AS “LNK Industries” nodevusi ekspluatācijā sēra pārkraušanas termināli Haminas-Kotkas ostā, Somijā. Projekts tika īstenots pēc “design & build” principa, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu — no koncepta izstrādes un projektēšanas līdz aprīkojuma ražošanai, montāžai un nodošanai ekspluatācijā.

Projekta pasūtītājs ir Rauanheimo — vadošais kravu apstrādes operators Somijā, kas darbojas vairākās nozīmīgākajās ostās. Projekts tika uzsākts 2024. gada sākumā un pabeigts 2025. gada vasarā.

Projekta realizācija būtiski paplašināja Haminas–Kotkas ostas apstrādājamo kravu klāstu, radot iespēju pieņemt un pārkraut granulēto sēru – līdz šim šāda veida krava Somijas ostās netika apstrādāta. AS “LNK Industries” izbūvēja daudzfunkcionālu kompleksu, kas nodrošina visus pārkraušanas posmus: sēra izkraušanu no kuģiem, slēgtu un drošu transportēšanu līdz noliktavai bez kaitīgo putekļu izplatīšanās, kravas uzglabāšanu un turpmāku iekraušanu dzelzceļa vagonos tālākai transportēšanai no ostas.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “LNK Properties” iegulda vairāk nekā pusmiljonu eiro daudzdzīvokļu kompleksa “Heart of Hanza” teritorijas labiekārtošanā.

Šī projekta koncepts ir unikāls un atspoguļo mūsdienu Eiropas pilsētvides tendences, kad ārtelpa tiek veidota kā zaļš un mierpilns pilsētas dārzs daudzdzīvokļu ēkas paglamā. Teritorija tiek veidota kā droša, no automašīnu kustības brīva vide ar atpūtas vietām, rotaļu un sporta laukumiem, kā arī īpaši ierīkotu zonu mājdzīvniekiem.

Uzsākot dārza veidošanu, svinīgajā brīdī kopā pulcējās visi projekta partneri, iestādot pirmos magnoliju krūmus “Heart of Hanza” teritorijā. Zaļās oāzes pamatus kopīgi lika Aleksandra Strode, “LNK Properties” valdes locekle, Kaspars Ratkevičs, “LNK Industries” valdes loceklis, AB3D arhitekti Juris Mitenbergs un Klāvs Galenieks, kā arī ainavu arhitekte Linda Zaļā, “ZALA Landscape Architects”.

Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “LNK Properties” A klases biroju ēka “V118” Krišjāņa Valdemāra ielā ir ieguvusi LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) Zelta kategorijas sertifikātu — vienu no pasaulē atzītākajiem zaļo ēku standartiem.

Sertifikāts apliecina, ka ēkas projektēšanā, pārbūvē un ekspluatācijā ieviesti augstas kvalitātes energoefektivitātes, ekoloģijas un lietotāju labbūtības risinājumi.

“LEED sertifikāts ir apliecinājums, ka “V118” nav tikai atjaunota biroju ēka — tā ir mūsdienīga, energoefektīva un videi draudzīga vide, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem,” uzsver “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

“Mums ir svarīgi, lai ikviens mūsu projekts ne tikai papildina pilsētvidi, bet arī demonstrē atbildīgu attieksmi pret vidi un cilvēkiem.”LEED sertifikācija piešķirta, izvērtējot ēku pēc virknes kritēriju, tostarp enerģijas patēriņa, ūdens resursu pārvaldības, siltumnoturības, būvmateriālu ilgtspējas un iekštelpu mikroklimata kvalitātes.“V118 ēkas iegūtais LEED Gold sertifikāts padara šo projektu par spilgtu ilgtspējīgas būvniecības piemēru, apliecinot, ka ēkas projektēšanā un pārbūvē izmantoti augstākās kvalitātes risinājumi, apliecinot līderību videi draudzīgu un ilgtspējīgu ēku attīstībā”, uzslavas vārdus pauž Pīters Templtons (Peter Templeton), ASV Zaļās būvniecības padomes (USGBC) prezidents un izpilddirektors.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “LNK Properties” īstenotais dzīvojamais un komerctelpu projekts “Heart of Hanza” ir ieguvis A+ energoefektivitātes klasi primāri neatjaunojamai enerģijai un A klasi apkurei, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, liecina ēkas pagaidu energosertifikāts.

Projekta nodošana ekspluatācijā plānota šī gada pavasarī.

“Heart of Hanza” ir dzīvojamais nams Rīgas klusajā centrā. Septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēka ar pazemes stāvvietu ir veidota, domājot par ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksu samazināšanu un mazāku ietekmi uz vidi.Ēkas kopējais enerģijas patēriņš ir 88 kWh/m² gadā, savukārt primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš – tikai 47 kWh/m² gadā, kas ierindo projektu starp energoefektīvākajām jaunbūvēm Latvijā. Oglekļa dioksīda emisijas sasniedz vien 4,88 kg CO₂/m² gadā, būtiski samazinot ēkas ekoloģisko nospiedumu.

“Energoefektivitāte “Heart of Hanza” projektā nav tikai normatīva prasība – tā ir apzināta un stratēģiska izvēle. Mēs domājam gan par iedzīvotāju ikdienas komfortu un veselīgu dzīves vidi, gan par ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksu samazināšanu un ietekmi uz vidi. Šis projekts parāda, ka arī Rīgas centrā iespējams radīt mūsdienīgu, ilgtspējīgu un energoefektīvu dzīvojamo apbūvi,” uzsver “LNK Properties” valdes locekle Aleksandra Strode.

Konkurences padome (KP) atklājusi jaunu būvniecības uzņēmumu karteli, kurā iesaistīti pieci būvniecības uzņēmumi, informēja KP.

KP ceturtdien, 11.septembrī, plkst.10 rīkos preses konferenci, kurā informēs par pieņemto lēmumu, ar kuru konstatēts kartelis piecu būvniecības uzņēmumu starpā, kas ietekmējis vairāk nekā 30 iepirkumus visā Latvijas teritorijā.

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Preses konference notiks ceturtdien, 11.septembrī, no plkst.10 līdz 11 Ekonomikas ministrijas telpās Rīgā, Brīvības ielā 55.

Konference būs vērojama arī tiešraidē KP "Facebook" profilā.

Jau ziņots, ka 2021.gada vasarā KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.