Ražošana

Livonia Partners uzņēmums Fenestra iegādājies logu ražotni Somijā

Žanete Hāka, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Baltijas privātā kapitāla fonda «Livonia Partners» portfeļa uzņēmums «Fenestra Suomi» ir iegādājies bankrotējušā Somijas logu ražotāju «Domus» aktīvus, informē uzņēmums.

Darījums starp SIA «Fenestra Suomi» un «Domus Yhtiöt» tika noslēgts 15. martā Turku, Somijā. Darījuma summa netiek atklāta.

Pirkums ietver logu un alumīnija ražotnes Lojmā (Loimaa), kas slēgtas kopš 2018. gada decembra, kad iepriekšējais īpašnieks iesniedza bankrota pieteikumu. 2017. gadā «Domus Yhtiöt» pārdošanas apjoms sasniedza aptuveni 30 miljonus eiro.

Fenestra aprīļa sākumā plāno atjaunot ražošanu, un paredzams, ka galvenie produkti būs koka-alumīnija un koka logi.

«Mēs atjaunosim rūpnīcu Lojmā un turpināsim ražošanu vietā ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Tā ir laba ziņa gan mums, gan reģiona iedzīvotājiem,» saka Fenestra izpilddirektors Lauri Lāsts (Lauri Laasts).

«Uzņēmumam bankrotējot, lielākā daļa darbinieku zaudēja darbu. Mēs viņus informējām par situāciju un atkal pieņēmām darbā. Mūsu plāns ir palielināt pārdošanas apjomus un pakāpeniski pāriet uz divām ražošanas maiņām», piebilst L. Lāsts.

Logu ražotājam «Fenestra» tagad ir divas rūpnīcas. Otrā atrodas Harjumā, Igaunijā.

«Mēs ceram realizēt sinerģijas Igaunijas un Somijas rūpnīcu loģistikas un pārdošanas aktivitātēs. Arī ražošanas procesi tiks izvērtēti, lai palielinātu efektivitāti,» atklāj L. Lāsts.

60% «Fenestra» uzņēmuma kapitāldaļu pieder Baltijas privātā kapitāla fondam «Livonia Partners», bet atlikušie 40% pašreizējai vadības komandai: Lauri Lāstam, Riho Prasam (Riho Prass) un Martijam Sītam (Martti Siitam).

«Mēs plānojam turpināt paplašināšanos Ziemeļvalstu tirgos, kur redzam lielas izaugsmes iespējas un augošu pieprasījumu pēc augstas kvalitātes logiem. «Domus» iegāde atbilst mūsu ilgtermiņa stratēģijai,» saka viena no «Livonia Partners» dibinātājām Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Livonia Print, palielinot prasījumu summu par 3,5 miljoniem eiro, pārjauno komercķīlu

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 3,504 miljoniem eiro līdz 8,590 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. Komercķīla nodrošina vairākus starp banku un uzņēmumu noslēgtos aizdevuma līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 10.janvārī, dzēsta 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,086 miljoni eiro.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Trond Erik Isaksen, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

2017.gadā SIA Livonia Print konsolidētais apgrozījums pieauga līdz 55,975 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma konsolidētā peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 3,057 miljoniem eiro. Gada beigās SIA Livonia Print nodarbināja 560 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmums Mapon paplašina darbību Ziemeļvalstīs

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību un paplašinātu darbību starptautiskā mērogā, Mapon iegādājies 100% uzņēmuma Mapon Finland Oy kapitāldaļu, kas iepriekš Somijas tirgū strādājis ar Mapon zīmolu. Pēc darījuma noslēgšanas, esošie īpašnieki turpinās strādāt uzņēmumā darbinieku statusā.

«Mapon Finland Oy ir paveicis milzīgu darbu Mapon zīmola popularizēšanā un tirgus pozīciju iekarošanā Somijas tirgū, dažu gadu laikā pārsniedzot miljona eiro apgrozījumu. Lai saglabātu līdzšinējo izaugsmes tempu, nepieciešams veikt sakārtošanas darbus, ko varēsim izdarīt, ieviešot savus biznesa procesus un pārnesot Latvijā iegūto pieredzi,» attīstības ieceres iezīmē uzņēmuma direktors Andris Dzudzilo.

«Mūsu mērķis ir iegūt tirgus līderpozīcijas ne tikai atsevišķās valstīs, bet arī reģionā kopumā. Jau šobrīd mūsu klientu lokā ir ne mazums starptautisku uzņēmumu, kuri novērtē to, ka varam nodrošināt klientu atbalstu vairākās valstīs. Pagājušā gada nogalē atvērām meitas uzņēmumu Igaunijā, un Somijas uzņēmuma iegāde mums ļaus vēl vairāk iesaistīties biznesa attīstībā Ziemeļvalstīs,» stāsta Mapon direktors Ingus Rūķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fonds «Livonia Partners» ir iegādājies Igaunijas uzņēmuma «Fenestra» 60% kapitāldaļu, lai atbalstītu uzņēmuma straujo izaugsmi eksporta tirgos.

Livonia Partners dibinātājs un partneris Rains Lehmuss (Rain Lõhmus) atzīst, ka Fenestra līdzšinējo īpašnieku un vadītāju Lauri Lāsta (Lauri Laast) un Riho Prass komandas sasniegumi ir iespaidīgi. «Fenestra ir profesionāls un labi pārvaldīts uzņēmums ar lielām izaugsmes iespējām, kas pilnībā atbilst mūsu investīciju stratēģijai. Logu tirgus kopumā ir stabils un pieaug tikai par 1-2% gadā, kamēr uzņēmumam Fenestra pašreizējās vadības komandas pārraudzībā, kurai arī turpmāk piederēs 40% akciju, pēdējos četros gados izdevies augt par 24% ik gadu,» Lehmuss paskaidroja.

«Livonia cieši sadarbosies ar uzņēmumu, lai īstenotu jau esošās iniciatīvas, kā arī attīstītu jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Pastiprinātu uzmanību veltīsim stratēģijai, kā arī turpināsim atbalstīt uzņēmuma izaugsmi esošajos tirgos un meklēsim jaunus tirgus ārzemēs. Mēs redzam daudzus veidus, kā Livonia var sniegt pievienoto vērtību un veicināt uzņēmuma turpmāko izaugsmi, izmantojot mūsu komandas pieredzi dažādās ražošanas nozarēs un uz eksportu orientētos uzņēmumos,» saka Lehmuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Manikīra putekļu sūcēju ekspansiju īsteno no Ventspils

Māris Ķirsons, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu savācēju ražotni, produkcija jau tiek realizēta 16 valstīs, perspektīvā plāno izstrādāt jaunus produktus

Uzņēmums reģistrēts tikai 2017. gada nogalē, taču sākotnēji izmantotās telpas jau kļuvušas par šauru, un pavisam nesen notikusi pārcelšanās uz lielākām.

Strauji aug

«Pašlaik, augot pasūtījumiem, palielinās arī ražošanas apjomi – šomēnes jau būs ap 800 ierīču, salīdzinājumam – janvārī bija 750, bet pērn decembrī – pat mazāk par 500,» stāsta SIA Emil Company Europe īpašnieks Emīls Hamitovs. Kopumā uzņēmumā strādā deviņi darbinieki, no kuriem divi ir ražošanas tehniķi. «Manikīra putekļu sūcēju izgatavošanai nepieciešamās komplektējošās detaļas pasūtām ražotājiem Latvijā – metāla korpusus ražo viens uzņēmums, otrs tos krāso, trešais izgatavo nepieciešamās plastmasas detaļas,» biznesa modeli atklāj E. Hamitovs. Pie salīdzinoši nelieliem ražošanas apjomiem nav nepieciešams veidot pašam savus metālapstrādes, pulverkrāsošanas, plastmasas formu izgatavošanas iecirkņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investēs 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībā no Tallinas uz Helsinkiem

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas fonds Touchstone Capital Partners plāno ieguldīt 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībai, kas savienos Tallinu un Helsinkiem, raksta Helsingin Sanomat.

Touchstone un projekta attīstītājs FinEst Bay Area Development, ko vada uzņēmējs Pēters Vesterbacka, ceturtdien parakstīja memorandu par 15 miljardiem eiro, un ziņoja, ka sīkāka vienošanās par finansēm tiks panākta tuvāko sešu mēnešu laikā.

Viena trešdaļa no finansējuma būs privātās investīcijas, bet divas trešdaļas – parāda finansējums. Fonds tuneļa finansēšanai plāno izmantot Ķīnas infrastruktūras projektu One Belt One Road.

Finanšu struktūra izveidota tā, lai arī citi investori varētu pievienoties tuneļa projektam.

Dzelzceļa tunelis starp Somiju un Igauniju ir jauns un ambiciozs projekts, kurā esam gandarīti piedalīties,» saka Touchstone Capital Partners. «Tunelis radīs vienotu metropolītisku teritoriju no Helsinku un Tallinas reģioniem, tādējādi radot lielisku iespēju kļūt par centru, savienojot Āziju un Eiropu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas uzņēmumam lietoti apģērbi palīdz kļūt par vienradzi

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā turpinās lietoto apģērbu tirgus izaugsme, un daudzas digitālās platformas patlaban pievērsušās šim biznesam. Šī tendence ļāvusi gūt panākumus Lietuvas aplikācijai Vinted, ar kuras palīdzību cilvēki var pirkt un pārdot lietotas drēbes.

Uzņēmums nupat piesaistījis 128 miljonus eiro. Finansējuma piesaistes procesu vadīja Lightspeed Venture Partners, un tajā piedalījās Sprints Capital, Insight Venture Partners, Accel un Burda Principal Investments.

Ar šīs investīcijas palīdzību jaunuzņēmums, kurš dibināts Lietuvā un kura galvenais birojs atrodas Viļņā, sasniedzis kopējo vērtību viena miljarda dolāru apmērā, padarot to par vienu no valsts lielākajiem jaunuzņēmumiem (taču ne Baltijas pirmo vienradzi - viena miljarda dolāru vērtību jau iepriekš sasniegusi Igaunijas kompānija Bolt).

Uzņēmums plāno izmantot šo naudu, lai turpinātu paplašināties Eiropā un piedāvātu jaunas iespējas savā platformā, uzlabojot iepirkšanās un pārdošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gateway & Partners turpina nostiprināties eksportā

Anda Asere, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gateway & Partners pirmie projekti Āfrikā

Anda Asere, 29.01.2020

Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam – Hoijeres kundzes viesnīcas ēkai Liepājā - nosvinēti spāru svētki, informē pilsētas dome.

Kā norādīja būvnieks SIA "RERE MEISTARI", šobrīd procentuāli ir pabeigti 41% no paredzētajiem būvdarbiem, tostarp 22% no vispārējiem celtniecības un restaurācijas darbiem, kas ietver telpu pārbūves, pagraba izbūves, logu, durvju, sienu, griestu atjaunošanas darbus; 44% no ārējo inženiertīklu izbūves darbiem; 49% no pagalma labiekārtošanas darbiem; kā arī 89% no identificētajiem papildu darbiem, kas saistīti ar pamatu nostiprināšanu.

Šobrīd ir pabeigta lielākā daļa no ēkā paredzētajiem demontāžas darbiem, pamatu nostiprināšanas, ēkas pirmā un otrā stāva pārsegumu siju izbūves, protezēšanas, pastiprināšanas un nomaiņas.

Iekštelpās jau redzami iezīmējies manteļskurstenis un maizes krāsns. Paralēli tiek veikti jumta atjaunošanas darbi, kā arī uzsākti grīdu pamatnes izbūves darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru