Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu rezultāti pagaidām ir nedaudz labāki kā paredzēts budžetā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Pašlaik, sekojot "airBaltic" finansiālajam stāvoklim, redzam, ka tas ir atbilstošs budžetam, pat nedaudz labāks kā budžetā ir paredzēts," teica ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka par to, vai un cik liels valsts atbalsts aviokompānijai vēl būs nepieciešams, varētu būt zināms vasaras sākumā. "Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies vasaras sezona. Šobrīd ir grūti pateikt, kādi būs saslimstības rādītāji visā Eiropā. No tā būs atkarīgs lidojumu daudzums un lidmašīnu piepildījums," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka marta beigās "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss paziņoja, ka gadījumā, ja situācija ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību arvien visa gada garumā radīs nopietnu ietekmi uz uzņēmuma darbību, "airBaltic" naudas līdzekļi varētu pietikt līdz gada beigām.

Viņš norādīja, ka "airBaltic" pārstāvjiem tuvākajā laikā paredzēts valdībai sniegt ziņojumu par kompānijas darbību.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" pagājušajā gadā saņēma valsts atbalstu pamatkapitāla palielināšanai 250 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

2020.gadā "airBaltic" pārvadāja kopumā 1,34 miljonus pasažieru, kas ir par 73% mazāk nekā 2019.gadā.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamā gada laikā Covid-19 dēļ aviopārvadājumu apjoms saglabājas ierobežotā apjomā, 2021.gada beigās var nākties atgriezties pie jautājuma par papildu finansējuma piešķiršanu lidsabiedrībai "airBaltic", trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs skaidroja, ka joprojām nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Ja pavasarī šķita, ka Covid-19 pandēmija ir vienreizējs notikums, pēc kura situācija normalizēsies, tad vasarā jau parādījās prognozes par otro vilni rudenī un situācijas normalizēšanos pēc tam. Patlaban jau tiek prognozēts, ka situācija ar pasažieru aviopārvadājumiem var normalizēties tikai 2024.gadā, sacīja Linkaits.

"Ja nākamā gada laikā situācija nozarē uzlabosies, tad nekādu papildu atbalstu no valsts nevajadzēs. Ja pārvadājumi saglabāsies ierobežotā apjomā, tad nākamā gada beigās var nākties atgriezties pie papildus finansējuma jautājuma," skaidroja Linkaits.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada 17. decembrī veikusi pēdējās Boeing 737 (YL-BBX) lidmašīnas piegādi tās jaunajam īpašniekam Magnetic MRO.

Šī gada sākumā Magnetic MRO no airBaltic iegādājās trīs Boeing 737 lidmašīnas.

airBaltic saņem vēl divas Airbus A220-300 lidmašīnas 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300...

"Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes. Tomēr Boeing 737 bija nozīmīga airBaltic flotes daļa 17 gadus. Šīs lidmašīnas veicināja progresu, palīdzot mums kļūt par spēcīgu reģionālo pārvadātāju," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Pirmā Boeing 737 lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2003. gadā. Gadu laikā kopumā 20 dažādas Boeing 737 lidmašīnas pārvadājušas vairāk nekā 22 miljonus airBaltic pasažieru un veikušas vairāk nekā 280 000 lidojumu visā Eiropā, kā arī ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts ar vēlmi veikt lidojumus uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kas no Latvijas pašlaik nav atļauts, atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs gribam veikt lidojumus arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (ES). Pamatā ir doma par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir vajadzīgs uzņēmums Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss, piebilstot, ka lidojumiem gan vēl esot jāsaņem atļauja.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

"airBaltic" filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā un aviokompānijā aģentūrai BNS paskaidroja, ka šajā ziemas sezonā no Lietuvas "airBatic" vēlas nodrošināt lidojumus uz astoņiem galamērķiem - Amsterdamu, Berlīni, Kijevu, Londonu, Minheni, Oslo un Parīzi, kā arī Rīgu.

Lietuvas lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" informācija par lidojumu galamērķiem liecina, ka no Lietuvas uz ES un Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) neietilpstošām valstīm, pašlaik var lidot uz Baltkrieviju, Ukrainu un Turciju, bet no janvāra plānots atļaut lidojumus arī uz Izraēlu.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs savukārt katru nedēļu pārskata sarakstu ar ES un EEZ valstīm uz kurām no Latvijas ir atļauti regulārie pasažieru pārvadājumi, taču uz valstīm Eiropas kontinentā, kuras neietilpst šajā blokā, lidojumi nav atļauti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paudusi atbalstu Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) pārrobežu ceļošanai paredzētā risinājuma Travel Pass ieviešanai.

IATA Travel Pass ir mobilā aplikācija, kas palīdzēs pasažieriem vienkāršāk un drošāk plānot savu ceļošanu saskaņā ar valdību prasībām par Covid-19 testu vai vakcīnu veikšanu.

airBaltic paziņojusi, ka izmēģinās IATA Travel Pass – mobilo ceļošanas un vakcinācijas dokumenta risinājumu – lidojumos Rīga–Amsterdama un Rīga–Oslo.

Izmēģinājums ilgs trīs nedēļas, un airBaltic klienti šajos maršrutos tiks lūgti tam pievienoties.

“Ceļošana šobrīd pasažieriem kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs novērtējam, ka IATA ieviesusi globālu risinājumu, kas spēj atvieglot ceļošanu, vienlaikus palielinot uzticamību testēšanas apliecinājumam, ko pasažieriem bieži nākas uzrādīt pie iekāpšanas lidmašīnā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin.

Bitcoin kā maksājumu līdzekli par aviobiļetēm airBaltic sāka pieņemt jau 2014.gadā.

“Kā inovatīva lidsabiedrība mēs vienmēr cenšamies meklēt iespējas, lai uzlabotu klientu pieredzi, sākot jau ar biļešu rezervēšanas procesu. Pēdējo gadu laikā vairāk nekā 1 000 klientu izmantojuši maksāšanas metodi ar kriptovalūtu, kas var nešķist daudz, taču tā tāpat piedāvā pasažieriem unikālu norēķināšanās iespēju, kādu citur grūti atrast,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Biļešu cenas lidsabiedrības mājaslapā norādītas eiro valūtā. Kad airBaltic klienti veic apmaksu par savu lidojumu, maksājumu sistēmas operators BitPay automātiski pārvērš kriptovalūtas uz eiro pēc tā brīža maiņas kursa. airBaltic maksājumus kriptovalūtās nesaņem. Maksājumu, kas veikti citās kriptovalūtās, pieejamība ir atkarīga no klienta lietotā kriptovalūtas maka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmie airBaltic NFT izdoti vietnē OpenSea, savukārt cena par vienu NFT ir 0,05 Ether. Kopumā šobrīd ir iespējams iegādāties 100 unikālas pirmā izdevuma kolekcionējamas kopijas, informē airBaltic.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 14. aprīlī kļuva par pasaulē pirmo aviokompāniju, kas izdevusi neaizstājamos blokķēžu žetonus jeb NFT (non-fungible token). Lidsabiedrība izdevusi ierobežota daudzuma NFT, kuros attēlota Airbus A220-300 lidmašīna ar tās reģistrācijas numuru, kā arī mākslas darbs ar vienu no Latvijas iemīļotākajām pilsētām Kuldīgu.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Godinot Latvijas simtgadi, airBaltic 2018. gadā aicināja ikvienu balsot par savām iemīļotākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdos tika nodēvētas 14 lidsabiedrības Airbus A220-300 lidmašīnas. Sākot ar Kuldīgu, viena pēc otras šīs pilsētas tagad tiks attēlotas digitālos mākslas darbos, ko izdos airBaltic.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas maksājumiem par biļešu iegādi pieņēma Bitcoin. Tagad sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, biļešu iegādēm, kas veiktas lidsabiedrības mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19 noraujot stopkrānu ierastajai ceļošanai, daudzas šādas kompānijas, lai izdzīvotu, prasījušas valdības palīdzību.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB, runājot par nākotni, gan sola, ka viņa stūrētais uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Fragments no intervijas

Kā redzat airBaltic izeju no krīzes?

Mēs tam esam ļoti labi pozicionēti, jo mēs jau krīzes sākumā izdarījām mājasdarbu, padarot aviosabiedrību būtiski mazāku un koncentrējoties tikai uz vienu lidmašīnas tipu – Airbus A220. Tās ir ekonomiskas, mazas un modernas. airBaltic ir jaunākā lidmašīnu flote Eiropā, un līdz gada beigām saņemsim vēl septiņas šādas lidmašīnas. Mums ir maza komanda – vien 1000 cilvēku. Tomēr gatavojamies cilvēkus darbā pieņemt atpakaļ, sākot no maija. Līdz ar to mēs esam gatavi atgriezties. Mūsu mērķis 2025. gadā ir sasniegt viena miljarda eiro apgrozījumu. Šajā posmā mēs, lūkojoties uz nākotnes attīstību, iesim arī uz biržu. Vadītājam nav jāskatās tikai uz to, kur esi pašlaik. Ir jāskatās uz to vietu, kur gribi nonākt. Pērkot lidmašīnas par vairākiem miljardiem dolāru, nevar fokusēties vien uz 12 mēnešiem. Mūsu plāns jau 2012. gadā bija nomainīt floti un pasūtīt lidmašīnas, kuras mēs sākām saņemt 2016. gadā. Ja es tagad saku, ka mums ir četri gadi, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tad pēc četriem gadiem mēs skatīsimies atpakaļ un teiksim – bija grūts laiks, bet mēs to pārdzīvojām ļoti veiksmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic nesen ieviesusi jaunu ilgtspējas projektu, aizstājot pilotu instruktāžas dokumentāciju ar elektroniskiem lidojumu plāniem, kuriem airBaltic piloti spēs piekļūt savos planšetdatoros.

“Mēs pilotu darbā iPad planšetdatorus ieviesām jau 2014. gadā, katru gadu ietaupot milzīgu daudzumu papīra un nodrošinot papildu darbības efektivitāti. Tagad mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli elektroniskās lidojumu somas projektā, ar digitālu risinājumu aizstājot vienu no pēdējiem materiāliem, ko pilotiem bija nepieciešams izdrukāt pirms katra lidojuma,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pilotu instruktāžas dokumentācija satur lidojuma informāciju, laikapstākļu prognozes un informāciju par konkrētām lidostām, kā arī daudz ko citu. Lidojuma laikā pilotiem šīs veidlapas jāaizpilda ar roku un jāiesniedz tās apstrādei pēc lidojuma. Tagad viss šis process nodrošināts ar planšetdatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pēc aizlieguma atcelšanas lidojumiem uz trešajām valstīm pirmos varētu atsākt pārvadājumus uz Maskavu un Kijevu, aģentūra LETA noskaidroja kompānijā.

"airBaltic" pauda, ka lidojumi uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām jau ieplānoti, sākot ar 28.martu, kad stāsies spēkā jaunais vasaras sezonas grafiks, tomēr pastāv iespēja, ka uz Kijevu un Maskavu no Rīgas ar tiešo reisu varēs aizlidot arī agrāk.

Precīzs datums šo lidojumu atsākšanai vēl nav skaidrs, jo pašlaik vēl tiek gaidīts saskaņojums par abu reisu izpildi no atbildīgo iestāžu puses. Tiklīdz "airBaltic" saņems nepieciešamos apstiprinājumus, uzņēmums par to informēs publiski.

Tāpat lidsabiedrība no 28.marta plāno atsākt lidojumus arī uz Tbilisi, Sanktpēterburgu, Minsku un Telavivu.

Kā ziņots, valdībā otrdien tika lemts no 17.marta ļaut atsākt gaisa pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" spērusi vēl vienu soli, lai samazinātu papīra izmantošanu, aizvietojot lidojumu pasažieru papīra sarakstus ar digitālu risinājumu, kas uzlabos darba efektivitāti, informē "airBaltic".

"Ilgtspēja ir neatņemama mūsu biznesa sastāvdaļa, un ikviens no mums ik dienu cenšas padarīt šo pasauli labāku. Digitāli pasažieru saraksti ir nākamais solis uz priekšu. Mūsu kolēģi ir paveikuši ievērojamu darbu un mums ir prieks redzēt, ka apkalpes komanda ir sajūsmā par šo uzlabojumu. Turpmāk "airBaltic" apkalpe vairs neizmantos garus papīra sarakstus, bet to vietā dati tiks saņemti iPad planšetdatoros," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Turpmāk apkalpes ikdienas darbā vairs gandrīz nemaz netiks izmantots papīrs, un šī iniciatīva ik gadu ļaus ietaupīt aptuveni 1,8 tonnas papīra. Papildus tam lidsabiedrība samazinājusi arī citu papīra dokumentu izmantošanu, galvenokārt tās virszemes apkalpošanas nodaļā. Tagad digitāli kļuvuši dokumenti, kas aptver informāciju par pasažieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā, informāciju par lidojumu un degvielas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinās valdību atļaut pasažieru pārvadājumus uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ pārvadājumi Latvijā ir aizliegti uz piecām valstīm - Lietuvu, Andoru, Luksemburgu, Horvātiju un Sanmarīno. Lietuva sarakstā nokļuva aizvadītajā piektdienā, jo saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā tur divkārt pārsniedza Eiropas vidējo rādītāju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kas pie noteiktiem rādītājiem aizliedz pasažieru pārvadājumus savienības iekšienē. Pēc viņa domām, tas samazina Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, tāpēc šāds aizliegums esot jāatceļ.

Vienlaikus Linkaits noliedza bažas, ka pārvadājumu atļaušana uz Lietuvu radītu risku slimībai straujāk izplatīties. Viņaprāt, Lietuvas iekļaušana šajā "melnajā sarakstā" tieši veicina nelegālus un gadījuma rakstura pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies aizliegt ieceļošanu Latvijā no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles, lai mazinātu jaunās Covid-19 mutācijas izplatības iespējas, otrdien pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šis aizliegums attieksies gan uz tiešajiem braucieniem no šīm valstīm, gan arī netiešiem braucieniem caur citām valstīm," uzsvēra Linkaits.

Tāpat valdība konceptuāli vienojusies ierobežot jeb aizliegt jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% ieceļotāju ierodas Latvijā pār sauszemes robežu, panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas.

"Aicinām Latvijas iedzīvotājus nekur nedoties. Braucieni pieļaujami tikai galējas nepieciešamības gadījumā, izvērtējot visus riskus, izvēloties maršrutā visdrošākās valstis," sacīja Linkaits.

Ministrs piebilda, ka konkrēti normatīvie akti tiks apstiprināti ceturtdienas, 4.februāra, valdības sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam ir izplānots, aprēķināts un apkopots, kā Latvijas infrastruktūras dalībnieki pārvietosies un cik tas viss izmaksās. Plāns ir uz sliedēm un zaļš, tikai naudas ir divreiz mazāk, nekā nozarei vajag.

Lielā transporta plāna nagla ir tās prezentētājas – Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ligitas Austrupes nosauktās summas. Pirmkārt jau pērn ministrijā aprēķināts, ka transporta un loģistikas nozarei vajag deviņus miljardus eiro, bet turpmākajos septiņos gados, iesaistot valsts, privātos un visus iespējamos Eiropas fondus, plānots sadabūt 4,4 miljardus eiro.

Vilcienus nepiemin

Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) prezentāciju pagājušajā nedēļā ievadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka transports ir stratēģiski nozīmīga tautsaimniecības nozare. “Mums ir pietiekami skaidrs, ko vēlamies sasniegt. Proti, tā ir uzlabota mobilitāte, tās ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī drošums un augsti kvalificēti speciālisti transporta nozarē. Manuprāt, notikumi attīstās dinamiski, un daudzi dokumenti ir modificēti, tādēļ ir lūgums vēlreiz pārskatīt katram savu nozari. Arī pamatnostādnēs ir atspoguļoti katras nozares galvenie mērķi, uzdevumi un vajadzības, lai periodā līdz 2027. gadam šīm vajadzībām var piemeklēt atbilstošu finansējumu. Līdz 6. novembrim ikkatram ir iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, un es aicinu šo iespēju izmantot,” prezentācijas ievadā sacīja T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030.gadam Latvijā plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus, kas padarītu cilvēkiem ērtāku pārvietošanās procesu ar dabai draudzīgākajām automašīnām, vebinārā "Vieda iedzīvotāju mobilitāte Rīgā: potenciāls un realitāte" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Tāpat ministrs kā turpmāko rīcību elektroauto segmenta attīstībai minēja uzlādes iespējas degvielas uzpildes stacijās, parastās jaudas uzlādes punktu ieviešanu publiskās stāvvietās, tostarp pie darba vietām, tirdzniecības vietām, pašvaldību iestādēm un kultūras centriem.

Atklāj jaunas e-auto uzlādes stacijas 

Šajās dienās Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu “e-mobi” papildinās vēl 40...

Linkaits skaidroja, ka vērtīga būtu arī plašāka elektroinstalāciju izveide pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, uzstādot parastās jaudas, un, ja iespējams, arī vidēja ātruma, uzlādes punktus.

Satiksmes ministrs norādīja, ka elektromobiļu skaits Latvijā šogad pieaudzis pieaudzis ievērojami, un šā gada septembra sākumā Latvijā reģistrēti 997 elektroauto, kas ir par 325 vairāk, nekā tas bija pērn.

Linkaits kā sasniegumu elektroauto jomā minēja arī 40 jaunu "e-mobi" uzlādes staciju uzstādīšana, kas paver vēl lielākas iespējas elektroauto īpašniekiem brīvāk pārvietoties pa dažādiem Latvijas reģioniem.

Viņš pauda arī, ka, neskatoties uz dažādiem atbalsta pasākumiem elektroautomobiļu īpašniekiem, nākamā gada sākumā plānots runāt par vēl papildu iespējām nodrošināt atbalstu, tādā veidā stimulējot vēl lielāku sabiedrības daļu, kas to pašlaik var atļauties, iegādāties elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru