Jaunākais izdevums

Lilastē jūnijā darbu sāk guļbūves viesnīca Porto Resort, informē viesnīcas Porto Resort mārketinga daļas pārstāvji.

«Iepriekšējais viesnīcas nosaukums bija Medzābaki, un tā piederēja SIA Latlauva. Viesnīca nestrādāja aptuveni pusotru gadu. Tās darbības pārtraukšana un nosaukuma maiņa bija nepieciešama SIA Latlauva maksātnespējas dēļ,» informēja viesnīcas jaunā īpašnieka uzņēmuma SIA AK Transgroup valdes priekšsēdētāja Kristīna Kirša.

To, par kādu summu noticis darījums, viesnīcas Porto Resort vadītāja Kirša nevēlējās komentēt.

Porto Resort ir guļbūves viesnīca Lilastē, Carnikavas novadā.

Firmas.lv informācija liecina, ka SIA AK Transgroup vienīgā amatpersona ir Kirša. 2014.gadā SIA AK Transgroup apgrozījums bijis 749 816 eiro, bet peļņa 76 013 eiro.

Firmas.lv informācija liecina, ka uzņēmuma SIA Latlauva maksātnespēja pasludināta 2014.gada 17.jūnijā. Maksātnespējas administratore ir Laija Dovguško.

Pēdējie finanšu dati par SIA Latlauva liecina, ka tā 2012.gadā strādājusi ar apgrozījumu 266 535 eiro, zaudējumi bijuši 54 434 eiro. SIA Latlauva dalībnieki ir Kristīne Kunšteina - 33,33%, Inese Sudraba - 33,33% un Arta Deniņa - 33,33%, liecina Firmas.lv informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru