Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Vairāku gadu laikā Daugavpils novada atpūtas un sporta kompleksā Višķu estrāde un stadions, kā arī tam piegulošajā infrastruktūrā, ir ieguldīts ap miljons eiro. Ir atjaunota estrāde ar 1000 skatītāju vietām, stadions, kas izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu, sporta laukumu un vieglatlētikas sektoru segums. 2016.gadā atjaunoti arī volejbola, basketbola un tenisa laukumi, uzlaboti pludmales volejbola un futbola laukumi. Ap laukumiem ir 500 skatītāju vietu. Klientu labsajūtai tiek piedāvāta pirts un laivu stacija ar 12 laivām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem. Vairāki uzņēmumi savās aktivitātēs izmanto blakus kompleksam esošo ezeru gan zvejošanas sacensībām, gan aktivitātēm ar laivām. Kopumā kompleksa infrastruktūra ļauj novadīt desmitiem dažādu sporta spēļu un disciplīnu, neskaitot daudzās „nenopietnās” disciplīnas, kas ļoti populāras korporatīvajās sporta spēlēs.

Arī piebraukšana pie kompleksa ir ļoti ērta pa asfaltētiem ceļiem – divi kilometri no A13 šosejas. Iespējams arī atlidot ar lidmašīnu, jo gandrīz blakus stadionam atrodas lidlauks. Pasākumā laikā ir iespējams noorganizēt lidojumus ar motodeltaplānu.

Višķu sporta un atpūtas komplekss bija ļoti populārs agrāk, kad lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu te ir rīkojuši savas sporta spēles. `Tā kā tagad lielu uzņēmumu nav daudz, liela daļa savai atpūtai izvēlas nelielas viesu mājas. Savukārt tādu vietu, kas varētu uzņemt simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku, visā valstī ir ļoti maz. Višķos lielākais dalībnieku skaits ir bijis vairāk par 3000. Šāda dalībnieku skaita izmitināšanai piemēroti vairāki telšu laukumi, netālu no kompleksa esošās viesu mājas un dienesta viesnīca. Vēl viens arguments par labu Višķiem ir uzņēmumu vadības cieņas izrādīšana pret savu filiāļu darbiniekiem, izvēloties atpūtu reģionos, ko ļoti augstu novērtē reģionu darbinieki. Kāpēc lai šogad tas nebūtu Latgalē? Tā ir arī iespēja apskatīt, cik mūsu valsts ir daudzveidīga.

Vasaras saulgriežu tāpat kā Ziemassvētku atnākšana liecina, ka viens posms gadā ir noslēdzies. Domāju – līdzīgi kā dabā, arī cilvēka dzīvē līdz ar šo gadskārtu maiņu notiek pārmaiņas.

Un lai gan man patīk Līgo svētku tradīcijas un arī paši svētki, daudz nozīmīgāk es tomēr uztveru šos, varētu pat teikt, maģiskos procesus, kas notiek vasaras saulgriežu laikā. Tā kā esmu viens no droši vien retajiem, kam nav savu lauku, labprāt Jāņus pavadu pie saviem draugiem.

Pēdējo gadu laikā gan par tradīciju kļuvis pavadīt Līgo svētkus ārpus Latvijas – arī šogad ar draugiem Jāņus svinēsim Luksemburgā. Lai gan īpaši nasks uz tradīciju ievērošanu Jāņu svinību laikā neesmu, līdzīgi kā, droši vien, liela daļa citu Jāņu, dāvanas, kuras saņemu visbiežāk, ir tradicionālās – alus, ozollapu vainags vai ķimeņu siers. Tādējādi nereti mans darba galds pēc darbā pavadītas pirmssvētku dienas dažkārt līdzinās brangi uzklātam un bagātam ar tradīcijām Līgo svētku galdam.

Koncertā Līgo! naktī uz pirmdienu noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, savukārt līdz plkst. sešiem rītā Mežaparka estrādē turpinājās sadziedāšanās pasākums.

Mežaparka kopkori veidoja 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori – kopumā vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju.

Tāpat noslēguma pasākumā Līgo! piedalījās aptuveni 1,2 tūkstoši pūtēju orķestra dalībnieku, kā arī aptuveni 700 dejotāju.

Kā iepriekš ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki pulcēja kopumā 40,6 tūkst. dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansasmbļi.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Investējot 300 000 eiro, šī gada rudenī Krimuldas novada Raganā durvis vērs ģimenes uzņēmuma SIA "Laimas" jaunais un paplašinātais būvmateriālu veikals "Līgo".

Paplašinoties klientu lokam un piedāvājumam, līdzšinējās būvmateriāla veikala "Līgo" tirdzniecības telpas kļuva pārāk šauras. Iecerētos paplašināšanas un attīstības plānus pandēmija neizjauca - veikala jaunās un vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās ēkas būvniecība uzsākta šī gada martā un jau nosvinēti spāru svētki.

SIA "Laimas" ir ģimenes uzņēmums, kuru teju 30 gadus kopā ar ģimeni vada Jānis Eisaks. Uzņēmējs pēc profesijas ir būvnieks, kurš lielu dzīves daļu pavadījis, strādājot būvniecības nozarē – gan būvējot, gan ražojot būvmateriālus. Sava būvniecības veikala atvēršana bija loģisks turpinājums, kad imports sāka aizstāt vietējo būvmateriālu ražošanu, kad tā kļuva dārga un nerentabla.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Rīgas Centrāltirgū Līgo svētku noskaņa jūtama jau vairākas dienas - ļaudis drūzmējas ne vien pie zemeņu un ķiršu tirgotājiem, bet arī pie Jāņu zāļu pārdevējiem. Lielais pieprasījums esot sācies nedēļas sākumā, līdz ar to lēnām pieaudzis arī tirgotāju skaits, raksta laikraksts Diena.

«Šogad ir īpaši daudz pircēju,» pinot ozollapu vainagu, Dienai atklājusi Anna no Vecumniekiem. Pārdevēja to tirgošot par sešiem septiņiem latiem. Viņa stāstījusi, ka, pinot vainagus un lasot Jāņu zāles, nav gulējusi jau četras naktis: «Šonakt gulēju tikai divas stundas, no rīta ar grūtībām atvēru acis, bet bija jābrauc un jātirgo.»

Konkurence esot liela, taču pieprasījums arī. Šogad vairāk nekā jebkad iepriekš modē esot zaļumi - cilvēki pērk smilgu buntītes, papardes un rudzu vālītes, jau gatavus pušķus izvēlas mazāk. «Izskatās, ka šogad pircējiem pašiem nav laika bradāt pa mežiem un pļavām,» secinājusi pārdevēja, kura Rīgas Centrāltirgū vainagus pin jau piecpadsmito gadu. Nedēļas sākumā visvairāk esot pirkti tieši bērnu vainagi, visticamāk, tāpēc, ka svētki Līgo noskaņās bija arī bērnudārzos.

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

Latvijā interese par tautastērpiem pamazām palielinās, saka Inga Jākobsone, SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts direktore. «Domāju, kļūstam latviskāki un sākam apzināties īstās vērtības. Esam daudz kur pabijuši, redzam, kas notiek pasaulē. Atbraucam atpakaļ un tad droši vien arī uz savām lietām spējam paskatīties citādi. Kamēr dzīvojam mazā «kastītē», pat nepamanām, kas mums ir, un, kamēr kāds nepasaka, ka tā ir vērtība, šķiet, tas nav nekas īpašs,» viņa spriež.

I. Jākobsone stāsta, ka tautas tērpu darinātājiem gada centrālais notikums ir Līgo svētki. Šogad rosība ir vēl intensīvāka, jo seko Dziesmu svētki. «Visi tautastērpu šuvēji un audumu audēji šogad ir pārslogoti,» viņa saka. Pašlaik Latvijā tautastērpus gatavo vairāki uzņēmumi, tostarp Muduri, Anvi AM, Ļutes, aušanas darbnīca Vēvrīšas, kā arī individuāli tērpu darinātāji.

SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts tautastērpu izgatavošana ir gan bizness, gan kultūras mantojuma kopšana. Centrā ir arī pastāvīgā izstāde, kur apskatāmi aptuveni 40 tērpi, un bieži vien uzņēmums pārstāv Latviju dažādās izstādēs, visbiežāk – sadarbībā ar vēstniecībām. Tādējādi tērpi ir pabijuši daudzās valstīs, piemēram, pērn bija izrādīti Gruzijā, drīzumā būs Zviedrijā.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Jāņi ir svētki, kas mūsu ģimenē apvieno ne tikai vasaras saulgriežus, bet arī vārda dienas svinēšanu.

Tā kā latviešu tradīcijās ir pieņemts, ka līgotāji dodas ciemos pie Jāņa tēva, arī es uzņemu viesus savās mājās Aizkrauklē. Šajā svētku laikā lielu uzmanību pievēršam latviešu tradīcijām, kā arī īpašiem Jāņu rituāliem, kas gadu gaitā veidojušies mūsu ģimenē.

Par īpašu tradīciju Līgo vakarā ir izveidojies lāpu gājiens uz Daugavu, kur upē tiek palaists Jāņuguns plosts un dziedātas latviešu tautasdziesmas. Tāpat nemainīgas tradīcijas ir vainagu pīšana, lēkšana pāri ugunskuram, ozollapu vainaga nēsāšana, dziedāšana.

Uzskatu, ka ar katru gadu Latvijas iedzīvotāji arvien lielāku nozīmi pievērš Jāņu tradīcijām un to kopšanai, šie svētki vairs neasociējas tikai ar alus un šašlika baudīšanu dabā. Arī šajos svētkos es novēlu kopt un baudīt latviešu tradīcijas, kas Jāņus padara par tik īpašiem.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus" izstrādā jaunu treniņu scenāriju individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanā.

"Exonicus" traumas simulatora individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanas treniņu scenārijs "Covid-19 PPE" māca secību, kā apģērbt un noģērbt individuālos aizsardzības līdzekļus. "Tradicionāli apmācības notiek grupā un izmanto reālus individuālās aizsardzības līdzekļus," skaidro Sandis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd rīks ir publiski pieejams. S. Kondrāts spriež, ka šis scenārijs noderēs arī citām infekciju saslimšanām, kā arī, lai vingrinātos bioloģisko, ķīmisko un radiācijas slimnieku aprūpē.

"Virtuālā simulācija sniedz iespēju neierobežotu reižu skaitu individuāli trenēties aizsarglīdzekļu drošai lietošanai un saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par apgūtajām iemaņām vai pieļautajām kļūdām, neapdraudot pacientu," norāda Ieva Šlēziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore. Viņas skatījumā simulācijas priekšrocība ir tās eksperimentālais raksturs - ir pierādīts, ka eksperimentējot pieaugušie iemācās labāk. Šajā situācijā būtiska ir arī attālināta piekļuve apmācībai - ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pēc iespējas jāierobežo kontakti klātienē un šobrīd klātienes mācības nav iespējamas. Tāpēc virtuālā realitāte un datorsimulācija kā attālināta mācību metode vienlaikus ir pieejama visiem interesentiem. Virtuālajā apmācībā arī netiek tērēti aizsarglīdzekļi, kas paredzēti lietošanai pacientu aprūpē.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Rīgas apgabaltiesa šodien prasībā pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja McDonald’s pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia piedzina kopumā 20 520 eiro par labu Innai Timofejevai saistībā ar paslīdēšanu uz grīdas un smagas traumas gūšanu.

Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesa par labu Timofejevai nolēma piedzīt kopumā 20 520 eiro, kas sevī ietver morālā kaitējuma atlīdzību 10 000 eiro apmērā, zaudējumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Savukārt prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu 1 412 871 eiro apmērā tika noraidīta, tāpat arī noraidīts prasījums daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.

Ar spriedumu arī noteiktas tiesības Timofejevai saņemt no Premier Restaurants Latvia likumiskos procentus 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei no piedzīto zaudējumu un morālā kaitējuma kopsummas. Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kas ir noteikta 3.maijā.

Vasaras saulgriežu svētki izstādes Astana Expo 2017 Latvijas paviljonā tika atzīmēti ar Līgo dziesmām, alu un tradicionālo Jāņu sieru. Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks uzņēmās svinīgā pasākuma vadīšanu un sveica visus klātesošos.

Vasaras saulgriežus svinēja ne tikai Latvijas Expo komanda, bet arī Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Centrālāzijā Pīters Burians un Somijas vēstnieks Astanā Ilka Raisanens (Ilkka Räisänen), kurš, pēc J. Pogrebņeka vārdiem, ir liels Latvijas draugs.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.