Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu rezultāti pagaidām ir nedaudz labāki kā paredzēts budžetā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Pašlaik, sekojot "airBaltic" finansiālajam stāvoklim, redzam, ka tas ir atbilstošs budžetam, pat nedaudz labāks kā budžetā ir paredzēts," teica ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka par to, vai un cik liels valsts atbalsts aviokompānijai vēl būs nepieciešams, varētu būt zināms vasaras sākumā. "Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies vasaras sezona. Šobrīd ir grūti pateikt, kādi būs saslimstības rādītāji visā Eiropā. No tā būs atkarīgs lidojumu daudzums un lidmašīnu piepildījums," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka marta beigās "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss paziņoja, ka gadījumā, ja situācija ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību arvien visa gada garumā radīs nopietnu ietekmi uz uzņēmuma darbību, "airBaltic" naudas līdzekļi varētu pietikt līdz gada beigām.

Viņš norādīja, ka "airBaltic" pārstāvjiem tuvākajā laikā paredzēts valdībai sniegt ziņojumu par kompānijas darbību.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" pagājušajā gadā saņēma valsts atbalstu pamatkapitāla palielināšanai 250 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

2020.gadā "airBaltic" pārvadāja kopumā 1,34 miljonus pasažieru, kas ir par 73% mazāk nekā 2019.gadā.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamā gada laikā Covid-19 dēļ aviopārvadājumu apjoms saglabājas ierobežotā apjomā, 2021.gada beigās var nākties atgriezties pie jautājuma par papildu finansējuma piešķiršanu lidsabiedrībai "airBaltic", trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs skaidroja, ka joprojām nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Ja pavasarī šķita, ka Covid-19 pandēmija ir vienreizējs notikums, pēc kura situācija normalizēsies, tad vasarā jau parādījās prognozes par otro vilni rudenī un situācijas normalizēšanos pēc tam. Patlaban jau tiek prognozēts, ka situācija ar pasažieru aviopārvadājumiem var normalizēties tikai 2024.gadā, sacīja Linkaits.

"Ja nākamā gada laikā situācija nozarē uzlabosies, tad nekādu papildu atbalstu no valsts nevajadzēs. Ja pārvadājumi saglabāsies ierobežotā apjomā, tad nākamā gada beigās var nākties atgriezties pie papildus finansējuma jautājuma," skaidroja Linkaits.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada 17. decembrī veikusi pēdējās Boeing 737 (YL-BBX) lidmašīnas piegādi tās jaunajam īpašniekam Magnetic MRO.

Šī gada sākumā Magnetic MRO no airBaltic iegādājās trīs Boeing 737 lidmašīnas.

airBaltic saņem vēl divas Airbus A220-300 lidmašīnas 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300...

"Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes. Tomēr Boeing 737 bija nozīmīga airBaltic flotes daļa 17 gadus. Šīs lidmašīnas veicināja progresu, palīdzot mums kļūt par spēcīgu reģionālo pārvadātāju," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Pirmā Boeing 737 lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2003. gadā. Gadu laikā kopumā 20 dažādas Boeing 737 lidmašīnas pārvadājušas vairāk nekā 22 miljonus airBaltic pasažieru un veikušas vairāk nekā 280 000 lidojumu visā Eiropā, kā arī ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar obligāciju grafiku, kas noteikts obligāciju emisijas galīgajā prospektā, Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 27. jūlijā investoriem veikusi jau otro obligāciju kuponu maksājumu 13,5 miljonu eiro apmērā.

"2019. gadā veiktā obligāciju emisija bija paredzēta mūsu uzņēmuma nākotnes izaugsmes atbalstīšanai. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, taču airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajai lidsabiedrībai Baltijā, nodrošinot labāko savienojamību uz un no reģiona," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

airBaltic pārdevusi Boeing 737 lidojumu simulatoru 

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing...

2019. gada 24. jūlijā airBaltic emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar 6,75% procentu likmi.

Starptautiskie un vietējie investori atzinīgi novērtēja darījuma piedāvājumu, kā rezultātā obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Kā ziņots, "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts ar vēlmi veikt lidojumus uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kas no Latvijas pašlaik nav atļauts, atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs gribam veikt lidojumus arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (ES). Pamatā ir doma par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir vajadzīgs uzņēmums Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss, piebilstot, ka lidojumiem gan vēl esot jāsaņem atļauja.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

"airBaltic" filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā un aviokompānijā aģentūrai BNS paskaidroja, ka šajā ziemas sezonā no Lietuvas "airBatic" vēlas nodrošināt lidojumus uz astoņiem galamērķiem - Amsterdamu, Berlīni, Kijevu, Londonu, Minheni, Oslo un Parīzi, kā arī Rīgu.

Lietuvas lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" informācija par lidojumu galamērķiem liecina, ka no Lietuvas uz ES un Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) neietilpstošām valstīm, pašlaik var lidot uz Baltkrieviju, Ukrainu un Turciju, bet no janvāra plānots atļaut lidojumus arī uz Izraēlu.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs savukārt katru nedēļu pārskata sarakstu ar ES un EEZ valstīm uz kurām no Latvijas ir atļauti regulārie pasažieru pārvadājumi, taču uz valstīm Eiropas kontinentā, kuras neietilpst šajā blokā, lidojumi nav atļauti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing 737 lidojumu simulatoru un pārdevusi to uzņēmumam Francijā.

Uz jautājumu, kāda bijusi darījuma summa, Db.lv uzņēmumā norādīja, ka, atbilstoši simulatora pārdošanas līgumam, Latvijas lidsabiedrība airBaltic nevar atklāt pārdošanas summu vai citas darījuma detaļas.

"airBaltic jau līdz 2024. gada sākumam lidojumus veiks ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām, kas nozīmē, ka uzņēmuma apkalpes apmācību vajadzības ievērojami pārsniegs pašreizējās iespējas. Noslēdzot apmācību ar Boeing 737 simulatoru, mēs spēsim nākotnē iegādāties un uzstādīt otru mūsdienīgo Airbus A220 lidojumu simulatoru," skaidro airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

airBaltic Training izmantojusi Boeing 737 lidojumu simulatoru kopš uzņēmuma izveides 2010. gadā. Šajā laikā ar to veiktas vairāk nekā 50 000 apmācību stundas, augstāko noslodzi sasniedzot 2018. gadā, kad tas visu gadu tika izmantots vairāk nekā 85% no komerciāli pieejamā laika. Kopumā to apmācībām izmantojuši 44 dažādi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paudusi atbalstu Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) pārrobežu ceļošanai paredzētā risinājuma Travel Pass ieviešanai.

IATA Travel Pass ir mobilā aplikācija, kas palīdzēs pasažieriem vienkāršāk un drošāk plānot savu ceļošanu saskaņā ar valdību prasībām par Covid-19 testu vai vakcīnu veikšanu.

airBaltic paziņojusi, ka izmēģinās IATA Travel Pass – mobilo ceļošanas un vakcinācijas dokumenta risinājumu – lidojumos Rīga–Amsterdama un Rīga–Oslo.

Izmēģinājums ilgs trīs nedēļas, un airBaltic klienti šajos maršrutos tiks lūgti tam pievienoties.

“Ceļošana šobrīd pasažieriem kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs novērtējam, ka IATA ieviesusi globālu risinājumu, kas spēj atvieglot ceļošanu, vienlaikus palielinot uzticamību testēšanas apliecinājumam, ko pasažieriem bieži nākas uzrādīt pie iekāpšanas lidmašīnā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atlika jautājumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu.

Jautājums bija iekļauts valdības sēdes darba kārtībā, tomēr lēmuma projektam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ informācija par iespējamo palielinājuma apmēru pašlaik nav zināma.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem neatklāja iemeslus, kāpēc minētais jautājums otrdien tika atlikts. "Valdībai ir savas procedūras. Tiklīdz būs kāds lēmums, tas kļūs zināms," sacīja Kariņš.

Kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts potenciāli varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš biržas "Nasdaq Baltic" rīkotajā pasākumā par "airBaltic" 2020.gada finanšu rezultātiem kompānijas izpilddirektors Martins Gauss skaidroja, ka tas, vai uzņēmumam būs nepieciešams papildu finansējums, kļūs skaidrs vasarā līdz ar Covid-19 izplatības situāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin.

Bitcoin kā maksājumu līdzekli par aviobiļetēm airBaltic sāka pieņemt jau 2014.gadā.

“Kā inovatīva lidsabiedrība mēs vienmēr cenšamies meklēt iespējas, lai uzlabotu klientu pieredzi, sākot jau ar biļešu rezervēšanas procesu. Pēdējo gadu laikā vairāk nekā 1 000 klientu izmantojuši maksāšanas metodi ar kriptovalūtu, kas var nešķist daudz, taču tā tāpat piedāvā pasažieriem unikālu norēķināšanās iespēju, kādu citur grūti atrast,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Biļešu cenas lidsabiedrības mājaslapā norādītas eiro valūtā. Kad airBaltic klienti veic apmaksu par savu lidojumu, maksājumu sistēmas operators BitPay automātiski pārvērš kriptovalūtas uz eiro pēc tā brīža maiņas kursa. airBaltic maksājumus kriptovalūtās nesaņem. Maksājumu, kas veikti citās kriptovalūtās, pieejamība ir atkarīga no klienta lietotā kriptovalūtas maka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmie airBaltic NFT izdoti vietnē OpenSea, savukārt cena par vienu NFT ir 0,05 Ether. Kopumā šobrīd ir iespējams iegādāties 100 unikālas pirmā izdevuma kolekcionējamas kopijas, informē airBaltic.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 14. aprīlī kļuva par pasaulē pirmo aviokompāniju, kas izdevusi neaizstājamos blokķēžu žetonus jeb NFT (non-fungible token). Lidsabiedrība izdevusi ierobežota daudzuma NFT, kuros attēlota Airbus A220-300 lidmašīna ar tās reģistrācijas numuru, kā arī mākslas darbs ar vienu no Latvijas iemīļotākajām pilsētām Kuldīgu.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Godinot Latvijas simtgadi, airBaltic 2018. gadā aicināja ikvienu balsot par savām iemīļotākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdos tika nodēvētas 14 lidsabiedrības Airbus A220-300 lidmašīnas. Sākot ar Kuldīgu, viena pēc otras šīs pilsētas tagad tiks attēlotas digitālos mākslas darbos, ko izdos airBaltic.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas maksājumiem par biļešu iegādi pieņēma Bitcoin. Tagad sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, biļešu iegādēm, kas veiktas lidsabiedrības mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga veiks savas komandas ietvaros.

"Pēdējos 18 gadus pasažieru apkalpošana tika nodrošināta ar ārpakalpojumu. Tagad, krīzes laikā, airBaltic veiksmīgi pārskata savus produktus un pakalpojumus, lai koncentrētos uz zīmola pamata vērtību sniegšanu, kas ietver spēcīgu uzsvaru uz pasažieru apkalpošanu. No nākamā gada, reģistrējoties lidojumam lidostā Rīga, kā arī pirms iekāpšanas lidmašīnā, pasažieri satiks airBaltic darbiniekus, kas palīdzēs mums nodrošināt veiksmīgu klientu apkalpošanu," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pasažieru apkalpošanas uzlabošana lidostā Rīga ir daļa no lidsabiedrības izmaksu samazināšanas programmas. Papildus tam šī būs iespēja airBaltic pieņemt atpakaļ darbā daļu no bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru