Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību 

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Anda Asere, 2019. gada 24. aprīlis plkst. 7:41

Apģērbu zīmola OWA dibinātāja Natālija Jermolajeva

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

«Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros līdz šim esam noslēguši 39 granta līgumus visā Latvijā. To apmērs ir no nepilniem 8 līdz pat 200 tūkstošiem eiro, kas ir maksimāli pieļaujamā viena granta summa. Kopējā piešķirto grantu summa šobrīd ir gandrīz trīs miljoni eiro, tostarp jau noslēgto granta līgumu summa – 2,7 miljoni eiro,» saka Altum Programmu attīstības departamenta vadītāja Madara Dambe–Krastkalne.

Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros kopumā līdz šim Altum saņēmis 109 grantu pieteikumus, tostarp 2018. gadā vien – 90 pieteikumus. Interese par sociālā uzņēmuma grantiem ir stabili noturīga – aizvadītā gada 4. ceturksnī pieteikumu skaits pieaudzis par aptuveni 1/3. M. Dambe–Krastkalne to skaidro ar normatīvā regulējuma izmaiņām – līdz 2018. gada beigām uz atbalstu varēja pretendēt tie komersanti, biedrības, nodibinājumi, kurus par programmas dalībniekiem bija atzinusi Labklājības ministrija. Tādējādi pagājušā gada nogalē aptuveni 2/3 pieteikumu bija no uzņēmumiem, kas pieteicās vēl pēc iepriekšējā regulējuma, un aptuveni 1/3 bija komersanti, kuri jau saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu atbilstoši Sociālā uzņēmuma likuma nosacījumiem, kas bija iespējams kopš 2018. gada 1. aprīļa. Kopš 2019. gada uz grantiem var pretendēt tikai sociālā uzņēmuma statusu ieguvušie komersanti. Šogad līdz šim iesniegti desmit jauni pieteikumi.

«Sociālā uzņēmuma statuss ir oficiāls apliecinājums sociālam mērķim, kas izveidojies dabiski. Projektu sākotnēji radīju kā klasisku biznesa projektu, tikai es kā radītāja piederēju un piederu pie sociālās grupas, uz kuru parasti tiek vērsti sociālās uzņēmējdarbības projekti. Jo vairāk es saskāros ar sociālo uzņēmējdarbību, jo vairāk redzēju to, kādā situācijā atrodas invalīdi Latvijā. Bieži vien saknes tam saistītas ar ģimeni un audzināšanu, līdz ar to izmaiņām būs nepieciešami daudzi gadi. Tas, ka OWA ir sociālā uzņēmuma statuss, palīdz pievērst uzmanību situācijai un rada interesi sabiedrībā, kas, cerams, nonāks arī līdz ģimenēm,» teic apģērbu zīmola OWA dibinātāja Natālija Jermolajeva. Jau divas reizes ir īstenota zīmola fotosesija, modeļu lomā piesaistot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šo tradīciju viņa plāno turpināt, jo fotosesiju bildes neizraisīja žēlumu.

Vaicāta par to, kā vērtē likumu, N. Jermolajeva teic, ka ir pagājis tikai gads un tagad tiek nodotas pirmās atskaites un pārskati, tiek vēl formulēts atskaišu un uzskaites formāts, kā arī tas, kā varētu vērtēt šo uzņēmumu sociālo ietekmi, jo tas ir diezgan sarežģīti.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 09. janvāris plkst. 8:58

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot...

2018. gada 19. decembris plkst. 15:45

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido...

2018. gada 26. jūnijs plkst. 7:15

JCI Riga Business rīkotajā «Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumā 2018» (Social Entrepreneurship...

2018. gada 14. maijs plkst. 14:30

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par...

2018. gada 14. maijs plkst. 8:04

2013. gadā Veronā, Itālijā, dibinātais sociālais kooperatīvs Progetto Quid nodarbina sociāli...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2019. gada 19. aprīlis plkst. 14:48

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 9:42

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 15:12

Dienas Bizness galvenās redaktores vietniece Anita Kantāne par teritoriālo reformu. Administratīvi...

2019. gada 29. marts plkst. 12:13

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā...

2019. gada 26. marts plkst. 12:06

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi...

2019. gada 21. marts plkst. 7:46

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām...

2019. gada 19. marts plkst. 12:16

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts...

2019. gada 06. marts plkst. 8:18

Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot...

2019. gada 26. februāris plkst. 15:13

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams...

2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...