Līvānu novada Turku pagasta z/s Bezdelīgactiņas saimnieks Didzis Jurāns jau piekto pavasari laukos, kur kādreiz sēja graudus, stāda kārklus. Pagaidām ar kārkliem apstādīti seši hektāri, taču kopējā zemes platība, kur nākotnē varētu zaļot kārklu mežs, ir 50 hektāri, raksta Latvijas Avīze.
Tas esot maldīgs priekšstats, ka kārkli aug kā nezāles. Lai iegūtu biomasu, tajos tāpat kā jebkurā citā lauksaimniecības kultūrā, ir jāiegulda darbs – jāveic augsnes apstrāde pirms stādīšanas, jāapkaro nezāles pirmajā gadā, pēc pļaušanas jādod mēslojums.
Pirmo hektāru ar kārkliem D. Jurāns apstādījis 2008. gadā, izvēloties Latvijā audzēšanai ieteiktās šķirnes Tora un Torhild. Sākotnējo stādmateriālu iegādājies Olaines kokaudzētavā, tagad spraudeņus ražo pats.
Piecu gadu laikā Didzis secinājis, ka viņa laukos labāk ražo šķirne Torhild, arī mežzinātnes institūta Silava veiktajos izmēģinājumos šī šķirne novērtēta augstāk.
Enerģētisko kārklu audzēšana varētu būt izeja purvaino, neizmantoto un aizaugušo zemju īpašniekiem, uzskata D. Jurāns.
«Es nevaru neko garantēt, taču man pagaidām šķiet, ka tas varētu būt labākais risinājums, īpaši, ja cilvēkam ir zemes gabals, ko nav jaudas apstrādāt. Pirmais gads ir visgrūtākais. Ja to izdodas izturēt un kārklus ieaudzēt, tad var mierīgi, neko lieku nedarot un neinvestējot, līdz desmit rotācijām novākt. No kārklu hektāra atdeve ir lielāka nekā no gaļas liellopu ganāmpulka,» viņš skaidrojis.