Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Klājot Līgo svētku galdu, neiztikt bez Jāņu siera,kura būtiska sastāvdaļa ir ķimenes

Latviskā garša nav iedomājama bez ķimenēm – tās tiek izmantotas gan maizes cepšanā, gan kāpostu skābēšanā un biešu marinēšanā. Ķimenes ir veicinājušas daudzu mazuļu labklājību pirmajā dzīves gadā, vairojot mātes piena daudzumu. Tās tiek izmantotas arī liķiera ražošanā, iemūžinātas pagasta ģerbonī un pat ielas nosaukumā.

Izsenis klātesošas

Ķimenes jau izsenis ir bijušas klātesošas latviešu ēdienkartē. Vēsturnieki apgalvo, ka tās pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenes dažādos laikos ir gan slavētas, gan peltas. Pavisam senā pagātnē ķimenes simbolizējušas alkatību un negantumu, taču viduslaikos to reputācija uzlabojusies un aromātiskās sēkliņas jau uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tādējādi izrādot uzticību viens otram.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

ASV tirdzniecības uzņēmumi piedzīvojuši precedentu - vērtspapīru regulatori pirmo reizi akciju tirgošanas firmām lūdz atklāt to tirgošanās stratēģijas, un dažos gadījumos arī to slepenos datoru kodus, vēsta Reuters.

Volstrītas brokeru regulētāja - Finanšu nozares pārvaldes institūcijas (Financial Industry Regulatory Authority (FIRA)), lūgumi uzņēmumiem iesniegt kompānijas tirgošanās algoritmus un datoru kodus ir daļa no darbībām, kas tiek veiktas, lai izmeklētu aizdomīgu tirgus aktivitāti, norādīja FINRA tirgus regulācijas nodaļas viceprezidents Toms Džira (Tom Gira).

«Tā nav makšķerēšanas ekspedīcija vai mācību eksperiments. Pārbaudes notiek, jo patlaban tirgū ir kas tāds, kas mūs uztrauc,» viņš norādīja intervijā medijam.

Patentētus tirdzniecības datus pieprasa arī Vērtspapīru un biržu komisija (Securities and Exchange Commision (SEC)). Tas notiek, lai pārbaudītu finanšu uzņēmumu atbilstību ASV likumdošanai, pavēstījuši komisijas oficiālie pārstāvji.

Jaunatklātā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ledus arēnā šodien prezentētas jaunā dizaina formas, kurās Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpmāk aizvadīs pārbaudes spēles.

Pasākuma laikā tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību starp iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» un Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Jaunās formas dizainu izstrādājis Haralds Apinis, iekļaujot tajā četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamo grifu un lauvu.

Latvijas valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Svinot valsts simtgadi, būvmaisījumu ražotājs Sakret dāvinās vairāk nekā 100 Latvijas Republikas ģerboņus Latvijas institūcijām un pašvaldībām.

Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis uzdāvināts Valsts prezidenta kancelejai– tā svinīga pasniegšana notika trešdien, 9.maijā Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā.

Ģerboni plānots dāvināt visām novadu domēm, lielajām pilsētām, kā arī Rīgas Tehniskajai Universitātei, Biznesa augstskolai Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Sakret ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 mm liels un 30 mm biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Šomēnes sāksies ASV tehnoloģiju kompānijas Apple trešās paaudzes iPad tirgošana vēl 21 pasaules valstī, tostarp arī Latvijā.

Kompānija Apple paziņojusi, ka, sākot no 20. aprīļa jauno iPad varēs iegādāties Dienvidkorejas, Brunejas, Horvātijas, Kipras, Dominikānas Republikas, Salvadoras, Gvatemalas, Malaizijas, Panamas, Sanmartēnas, Uragvajas un Venecuēlas pircēji.

Latvijas tirgū jaunais iPad nonāks vēl pēc vienas nedēļas – 27. aprīlī. Līdztekus tirgošana sāksies arī Indijā, Izraēlā, Kolumbijā, Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Dienvidāfrikā un Taizemē.

Jaunā planšetdatora iPad tirgošanu desmit pasaules valstīs Apple sāka šā gada 16. martā. Pirmie, kas varēja iegādāties jaunākās paaudzes iPad bija ASV, Francijas, Kanādas, Austrālijas, Vācijas, Japānas, Singapūras, Šveices, Lielbritānijas un Ķīnas pircēji. Šajās valstīs Apple veikalos pirmajā iPad tirgošanas dienā veidojās garas rindas.

Lai gan pirms pāris dienām bija informācija, ka jaunākais Apple planšetdators iPad Latvijā būs pieejams sākot no 27.aprīļa, mobilo sakaru operators Tele2 šo modeli saviem klientiem Latvijā piedāvā iegādāties no aprīļa sākuma, DB apliecina Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante Egita Māliņa.

Tas skaidrojams ar to, ka Tele2 iegādājas jauno iPad valstīs, kur tas ir jau pieejams.

Lai arī planšetdators vairāk tiek uztverts kā ierīce personīgai lietošanai, kuras pamatfunkcija ir izklaide, Latvijā par jaunāko iPad vislielāko interesi izrāda tieši uzņēmumi, secinājis Tele2, tomēr precīzus pārdošanas apmērus operators nesniedz.

«Mūsuprāt tieši planšetdatoru segmentam ir lielākais tirgus potenciāls gan pasaulē kopumā, gan Latvijā. Lai arī pašlaik Latvijā tos lieto mazāk kā 1% iedzīvotāju, redzam, ka interese pakāpeniski pieaug gan no uzņēmumu, gan iedzīvotāju puses. Pieaugošais pieprasījums pēc planšetdatoriem ir skaidrojams gan ar mobilā interneta lietotāju skaita pieaugumu, gan pieejamākām cenām. Kopumā planšetdatoru lietošanā pieredzēsim līdzīgas izmaiņas kā mobilo telefonu jomā, kurā viedtelefons no ekskluzīva produkta ir kļuvis par plaša patēriņa preci,» DB skaidro Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Facebook investori, kurus jau paguva pārņemt nopietnas raizes par kompānijas nākotnes izaugsmi, pašlaik gatavojas lielākajam Facebook akciju skaita pieaugumam kopš kompānija uzsāka tirgošanos ar akcijām šā gada maijā, raksta Bloomberg.

Tirgošanā nonāks vēl 804 miljoni akciju, kas pieder bijušajiem Facebook darbiniekiem un tiem, kas tās pārdeva sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā. Tādējādi pašlaik Facebook tirgošanā esošo akciju skaits teju ddubultosies. Iepriekš ar šīm akcijām tika liegts tirgoties, lai uzreiz pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma nepārpludinātu tirgu.

Kompānijas līdzdibinātāja Marka Cukerberga akcijas nav to akciju skaitā, kas šoreiz nonāks tirgošanā. M. Cukerbergs norādīja, ka akcijas nepārdos ātrāk kā nākamā gada septembrī. Kompānijas līdzdibinātājam pieder ap 444 milj. Facebook akciju.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Elektroniskās mūzikas festivāla Satta organizatori jau tirgo biļetes festivālam Papē, kuram Dabas aizsardzības pārvalde un Rucavas novada dome nav devusi atļauju, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Kursas Laiks pārliecinājies, ka biļetes uz festivālu patiešām iespējams nopirkt, tās pieejamas Biļešu servisa kasēs. Cena – no 40 līdz 45 eiro par biļeti.

«Mums ir bijušas vairākkārtējas pārrunas ar festivāla organizētājiem, tomēr atļauju to rīkot vēl neesam devuši, jo nav tiesības to darīt. Pašvaldība var sniegt atļauju tikai tad, kad Satta Festival organizētāji būs saskaņojuši visas pārējās atļaujas, piemēram, ar Dabas aizsardzības pārvaldi,» komentējusi Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Banknotes visā eiro zonā ir vienādas, savukārt monētu reversu katra valsts izvēlas pati.

Tas dara monētu izveidi sarežģītāku, bet daudzveidīgums ir interesants šo naudas zīmju lietotājiem, norāda Latvijas Banka.

Uz Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālās puses būs attēlots tautumeitas portrets, uz 10, 20 un 50 centu monētām - Latvijas lielā ģerboņa attēls un uz 1, 2 un 5 centu monētām - Latvijas mazā ģerboņa attēls. Dizaina paraugus ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu padomes Eiro monētu apakškomiteja.

Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības - mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Šaurāk, kā iecerēts, tomēr šis uzstādījums saglabājas arī apstiprinātajos paraugos.

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.

Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē Vācijā šodien, 31.jūlijā sāk kalt Latvijas eiro monētas, liecina informācija vietnē eiro.lv.

Banknotes visā eiro zonā ir vienādas, savukārt monētu reversu katra valsts izvēlas pati. Uz Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālās puses būs attēlots tautumeitas portrets, uz 10, 20 un 50 centu monētām - Latvijas lielā ģerboņa attēls un uz 1, 2 un 5 centu monētām - Latvijas mazā ģerboņa attēls. Dizaina paraugus ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu padomes Eiro monētu apakškomiteja, informē Latvijas Banka.

Centrālā banka atgādina, ka Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības - mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Šaurāk, kā iecerēts, tomēr šis uzstādījums saglabājas arī apstiprinātajos paraugos.