērā, vai attiecīgajās kultūras iestādēs tiek iepriekš tirgotas biļetes un iespējamā Covid -19 uzlismojuma gadījumā būtu iespējams izsekot inficēšanās perēklim un pakļaut situāciju kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 138 cilvēki; divi miruši

LETA--BNS, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 138 cilvēkiem, kā arī reģistrēti divi nāves gadījumi ar Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā konstatētais inficēto skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Līdz ar to inficēšanās ar šo vīrusu valstī dignosticēta kopumā 4070 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 2253 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 6613 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 2,1% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 744 174 analīzes.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti arī divi nāves gadījumi ar Covid-19. Abi mirušie bija vairāk nekā 80 gadus veci Kauņas slimnīcas pacienti.

Līdz ar to vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi 89 cilvēku dzīvības, bet vēl 18 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Pēc Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 24.septembrī Lietuvā ir 31,2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piektdien sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo piektdien, 4.septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā

LETA--LRT, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas izsludināt karantīnu trijās lielākajās valsts pilsētas - Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, kā arī Viļņas, Širvintu, Šilales, Traķu un Telšu rajonos, ieviešot stingrākas prasības attiecībā uz aizsargmasku valkāšanu.

Karantīna minētajās pašvaldībās būs spēkā līdz 11.novembrim. Maskas nebūs jāvalkā vienīgi ārpus apdzīvotu teritoriju robežām vietās, kur 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus.

Karantīnas zonā tiks stingrāk regulētas cilvēku plūsmas kultūras, izklaides un sporta pasākumos.

Jau ziņots, ka minētās pašvaldības kopš pagājušās piektdienas iekļautas Covid-19 izplatības sarkanajā zonā.

Pašvaldības Lietuvā sagrupētas sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā zonā, balstoties uz trim kritērijiem - 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju, rēķinot uz 100 00 iedzīvotājiem, pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru septiņu dienu laikā un neskaidras izcelsmes inficēšanās gadījumu īpatsvaru septiņās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no trešdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi, kuru nolūks ir iegrožot Covid-19 izplatību, pirmdien nolēma Lietuvas valdība.

Ministru kabinets arī pagarināja valstī spēkā esošo karantīnas režīmu līdz gada beigām.

Noteikts, ka karantīnas režīma laikā jāpārvietojas tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams. Dzīvesvieta būtu jāatstāj, tikai dodoties uz darbu, tirdzniecības vietām, veselības aprūpes iestādēm vai lai saņemtu citus pakalpojumus.

Aizliegti tuvi kontakti starp vairāk nekā divām ģimenēm vai mājsaimniecībām, izņemot gadījumus, kad jāsniedz neatliekama palīdzība, jāaprūpē slimnieki vai personas, kas nespēj par sevi parūpēties.

Aizliegts arī rīkot personīga rakstura svinības sabiedriskās un personīgās telpās, ja tajās piedalās vairāk nekā divas ģimenes vai divas mājsaimniecības, un šādās svinībās nedrīkst piedalīties vairāk par desmit cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no piektdienas uz divām nedēļām aizliegt cilvēku pulcēšanos un masu pasākumus gan iekštelpās, gan brīvā dabā, izņemot sporta un kultūras pasākumus, bet attiecībā uz tiem noteikti jauni ierobežojumi.

Aizliegums neattiecas arī uz bērēm.

Sporta un kultūras pasākumos skatītāju skaits iekštelpās nedrīkstēs pārsniegt 300 un brīvā dabā - 400 cilvēkus, nodrošinot starp viņiem divu metru atstatumu, aizpildot tikai sēdvietas, nosakot obligātu aizsargmasku valkāšanu un nodrošinot visu dalībnieku reģistrāciju.

Tiks ierobežotas arī pircēju plūsmas veikalos, tirdzniecības centros un tirgos, kur būs jānodrošina desmit kvadrātmetru platība katram apmeklētājam.

Jaunie aizliegumi būs spēkā līdz 13.novembrim.

Lietuvā pēdējā laikā ļoti strauji pieaug jaunatklātu inficēšanās gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī inficēšanās apstiprināta 776 cilvēkiem, un tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Igaunija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) paziņojis, ka tā rīcībā nonāk aizvien vairāk informācijas, kas norāda uz iespējamiem Covid-19 vakcīnu melnā tirgus izveidošanās riskiem.

"Saņemam aizvien vairāk informācijas - turklāt ne tikai Lietuvā, ka pastāv vakcīnu melnā tirgus izveidošanās riski," ceturtdien Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdē pastāstījis STT vadītājs Žīdrūns Bartkus.

Pēc viņa teiktā, pašlaik nav datu, ka Lietuvā jau norisinātos tāds process, tomēr draudi pastāv, un melnā tirgus aizmetņi jau novēroti citās valstīs.

Kā uzsvēris STT vadītājs, ir ļoti svarīgi nemitīgi sekot noteiktiem datiem, kuri var signalizēt par melnā tirgus esamību.

Zinot, cik vakcīnu devu sadalīts veselības aprūpes iestādēm, jāraugās, lai sakrīt trīs rādītāji - vakcināto cilvēku skaits, atlikušo devu skaits un zudumā gājušo devu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 51 cilvēkam, pirmdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to inficēšanās ar šo vīrusu valstī konstatēta kopumā 3386 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 2071 cilvēkam.

Pagājušajā diennaktī veiktas 1382 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 695 521 analīze.

Daļā jaunatklāto gadījumu inficēšanās bijusi saistīta ar konkrētiem slimības perēkļiem. Tostarp astoņi gadījumi saistīti ar perēkli Raseiņu policijas komisariātā, ar kuru pavisam saistīti 13 gadījumi; trīs gadījumi saistīti ar uzliesmojumu Viļņas Ģedimina tehniskšs universitātes kopmītnēs; divi gadījumi saistīti ar perēkli šūšanas uzņēmumā Šauļos, ar kuru kopumā saistīti 39 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu iepirkšanās centrā Šauļos, ar kuru pavisam saistīti seši gadījumi; divi gadījumi saistīti ar kāda uzņēmuma darbinieku ekskursiju Klaipēdas rajonā, ar kuru pavisam saistīti 11 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu Klaipēdas uzņēmumā "Klaipedos energija", ar kuru pavisam saistīti deviņi gadījumi; divi gadījumi saistīti ar ģimenes svinībām kafejnīcā Viļņas apriņķī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašizolācija jāievēro pēc atgriešanās no visām SPKC sarakstā esošajām Eiropas valstīm

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, turpmāk pašizolācija būs jāievēro no visām Slimību profilakses un kontroles centra sarakstā esošajām Eiropas valstīm, liecina SPKC apkopotie dati.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru