Būve

LNMM rekonstrukcijas izmaksas «sīkumi» sadārdzina vēl par piektdaļmiljonu eiro

Dienas Bizness, 04.02.2015

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu izcilo mākslinieku darbus Rīgā vēl ilgāk nekā gadu varēs aplūkot vienīgi reprodukcijās, kas uzdrukātas uz žoga ap Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Kamēr oriģināldarbi ceļo pa izstādēm citos muzejos Latvijā un Eiropā, to mājvietas Kr. Valdemāra ielā remonts arvien sadārdzinās – vispirms par miljonu, bet pirms dažām dienām par vēl 208 tūkstošiem eiro bez PVN. Muzeja tā dēvētajām gadsimta pārvērtībām atvēlēti nu jau 36,2 miljoni eiro, taču arī šī summa neesot galējā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kad Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta (ĪD) pārstāvji parakstīja līgumu ar būvniekiem – SIA RE&RE – par muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un divstāvu pazemes jaunbūves celtniecību, tika apgalvots, ka izmaksu griesti esot 34 miljoni eiro. Nu izrādās, ka griesti ir staipīgi un, lai gan uz kopējā fona 1,2 miljoni var nešķist dramatiski daudz, LNMM rekonstrukcijā iezagusies lieliem projektiem raksturīgā tendence iepriekš it kā neparedzētu papildu darbu veidolā, kas vairo būvnieku ieņēmumus. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par papildu naudu tiks veikta «galvenās ieejas ārējo kāpņu augšējā laukuma demontēšana un jaunas pārseguma konstrukcijas izbūve», tāpat vēsturiskajā ēkā konstrukciju balstu vietās esot nepieciešams jauns sienas mūrējums, papildus jānostiprina iekārtie griesti, kuru attīrīšanas laikā atklājušies defekti.

Vairāk spēku, nekā sākotnēji domāts, esot jāpieliek arī jaunajā pazemes būvē – «pamatu plātne jāpastiprina ar betonēto siju tīklu, jāizveido papildu izvirzījumi, jāpalielina betona siju biezums un jāievieto papildu tehniskās detaļas kravas lifta ierīkošanai un tā darbības nodrošināšanai».

Rodas jautājums, kāpēc minētās vajadzības nav iekļautas jau pamata līgumā, kas paredz telpas izbūvēt no sākuma līdz galam. SIA RE&RE LNMM rekonstrukcijas un restaurācijas projekta vadītājs Valdis Koks skaidro, ka papildu darbu iniciatori esot nevis būvnieki, bet gan projektētāji – lietuviešu arhitektu birojs Processoffice: «Pēdējā pusgadā tapuši vairāki jauni rasējumi dažādām izmaiņām, kas līgumā netika paredzētas. Pasūtītājs mums uzdod veikt šos darbus, mēs iesniedzam savu tāmi.» V. Koks arī apgalvo, ka šie darbi esot pamatoti, piemēram, betona siju biezuma palielināšana lifta bedrei vajadzīga papildu drošībai.

Plašāk lasiet rakstā Uzglezno sadārdzinājumu trešdienas, 4. februāra, laikrakstā Diena (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru