Jaunākais izdevums

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Kā filmā!

Jā, jā, mani veda ar ātrumu 150 km stundā, sajutos kā tāds cars.

Jūs vienreiz izmukāt no vilciena Maskava – Rīga? (tiesībsargājošās iestādes 2006. gadā neveiksmīgi mēģināja Lindermanu deportēt uz Latviju, bet viņš pa ceļam pazudis no vilciena – I.Z.) Bija tā?

Ja tā runā, tad nenoliegšu, bet neatceros neko tādu.

Tā stāsta.

Par mani daudz ko stāsta. Mums ir tautas leģendas, es tās necenšos apstrīdēt. Kam man apstrīdēt, lai ir. Ziniet, kādreiz bija tāds krievu dziedātājs Vladimirs Visockis, par kuru stāstīja, ka viņš sēdējis cietumā daudzus gadus, bet viņš nekad nav sēdējis cietumā. Viņš arī to nekad neapstrīdēja. Ja kāds domā, ka es varu izlēkt no ejoša vilciena, kāpēc ne.

Jums Visockis patīk?

Daudz gadu ir pagājis... Pirms divdesmit astoņiem gadiem, jā, man ļoti patika Visockis.

Bet Leningrad?

Šnurs? (populārās krievu rokgrupas Leningrad līderis Sergejs Šnurovs – I.Z.) Ar viņu esmu mazliet pazīstams, bet tā grupa man mazāk patīk, bet ir interesanta.

Runā arī, ka jūs esat aizgājis mazliet citā politikā. Ka neesat nacionālboļševiks.

Lieta tāda, ka Nacionālboļševiku partija Krievijā ir aizliegta. Tagad šo jautājumu skata Eiropas tiesā. Mēs ceram, ka partija uzvarēs šo lietu, tā pašlaik ir mūsu prioritāte, bet tas aizņems daudz laika. Pastāv koalīcija – kreisie un demokrāti. Priekšgalā ir Kasparovs (šaha lielmeistars un Kremļa opozīcijas līderis Garijs Kasparovs – I.Z.), bet viņš nav vienīgais. Viņš daudz ir izdarījis, lai izveidotu tādu dažādu politisko spēku koalīciju. Nu, es arī ar to nodarbojos gandrīz visus tos gadus, ko pavadīju Krievijas Federācijā.

Kasparovu pazīstat?

Labi pazīstu.

(Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījās Krievijas opozīcijas kustības aicinājums Latvijas amatpersonām nodrošināt objektīvu tiesu Lindermanam. To parakstījis Kasparovs un citi opozīcijas politiķi, vairāk nekā 100 personas – I.Z.)

Vai nevarētu būt tā, ka jūs aizturēja tikai tāpēc, ka esat kopā ar viņu?

Es domāju – jā, tieši tā arī ir. Manuprāt, Latvijas valdība nebija īpaši ieinteresēta, lai mani atvestu uz Latviju, man tā liekas. Es atklāti staigāju pa Maskavu, biju oficiāli reģistrējis adresi Maskavā, neesmu no Latvijas saņēmis nekādus aicinājumus, ne uz tiesu, ne uz pratināšanu, ne pavēstes, vispār neko. Krievijas vara gribēja no manis atbrīvoties ar svešām rokām. To pat neslēpa tie virsnieki, kas mani aizturēja. Tas nav noslēpums.

Ko jūs darīsiet, ja jūs šeit atbrīvos? Brauksiet atpakaļ uz Krieviju?

Uz Krieviju es nedrīkstu braukt piecus gadus, tas gan nav norādīts spriedumā, bet tā ir parasta prakse. Jāpiebilst, ka Krievijas politika mani tagad interesē daudz vairāk. Kad atbrīvos, tad domāšu, ko darīt. No sākuma jātiek ārā no cietuma. Visu pakāpeniski, step by step*.

Medvedevs būs.

Tam nav nekādas nozīmes. Putins no vienas kabatas izvilks Medvedevu, no citas –

Ivanovu, Sidorovu, Petrovu; tam nav nekādas nozīmes, valsts sistēma ir tāda pati, nekas nav mainījies uz labo pusi attiecībā par brīvību, likumību.

Tātad nacionālboļševiki tagad ir tajā pašā frontes pusē, kur Kasparovs?

Jā, mēs esam domubiedri.

Kā iet Ļimonovam (Eduardam, Nacionālboļševiku partijas dibinātājam, rakstniekam – I.Z.) ?

Nu, kā... pie labas veselības, viņam sešdesmit četri gadi tagad. Turpina darbību.

Kurš bija manifesta Otra Krievija autors – jūs vai Ļimonovs? (Par manifesta saturu, ko apsūdzība traktēja kā aicinājumu gāzt valsts varu, 2002. gadā Saratovā tiesāja Ļimonovu. Tiesas sēdē ieradās Lindermans un liecināja, ka īstais manifesta autors ir viņš, nevis Ļimonovs. Drīz pēc šī procesa Lindermanam Latvijā tika celtas apsūdzības par aicinājumu gāzt Latvijas valsts varu, kā arī sprāgstvielu glabāšanu. Tā ir tā pati lieta, kuras iztiesāšanu Lindermans tagad gaida Centrālcietumā – I.Z.)

Tiesas spriedumā viss uzrakstīts.

Tur rakstīts, ka jūs esat autors.

Saprotiet, kad es iznākšu brīvībā, varēsim parunāt par šo tematu brīvāk, tagad ir oficiālais dokuments.

Kāpēc jūsu iesauka ir Ābels?

Es vienkārši kaut kad pieņēmu tādu pseidonīmu. Ābels bija tāds slavens padomju izlūks, kurš strādāja Savienotajās Valstīs. Tāds leģendārs cilvēks, nezinu, pirmais, kas ienāca prātā. Biedri Maskavā vienmēr jokoja, kāpēc pieņēmu tādu vārdu – bet tas ir joks – esot gribējis būt pirmais sarakstos – «a» un «b».

Bet es domāju – no Bībeles...

Nē, ar Bībeli tam nav nekāda sakara.

Ar ko jūs nodarbojāties Maskavā? Strādājāt?

Krievijā es nodarbojos ar politiku, faktiski biju Ļimonova vietnieks. Ja jūs jautājat par naudu, tad – strādāju kā žurnālists, rakstīju Kasparova interneta medijam, vēl dažiem izdevumiem. Ēšanai, iedzeršanai, cigaretēm un transportam nopelnīju. Dzīvoju komūnā ar partijas biedriem. Jā, kā žurnālists nopelnīju nedaudz naudas, tikai, lai nenomirtu badā.

Kur ņēmāt naudu visām politiskajām darbībām? Sponsoru taču nebija?

Tas ir pārspīlējums, ka vajag daudz naudas. Tā tikai liekas. Štābs nacionālboļševikiem praktiski neko nemaksāja, tad varēja dabūt pagrabu, kamēr mūs neizlika. Avīzes izdošanai – Krievijas provinces tipogrāfiju pakalpojumi maksā kapeikas. Mēs nekādus lozungus nepasūtījām. Mums ir daudz talantīgu cilvēku, daudz mākslinieku, žurnālistu, aktieru. Ir jau kaut kādi izdevumi, bet ļoti nelieli. Mums ir partijas biedri, ārsti, arī advokāti. Viņi varbūt aktīvi nepiesaistās, bet... Nauda mums vajadzīga nedaudz. Mums nebija pieņemts Maskavā maksāt cilvēkiem, cilvēki paši meklēja iespēju palīdzēt. Kad dzīvo kolektīvi, vienmēr iztērē mazāk. Latvijā, Krievijā skatās – politiķiem kādi purni (rāda ar rokām divu savu seju apjomā), uzvalki, pulksteņi Rolex, tad cilvēkiem liekas, ka politikā tas viss daudz maksā, bet īstenībā – ko tas maksā, ja cilvēki nāk labprātīgi? Neko tas nemaksā. Nu, ja ir demonstrācija, reizi dienā cilvēkus pabarot. Bet arī tur nevajag daudz naudas. Ja ir priekšvēlēšanu kampaņa jāorganizē, tad tā ir cita summa.

Cik jūsējo ir Krievijā – nacionālboļševiku un kasparoviešu koalīcijā?

Kad partija (nacionālboļševiku – I.Z.) vēl nebija aizliegta, saucām iestāties – Krievijā iestājās piecdesmit tūkstoši cilvēku. Tas bija nepieciešams, lai iesniegtu dokumentus. Godīgi gājām. Es, ja kas, neesmu nacionālboļševiku partijā, jo neesmu Krievijas pilsonis, esmu, ja tā var teikt, līdzjutējs, lai gan pildu atbildīgus pienākumus. Tie piecdesmit tūkstoši, skaidrs, ka tie ir līdzjutēji, bet aktīvisti ir kādi pieci, septiņi tūkstoši. Patiesībā Krievijas mērogiem tas ir ļoti daudz. Neviena partija nevar savākt daudz cilvēku. Mēs parasti piesaistām daudz, salīdzinot ar citām partijām. Piemēram, Neapmierināto maršā Ļeņingradas (Sanktpēterburgas – I.Z.) mītiņā izgāja 70 cilvēki. Mītiņā Par atbalstu Krievijas idejai manēžā izgāja pieci tūkstoši cilvēki. Tagad Krievijā mītiņos nekādi desmiti tūkstoši neiziet. Mēs uzskatām, ka pieci, septiņi tūkstoši, tas ir normāli. Ja mītiņā bija pieci tūkstoši cilvēku, tad milicija bija piecpadsmit tūkstoši. Nevajag aizmirst, ka Krievijā valsts tomēr piemēro ekstra metodes, spēka metodes. Decembrī tika nosists mans biedrs, Jura. To izdarīja vietējie milicijas darbinieki, vienkārši bija piekauts līdz nāvei Piemaskavā. Tā bija ļoti skaļa lieta. Tas notiek pastāvīgi Krievijā. Cilvēki baidās, tāpēc nav jābrīnās, ka nāk maz cilvēku uz mītiņiem. Visi nav gatavi nākt zem miliču rungām. Krievijā valsts agresija ir augstā līmenī.

Ko kreiso – demokrātu koalīcija domā par karu Čečenijā?

Mēs uzskatām, ka vajag beigt visu, lai gan karš kā tāds tur patlaban nav. Čečeniju vajag atlaist, jo jādod suverenitātes iespēja, ko patiesībā viņa jau izmanto. Faktiski jau tā arī ir, tas režīms, kas tagad – Kadirova (Čečenijas prezidents Ramzans – I.Z.) režīms, tur nekādas Krievijas struktūras neko nevar darīt un praktiski arī neiejaucas. Mēs uzskatām, ka krieviem un čečeniem tagad grūti sadzīvot kopā, tāpēc ir daudz pretrunīgu emociju no abām pusēm.

Kadirovs taču ir Kremļa cilvēks.

Viņš ir Kremļa cilvēks tādā nozīmē, ka balso par Putinu, bet tomēr Čečenijā Kadirovs ir pilnīgs saimnieks. Pilnīgs.

Kā jūs sākāt pievērsties nacionālboļševismam?

Studenta gados es par politiku īpaši neinteresējos, bet, kā teica kāds no disidentiem, man bija pretrunas ar padomju iekārtu, es izdevu pats savu žurnālu, es nebiju pret padomju varu, es biju ar brīviem uzskatiem. Mani jau no dzimšanas vienmēr saniknoja valsts despotisms pret personību. Es neesmu anarhists, bet es uzskatu, ka valsts attiecībās pret cilvēku vajag nedaudz akcijas pārbīdīt cilvēka labā, lai būtu vairāk brīvības. Valstij jākontrolē vispārējās līnijās, bet anarhijā tas nav iespējams. Krievijā un visā postpadomju telpā, Baltijā gan mazāk, valsts pārāk daudz grib kontrolēt, valsts grib būt pret cilvēkiem kā tēvs attiecībā pret bērnu, bet tas ir nepareizi. Krievijā tas ir smagā formā, valdība cenšas pilnībā kontrolēt visu politiku, partijas iet uz Kremli, lai saņemtu naudu, jau pavisam atklāti to dara. Nekādas jaunas partijas netiek reģistrētas, grūti saņemt atļauju mītiņam vai piketam. Ir jācīnās, mūsu uzdevums ir to pārveidot. Kaut kādi čerķi jau ir visā postpadomju telpā, arī Baltijā, nu, piemēram, es te esmu – pilnībā nevainīgs. Cilvēki ir ļoti izmainījušies, pasaule... Agrāk cilvēku varēja vieglāk piemānīt, ka tur ir slikti, citur vēl sliktāk. Tagad ir internets, globālās saziņas iespējas, jebkurš izglītots cilvēks tagad var saņem informāciju. Attiecības – valsts kā tēvs, bet pilsonis vai nepilsonis kā mazs bērns, tās var būt slēgtā sabiedrībā, bet, kad sabiedrība ir atvērta, tās nevar būt. Nacionālboļševismā mani piesaistīja spožais stils, kam bija mūsdienu mākslas stila iezīmes, jo pārējā mūsdienu politika ir garlaicīga, nebija nekā svaiga. Nacionālboļševiki ieviesa daudz jaunas darba stila iezīmes, asprātīgas nevardarbīgas akcijas, tur bija daudz svaigu ideoloģisku ideju. Tur bija daudz kā, bet galvenais, protams, stils, tiešums, godīgums, asprātīgums.

Asprātīgi? Te, Latvijā, viena nacionālboļševiku meitene Velsas princi ar ziediem iekaustīja.

Jā, viņa ar puķēm, ne jau ar cirvi uzbruka. Viņa izdarīja žestu. Normāli. Mēs gribējām 2002. gadā reģistrēt Latvijā nacionālboļševiku partiju, reāli piedalīties parlamenta vēlēšanās, iet normālā politikā, bet, ja tevi nelaiž... Mēs bijām citādāki, nebijām korumpēti. Mēs bijām savādāki, kā no ielas – kur, sak’, tev firma, kur purns, kur uzvalks par 50 tūkstošiem dolāru? Kā tad viņš nāks politikā! Jā, mēs bijām nabagi, studenti, kāpēc ne! Kur ir teikts, ka tādi cilvēki nevar piedalīties vēlēšanās – tas nekur nav teikts. Bet, kad cilvēkus nelaiž oficiālā politikā, kāda izvēle atliek, ja negrib pielietot agresiju? Tad cilvēkiem ir jāpaliek Krimināllikuma rāmjos, nepārkāpjot to, uztraucot tikai sabiedrisko domu, jo cilvēkiem liekas, ka tas ir kaut kas trauksmains. Taču šīs akcijas – nu, ar puķēm – Anglijā meta desmitiem reižu, un ne ar puķēm. Kas tur sevišķs? Iedomājies, ar puķēm paglaudīja!

Vai uzskatāt sevi par politieslodzīto?

Es uzskatu, ka tieku politiski vajāts. Domāju, ka ir daži cilvēki Latvijā, kas grib man, teiksim, atriebties par manām aktivitātēm 1998. – 2002. gadā. (Šajā laika posmā Latvijas nacionālboļševiki organizēja vairākas protesta akcijas, piemēram, Dudajeva ielas nosaukuma plāksnītes noņemšanu no ēkas, tortes mešanu komponistam Raimondam Paulam, Velsas prinča Čārlza iepļaukāšanu ar neļķēm. Lindermans, vairāk vai mazāk, bija saistīts ar šīm aktivitātēm vai vismaz informēts par tām – I.Z.)

Kam tas vajadzīgs?

Es nezinu konkrēti, bet domāju, ka ir cilvēki, kuriem mūsu darbības likās ne visai, lai gan tās bija likuma rāmjos, atbilstoši Eiropas normām, tikai bija izaicinošas. Varbūt specdienesti grib, lai es sēdētu. Turklāt nevar izslēgt ietekmi no Krievijas, es nesaku, ka tieši no Kremļa, bet no specdienestiem. Varbūt tie cilvēki grib, lai es sēdētu. Es dzirdēju uz robežas, kad mani deportēja, vienības komandieris no Krievijas teica Latvijas pārstāvjiem – tikai tā klusiņām – noteikti, noteikti arestējiet! Šie: jā, mums ir orderis, nu, lēmums par arestu no 2002. gada.

Krievija baidās no jums?

Krievija grib, lai es sēdētu.

Kāpēc tad jūs nenogalina kā, iespējams, nogalināja Ļitviņenko? (uz Lielbritāniju pārbēgušo bijušo Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieku Aleksandru Ļitviņenko, arī Putina opozicionāru, 2006. gadā noindēja ar poloniju. Pastāv viedoklis, ka slepkavībā tieši vainojami Krievijas specdienesti – I.Z.)

Ar Ļitviņenko – tas ir pavisam citādāk, tur ir liela atšķirība. Viņš taču bija savējais. Bijušais savējais, čekists. Nē, nu, saprotiet, ne jau katru cilvēku iznīcinās. Ir bijuši tādi gadījumi, kad mūsu automašīnām pēkšņi sabojājās bremzes, braucām, un mūs tā – (rāda līkločus). Bija tādi gadījumi. Nē, viņiem izdevīgāk ar svešām rokām arestēt. Man tomēr ir cita reputācija Krievijā, ka es te esmu aizstāvējis nepilsoņu tiesības, un tad, protams, tas būtu pārāk...

Sarunas beigās Lindermans lūdz noteikti pieminēt, ka viņš neatzīst sevi par vainīgu ne valsts varas gāšanas mēģinājumā, ne sprāgstvielu glabāšanā. Tad viņš dodas atpakaļ uz savu divvietīgo kameru, visticamāk, lai turpinātu lasīt iesākto grāmatu Disidenta nāve. Par Ļitviņenko. Latviski.

*step by step – soli pa solim (angl.)

CV

Vladimirs Iļjičs Lindermans

Dzimis 1958. gada 3. novembrī

Latvijas nepilsonis

Precējies, ir četri bērni

Studējis krievu filoloģiju Latvijas Universitātē

1998. gadā sāk atbalstīt nacionālboļševiku idejas

2002. gada nogalē sāk politisko darbību Krievijā. Latvija viņam uzrāda apsūdzības par aicinājumiem gāzt valsts varu un par sprāgstvielu glabāšanu, kā arī izsludina starptautiskajā meklēšanā. Tikmēr Lindermans kļūst par Nacionālboļševiku partijas līdera Ļimonova faktisko vietnieku, vēlāk pievienojas Kremļa opozicionāriem

2008. gada sākumā pēc vairākiem, iepriekš neveiksmīgiem tiesībsargājošo iestāžu mēģinājumiem tiek deportēts uz Latviju

Avoti: Vladimirs Lindermans, ārzemju preses materiāli, LETA arhīvs

picturegallery.cbac1981-bcfe-4c0a-813c-1859ae2cf19c

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Vija Siliniece attaisnoja neatļautā ieroču glabāšanā apsūdzēto nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, taču lietu nevar uzskatīt par pabeigtu.

Db uzzināja tiesā, pilns attaisnojošais spriedums būs pieejams pēc nedēļas. Tad to tulkos V.Lindermanam saprotamā, t.i., krievu valodā. Tikai no brīža, kad attaisnotais būs saņēmis tulkojumu, sāksies desmit dienu pārsūdzības termiņš. Db pagaidām neizdevās uzzināt prokuratūras viedokli – vai tiks iesniegts prokurora protests par spriedumu vai nē.

«Uz Krieviju es nedrīkstu braukt piecus gadus, tas gan nav norādīts spriedumā, bet tā ir parasta prakse. Jāpiebilst, ka Krievijas politika mani tagad interesē daudz vairāk. Kad atbrīvos, tad domāšu, ko darīt. No sākuma jātiek ārā no cietuma. Visu pakāpeniski, step by step*,» tā V.Lindermans šopavasar atbildēja intervijā Db pielikumam Numurs uz jautājumu par nākotnes plāniem attaisnošanas gadījumā. V.Lindermans uzskata, ka pret viņu vērstajām apsūdzībām bijis politisku interešu pamats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņēmuši SEB bankas atteikumu atvērt norēķinu kontu partijai Par dzimto valodu, organizācijas līderi šodien ar vēstuli vērsušies pie Zviedrijā esošās māteskompānijas Skandinaviska Enskilda Banken (SEB), lai paustu neizpratni par notikušo un lūgtu skaidrot bankas politiku.

To intervijā portālam nra.lv apliecinājis partijas vadītājs Vladimirs Lindermans.

Pagājušās nedēļas nogalē akciju sabiedrība SEB banka noraidīja kreisi orientētās partijas Par dzimto valodu iesniegumu par konta atvēršanu.

«Sākotnēji nebijām noskaņoti šim incidentam piešķirt plašu rezonansi, uzskatot, ka SEB banka ietur striktu politisko neitralitāti un nesadarbojas ne ar vienu no partijām,» klāstījis V. Lindermans. «Taču, uzzinot, ka šajā komerciestādē ir atvērts konts Nacionālajai apvienībai Visu Latvija!iTēvzemei un Brīvībai/LNNK, nākas secināt, banka demonstrē klaju diskrimināciju,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās daudzi Latvijas iedzīvotāji savās pastkastēs atraduši poligrāfiski sagatavotu skrejlapu, kuras teksta autors, ja var ticēt rakstītajam, ir biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans.

Lapiņas tekstu rotā virsraksts «Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!».

Šādu skrejlapu savā pastkastē atradusi arī laikraksta Dienas bizness redaktore, bet reģionālais medijs Dzirkstele vēsta, ka kāds gulbenietis pat sūdzējies Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Vitai Kravalei.

«V.Lindermans ir pasteidzies visiem priekšā, bijis aktīvāks par citāda viedokļa paudējiem. Arī es savā pastkastē šodien atradu šādu skrejlapu. Nekā nelikumīga tur nav. Arī citi politiskie spēki var aktīvi aicināt sabiedrību aizstāvēt pretēju viedokli. Ikviens, kurš var atļauties poligrāfiski sagatavot šādus aģitācijas materiālus, ir tiesīgs tos izplatīt. Vienīgi - nedrīkst aicināt uz varas gāšanu, vardarbību un citām nelikumīgām darbībām,» Dzirkstelei sacījusi V.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir gatavs sarunām ar valsts protestu kustības pārstāvjiem, lai nodrošinātu to, ka prezidenta vēlēšanas norisinātos godīgi, pavēstījis bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

A. Kudrins sarunā ar laikrakstu Vedomosti norādīja, ka ticies ar V. Putinu pirms sestdien notikušā mītiņa Maskavā. «No sarunas ar V. Putinu es nopratu, ka viņš nebaidās no 4. maijā paredzētajām [prezidenta] vēlēšanām. Viņš ir gatavs pieņemt visus nepieciešamos mērus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir godīgas,» sacīja A. Kudirns.

Db.lv jau vēstīja, ka sestdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pulcējās desmiti tūkstošu protestētāju. Demonstrāciju dalībniekus uzrunāja arī A. Kudrins.

Analītiķi uzskata, ka A. Kudrina piedalīšanās mītiņā varētu liecināt, ka viņš kļūs par starpnieku starp varas iestādēm un protesta akciju dalībniekiem, vēsta AFP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzimto valodu! līderi par aizskarošiem uzskata tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) partijai veltītos izteikumus, tāpēc viņi ir iesnieguši prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot no politiķa piedzīt 10 000 latu.

Partijas Par dzimto valodu! līderi Vladimirs Lindermans, Jevgēnijs Osipovs un Ilarions Girss uzskata, ka tieslietu ministra paziņojumā viņi ir nosaukti par nevalstiski noskaņotiem cilvēkiem, kas sabiedrībā kurina naidu, savukārt partijas rīcība esot vērsta pret Latvijas valsts konstitucionālajām vērtībām.

Reaģējot uz partijas Par dzimto valodu! reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā (UR), J. Bordāns tika paudis viedokli, ka «valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrācijas iespējamība ir tiešs demokrātijas apdraudējums un to nedrīkst pieļaut».

J. Bordāna skatījumā, demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka «politiskajās partijās, proti, organizācijās, kuru pašsaprotamais mērķis ir iegūt varu valstī, darbojas un tās vada personas, kuras aktīvi veicina naida izpausmes sabiedrībā». «Šādu pretvalstiski noskaņotu personu dibināts un vadīts politisks spēks apdraud sabiedrības drošību,» ir pārliecināts J. Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija 19. martā izdevusi Latvijai vienu no bijušās nacionālboļševiku sabiedriskās organizācijas Pobeda līderiem Vladimiru Lindermanu. Šis jau ir ceturtais mēģinājums izdot V. Lindermanu visi iepriekšējie mēģinājumi 2003., 2005. un 2006. gadā dažādu iemeslu dēļ beigušies neveiksmīgi, ziņo Lenta.ru.

Pēdējās izdošanas laikā, braucot ar vilcienu no Maskavas uz Rīgu, V. Lindermans pazuda, un atkal aizturēts tika šī gada 29. februārī Maskavā.

V. Lindermans Latvijā tiek apsūdzēts par nopietnu un bīstamu noziegumu - aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt tās iekārtu, kā arī par ievērojama daudzuma sprāgstvielu neatļautu glabāšanu. LR Ģenerālprokuratūra uzsver, ka apsūdzība V.Lindermanam ir celta par krimināli sodāmiem nodarījumiem un tā nekādā veidā nav saistāma ar politiskiem uzskatiem vai politisku darbību, dēļ kā Krievija vairākas atteikusi apmierināt Latvijas lūgumu izdot V. Lindermanu Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzimtā valoda

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzimto valodu!

Facebook

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzimtā valoda

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju devušies Maskavas ielās ar saukļiem «Krievija būs brīva», lai kārtējo reizi protestētu pret prezidentu Vladimiru Putinu un viņa centieniem iznīcināt jebkuru pretestību viņa esībai pie varas grožiem, vēsta Financial Times.

Šis ir pirmais lielais protests pēc Putina atkārtotās ievēlēšanas šā gada 7. maijā, kad valstī notika apjomīgas protesta akcijas, kuru laikā tika arestēti arī vairāki opozīcijas pārstāvji. Pret Putinu noskaņotie norāda, ka viņus neatturēs ne policijas reidi opozīcijas līderu mājās, ne jauni normatīvie akti, kas paredz bargākus sodus par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Protesta gājienā nepiedalījās opozīcijas līderi, jo tie ir izsaukti pie izmeklētājiem uz iztaujāšanu saistībā ar vardarbīgajām protesta akcijām Putina inaugurācijas dienā. Kreiso politisko spēku pārstāvis Serhejs Udalcovs gan nebija ieradies uz nopratināšanu un piedalījās gājienā, kura dalībnieki nesa plakātus ar uzrakstiem «Putinu cietumā!» un «Visu varu tautai!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Ukrainas specdienesti novērsuši atentātu pret Krievijas premjerministru un prezidenta amata kandidātu Vladimiru Putinu, vēsta Krievijas televīzijas Pirmais kanāls.

Šā gada sākumā Odesā specdienesti aizturējuši divus vīriešus, kas bijuši starptautiskajā meklēšanā un no kuru liecībām kļuvis zināms, ka tikusi plānota V. Putina nogalināšana pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 4. martā.

Sarunā ar aģentūru Interfax V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs telekanāla rīcībā esošo informāciju atturējās apstiprināt vai noliegt.

Aizturētie arī liecinājuši, ka darbojušies čečenu nemiernieka Doku Umarova uzdevumā. Viens no aizturētajiem izmeklētājiem stāstījis, ka kopā ar līdzzinātāju ieradies Ukrainā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Aizturētais apgalvojis, ka bijis paredzēts sarīkot vairākas diversijas dažādos ekonomiskos objektos Maskavā, bet pēc tam uzbrukumu V. Putinam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Krievijas spēku izvietošana Ukrainā ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.

Obama 90 minūšu ilgā telefonsarunā ar Putinu paudis lielu satraukumu par Krievijas atklāto Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu, teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV prezidents Putinam norādījis, ka viņa rīcība pārkāpj starptautisko likumus, tostarp [Krievijas] 1997.gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm.

Obama arī brīdinājis Putinu par cenu, ko viņam nāksies maksāt par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu.

Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji.

Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - atklāta un tieša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu prese velta asu kritiku Putinam saistībā ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu Ukrainā

LETA, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas mediji svētdien veltījuši izteikti skarbu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vainojot viņu Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainā.

Visu politisko nokrāsu laikraksti teju vienbalsīgi atzinuši, ka Putins ir atbildīgs par šo traģēdiju, norādot uz pierādījumiem, kas par to liecina.

Laikraksts The Times vēsta, ka raķeti, ar kuru lidmašīna tika notriekta, separātistiem piegādājusi Krievija.

The Daily Mirror vāku rotā attēls, kurā it kā redzams viens no separātistu kaujiniekiem ar notriektās lidmašīnas «melno kasti» rokās un liels uzraksts - «Kas jums ir slēpjams, Putina kungs?».

Jau vēstīts, ka Ukrainas Drošības dienesta (UDD) publiskotā informācija liecina, ka Maskava un Kremļa atbalstītie separātisti mēģina noslēpt pierādījumus par notikušo avāriju, tostarp iegūt lidmašīnas «melnās kastes».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Obama un Putins stundu ilgā telefonsarunā apspriež Ukrainas krīzi

Gunta Kursiša, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu miljardieris Genādijs Timčenko atteicies no nodoma tiesāties ar respektablo žurnālu The Economist, kurš bija pieļāvis, ka miljardiera biznesa uzplaukumu nodrošinājusi draudzība ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, vēsta Guardian.

Vienošanās starp krievu miljardieri un žurnālu šonedēļ iesniegta apstiprināšanai Londonas tiesā.

G. Timčenko savu pazīšanos ar V. Putinu raksturo kā gadījuma pazīšanos un apgalvo, ka viņam ar Krievijas premjeru nav draudzīgu attiecību.

The Economist pērnā gada novembrī publicēja rakstu ar nosaukumu «Ietauko manu plaukstu» (Grease my palm), kurā apgalvots, ka V. Putina vadītajā Krievijā plaukst korupcija. Rakstā arī minēts, ka Šveicē dzīvojošais krievu miljardieris G. Timčenko ir saistīts ar V. Putinu.

Pērn žurnāls Forbes G. Timčenko ierindojis miljardieru vidū, norādot, ka viņa īpašumu vērtība ir aptuveni 2.5 miljardi ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

picturegallery.34578ff6-5443-48b3-99d4-5c526b155e3f

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Navaļnijam piespriež 15 diennakšu arestu par pretkrīzes gājiena aģitēšanu

LETA--GRANI.RU, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas tiesa ceturtdien piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, faktiski liedzot viņam piedalīties viņa un viņa līdzgaitnieku 1.martā organizētajā pretkrīzes gājienā Pavasaris.

Ceturtdien policija aizturēja Navaļniju viņa vadītā Fonda cīņai ar korupciju birojā un nogādāja tiesā, lai izskatītu lietu par pagājušajā svētdienā Maskavas metro notikušo aģitāciju, kurā tika aicināts piedalīties gājienā.

Kā pavēstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, vara tādējādi cenšas nepieļaut viņa piedalīšanos pasākumā.

Pagājušajā svētdienā Navaļniju un vairākus viņa biedrus policija aizturēja metro, kurā viņi dalīja lapiņas, aicinot piedalīties gājienā, taču pēc vairākām stundām atlaida.

Krievijas opozīcijas līderu iecerētais masu protests ir mērķēts pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru opozīcija vaino valsts ekonomiskajās nedienās.

Komentāri

Pievienot komentāru