Jaunākais izdevums

Iecere apvienot Latvijas valstij daļēji piederošos telekomunikācijas uzņēmumus Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom ieinteresējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, šodien ziņo Latvijas Radio (LR).

Laikā, kad Privatizācijas aģentūrā tapa informatīvais ziņojums par abu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldību, ko sākotnēji iniciēja Lattelecom valde, KNAB ar vairākām iesaistītajām ministrijām pārrunājis iespējamos šāda scenārija riskus.

Saskaņā ar LR rīcībā esošo informatīvā ziņojuma projektu, piedāvājumu ciešākai Lattelecom un LMT integrācijai premjeram un ekonomikas ministram iesniedza Lattelecom. Uz šī uzņēmuma sniegto prezentāciju lielā mērā arī atsaucas ziņojuma sagatavotāji Privatizācijas aģentūrā. Skatīšanai valdībā ierobežotās pieejamības dokuments bija jāvirza Ekonomikas ministrijai, kas to nosūtīja saskaņošanai dažām citām ministrijām.

Tieši šajā brīdī par ieceri ieinteresējies KNAB. Tieslietu ministrijā LR oficiāli apstiprināja, ka pēc KNAB iniciatīvas notika sanāksme, kurā ar valsts sekretāru pārrunāti iespējamie darījuma riski.

Līdzīga saruna notikusi arī ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. «KNAB priekšnieka vietniece uzaicināja mani uz tikšanos faktiski pārrunāt šo jautājumu. Tā vairāk bija preventīva saruna, mēģinot noskaidrot - ir vai nav iespējami kādi korupcijas riski šajā gadījumā. Es nevaru raksturot to kā bažas,» LR skaidroja Pūce.

Neoficiāli LR zināms, ka KNAB aizdomas izraisīja tas, cik strauji notika apvienošanās ieceres virzība, kas radīja aizdomas par necaurspīdīgu un sasteigtu valsts aktīvu atsavināšanu. Aizdomīgi bijuši arī atsevišķi citi aspekti, piemēram, iecere piekrist, ka privātais akcionārs TeliaSonera apvienotajā uzņēmumā iegūs menedžmenta kontroles tiesības.

KNAB pārstāve Inta Šaboha LR izskanējušo informāciju nav nekomentējusi.

Jau ziņots, ka patlaban netiek apspriesta abu uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.

Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Satiksmes ministrija neatbalsta LMT un Lattelecom mehānisku apvienošanu un diskusija esot par divu uzņēmumu ar daļēju valsts kapitālu iespējamo sinerģiju vai ciešāku sadarbību, biznesa portālam Nozare.lv norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ciešāka sadarbība nepieciešama, lai palielinātu uzņēmumu vērtību un uzlabotu darbības rādītājus. «Neuzskatu, ka LMT un Lattelecom sinerģija būtiski ietekmēs kopējo konkurenci telekomunikāciju tirgū, jo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi ir papildinoši, nevis konkurējoši, tādējādi sinerģija uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju,» uzsver Matīss.

Valsts kā akcionārs uzņēmumu darbību ietekmējot, piemēram, caur padomi, caur valdi. Attīstot jaunus pakalpojumus, esot nepieciešams sadarbību paplašināt. Piemēram, attīstot ātrgaitas internetu, esot skaidrs, ka Lattelecom nekādi katrā lauku viensētā nevarēs pievilkt optisko kabeli, lai nodrošinātu internetu. Tur savukārt LMT esot daudz zemākas izmaksas, lai nodrošinātu platjoslas interneta piekļuvi. «Tad attīstām vienu pakalpojumu lauku reģionos, otru - Rīgā,» uzsver Matīss. To varot izdarīt neapvienojoties, esošo uzņēmumu stratēģiju ietvaros. Patlaban vispār netiekot runāts par uzņēmumu administratīvo apvienošanu un supermonopola veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde: LMT darbinieki strādā efektīvāk nekā Lattelecom

Dienas Bizness, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde aicina publiskot informāciju par iespējamo LMT un Lattelecom sinerģiju

NOZARE.LV, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski pieejama informācija un atklāta diskusija ļaus saprast, kas patlaban tiek domāts ar iespējamo Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom sinerģiju, un līdz ar to prognozēt abu uzņēmumu vērtības kāpumu vai, gluži pretēji, - kritumu, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Tā kā telekomunikācijas skar ikvienu iedzīvotāju, viņš aicina beidzot neslēpt un publiskot visus Lattelecom sagatavotā privatizācijas piedāvājuma argumentus, lai tos varētu izvērtēt arī nozares asociācijas un citi eksperti.

Tāpat Binde uzsver, ka LMT vērtība telekomunikāciju tirgū joprojām ir ļoti augsta un nākotnē tā turpinās palielināties, jo LMT ir «nākotnes tehnoloģiju attīstības virzītājspēks, moderns un progresīvs uzņēmums, kas attīsta un ievieš aizvien jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas nepieciešami Latvijas iedzīvotājiem un biznesa videi».

Nozares eksperts Juris Kaža ir neizpratnē, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet gan Lattelecom. Patlaban galvenais veids, kā cilvēki uzturot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets jautājumu par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni lems jūlijā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka auditorkompānija "KPMG" ir izvērtējusi iespējamo rīcību ar LMT un Lattelecom un rosina abus uzņēmumus apvienot.

Ašeradens atklāja, ka valdība šodien vienojās jautājumu par LMT un Lattelecom nākotni skatīt šā gada jūlijā.

«Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) vērtē KPMG iesniegtos priekšlikumus un, balstoties uz auditorkompānijas pētījumu, EM izstrādās savu ziņojumu, lai valdība šo jautājumu skatītu tālāk,» teica ekonomikas ministrs.

Auditorkompānijas pētījuma rezultātus un Ekonomikas ministrijas priekšlikumus turpmākai rīcībai šodien slēgtajā sēdē pārrunāja Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija plāno septembrī lemt par atbalstu kādam no rīcības variantiem, tomēr galvenā lemšana būšot valdībā. Komisija savu lēmumu balstīšot uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamību, kvalitāti, cenu, to, kas ir izdevīgāks Latvijai, akcentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad «Telia Company» būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko «nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā», vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā «Telia Company» būs jāpārskata LMT un «Lattelecom» statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo «mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu».

Andersons norāda, ka «Telia» būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. «Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan »Lattelecom«. »Telia« nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā »Telia«, kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām,» rakstīja «Telia» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LMT peļņa un apgrozījums sarucis

LETA, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts par Lattelecom un LMT apvienošanos: viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija

LETA, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanas iegūtu patērētāji, šodien intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norādīja, ka pašlaik telekomunikāciju tirgus strauji attīstās, tas konkurē jau ar tradicionālajām mediju kompānijām satura radīšanā. Līdz ar to, apsverot ciešāku Lattelecom un LMT sadarbību, sinerģiju vai apvienošanu, patērētāji noteikti iegūtu, jo kompānijām tas ļautu radīt jaunus pakalpojumus.

Pavļuts piebilda, ka daudzviet šādas apvienošanas jau ir notikušas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šis process ir noslēdzies un konkurence no tā nav cietusi.

Jautāts, vai viņš viennozīmīgi atbalsta abu uzņēmumu apvienošanu, Pavļuts norādīja, ka viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija, jo ar vairākiem pakalpojumiem abi, daļēji valstij piederošie uzņēmumi viens ar otru konkurē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTRK: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kučinskis: Valdība neatliks lēmumu par LMT un Lattelecom nākotni

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Telia plāno sev piederošās LMT daļas uzticēt Lattelecom līdzīpašniekam Tilts Communication

LETA, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānija Telia Company AB (Telia) iecerējusi sev piederošās daļas uzņēmumā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) uzticēt SIA Lattelecom līdzīpašniekam AS Tilts Communications, kuras pastarpināta īpašniece ir Telia.

Valdības dokumentu vietnē «eportfelis» pieejamā informācija liecina, ka Ministru kabinets nākamnedēļ aiz slēgtām durvīm plāno skatīt jautājumu par LMT daļām. Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs adresējis vēstuli Telia vadībai, kurā minēta Telia iecere sev piederošās daļas uzņēmumā LMT uzticēt Lattelecom līdzīpašniekam Tilts Communication.

PA vadītājs vēstulē pauž izpratni par Telia vēlmi uzticēt sev piederošo akciju vienai juridiskai vienībai. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauž bažas, ka akciju koncentrēšana vienā juridiskā vienībā varētu būt saistīta ar Telia vēlmi apiet LMT un Lattelecom akcionāru vienošanos, ka Latvijas valstij ir pirmpirkuma tiesības uz abu uzņēmumu akcijām. PA vadītājs aicina Telia vadību kliedēt šīs bažas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

KPMG piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot LMT un Lattelecom

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija KPMG valdībai piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šodien žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka valdība šodien iepazīstināta ar auditora pētījumu par tālāko rīcību saistībā ar abiem uzņēmumiem. Kopumā izvērtēti astoņi rīcības scenāriji, taču valdībai piedāvāts izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot abus uzņēmums, vienlaikus saglabājot valsts kontroli.

Ministrs atzina, ka valdības partneris uzņēmumos TeliaSonera jau ilgstoši vēlējies kompānijas apvienot, tajā saredzot tehnoloģiskās izaugsmes un izmaksu efektivitātes priekšrocības. Nianse gan ir, ka TeliaSonera vēlējusies pārņemt kontroli pār potenciāli jaunveidojamo uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā par risinājumu savstarpējās akcionāru attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru