Svinīgā sarīkojumā Londonā ceļvežu izdevējs Lonely Planet pasniedzis balvu, kas apliecina – Latvijai piešķirts tituls Best in Travel 2016 (Vislabākais tūrismā 2016), informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Jau plaši pasaulē (medijos un sociālajos tīklos) ir izskanējusi ziņa, ka ceļvežu izdevējs Lonely Planet publiskojis ekspertu ieteikto nākamajā gadā apmeklējamo tūrisma galamērķu sarakstu un tajā lasāms arī Latvijas vārds.

Paziņojot ekspertu lēmumu, sacīts: «Latvija ir moderni gaišs un mirdzošs Eiropas tūrisma galamērķis. Šī valsts lepojas ne tikai ar starptautiski nozīmīgām pilīm, atpūtas vietām un muzejiem plašā spektrā, augstu vērtējama ir arī Latvijas inovatīvā pavārmāksla.»

Titula Best in Travel 2016 apliecinājuma balva tika pasniegta svinīgā sarīkojumā Londonas Transporta muzejā 1. novembrī.

Ar nepacietību gaidīts, bet nu gada nogalē arī sagaidīts – Latvijas tūrisma izdevums Why Visit Latvia (kāpēc apmeklēt Latviju).

Bukleta sagatavošana notikusi saskaņā ar mūsu tūrisma nozarei patīkamo un publicitātes sekmēšanai tik vērtīgo faktu, ka plaši pasaulē populārais ceļvežu izdevējs Lonely Planet piešķīris Latvijai titulu Best in Travel 2016 (Labākais tūrismā 2016. gadā) un iekļāvis to nākamajā gadā apmeklējamo pasaules valstu sarakstā.

Ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) gādību tapušais izdevums veidots redakcionāli neatkarīgi. Lonely Planet speciālisti paši rakstījuši tekstu, fotografējuši, maketējuši un paši arī nodrukājuši pēc formāta nelielo, bet saturiski ietilpīgo, vizuāli izteiksmīgo un ērti lietojamo bukletu Why visit Latvia, skaidro TAVA.

Latviešiem jātiek vaļā no noslieces uz paškritiku, uzskata populāro ceļvežu izdevēja Lonely Planet žurnālists, Kanādā dzimušais un Ņujorkā dzīvojošais Brendons Pressers.

Viņš uz trim nedēļām ieradies Latvijā, lai vāktu informāciju jaunam tūrisma ceļvedim, un latviešos ievērojis savādu īpašību: no vienas puses, viņi jūtoties lepni par savu valsti, bet, no otras – ir pārāk pieticīgi.

Kad, sajūsmināts par kādu no Latvijas bagātībām – skaistajām pilīm un muižām, kluso jūras krastu vai lauku ainavām, B. Pressers iesaucoties: «Ak, tas nu gan ir lieliski!», vietējie viņam parasti attrauc: «Ak, tik lieliski tas nav. Mēs mīlam savu valsti, bet tas nav pats labākais, kas varētu būt.» Viņaprāt, lai iedrošinātu tūristus apmeklēt Latviju, sava zeme vairāk jāslavē.

Populārais ceļvedis Lonely Planet ierindojis Latviju starp desmit pasaules zemēm, kuras būtu īpaši vērts apceļot 2016.gadā.

«Latvija ir brīnišķīgs, mūsdienīgs Eiropas ceļojumu galamērķis, kas var lepoties ne vien ar veselu virkni piļu, viesnīcu un muzeju, bet arī ar savu vietējo virtuvi, kura, pateicoties pasaules ietekmei, tagad sasniegusi jaunus augstumus,» norādījis viens no Lonely Planet saraksta Best in Travel 2016 veidotājiem Toms Hols.

Pirmo vietu šajā sarakstā ieņem Botsvāna, kam seko Japāna, ASV un Palau.

Latvija ierindojas piektajā vietā, apsteidzot Austrāliju, Poliju, Urugvaju, Grenlandi un Fidži.

Tūrisma ceļvežu izstrādātājs Lonely Planet izveidojis jaunu topu ar desmit labākajiem 2014. gada galamērķiem. Latvijas galvaspilsēta Rīga šajā sarakstā iekļuvusi ceturtajā vietā.

Latvijas galvaspilsēta tiek raksturota kā tāda, kas pēc Dzelzs priekškara sabrukuma atgūst savu likumīgo lomu kā kosmopolītisma stūrakmens Baltijā. Pēdējo gadu laikā pilsētā strauji pieaudzis hipsteru kafejnīcu skaits, tradicionālie kartupeļu un cūkgaļas ēdieni atdod vietu Ziemeļvalstu ietekmētai ēdienkartei un tiek atjaunotas simtiem noplukušu māju fasādes, ļaujot no jauna mirdzēt jūgendstila pērlēm. Tas viss notiek arī brīdī, kad Rīga kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Kopumā izdevuma sarakstā iekļautas desmit pilsētas. Lonely Planet Top 10 2014. gada galamērķus iespējams aplūkot galerijā.

Būve, kas uzcelta Indijas tuksnesī, atzīta par visneparastāko vietu, kur uzturēties uz šīs planētas. Šādi lēmuši ceļvežu izdevēja Lonely Planet redaktori.

Greznajai viesnīcai, kas uzcelta uz smilšu kāpas, dots nosaukums Mihir Garh.

Viesnīcā ir privātas terases, pagalmi, baseini un džakuzi.

Fortam līdzīgās struktūras būvniecība aizņēmusi divus gadus. Pie tās savas rokas pielikuši vairāk nekā 100 amatnieki un meistari.

Galerijā aplūkojamas fotogrāfijas no šīs vietas.

#1/15

mihirgarh.com

#2/15

mihirgarh.com

#3/15

mihirgarh.com

#4/15

mihirgarh.com

#5/15

mihirgarh.com

#6/15

mihirgarh.com

#7/15

mihirgarh.com

#8/15

mihirgarh.com

#9/15

mihirgarh.com

#10/15

mihirgarh.com

#11/15

mihirgarh.com

#12/15

naturalhighsafaris.com

#13/15

nexustravelsolutions.com

#14/15

tripadvisor.com

#15/15

cntraveler.com

Skatīties pārējos attēlus

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

2015.gads tūrismam Latvijā bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs, jo izdevies pilnībā kompensēt ievērojamo Krievijas ceļotāju skaita kritumu, aģentūru LETA informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvji.

Kā stāsta TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava, tikai tie, kam tūrismā nav pieredzes, var iedomāties, ka kompensēt milzīgo krievu tūristu skaita kritumu ir viegli un vienkārši. «Šī gada trijos ceturkšņos, par kuriem šobrīd ir statistika, esam panākuši, ka iepriekš Latvijas tirgū dominējošo krievu tūristu skaita samazinājumu ir pilnā mērā kompensējuši citu ārvalstu ceļotāji, un tas nav noticis pats no sevis.»

Lai to panāktu, 2015.gadā TAVA aktīvi darbojusies dažādu valstu tirgos, popularizējot tūrisma iespējas Latvijā, tāpat bijusi dalība 11 starptautiskās izstādēs un 45 specializētos tūrisma veicināšanas pasākumos, veidotas kampaņas sociālajos tīklos un publicēti raksti tūrisma vietnē Lonely Planet un citos zināmos izdevumos.

Ārzemju ceļojumi ir jauki, taču jāiepazīst arī sava dzimtene. Un viens no aplūkošanas vērtiem objektiem Latvijā ir padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.

Rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā 9 metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai šajā gadsimtā - 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušajā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā, bet tagad darbojas kā tūrisma objekts, kuru apmekē gan pašmāju, gan ārvalstu viesi.

Piebraucot pie rehabilitācijas centra ēkas, par pazemes ēkas esamību, pirmkārt, liecina dīvaini veidojumi pagalmā, kuru uzdevums ir gaisa nodrošināšana.

Šī bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, un līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Tādēļ viesi var aplūkot autonomu elektrostaciju ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, telekomunikāciju bloku, plānus un situācijas atspoguļojumus, kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni un kā tas ietekmētu visas pārējās lielākās pilsētas, tai skaitā Rīgu. Bunkura apmeklētājiem tiek demonstrēta arī tipiska padomju laiku ēdnīca ar pamācošiem saukļiem, vaskadrānām klātiem galdiem un neļķēm, kā arī piedāvāts ieturēt tajā maltīti. Tāpat bunkurā var apskatīt dažādu padomju laika atribūtiku, sadzīves lietas, piemēram, ziepes, kam gan pēc ekskursijām dažkārt mēdzot «pieaugt kājas». Fotografēt dažās vietās gan tūristiem ir liegts.

Tūrisma ceļvežu izdevējs "Lonely Planet" savā jaunākajā ceļvedī "Best In Travel 2024" iekļāvis Latvijas dabas takas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Pirmo reizi starp ceļveža apkopotajiem galamērķiem būs arī Latvija. Eksperti augstu vērtē Baltijas dabas bagātības un plašās iespējas tūrisma taku apmeklējumam, dodoties aizraujošos un dabu izzinošos pārgājienos.

Ceļveža 2024.gada mērķis ir turpināt iedvesmot ceļotājus, kā arī par godu ceļveža 50.gadadienai izdevēji ir apkopojuši "TOP 50" galamērķus, kurus ir vērts iekļaut savu ceļojumu maršrutos nākamajā gadā.

LIAA norāda, ka ceļvedis savus galamērķus vērtē dažādās kategorijās - tiek izceltas atsevišķas valstis, reģioni un pilsētas, kā arī eksperti ir izveidojuši divas jaunas kategorijas "Ilgtspēja" un "Vērtības".

Baltijas valstu pārgājienu taku tīkls "Baltic Trails" ir iekļauts kategorijā "Ilgtspēja".

Lai kāds būtu sauklis, aiz tā jābūt stratēģijai, pamatojumam un stāstam. Ārpus konteksta pats par sevi tas ir tikai burtu un vārdu virknējums, ko cilvēki var nesaprast vai tulkot dažādi. Piemērs tam ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola nupat paustā kritika par mūsu aģentūras izstrādāto devīzi «Best enjoyed slowly», sakot, ka saukļi nestrādā, turklāt šis konkrētais radot negatīvu priekšstatu, ka dibināt uzņēmumu vai arī saņemt būvatļauju Latvijā prasa pārāk ilgu laiku.

Pirmkārt, ir jābūt apveltītam ar ļoti bagātu iztēli, lai savilktu paralēles starp vārdu «enjoy» (baudīt) un būvniecību, uzņēmumu dibināšanu vai būvatļauju saņemšanu – šis vērtējums, maigi izsakoties, ir neprofesionāls.

Otrkārt, ziņa «Best enjoyed slowly» tika vēstīta konkrētai mērķa auditorijai – tūristiem, kuri ierodas atpūsties, nevis sākt Latvijā uzņēmējdarbību. Sauklis tika rūpīgi izstrādāts sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), balstoties uz konkrētiem izaicinājumiem, piemēram, to, ka liela daļa tūristu Latvijā pavada parāk īsu laiku un bieži neizbrauc no Rīgas nekur tālāk, lai gan Latvijā ir vēl daudz citu skaistu vietu un pilsētu, ne tikai Rīga.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi nokļuvis uz ietekmīgā ASV ziņu žurnāla "Time" vāka, ceturtdien paziņojot par žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura vāka varoni, pavēstīja izdevums.

Žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura centrālā tēma ir Zelenska stāvoklis situācijā "starp Putinu un Trampu".

Izdevums pēta jautājumu par to, kā bijušais komēdijas žanra mākslinieks tiek galā ar valsts galvas lomu, kad ir ticis ierauts "pasaules lielākajā politiskajā drāmā".

Izdevums pēta Zelenska darbības situācijā, kad ASV prezidentam Donaldam Trampam "Ukraingeitas" dēļ draud impīčments, kā arī Zelenska stratēģiju sarunās ar Kremli par Donbasu.

Uz "Time" ASV versijas numura vāka būs attēlots Tramps. Šīs izdevuma versijas centrālā tēma būs Trampa iespējamais impīčments.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par bijušā ASV viceprezidenta un iespējamā demokrātu 2020.gada prezidenta vēlēšanu kandidāta Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.

Otrdien, 18.oktobrī publicēts jaunākais White Guide Nordic labāko restorānu saraksts, kurā iekļauti 325 Ziemeļvalstu restorāni. Pirmo reizi tajā novērtēti arī 60 Baltijas valstu restorāni, tostarp 20 Latvijas restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šis būs trešais White Guide izdevums, kurā tiek apkopoti labākie Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas restorāni. Šogad pirmo reizi, pateicoties RTAB un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA), kā arī kopējai Baltijas valstu tūrisma nozares sadarbībai, pirmo reizi iekļautas arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Tāpat vērtēti arī pāris restorāni Grenlandē, Faro salās un Svalbarā.

No Latvijas ekskluzīvajā izdevumā iekļauti 17 restorāni, kas atrodas Rīgā, un 3 ārpus tās – 36.līnija, Restorāns 3, 3 Pavāru restorāns Tam labam būs augt!, Bibliotēka No1., COD Robata Grill restorāns, Dikļu pils restorāns, Entresol, Equus, Ferma, Kolonāde. Mūsu stāsti.., Koya, Laivas, Locale, Muusu, Per sé, Riviera, Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Valtera restorāns, Vīna studija un Vincents.

«Pašlaik Rīgā un tuvākajos pagastos ik dienu dežūrē 34 pārvietojamie radari. Policijas mājaslapā atrodamā «radaru izvietojuma karte» atspoguļo tikai iespējamību, nevis reālo situāciju,» raksta izdevums Ir.

Uz lūgumu iepazīstināt, kur tieši atrodas katrs radars, tas saņēmis kategorisku atteikumu. «Tā ir policijas iekšējā informācija. Neviens nevar iejaukties policijas darbā,» sacījis Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kad izdevums iebildis, ka tādējādi nevar objektīvi salīdzināt, vai radari izvietoti pilsētas bīstamākajās vietās, vai arī tur, kur vieglāk iekasēt sodu, Zivtiņš ieteicis «uzticēties».

Balstoties uz analītiskā dienesta vērtējumu, Zivtiņš izvēlas, kur stāvēs radari, un Vitronic Baltica tos tur arī novietojot. Radaru izvietojums varot mainīties reizi nedēļā, bet dažos gadījumos - vēl retāk.

Šveices franks investoru vidū kļūst aizvien populārāks kā viena no uzticamākajām valūtam. Īpaši tas pamanāms eirozonas parādu krīzes un tuvojošās ASV maksātnespējas kontekstā, raksta The Wall Street Journal. Izdevums uzskata, ka Šveices franks ir kļuvis par investoru patvērumu.

Šveices franka vērtība pret dolāru pēdējā gada laikā ir augusi par 30%, bet 2011. gada jūlijā par 5%, savukārt pret eiro franka vērtība ir palielinājusies par 15%,

«Cilvēki meklē sava veida paradīzi valūtu pasaulē,» saka Alens Ruskins, Deutsche Bank valūtas speciālists. «Šveices franks pagaidām ir galvenā šāda veida paradīze.»

Laikā, kad investori ir uztraukušies un meklē drošību, to galvenās bažas ir par to – vai tie spēs atgūt ieguldīto naudu. Vēsturiski ASV tika uzskatīta par drošāko, tāpēc nauda sekoja ASV dolāram. Tomēr ASV nepatikšanas finanšu jomā to var mainīt.

Miljardieru Mihaila Fridmana, Pjotra Avena un Andreja Kosogova "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro, vēsta vēsta "Forbes" Ukrainas izdevums.

Izdevums arī vēsta, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

"Forbes" ziņo, ka bankas akcionāri Kosogovs (41% akciju), Fridmans (32,9%) un Avens (12,4%) ir gatavi palielināt bankas kapitālu par miljardu un darīt visu, lai Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV regulatoros panāktu atļauju "atsaldēt" vajadzīgo summu bankas kapitāla palielināšanai. Izdevums norāda, ka papildus ieguldīt plānotais miljards divas reizes pārsniedz bankas pašreizējo pašu kapitālu.

Kā ziņo "Forbes" avoti, Ukrainā, Ļvivā dzimušais Fridmans nevēlas pārdot banku, turklāt apsver iespēju atteikties no Krievijas pilsonības, lai glābtu banku. Bez Krievijas pases Fridmans var izkļūt no sankcionēto loka, un Avens un Kosogovs varēs viņam nodot savas daļas Ukrainas biznesā, tā minējis kāds "Forbes" avots.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Nākusi klajā laikraksta Dienas Bizness karikatūrista un Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata Senā Latvija.

Grāmatā Senā Latvija apskatāmas 10. – 12. gadsimtā dzīvojušo latgaļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tērpu rekonstrukcijas, pilskalnu un uz tiem uzbūvēto koka piļu atveidojumi, kā arī aprakstīti daži tā laika amati – podnieka un kalēja darbnīca, tirgotāja darba rīki un lielākie tā laika tirdzniecības ceļi.

Grāmatu izdod izdevniecība Zvaigzne ABC un tas ir atkārtots un papildināts izdevums. Pirmoreiz Senā Latvija iznāca 2009. gadā grāmatu sērijas Latvijas mazā enciklopēdija ietvaros. Grāmata tika labi pirkta. Jaunais izdevums papildināts ar nodaļu par dziju krāsošanu senatnē, par krāsas nozīmi apģērba rotāšanā un varas simbolizēšanā. Tāpat jaunajam izdevumam ir greznāks vāks.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

ASV izdevums "Time" iekļāvis Kauņu 50 pasaules vietu, kuras vērts šogad apmeklēt, sarakstā.

Kauņa, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, piesaista ar savu kultūras programmu, izvēli pamatojis izdevums.

"Gada kultūras programma seko līdzi pilsētas vētrainajai vēsturei - no nacistiskās okupācijas Otrā pasaules kara laikā un piespiedu atrašanos Padomju Savienībā. Izstāžu vidū arī Marinas Abramovičas, Viljama Kentridža un Joko Ono darbi," lasāms "Time".

Tāpat laikraksts izcēlis iniciatīvu "CulturEUkraine" Kauņā, kuras laikā apskatāmi kara dēļ Ukrainu pametušo mākslinieku darbi.

"Time" ieteikto vietu sarakstā ir arī, piemēram, Galapagu salas, Lielais barjerrifs, Dolni Morava Čehijā, Nairobi, Seula, Valensija, vēsturiskā Zīda ceļa vietas Uzbekistānā, Starptautiskā Kosmosa stacija, Kopenhāgena un Stambula.

Pērn, smagākās krīzes gadā, joprojām desmitiem kompāniju pirkušas jaunus ekskluzīvus braucamos, vēsta laikraksta Diena izdevums SestDiena.

«Tā, piemēram, Latvijas Krājbankai, kas gadu beidza ar gandrīz divu miljonu latu lieliem mīnusiem, tieši pērn ievajadzējās jaunu Mercedes-Benz S500 auto, kura dīlera deklarētā cena ir ap 70 tūkstošiem latu,» informē izdevums.

«Ar šo mašīnu brauc bankas prezidents [Ivars Priedītis]. Iepriekšējai bija salūzusi ātrumkārba, un nebija izdevīgi labot, tādēļ tika pieņemts lēmums iegādāties tādu pašu jaunu. Ar mašīnu prezidents brauc diendienā. Mums tomēr ir 115 filiāles visā Latvijā, un īpašnieks atrodas Lietuvā. Tas ir jāsaprot, ka brauc bankas prezidents, tas nav tāpat kā vienkāršs cilvēks ikdienā brauc, - mašīnai ir arī reprezentatīva funkcija,» skaidrojusi bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece.

Kaut klusāki nekā iepriekš, visu pagājušo gadu Jūrmalā notikuši arī miljonus vērti nekustamā īpašuma darījumi, vēsta laikraksta Diena izdevums Sestdiena.

Statistika rādot milzīgu kritumu - «lētā nauda» izbeigusies arī kūrortpilsētas īpašumu pircējiem. 2007.gadā Jūrmalā kopā notika vismaz trīs desmiti darījumu virs 600 tūkstošiem latu, bet 2008.gadā tādu bija vairs tikai 16. Pērn - atkal dubults samazinājums: tikai astoņi darījumi virs 600 tūkstošiem latu, no kuriem trīs bijuši visnotaļ formāli, informē izdevums.

Nekas daudz spīdošāks neesot vērojams, arī samazinot darījuma summas latiņu uz pusi: 2008.gadā summu virs 300 tūkstošiem latu bija pārsnieguši tikai 37 darījumi, 2009.gadā - 23, no kuriem nieka 12 īpašumi mainījuši arī faktisko, ne tikai formālo saimnieku.